Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību””

COM(2011) 681 final

2012/C 229/15

Ziņotāja: Madi SHARMA kdze

Līdzziņotājs: Stuart ETHERINGTON kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 25. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai “Atjaunota ES stratēģija 2011.-2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību””

COM(2011) 681 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 18. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 481. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā (2012. gada 24. maija sēdē), ar 203 balsīm par, 12 balsīm pret un 12 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, izmantojot dokumentu komplektā “Atbildīgi uzņēmumi” (1) izklāstītās politikas iniciatīvas. Minētais dokumentu kopums ir daļa no stratēģijas “Eiropa 2020”.

1.2   EESK norāda: Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā to, ka korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pasākumi ir brīvprātīgi (nevis “bez saistībām”, kas ir atšķirīgs jēdziens), uzsvērusi faktu, ka uzņēmumu līmenī pieaugusi izpratne par KSA, un atzinusi vajadzību pēc elastības, kas ļautu uzņēmumiem būt inovatīviem.

1.3   EESK norāda, ka jaunajā priekšlikumā KSA definīcija ir plašāka par pašreizējās sistēmas ietvariem. Tomēr palikuši neatbildēti vairāki jautājumi. Nav skaidri šādi aspekti:

1.4   Komisijas rīcības plānā ir izmantota galvenokārt vecā (un vairs nelietotā) KSA definīcija, un pats plāns ir pēdējos desmit gados veikto popularizēšanas pasākumu vienkāršs turpinājums. Pamatojoties uz jauno KSA definīciju, Komiteja būtu vēlējusies redzēt plānus, kas attiecas uz jaunajiem aspektiem “atjaunotajā stratēģijā”, proti, plānus, kas rosinātu un atbalstītu uzņēmumus uzņemties atbildību par savu ietekmi uz sabiedrību un parādītu ieinteresētajām pusēm, kādā veidā uzņēmumi cenšas to panākt. Tā kā šādu plānu nav, Komitejai nav daudz sakāmā par “atjaunoto stratēģiju”. Tā var tikai atzīmēt Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par tās sociālās un vides informācijas pārredzamību, ko visu nozaru uzņēmumi sniegs līdz šā gada vasarai.

1.5   Komiteja atbalsta 2003. gada direktīvas pārskatīšanu (2) un ierosina, lai uzņēmumi, kuri korporatīvo sociālo atbildību iekļāvuši savā stratēģijā vai komunikācijas politikā, katru gadu sniegtu sociālo un vides informāciju, tādējādi pārredzamā veidā apstiprinot korporatīvās sociālās atbildības īstenošanu. Plaši jāievieš prakse, kas balstīta uz starptautiskā līmenī atzītu novērtēšanas instrumentu izmantošanu.

1.6   Komiteja atgādina, ka ar korporatīvo sociālo atbildību nekādā gadījumā nevar aizstāt valsts tiesību aktus vai ierobežot sociālā dialoga rezultātā noslēgto līgumu noteikumus. Šajā saistībā Komiteja ļoti pozitīvi vērtē priekšlikumu izveidot datubāzi, lai analizētu un uzraudzītu to starpvalstu nolīgumu saturu, par kuriem notikušas sarunas un ar kuru palīdzību tiek nodrošināts globalizācijas regulējums sociālajā un vides aspektā.

1.7   KSA ir ārkārtīgi svarīga brīvprātīga darbība, kura dod iespēju veiksmīgi izmēģināt pilsonisko dialogu, kas ārējām ieinteresētajām pusēm ļauj izvērtēt atsevišķu uzņēmumu sociālo atbildību un ietekmi uz sabiedrību.

2.   Ievads

2.1   Eiropas Komisija 2011. gada 25. oktobrī publicēja jaunu paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.-2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (“KSA”). Stratēģijā izklāstīts rīcības plāns, kas nosaka, kādi mērķi sasniedzami laika posmā no 2011. gada līdz 2014. gadam.

2.2   Lai sasniegtu KSA politikas atjaunināšanas mērķi, Komisija paredz

2.3   Jaunajā, paplašinātajā definīcijā noteikts, ka KSA ir “uzņēmumu atbildība par savu ietekmi uz sabiedrību”, un paredzēti vēl citi aspekti, kas uzņēmumiem būtu jāiekļauj savās KSA stratēģijās. Šī definīcija aizstās iepriekšējo, kurā uzņēmumu sociālā atbildība bija definēta kā “koncepcija, kas nosaka, ka uzņēmumi brīvprātīgi iekļauj sociālus un vides apsvērumus savā uzņēmējdarbībā un attiecībās ar ieinteresētajām personām”.

2.4   Sadarbojoties ar dalībvalstīm, partnervalstīm un atbilstošiem starptautiskiem forumiem, Komisija paredz turpināt pilnveidot starptautiski atzītus principus un vadlīnijas, lai mudinātu uzņēmumus uzņemties stingrākas saistības šajā jomā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Uzņēmums izstrādā savu KSA sistēmu, kas ir daļa no tā uzņēmējdarbības stratēģijas un instruments, kurš palīdz uzņēmumam piedalīties iekšējo un ārējo uzdevumu risināšanā sociālajā, vides un saimnieciskajā jomā. Ja uzņēmumi izstrādā KSA sistēmu, veidojot dialogu ar dažādām ieinteresētajām personām, nevis pamatojoties tikai uz regulatīvu pieju, KSA var palīdzēt īstenot stratēģiju “ES 2020”.

3.2   KSA ir ilgtspējīgas attīstības pieeja, un ieguvumiem no KSA pasākumiem būtu jāveicina tāda pozitīva uzņēmējdarbības nozīme sabiedrībā, kas pārsniedz ekonomikas vērtības. Jebkurā gadījumā ar KSA nedrīkst aizstāt sociālās tiesības, kuras garantē tiesību akti, valstu un starptautiska līmeņa instrumenti un kuras galvenokārt ir valstu un valdību atbildība.

3.3   Sarežģītajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos KSA politiskā iniciatīva ir iespēja veidot pozitīvu dialogu ar uzņēmējdarbības vidi, ciktāl ar KSA saprot uzņēmumu centienus palielināt savu pozitīvo ietekmi un novērst vai samazināt savu negatīvo ietekmi uz sabiedrību un šajā nolūkā veikt pasākumus, kas pārsniedz uzņēmumu juridisko saistību ietvarus. EESK vēlreiz norāda uz 2006. gadā pieņemtajā atzinumā (3) pausto, ka korporatīvā sociālā atbildība ir jāuzņemas brīvprātīgi (nevis “bez saistībām”, kas ir atšķirīgs jēdziens). EESK uzskata, ka dialogā par KSA uzņēmumi būtu konstruktīvi jādefinē kā sabiedrības ieinteresētās puses.

3.4   Pārskatot politiku, svarīgi ir atzīt, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā grūtības ir visām ieinteresēto personu grupām. Komisijas ierosinātajiem politikas priekšlikumiem būtu jāpapildina izaugsmes veicināšanas mērķi, jo izaugsme ir kvalitatīvas nodarbinātības un labklājības priekšnoteikums, turklāt liela uzmanība būtu jāvelta tam, lai atbildīgāka uzņēmējdarbības prakse būtu vieglāk īstenojama.

3.5   No dažādajiem KSA darbību izpausmes veidiem un motivācijām atkarīga to ietekme uz sabiedrību. Politikas veidotājiem būtu labāk jāizprot gan atšķirīgās motivācijas, gan arī tas, kā uzņēmuma motivāciju ietekmē tā lielums, resursi, ienākumi, nozare, kurā uzņēmums darbojas, un tā darbības. Dažādajām nozarēm nepieciešamo atšķirīgo instrumentu un atbalsta apzināšana ļautu labāk pārskatīt un pārzināt KSA politikas struktūras. Komiteja piekrīt Komisijai, ka piemērojamo tiesību aktu un sociālo partneru kolektīvo līgumu ievērošana ir priekšnosacījums, lai uzņēmumi būtu atbildīgi par savu ietekmi uz sabiedrību.

3.6   Pievēršot pastiprinātu uzmanību vides problēmām, pieaug arī aktivitāte KSA jomā. Tādējādi radusies iespēja nodrošināt līdzsvaru starp darba apstākļiem un sociālajām attiecībām, no vienas puses, un vides jautājumiem, no otras puses. Ņemot vērā pašreizējo krīzi, Komisijai būtu jāatbalsta KSA sociālais aspekts.

3.7   KSA programmā sociālās ekonomikas nozares (tostarp NVO) loma un nozīme nav ņemta vērā. Komisijai, pirmkārt, būtu jāatzīst, ka nozares iesaistei KSA programmā ir vērtība un nozīme, turklāt gan tad, ja darbības tiek īstenotas nozares ietvaros, gan arī sadarbībā ar citām nozarēm, un, otrkārt, jāizvērtē priekšlikumu netiešā ietekme uz sociālās ekonomikas nozari un saikņu veidošanu ar uzņēmumiem.

3.8   Ņemot vērā saistības, ko ES atbalstīja konferencē “Rio + 20”, Komiteja uzsver, ka ir svarīgi veidot izpratni par informāciju, kas nav saistīta ar finanšu jomu, piemēram, ar periodiskiem pārskatiem par ilgtspējīgu attīstību, kurus publicē ne tikai visi noteikta lieluma uzņēmumi (kuros ir aptuveni 500 darbinieku), bet arī valsts pārvaldes iestādes un lielākās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šāda perspektīva varētu apliecināt, ka jāveic izpēte par citiem rādītājiem (ne tikai IKP) vai CO2 emisijas ietekmi, vai dzīves ciklu. Komiteja saskaņā ar Rio pieņemtajām saistībām jau īsteno praksē šo pasākumu, publicējot rezultātus atbilstīgi EMAS instrumentam.

3.9   Lai varētu rīkoties pakāpeniski, Komiteja rosina Komisiju konsolidēt Eiropas tiesisko regulējumu attiecībā uz sociālo un vides izvērtēšanu un informāciju, ko paredz 2003. gada direktīva, kas pašlaik tiek pārskatīta. Šādam Eiropas regulējumam, kas piemērojams ikvienam lielam uzņēmumam, kuram KSA īstenošana ir stratēģijas un komunikācijas pamatā, jābalstās uz starptautiski atzītiem vērtēšanas instrumentiem, un par paraugu būtu jāizmanto vairākās ES dalībvalstīs jau pastāvošie tiesību akti.

3.10   Ar aizvien pieaugošo paraugprakses piemēru skaitu, tostarp ar sociālā dialoga ietvaros izstrādātajiem nolīgumiem, KSA ir konkrēta ilustrācija tam papildu ieguldījumam, ko pilsoniskais dialogs sniedz sabiedrības problēmu izpētē un risināšanā. Pilsoniskā dialoga devumam ir būtiska nozīme labas KSA prakses attīstīšanā, lai varētu izstrādāt tādu novērtējumu, kāds vajadzīgs ieinteresētajām personām, proti, iegūt kvalitatīvu informāciju par brīvprātīgiem pasākumiem, ko īsteno atbildīgi uzņēmumi vai ieguldītāji.

3.11   EK paziņojumā nav atzīta ne sieviešu nozīme valdes amatos un KSA, ne arī saimnieciskā pievienotā vērtība, ko tā dod sabiedrībai. Sievietes vadošos amatos un KSA ir divas tendences, kuru savstarpējā saistība ir pierādīta, jo tāds uzņēmuma vadības sastāvs, kurā ievērots dzimumu aspekts, pozitīvi ietekmē arī KSA (4).

3.12   Starpniecības pakalpojumi palielina KSA darbības izaugsmes potenciālu un sabiedrisko vērtību, stratēģiski saskaņojot uzņēmumu vajadzības un prasmes, lai veidotu veiksmīgas partnerības, tādēļ šādi labas prakses piemēri būtu atbalstāmi.

3.13   Eiropas Savienība būtu jāmudina veicināt un aizsargāt autoritatīvu starptautisku tiesisko vidi attiecībā uz KSA. Uzņēmumiem šie instrumenti būtu jāievēro, jāizmanto kā pamatnostādnes savu KSA pasākumu izstrādē un jādemonstrē ieinteresētajām pusēm šādu instrumentu izmantošana.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   KSA definīcijas atjaunināšana

4.1.1   Viens no jaunā priekšlikuma pozitīvākajiem aspektiem ir aktualizētā KSA definīcija. EESK tomēr uzskata, ka Komisijai definīcijā jāprecizē termins “uzņēmums”, lai izvairītos no nepareizas interpretācijas. Komisijai skaidrāk jānorāda arī tas, kādas jaunas politikas jomas tiks izvērstas, pamatojoties uz aktualizēto definīciju, ieskaitot arī tās izsludināto likumdošanas iniciatīvu. Komisijai vajadzētu arī precizēt savus plānus attiecībā uz KSA stimulēšanu dažādās uzņēmēju grupās, piemēram, lielajās uzņēmējsabiedrībās, MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumos.

4.1.2   Turklāt Komiteja norāda, ka paziņojums ir nepilnīgs, jo tajā nav mēģināts izvērtēt, kādi ir KSA stratēģijas rezultāti pēdējo desmit gadu laikā un kā tā ietekmējusi uzņēmumu rīcību, lai tādējādi radītu labāku informatīvo bāzi stratēģijas ietvaros ierosinātajām iniciatīvām un pasākumiem.

4.1.3   Ierosinātā ES definīcija brīvprātīgas rīcības koncepcijā iekļauj arī atbildības jēdzienu. Jaunajā definīcijā atspoguļots KSA daudzdimensionālais aspekts, kas izklāstīts arī paziņojumā (5). Taču Eiropas Savienībai vajadzētu būt piesardzīgai savos centienos veidot jaunu standartu, kas varētu neatbilst ISO 26000. Lai KSA programma palīdzētu sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus — panākt gudru un iekļaujošu izaugsmi —, tā jāizstrādā uzņēmējiem, iesaistot dialogā dažādas ieinteresētās puses.

4.1.4   Aizvien biežāk dažādas organizācijas produktus un pakalpojumus piedāvā ne vien sabiedrisko pakalpojumu jomā, bet arī uzņēmējdarbības, publiskajā un sociālās ekonomikas jomā kopumā. Ierosinātajā definīcijā šis nekomerciālo organizāciju aspekts ir iekļauts. Taču būtu precizējama gan pati definīcija, gan tās ietekme uz visiem uzņēmumiem, kuros KSA īstenojama.

4.1.5   Finanšu krīzes sekas sabiedrībā atklāj uzņēmējdarbības prakses tālejošo ietekmi. Tas, ka uzņēmumiem jāatbild par savas darbības sekām un KSA būtu jāiekļauj savas darbības stratēģijā, lai veicinātu atbildīgāku uzņēmējdarbības praksi, ir pareizi, it īpaši krīzes un paaugstinātas konkurences apstākļos. Taču KSA būtu jādefinē tā, lai uzsvērtu uzņēmumu un sabiedrības savstarpējo atkarību.

4.1.6   Par saikni, kas vieno uzņēmumus un sabiedrību, jākļūst arī sociālajam dialogam un pārredzamībai. No tā izriet dažādi ar KSA saistīti uzdevumi:

—   no organizatoriskā (uzņēmumu iekšējā) aspekta– koordinēt iekšējās struktūras, lai izpildītu saistības attiecībā uz darba ņēmēju labklājību un attīstību,

—   no ārējo ieinteresēto personu aspekta– uzņēmuma interesēs sadarboties ar ieinteresētajām pusēm, patērētājiem un citiem partneriem, tostarp ar publiskajām un pašvaldību iestādēm,

—   no vietējās ietekmes aspekta– izvērtēt un censties uzlabot uzņēmējdarbības ietekmi uz apkārtējo vietējo sabiedrību un vidi.

Lai maksimāli palielinātu finansiālo un sociālo vērtību visām ieinteresētajām pusēm, uzņēmumiem šīs saiknes būtu jāapzinās un proaktīvi jāiesaistās KSA īstenošanā, uzskatot to par svarīgu uzdevumu. Vietējo tīklu stiprināšana (6) ļaus visām sabiedrības ieinteresētajām pusēm, arī publiskajām iestādēm, strādāt un sadarboties visas sabiedrības labā.

4.1.7   Komisijas pieeja MVU jautājumiem nebūt nav ideāla. Nav saiknes starp uzņēmējdarbību un MVU ietekmi uz KSA programmu visā Savienībā. Turklāt nav izmantota iespēja izstrādāt vispārēju politiku, kas atspoguļotu jaunos uzņēmējdarbības veidus, piemēram, tirdzniecību tiešsaistē, un nodrošinātu labāku MVU informēšanu par KSA programmu.

4.1.8   Programmas priekšlikumos MVU nav ņemti vērā. Paziņojumā nav paskaidrots, kas uzskatāms par “uzņēmumu”, taču izmantotais izteiksmes veids liek domāt, ka runa ir par lieliem uzņēmumiem. Visā Eiropas Savienībā MVU ir svarīgi jaunu darba vietu radītāji un izaugsmes un konkurētspējas veicinātāji, turklāt šie aspekti ir Lisabonas līguma uzmanības centrā, tāpēc attiecībā uz KSA nav pieņemama “vienas mērauklas” pieeja atšķirīgiem uzņēmumiem.

4.2   KSA sniegto priekšrocību un stimulu popularizēšana

4.2.1   Svarīgi būtu atzīt KSA darbību ekonomisko pamatojumu. Paziņojumā ir minētas dažādas priekšrocības, taču tās, tāpat kā labas prakses piemēri, būtu jāpopularizē, par tiem būtu jāinformē un uzņēmumi būtu jāmudina uzņemties stingrākas saistības KSA jomā.

4.2.2   Tomēr KSA darbību ekonomiskās priekšrocības nevajadzētu vērtēt pārāk augstu. Uzņēmumos ir tirgvedības un pārdošanas nodaļas, kuras nodarbojas ar reklāmas un patērētāju vajadzību jautājumiem. KSA faktiski ir ilgtspējīgas attīstības pieeja, tā ietver ekonomisko izaugsmi, sociālos un vides aspektus. Ja par KSA panākumiem tiktu uzskatīti tikai ekonomiski ieguvumi, tas varētu izraisīt negatīvas sekas, piemēram, atteikšanos no šādas prakses, ja gūtie rezultāti neatbilstu cerētajām finanšu prognozēm.

4.2.3   Lai publisko iepirkumu varētu izmantot kā tirgus atlīdzības stimulu, tam nepieciešama pārdomāta un atbilstoša piemērošana. Sociālie kritēriji, tostarp SDO noteikumi, arī turpmāk būtu jāsaista ar līguma priekšmetu; tādējādi varētu gan novērst tīri simboliskas KSA darbības, gan arī nodrošināt sociālo labumu. Šāda pieeja varētu arī veicināt atbilstošākas un efektīvākas KSA darbības rūpniecības nozarēs.

4.2.4   Piešķirot līgumu slēgšanas tiesības, sociālās klauzulas būtu jāiekļauj absolūti pārredzamā veidā. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu atbilstošu pakalpojumu līgumu slēgšanu un godīgas konkurences principu ievērošanu vienotajā tirgū. Par publiskā iepirkuma izmantošanu tirgus veicināšanai būtu jākonsultējas ar Konkurences ģenerāldirektorātu.

4.2.5   Nav ņemtas vērā iespējas, ko KSA programmai var sniegt sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva (SUI), kas izveidota kā atsevišķa papildu politikas joma un iekļauta Komisijas dokumentu komplektā “Atbildīgi uzņēmumi” (7). Skarbajos ekonomiskajos apstākļos uzņēmumi ir piesardzīgāki attiecībā uz neatgūstamiem izdevumiem. Plaši tiek atzīts, ka sociālie uzņēmumi paļaujas uz privātu kapitālu kā daļu no saviem finanšu plāniem (8), tātad sociālie ieguldījumi un bezmaksas nefinanšu pakalpojumu sniegšana jauniem sociālajiem uzņēmumiem ir veids, kā uzņēmumi var padarīt finansiāli un sociāli rentablus savus ieguldījumus KSA (9). Abu iniciatīvu mērķus iespējams sasniegt, vienlaikus palielinot izaugsmes potenciālu un spēju radīt sociālas vērtības.

4.3   Motivāciju izprašana un atbalsts KSA darbībām

4.3.1   Pašlaik KSA darbībām ir dažādas formas un atšķirīgas motivācijas, un tās nosaka, kādu ietekmi sabiedrībā KSA darbības izraisa. Tās var būt dažādas, proti, gan ieinteresēto pušu interešu aizsardzība, gan ziedojumi labdarībai un sponsorēšana, kā tas ir dažās dalībvalstīs; tās var izpausties arī kā jēgpilna rīcība, kas, piemēram, stratēģiski saistīta ar pamata uzņēmējdarbību, vai pārveidojošas darbības, kuru mērķis ir apzināt un novērst sabiedrības problēmu galvenos cēloņus (10). EESK vērš uzmanību uz to, ka jauni noteikumi varētu būt neproduktīvi, ja to ietekmē atsevišķās valstīs uzņēmumi pārtrauktu darbības, par kurām nepieciešama ziņošana.

4.3.2   Lai sekmētu tādu vidi, kas labvēlīga stratēģiskākām un uz pārveidošanu orientētām KSA iniciatīvām, politikas veidotājiem jāapzinās minētās darbības apjoms. Prasības nedrīkstētu izraisīt KSA darbības samazināšanu līdz minimālajam standartam; tām arī turpmāk jābūt brīvprātīgām norādēm, kas pārsniedz juridiskās prasības un atrodas ārpus tām.

4.3.3   Lai nodrošinātu efektīvākas KSA programmas un sekmētu ētiskāku organizāciju kultūru, vajadzētu koncentrēties uz iesaistīšanos informācijas apmaiņā un pilsoniskajā dialogā visos uzņēmuma līmeņos, sākot no uzņēmuma vadības līdz darbiniekiem. Praksē ir pierādījies, ka speciāli izveidotas darba grupas, kurās darbojas arī vadības pārstāvji, veiksmīgi nodrošina KSA darbības stratēģisko virzību un palīdz to īstenot.

4.3.4   Kopumā pašregulējums un līdzregulējums ir laba ideja, taču ir jāievieš mehānismi, kas nodrošinātu, ka prasību ievērošana nerada MVU pārāk lielu slogu, ņemot vērā līgumus, kurus minētie uzņēmumi kā apakšuzņēmēji noslēguši ar lielākiem uzņēmumiem un piegādes ķēdes aģentiem. Komisija ierosinājusi izstrādāt labas prakses kodeksu, un tajā, pienācīgi ievērojot pašregulējuma un līdzregulējuma nozīmi, būtu jāiekļauj vadlīnijas tiem uzņēmumiem, kas vēlas uzņemties sociālo atbildību.

4.4   Apņemšanās attiecībā uz darbinieku lomu KSA programmā

4.4.1   KSA nav efektīva, ja tajā nav iesaistīti uzņēmuma darbinieki. KSA programma ir jāveido sadarbībā starp uzņēmuma vadību, darbiniekiem un — nepieciešamības gadījumā — sociālajiem partneriem, lai tiktu pārstāvēts viss uzņēmuma etoss. KSA nav vienkārši “komandas stiprināšanas” pasākums; lai stratēģija būtu veiksmīga, darbinieku iesaistīšanās ir ļoti svarīga.

4.4.2   Sociālo partneru loma ir svarīga ikvienā KSA programmā, jo tie izplata informāciju un sekmē sociālo dialogu. Attiecīgajos uzņēmumos ir jāizveido KSA programmā iekļautās platformas, kas paredzētas, lai nodrošinātu darba koplīgumus, pārredzamību, komunikāciju un iekļaujošu līdzdalību.

4.4.3   Daudzdimensiju KSA svarīgi faktori ir cilvēktiesības, darba apstākļi un nodarbinātības prakse. Uzņēmumiem būtu jāizstrādā pasākumi, kas pārsniedz starptautisko un Eiropas regulējumu un pamatnostādņu ietvarus, pamatojoties uz astoņām SDO cilvēka pamattiesību konvencijām, no vienas puses, un attiecībā uz darbinieku veselību, labklājību un apmācību, no otras puses. Visos uzņēmumos ir jāievieš ētiska un godīga iekšējās pārvaldības struktūra, un nedrīkst ignorēt darba koplīgumus.

4.5   Zināšanu apmaiņa

4.5.1   Dalībvalstu mācīšanās citai no citas attiecībā uz KSA politiku ir nozīmīgs pasākums (Komisijas 9. nodoms). Īpaši jāpievēršas tam, lai visām dalībvalstīm palīdzētu izstrādāt un atjaunināt savu politiku KSA jomā un mācīties no pieredzes, kas iepriekš gūta, īstenojot valstu politiku šajā jomā.

4.5.2   Visām pārvaldes iestādēm Eiropas Savienībā — valsts, reģionālā, vietējā līmeņa, kā arī ES iestādēm — būtu jāizstrādā un jāievēro KSA stratēģija un jārāda piemērs citiem sektoriem. Tāpēc vajadzīgas stingri noteiktas iekšējās KSA politikas, inovatīvu KSA modeļu un darbību ieviešana un paraugprakses apmaiņas veicināšana, un būtu jāuzņemas vadība sabiedrības iesaistīšanai paredzētu vietējo tīklu izveidē.

4.5.3   Platformas, kurās būtu iesaistīti atsevišķu rūpniecības nozaru dažādi pārstāvji, varētu darboties kā starpnieki nopietnās uzņēmumu un ieinteresēto personu diskusijās par uzņēmējdarbības praksi un veicināt lietderīgu paraugprakses un apmācībā gūtās pieredzes apmaiņu gan vienas nozares ietvaros, gan starp vairākām nozarēm, pienācīgi ievērojot to, ka iesaistītajiem dalībniekiem platformas darbības joma un īstenojamie pasākumi jānosaka patstāvīgi. Tomēr vajadzīga iespēja strīdīgai uzņēmējdarbības praksei piemērot arī tiesas noteiktas sankcijas.

4.5.4   Ir jānodrošina MVU iesaiste ieinteresēto personu platformās, jo iepriekš šāda veida pasākumos galvenokārt ir piedalījušās lielās korporācijas. Jānodrošina visiem uzņēmumiem iespēja piedalīties, tādējādi būtu plašāk pārstāvētas gan nozares kopumā, gan problemātiskākās jomas.

4.5.5   EESK pozitīvi vērtē nodomu finansiāli atbalstīt izglītības un apmācību projektus KSA jomā un sekmēt izpratni un informētību par KSA nozīmīgu izglītības nozares speciālistu un uzņēmumu vidū (8. nodoms). Tas ir īpaši nozīmīgi MVU, kuri bieži vien nav informēti par iespējām vai kuriem nav vajadzīgo zināšanu, lai iesaistītos KSA darbībā.

4.5.6   Ļoti piesardzīgi būtu vērtējama struktūrfondu izmantošana KSA iniciatīvām. Atgādinām Komisijai, ka nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā paredzēti ievērojami samazinājumi, tāpēc jebkuri KSA iniciatīvām piešķirtie līdzekļi ir jāizmanto skaidri noteiktiem mērķiem nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanā, kā arī reģionālajā attīstībā. Minētie līdzekļi būtu jānovirza tikai uzņēmumiem ar ierobežotām iespējām un finanšu resursiem, piemēram, MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai palīdzētu tiem veidot KSA politikas un iesaistīties tajās.

4.5.7   Jāatbalsta un jāveido informācijas portāli, lai palīdzētu uzņēmumiem, tostarp arī e-komercijas uzņēmumiem, veidot saiknes un nodrošinātu tiem pieejamu platformu efektīvai paraugprakses, iemaņu, finanšu un nefinansiālu resursu apmaiņai sabiedrības labā.

4.6   KSA un sociālās ekonomikas partneri

4.6.1   KSA politikas iniciatīvā nav ņemts vērā pilsoniskās sabiedrības sektors. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas veido atbildīgas uzņēmējdarbības stratēģijas, pārvaldības un forumu modeļus un bieži iesaistās KSA pasākumos. Paziņojumā vispār nav apskatīta saikne starp bezpeļņas sektoru un peļņas gūšanas nolūkā strādājošo sektoru.

4.6.2   Nozaru sadarbība partnerībās pastāv jau sen, un tā ir jāveicina arī turpmāk, jo “korporatīvās sociālās saistības ir nozīmīgs pamats pilsoniskās sabiedrības struktūru izveidei un saglabāšanai” (11).

4.6.3   Jāpopularizē partnerību savstarpējais lietderīgums, lai rosinātu jēgpilnāku KSA darbību. Vajadzību un prasmju saskaņošana partnerībās stimulē efektīvāku un lietderīgāku sociālo un ekonomisko ietekmi uz sabiedrību un uzņēmumiem. Liela nozīme ir nefinansiālam atbalstam, jo tas paplašina citu nozaru sniegtā atbalsta iespējas un sekmē stratēģiskāku pieeju KSA spējām — tas ietver arī atbalstu darbinieku brīvprātīgai līdzdalībai, bezmaksas pakalpojumus, materiālus dāvinājumus vai ziedojumus, piemēram, telpas vai aprīkojumu.

4.6.4   Lai partnerība būtu veiksmīga, galvenais uzdevums ir nodrošināt pilnvērtīgu komunikāciju starp nozarēm. Brokeru jeb starpnieku pakalpojumi (12) palīdz saskaņot un vienkāršot divu sektoru īstenoto uzņēmējdarbības praksi un mazināt kultūras atšķirību radītās sekas. Minētie pakalpojumi ir jāatbalsta, un ir jānodrošina to labāka pieejamība uzņēmumiem, lai palīdzētu pārvarēt šķēršļus, kas kavē kopīgu vērtību sasniegšanu un reālu iesaisti KSA iniciatīvās.

4.7   Starptautiskas pamatnostādnes un nolīgumi

4.7.1   Starptautiskā darba organizācija ir izveidojusi astoņas pamatkonvencijas, kas pasaules mērogā veido tiesību pamatus. Dažas dalībvalstis jau ir ratificējušas minētās konvencijas. ES var izrādīt savu atbalstu, nodrošinot, ka arī trešās valstis ievēro šos nolīgumus.

4.7.2   EESK stingri atbalsta Komisijas nodomu panākt, lai KSA veicināšana pilnībā atbilstu spēkā esošajiem globālajiem instrumentiem, konkrēti — pārskatītajām ESAO pamatnostādnēm, SDO deklarācijai par transnacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, ISO 26000 standartiem, ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem un starptautiskajiem pamatnolīgumiem (IFA). Lūdzam Komisiju paskaidrot, kā tieši paredzēts to panākt.

4.7.3   ESAO pamatnostādnes ir pieņēmušas 42 valstis, no kurām 24 ir ES dalībvalstis. Pamatnostādnēs paredzēts īpašs īstenošanas mehānisms, valstu kontaktpunkti, kas ir atbildīgi par pamatnostādņu izplatīšanu un par pārkāpumu gadījumu izskatīšanu. Tāpēc EESK iesaka ES atjauninātās KSA stratēģijas ietvaros atlicināt resursus kapacitātes veidošanai attiecībā uz ESAO pamatnostādņu ievērošanu. Komiteja arī aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt sociālo partneru lomu minētajos valstu kontaktpunktos.

4.7.4   EESK uzskata, ka KSA politikai jābūt koncentrētai uz stratēģiskas ievirzes sniegšanu uzņēmumiem, jo KSA saistību uzraudzība uzņēmumos, kur darbinieku skaits pārsniedz 1 000 (10. nodoms), nav praktiska, un tai būs vajadzīgi lieli finanšu resursi no ES budžeta.

(1)  COM(2011) 685 final.

(2)  Ceturtā direktīva par gada pārskatiem, 2003/51/EK.

(3)  OV C 325, 30.12.2006., 53.–60. lpp.

(4)  Skatīt http://newsforchangingtimes.com/2012/02/17/women-boardroom-csr-un-women-ingrid-kragl/.

(5)  COM(2011) 681 final, 7. lpp.

(6)  OV C 175, 28.7.2009., 63.-72. lpp.

(7)  COM(2011) 685 final.

(8)  OV C 24, 28.1.2012., 1. lpp.

(9)  COM(2011) 682 final, 6. lpp.

(10)  www.csrinternational.org

(11)  OV C 125, 27.5.2002., 44. lpp.

(12)  Brokeru pakalpojumu sniedzēji ir starpniecības uzņēmumi, kas palīdz dažādu nozaru organizācijām strādāt kopā, palīdzot veidot efektīvas darba attiecības, saskaņojot vajadzības, prasmes un resursus. Šādas darbības piemērs ir Pilot Light — http://www.pilotlight.org.uk.