1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (1) 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda līguma gadījumā, kurā puses ir paredzējušas vairākas preču piegādes un maksājumus par katru piegādi noteiktā termiņā pēc katras no šīm piegādēm, par katra maksājuma par katru atsevišķo piegādi kavējumu ir jāmaksā fiksēta summa vismaz 40 EUR apjomā, vai arī Savienības tiesībās ir vienīgi prasīts, lai kreditoram tiktu nodrošināta fiksēta summa 40 EUR apjomā par visu komercdarījumu, kurš sastāv no vairākām piegādēm, neatkarīgi no kavēto maksājumu par atsevišķām piegādēm skaita?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 2. panta 1. punkta izpratnē par komercdarījumu ir uzskatāms tāds līgums par preču piegādi, kurā piegādātājam ir noteikts pienākums piegādāt līgumslēdzējai iestādei noteiktu daudzumu preču par šajā līgumā noteikto cenu, vienlaikus piešķirot līgumslēdzējai iestādei tiesības vienpusēji noteikt atsevišķu piegāžu, kas veido līguma priekšmetu, termiņus un apjomus, ieskaitot iespēju atteikties no daļas no līgumā noteiktajām precēm bez jebkādām negatīvām sekām, un saskaņā ar šo līgumu līgumslēdzējai iestādei ir pienākums veikt samaksu par katru piegādes daļu noteiktā termiņā, kurš tiek skaitīts no šīs piegādes saņemšanas brīža, vai arī katra no šīm daļējām piegādēm, kas izriet no līgumslēdzējas iestādes norādītajām vajadzībām, ir atsevišķs komercdarījums šīs direktīvas izpratnē, pat ja saskaņā ar valsts tiesībām tas nav uzskatāms par atsevišķu līgumu?