20.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 207/53


Prasība, kas celta 2013. gada 3. jūnijā — SACE un SACE BT/Komisija

(Lieta T-305/13)

2013/C 207/89

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: SACE SpA (Roma, Itālija) un SACE BT SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji — M. Siragusa un G. Rizza, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt lēmumu pilnībā vai, pakārtoti — daļēji;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

izdot rīkojumu, ka veicams jebkāds cits procesuālais, tostarp pierādījumu vākšanas, pasākums, ko tā atzītu par vajadzīgu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs prasības pamatus.

Šī prasība ir par Komisijas 2013. gada 20. marta Lēmumu C(2013) 1501, galīgā redakcija, kurā ir uzdots atgūt daļu no atbalsta, kas esot piešķirts īstermiņa eksportkredīta apdrošināšanas sabiedrībai SACE BT. Konkrēti, runa ir par ieguldījumiem kapitālā, ko 2009. gadā veicis valstij piederošais mātesuzņēmums (SACE S.p.A.), un pārapdrošināšanas segumu, ko izmantojusi SACE BT. Komisija uzskata, ka abos gadījumos SACE nav ņēmusi vērā ieguldījumu riska profilu un tādējādi nav rīkojusies kā ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos.

1)

Pirmais prasības pamats: strīdīgajos pasākumos nav vainojama Itālijas valsts.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka strīdīgos pasākumus SACE S.p.A. vadības padome ir pieņēmusi nevis valsts iestāžu uzdevumā vai tālab, lai izpildītu valsts varas prasības, bet gan saimnieciskajā un stratēģiskajā ziņā darbojoties gluži autonomi, pilnīgā saskaņā ar tirgus loģiku, gluži tāpat kā tas ir visu tās uzņēmējdarbības jautājumos pieņemto lēmumu gadījumā, un ārpus visām kontroles, uzraudzības, sankcionēšanas vai vadības attiecībām ar tās toreizējo vienīgo dalībnieku, proti, Ekonomikas un finanšu ministriju.

2)

Otrais prasības pamats: otrais pasākums ir radījis priekšrocību SACE BT.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka SACE S.p.A. lēmums piedāvāt pārapdrošināšanas kapacitāti, izmantojot iespējas, ko bija pavēris kāds ekonomiskā cikla posms, kurā apdrošināšanas prēmijas bija augstas, ir ticis pieņemts bez nekāda nodoma subsidēt vai atbalstīt SACE BT. Citādi no pārapdrošināšanas attiecībām saimniecisku labumu ir guvis vienīgi mātesuzņēmums. Turklāt Komisijas secinājumiem par pozitīvo korelāciju starp uzņemtā riska apjomu un prasīto likmi neesot rodams apstiprinājums nedz atsauces literatūrā, nedz tirgus praksē, pat ne konkrēti attiecībā uz SACE BT. Visbeidzot, nepārliecina arī Komisijas centieni uz atšķirīgiem kontekstiem un pasākumiem “pārnest”rule of thumb jeb vispārīgo pieņēmumu, ko tā, sīkāk nepamatodama, ir piemērojusi attiecībā uz Portugāles īstermiņa eksportkredīta apdrošināšanas sistēmu, lai konstatētu, ka SACE S.p.A. maksātās komisijas maksas summai esot bijis vismaz par 10 % jāpārsniedz komisijas maksa, ko privātie pārapdrošinātāji nosaka mazākajai pārapdrošināšanas un to pārņemtā riska daļai.

3)

Trešais prasības pamats: trešais un ceturtais pasākums nav radījuši priekšrocību SACE BT.

2009. gadā veikusi divas rekapitalizācijas, lai arī nebija aplēšu par turpmākajām naudas plūsmām SACE BT, kas nodrošinātu tās pienācīgas rentabilitātes izredzes vismaz ilgtermiņā, SACE S.p.A. ir nosargājusi, pirms nepilniem pieciem gadiem to dibinot, izdarītā lielā ieguldījuma vērtību. Turklāt SACE S.p.A. izklāstīja, ka tās meitasuzņēmuma likvidēšanas gadījumā visam SACE koncernam draudētu iespējams kaitējums, iznīcinot tā vērtību un/vai pasliktinot tā kredītspēju, kura apmērs krietni vien pārsniegtu 2009. gada nogalē aplēstā atlikušā kapitāla apmēru. Komisija nav ņēmusi vērā publiskajam investoram piederošo plašo rīcības brīvību, aizstājot SACE S.p.A. viedokli ar savējo, tikai un vienīgi kļūdaini teorētiski atveidojot izvēli, kuru šādos apstākļos būtu izdarījis iedomāts piesardzīgs un informēts privāts ieguldītājs.