1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 2. panta 1. punkta 4) apakšpunkta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienība, kam ir uzticēti publiska rakstura uzdevumi, kuri ir izsmeļoši uzskaitīti valsts tiesībās, var tikt uzskatīta par tādu, kas ir tikusi nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura šīs tiesību normas izpratnē, lai gan tā ir nodibināta nevis kā valsts iestāde, bet gan kā tāda apvienība, uz kuru ir attiecināmas privāttiesības, un lai gan atsevišķām tās darbībām, saistībā ar kurām tai ir pašfinansēšanas spēja, nav publiska rakstura.

2)

Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 4) apakšpunkta c) punktā minētās alternatīvas otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja nacionālajai sporta federācijai atbilstoši valsts tiesībām ir pārvaldības autonomija, šīs federācijas pārvaldību var uzskatīt par tādu, uz kuru ir attiecināma valsts iestādes kontrole, tikai tad, ja no pilnvaru, kas ir šai iestādei attiecībā uz minēto federāciju, visaptverošas analīzes izriet, ka pastāv aktīva pārvaldības kontrole, kas faktiski atspēko minēto autonomiju tādā mērā, ka ļauj minētajai iestādei ietekmēt šīs pašas federācijas lēmumus publisko līgumu jomā. Tam, ka dažādās nacionālās sporta federācijas īsteno ietekmi pār attiecīgās valsts iestādes darbību, ņemot vērā to vairākumu tās galvenajās koleģiālajās lēmējinstitūcijās, ir nozīme tikai tad, ja ir iespējams konstatēt, ka ikviena no šīm federācijām atsevišķi spēj īstenot nozīmīgu ietekmi uz publisko kontroli, ko šī iestāde īsteno pār to, lai šo kontroli neitralizētu, un ka neatkarīgi no to pārējo nacionālo sporta federāciju ietekmes, kuras atrodas analogā situācijā, šāda nacionālā sporta federācija tādējādi atgūtu kontroli pār savu pārvaldību.