20.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 392/35

—

pilnībā atcelt Komisijas 2017. gada 19. maija Deleģēto regulu (ES) 2017/1353, ar ko Regulu (EK) Nr. 607/2009 grozā attiecībā uz vīna vīnogu šķirnēm un to sinonīmiem, kurus drīkst norādīt vīna marķējumā (OV 2017, L 190, 5. lpp.), un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija ir pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (turpmāk tekstā – “Vienotā TKO regula Nr. 1308/2013”), 232. pantu, jo pēdējā minētā regula ir piemērojama no 2014. gada 1. janvāra, savukārt apstrīdētā regula ir piemērojama no 2013. gada 1.ojūlija. Šādi rīkojoties, Komisija ir pārsniegusi pilnvaras, kas tai piešķirtas Vienotās TKO regulas Nr. 1308/2013 100. panta 3. punkta otrajā daļā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija ar atpakaļejošu spēku ir aizskārusi Slovēnijas vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Teran” (PDO-SI-A1581) ražotāju jau iegūtās tiesības, šādi pārkāpjot Savienības tiesību pamatprincipus, proti, tiesiskās noteiktības principu un tiesiskās paļāvības principu, iegūto tiesību un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kā arī samērīguma principu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija ir nesamērīgi aizskārusi Slovēnijas vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Teran” (PDO-SI-A1581) ražotāju tiesības uz īpašumu, šādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, apstrīdētās regulas 2. pantā paredzot pārejas laikposmu, kurā drīkst tirdzniecībā realizēt vīna, kas ražots pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, krājumus, pat tad, ja tie neatbilst šīs regulas 1. pantā paredzētajiem marķējuma nosacījumiem, ir pārkāpusi Akta par Horvātijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem 41. pantu, ciktāl strīdīgā tiesību norma attiecas uz vīnu, kas ražots pirms 2013. gada 1.ojūlija.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija ir pārkāpusi Vienotās TKO regulas Nr. 1308/2013 100. panta 3. punkta otro daļu, ņemot vērā nozīmi, ar kādu šo tiesību normu apvelta Savienības tiesību pamatprincipi, kā arī Hartas 17. pants un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pants. Šādi rīkojoties, Komisija ir pārsniegusi pilnvaras, kas tai piešķirtas minētajā regulas tiesību normā.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija ir pārkāpusi LESD 290. pantu un LES 13. panta 2. punktu, jo ir pārsniegusi gan tai minētajā LESD 290. pantā, gan Līgumos piešķirtās deleģēta akta pieņemšanas pilnvaras.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka, tā kā apstrīdēto regulu Komisija ir pieņēmusi, atsaucoties uz Horvātijas pieteikumu iekļaut vīnogu šķirni “Teran” Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikuma A daļā – ko Horvātija it kā esot iesniegusi pirms pievienošanās Savienībai –, lai gan patiesībā šāds pieteikums nav ticis iesniegts un Slovēnija arīdzan netika informēta par šāda pieteikuma iesniegšanu, lai tā varētu sākt sarunas, Komisija ir pārkāpusi Vienotās TKO regulas Nr. 1308/2013 100. panta 3. punkta otro daļu un Komisijas Regulas Nr. 607/2009 62. panta 3. punktu, lasot to kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu. Turklāt, šādi rīkojoties, Komisija ir arī pārsniegusi pilnvaras, kas tai piešķirtas minētajā Vienotās TKO regulas Nr. 1308/2013 tiesību normā.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija – izdarīdama grozījumus apstrīdētās regulas saturā salīdzinājumā ar deleģētā akta projektu, ar kuru tika iepazīstināta 2017. gada 24. janvārī rīkotā GREX WINE vīna ekspertu sanāksme, nepiedāvājusi dalībvalstu ekspertiem iespēju izklāstīt apsvērumus par akta projekta grozīto redakciju – nav izpildījusi savu apņemšanos, kas izriet no Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu V nodaļas 28. punkta un šā nolīguma pielikumā ietvertās Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējās vienošanās par deleģētajiem aktiem II nodaļas 7. punkta. Šādi rīkojoties, Komisija ir pārkāpusi gan būtiskus procesuālos noteikumus, gan institucionālā līdzsvara principu.