29.7.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 255/45 |
Prasība, kas celta 2019. gada 24. maijā — Gollnisch/Parlaments
(Lieta T-319/19)
(2019/C 255/58)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Bruno Gollnisch (Villiers-le-Mahieu, Francija) (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 26. marta lēmumu, ar ko tas noraidīja pret pirmo minēto lēmumu vērsto iekšējo sūdzību; |
— |
atcelt pēc minētā lēmuma pieņemtos aktus, grozījumus, paziņojumus, lēmumus un veiktos ieturējumus; |
— |
izmaksāt prasītājam 6 500 EUR saistībā ar šo prasību radušos izdevumu atlīdzināšanai; |
— |
piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Deputātu nolikuma 27. panta pārkāpums. Ar minēto normu Prezidijam esot liegts aizskart tiesības, kuras parlamenta locekļi ir jau ieguvuši vai kuras pašlaik tiek iegūtas. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 76. panta 3. punkta pārkāpums. Prasītājs uzskata, ka iepriekš minētā Deputātu nolikuma 27. panta mērķis ir nodrošināt Nolikuma īstenošanas noteikumu normu par pensiju fondu integritāti, novēršot jebkādas strukturālas izmaiņas tajā. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots LES[D] 223. panta 2. punkta pārkāpums un Prezidija kompetences neesamība, jo Prezidijs esot noteicis nodokli bijušo deputātu pensiju maksājumiem, kuru tam nav tiesību noteikt, jo jebkādi Parlamenta locekļu nodokļu jomas jautājumi ir Padomes kompetencē. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums. Apstrīdētais akts esot ticis pieņemts, pārkāpjot saistības un dokumentus, kuri veido uzticamas garantijas, ka brīvprātīgajā pensiju fondā vairs nekādas izmaiņas netiks veiktas. |
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums. Parlaments, kas ir vienīgais atbildīgais par radušos finansiālo situāciju, neesot veicis pietiekamus un taisnīgus pasākumus nolūkā situāciju labot. |
6. |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots vienlīdzības principa pārkāpums. Ar apstrīdēto lēmumu tiekot radīta nevienlīdzīga attieksme deputātu, kas veikuši iemaksas, un deputātu, kas tās nav veikuši, starpā, kā arī deputātu, kuri jau ir pensionējušies, un deputātu, kuri pensiju vēl nesaņem, starpā. |