—

atcelt prasītāja algas lapu par 2021. gada jūniju un Komisijas Personālnodaļas 2021. gada 14. jūnija paziņojumu, ar ko viņu informē, ka no 2021. gada saistībā ar Brexit viņš vairs nesaņems vienreizējo maksājumu par ceļa izdevumiem līdz izcelsmes vietai;

—

atcelt 2021. gada 22. decembra lēmumu, ar ko noraida 2021. gada 1. septembra sūdzību, ciktāl tiek uzskatīts, ka ar to tiek sniegts apstrīdētā lēmuma papildu pamatojums;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) teleoloģisko un lietderīgo piemērošanu, tiesību kļūdu, ko pieļāvuši dienesti, Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 4. punkta pārkāpumu un to, ka ar vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz izcelsmes vietu tiekot pārkāpti Civildienesta noteikumi.

2.

Otrais pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu un neattaisnotu diskrimināciju, iebildi par prettiesiskumu un noteikuma nepiemērošanu par to, ka pilsonības zaudēšanas gadījumā netiek pilnīgi atcelta atlīdzība.

3.

Trešais pamats, kas izvirzīts pakārtoti, attiecas, pirmām kārtām, uz to, ka Eiropas Savienība ir solījusi elastīgumu Civildienesta noteikumu plašā interpretācijā attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem un piemērošanu atbilstoši iekšējiem noteikumiem, un, otrām kārtām, uz darbinieka ekspatriācijas statusa principa aizskārumu.