4.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/17

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 19. novembra spriedumu lietā T-187/06 Ralf Schräder/Kopienas Augu šķirņu birojs 2008. gada 29. janvārī iesniedzis Ralf Schräder

(Lieta C-38/09 P)

(2009/C 82/32)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ralf Schräder (pārstāvji — T. Leidereiter un W.-A. Schmidt, Rechtsanwälte)

Cits lietas dalībnieks: Kopienas Augu šķirņu birojs (KAŠB)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—

atcelt Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 19. novembra spriedumu lietā T-187/06;

—

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmajā instancē izvirzīto prasījumu atcelt KAŠB Apelācijas padomes 2006. gada 2. maija lēmumu lietā A003/2004.

Pakārtoti, attiecībā uz 2. punktu:

—

Nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Pirmās instances tiesā.

—

Piespriest KAŠB atlīdzināt visus šajā tiesvedībā, tiesvedībā Pirmās instances tiesā un procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs apelācijas sūdzības priekšmets ir Pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība par Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomes lēmumu, attiecībā uz pieteikumu par augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu augu šķirnei “SUMCOL 01”. Ar pārsūdzēto spriedumu Pirmās instances tiesa esot apstiprinājusi Apelācijas padomes lēmumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktā šķirne būtiski neatšķiras no salīdzināmās šķirnes, kura ir uzskatāma par vispārpazīstamu.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza virkni procedūras kļūdu. Pirmās instances tiesa, pārbaudot Apelācijas padomes lēmumu, esot izdarījusi secinājumus, kuru kļūdainība izrietot tieši no lietas materiāliem. Turklāt tā esot sagrozījusi faktus un pierādījumus, kuri pārsniedz prasības attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem, nolēmusi pretrunīgi un pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam tiesā. Pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā lielu daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu un lielu skaitu pierādījumu un ir noraidījusi tos kā tādus, kuri ir pārāk vispārīgi. Turklāt Pirmās instances tiesa neesot ievērojusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam daļēji nebija objektīvi iespējams izvirzīt “precīzākus” argumentus. Tādējādi tā vienlaicīgi esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam tiesā un pierādījumu nastas un savākšanas principus. Pirmās instances tiesa turklāt esot prettiesiski paplašinājusi apelācijas procesa strīda priekšmetu, jo tā pārsūdzēto spriedumu esot balstījusi uz pamatojumu, kuru nav izvirzījis nedz KAŠB, nedz Apelācijas padome.

Otrajā apelācijas sūdzības pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Kopienu tiesību normas, jo tā, interpretējot Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 7. panta 2. punktu, par vispārpazīstamības pierādījumu ir uzskatījusi šķirnes rakstveida aprakstu zinātniskajā literatūrā. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza iepriekš minētās regulas 62. panta pārkāpumu un Regulas (EK) Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas augu šķirņu birojā, 60. panta pārkāpumu.