—

Prasītājs apgalvo, ka, lai arī izmeklēšana attiecībā uz Īriju joprojām turpinās, šis apstāklis pats par sevi nav pamats, lai piemērotu izņēmumu, uz kuru Komisija ir atsaukusies, lai šajā gadījumā atteiktu dokumentu izpaušanu. Apstāklim, ka attiecīgo sabiedrības locekļu daudzas pamattiesības ir tik stingri ierobežotas tik nepieredzētā un bargā veidā, būtu bijis jāliek nosliekties pret lēmumu par atteikumu izpaust dokumentus šīs lietas kontekstā. Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka Komisija šo ierobežojumu neesot interpretējusi un piemērojusi šauri, ievērojot grūtības, ar kurām attiecīgie sabiedrības locekļi sastapās saistībā ar Īrijas noteiktajiem ekstrēmajiem pasākumiem, kas aizskar pilsoniskās brīvības un pamattiesības veidā, kādā tas vēl nekad nav bijis pieredzēts Savienības vēsturē. Prasītājs apgalvo, ka šie apsvērumi norādot uz to, ka šajā gadījumā jautājums par pārredzamības un demokrātijas principiem, kā arī šiem sabiedrības locekļiem noteiktajiem šķēršļiem piekļuvei tiesām ir tik svarīgs, ka tam būtu vajadzējis gūt virsroku pār iemesliem, uz kuriem pamatojoties Komisija atteica izpaust pieprasīto informāciju.

—

Ekstrēmie pasākumi, ko Īrija īstenojusi attiecībā uz ceļošanu Savienībā, esot aizskāruši pilsoniskās brīvības un pamattiesības veidā, kādā tas vēl nekad nav bijis pieredzēts Savienības vēsturē. Tā rezultātā esot smagi aizskartas vairākas pamatbrīvības, t.sk. personu tiesības uz brīvu pārvietošanos, tiesības strādāt un tiesības piekļūt tiesām. Ievērojot īstenoto pasākumu bezprecedenta iedabu, kā arī apstākli, ka ar tiem tiek smagi aizskartas pamattiesības, prasītāja ieskatā, esot acīmredzami, ka viņa lūgums ir izteikts ārkārtas apstākļos, kurus Komisija neesot ņēmusi vērā, pieņemdama lēmumu par informācijas izpaušanas atteikumu. Turklāt prasītājs apgalvo, ka, šīs lietas kontekstā izvēlēdamās konfidencialitāti, Komisija esot atkāpusies no pienākuma nodrošināt attiecīgo sabiedrības locekļu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu un laikus veiktu lietas izskatīšanu tiesā.

—

Ar to, ka tiek atteikts izpaust attiecīgo dokumentāciju, attiecīgajiem iedzīvotājiem tiekot radīta ievērojami neizdevīgāka situācija, un šāds atteikums esot klaji liedzis viņiem apstrīdēt iemeslus, atsaucoties uz kuriem, ir apturētas pamattiesības attiecībā uz ceļošanu Savienībā. Prasītājs arī apgalvo, ka, neizpauzdama pieprasīto dokumentāciju, Komisija esot nepamatoti ierobežojusi attiecīgo Savienības pilsoņu iespēju saukt pie atbildības savu valdību par bargajiem ierobežojumiem viņu tiesībām, kas garantētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un šim apstāklim kā tādam būtu bijis jāliek nosvērties par labu tam, ka tiek ievērots pārredzamības princips, kā paredzēts Līgumos un Regulā Nr. 1049/2001.

—

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka tiesības piekļūt informācijai tiekot vispārīgi uzskatītas par svarīgu rīku, ar kura palīdzību iespējams aizsargāt pamattiesības un pilsoniskās brīvības Savienībā, nodrošināt piekļuvi tiesām gan vispārīgi, gan tādos ar vidi saistītajos jautājumos kā šajā lietā aplūkotais, kā arī saukt pie atbildības valdības. Šajā gadījumā attiecīgā dokumentācija vai nu parādīs konkrēto(s) ieguvumu(s) sabiedrības veselības jomā (kā noteikts attiecīgajos Padomes ieteikumos), kas attaisno COVID-19 apkarošanai īstenotos pasākumus, vai arī to(s) neparādīs. Ievērojot apstākli, ka apstrīdētie pasākumi ir bezprecedenta, ekstrēmi un apgrūtinoši tiem Savienības pilsoņiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un/vai strādāt Savienībā, piekļuve pieprasītajai dokumentācijai atbilst sevišķām sabiedrības interesēm, kas ļaus attiecīgajiem sabiedrības locekļiem rīkoties, lai aizstāvētu un aizsargātu savas pamattiesības, kā arī sauktu Īrijas valdību pie atbildības par ekstrēmajiem pasākumiem, ko tā ir īstenojusi.