Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017TN0051

Lieta T-51/17: Prasība, kas celta 2017. gada 27. janvārī – Polija/Komisija

OV C 86, 20.3.2017, pp. 31–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/31


Prasība, kas celta 2017. gada 27. janvārī – Polija/Komisija

(Lieta T-51/17)

(2017/C 086/41)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2016. gada 15. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2018 (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 7232), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2016, L 312, 26. lpp.) daļā, ar kuru no Eiropas Savienības finansējuma tiek izslēgtas summas EUR 38 984 850,50 un EUR 76 816 098,12, ko izmaksājusi Polijas Republikas akreditēta maksājumu aģentūra;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (1) 52. panta 1. punkta pārkāpums, piemērojot finanšu korekciju, pamatojoties uz faktu kļūdainu konstatāciju un tiesību kļūdainu interpretāciju, lai gan Polijas Republika maksājumus esot veikusi saskaņā ar Savienības tiesību normām.

Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu no Savienības finansējuma izslēgtie maksājumi esot veikti atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1234/2007 (2) un Komisijas Īstenošanas regulai Nr. 543/2011 (3), tāpēc neesot bijis pamata šo summu izslēgšanai no finansējuma.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 2. punkta pārkāpums, piemērojot vienotas likmes korekciju, kas ir acīmredzami pārmērīga salīdzinājumā ar Savienības budžetam iespējamo zaudējumu risku.

Komisijas piemērotā vienotas likmes korekcija 25 % apmērā esot pārāk augsta un pārsniedzot iespējamos maksimālos zaudējumus, kādi var rastiem fondam. Prasītāja turklāt atsaucas uz pamatnostādnēm VI/5330/97 attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu un apgalvo, ka ir izpildījusi visas šajās pamatnostādnēs minētās prasības, lai Komisija piemērotu mazāku likmi vai vispār nepiemērotu korekciju.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, aprēķinot vienotas likmes korekciju attiecībā uz izdevumiem, kas veikti vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par tās pārbaužu rezultātiem.

Saskaņā ar iepriekš minēto 52. panta 4. punkta a) apakšpunktu finansējumu nedrīkst atteikt attiecībā uz izdevumiem, kas veikti vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par tās pārbaužu rezultātiem.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

(2)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV 2007, L 299, 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV 2011, L 157, 1. lpp.).


Top