22.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 134/22

1)

Vai var nošķirt nosacījumus, kuriem pakļauts, no vienas puses, Kopienas atbalsts (no ELVGF) kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros un, no otras puses, papildu valsts atbalsts, jeb — citiem vārdiem sakot — vai papildu valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumus var paredzēt ar citām tiesību normām, kas būtu stingrākas nekā normas, kas reglamentē ELVGF finansēto atbalstu?

2)

Vai piemērojamību atbalsta saņēmējiem, kas noteikta Padomes 1992. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3508/92, ar ko izveido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām (1), 1. panta 4. punktā un Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1259/1999, ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (2), 10. panta a) punktā, var interpretēt tādējādi, ka saistībā ar atbalsta saņēmēju noteikšanu atbalsts ir pakļauts tikai diviem nosacījumiem, proti, ka a) runa ir par lauksaimniecības preču ražotāju grupu (vai individuālo lauksaimniecības preču ražotāju), b) kuras saimniecība atrodas Kopienas teritorijā?

3)

Vai iepriekš minētās regulas var interpretēt tādējādi, ka lauksaimniecības preču ražotājam, kura saimniecība atrodas Kopienas teritorijā, bet kurš plāno izbeigt savu darbību nākotnē (pēc subsīdijas izlietošanas), nav tiesību saņemt atbalstu?

4)

Kā ir jāinterpretē juridiskā statusa, kas noteikts ar valsts tiesību aktiem, jēdziens minēto divu regulu izpratnē?

5)

Vai juridiskais statuss, kas noteikts ar valsts tiesību aktiem, ietver arī juridisko statusu, kas saistīts ar lauksaimniecības preču ražotāja (vai ražotāju grupas) iespējamās likvidēšanas veidu? Ungārijas tiesībās ir paredzēti atšķirīgi juridiskie statusi dažādām situācijām, kurās var notikt likvidēšana (izlīguma, bankrota un brīvprātīgas likvidācijas procedūras).

6)

Vai ir iespējams paredzēt nošķirti — un pilnīgi neatkarīgi viens no otra — nosacījumi, ar kuriem izmanto, no vienas puses, vienoto platībmaksājumu (Kopienas shēmā) un, no otras puses, papildu valsts atbalstu? Kāda ir (vai var būt) saistība starp abu subsīdiju veidu principiem, režīmu un mērķiem?

7)

Vai var izslēgt no papildu valsts atbalsta saņēmējiem grupu (vai individuālu ražotāju), kas tajā pašā laikā atbilst Kopienas vienotā platībmaksājuma shēmā paredzētajiem nosacījumiem?

8)

Vai Regula Nr. 1259/1999 saskaņā ar tās 1. panta 4. punktā noteikto ir piemērojama arī papildu valsts atbalstam, ņemot vērā, ka tas, kas tiek finansēts no ELVGF tikai daļēji, pēc loģikas tiek finansēts ar papildu valsts atbalstu?

9)

Vai lauksaimniecības preču ražotājam, kura saimniecība, kas darbojas faktiski un pilnīgi likumīgi, atrodas Kopienas teritorijā, ir tiesības uz papildu valsts atbalstu?

10)

Vai gadījumā, ja valsts tiesības reglamentē komercsabiedrību likvidēšanas procedūras ar atsevišķu tiesisko regulējumu, tam ir nozīme saistībā ar Kopienas atbalstu (un ar to saistīto valsts atbalstu)?

11)

Vai Kopienu un valsts tiesību normas, kas reglamentē kopējās lauksaimniecības politikas darbību, var interpretēt tādējādi, ka tām ir jāveido kompleksa juridiskā sistēma, kas ir interpretējama vienādā veidā un kas darbojas atbilstoši vienādiem principiem un nosacījumiem?

12)

Vai piemērojamību, kas noteikta Regulas Nr. 3508/92 1. panta 4. punktā un Regulas Nr. 1259/1999 10. panta a) punktā, var interpretēt tādējādi, ka saistībā ar subsīdijām lauksaimniecības preču ražotāja nodomam izbeigt savas darbības nākotnē vai no tā izrietošajam juridiskajam statusam vispār nav nekādas nozīmes?