ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2014.093.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 93
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

57. sējums
2014. gada 29. marts

Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Savienības Tiesa

2014/C 093/01

Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 85, 22.3.2014.

1

 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

Tiesa

2014/C 093/02

Apvienotās lietas C-512/11 un C-513/11: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Työtuomioistuin (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Terveys- ja sosiaalialan neuvottelujärjestö TSN ry/Terveyspalvelualan Liitto ry (C-512/11), Ylemmät Toimihenkilöt (YTN) ry/Teknologiateollisuus ry, Nokia Siemens Networks Oy (C-513/11) (Sociālā politika — Direktīva 92/85/EEK — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Strādājošas grūtnieces, sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti — Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums — Atalgojuma un/vai tiesību uz atbilstīgu pabalstu saglabāšana — Direktīva 96/34/EK — Pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu — Individuālas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu vai adopciju — Darba un atalgojuma nosacījumi — Valsts darba koplīgums — Darba ņēmējas, kuras aizgājušas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā pēc neapmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma pārtraukšanas — Atteikums grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā maksāt algu)

2

2014/C 093/03

Lieta C-530/11: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (Valsts pienākumu neizpilde — Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un iespēja vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem — Jēdziens ne pārmērīgi dārga tiesvedība)

3

2014/C 093/04

Lieta C-537/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Tribunale di Genova (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mattia Manzi, Compagnia Naviera Orchestra/Capitaneria di Porto di Genova (Jūras transports — Direktīva 1999/32/EK — MARPOL 73/78 konvencija — VI pielikums — Kuģu radīts gaisa piesārņojums — Pasažieru kuģi, kas nodrošina regulārus pārvadājumus — Kruīzu kuģi — Maksimālais sēra saturs flotes degvielā — Spēkā esamība)

3

2014/C 093/05

Lieta C-65/12: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlande (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Leidseplein Beheer BV, H.J.M. de Vries/Red Bull GmbH, Red Bull Nederland BV (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Preču zīmes — Direktīva 89/104/EEK — Tiesības, ko piešķir preču zīme — Preču zīme ar reputāciju — Aizsardzība, kas ir paplašināta attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi — Ar reputāciju apveltītai preču zīmei līdzīga vai identiska apzīmējuma izmantošana bez pietiekama iemesla, ko veic trešā persona — Jēdziens pietiekams iemesls)

4

2014/C 093/06

Lieta C-152/12: Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Transports — Direktīva 2001/14/EK — Dzelzceļa attīstība Savienībā — Piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai tarifi — 7. panta 3. punkts un 8. panta 1. punkts — Iespēja iekasēt maksu uzcenojumus — Izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot dzelzceļa pakalpojumus)

4

2014/C 093/07

Apvienotās lietas C-162/12 un C-163/12: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Airport Shuttle Express scarl (C-162/12), Giovanni Panarisi (C-162/12), Società Cooperativa Autonoleggio Piccola arl (C-163/12), Gianpaolo Vivani (C-163/12)/Comune di Grottaferrata (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 49., 101 un 102. pants — Regula (EK) Nr. 2454/92 — Regula (EK) Nr. 12/98 — Autonomas ar autovadītāju pakalpojums — Valsts un reģionālais tiesiskais regulējums — Pašvaldību izsniegta atļauja — Nosacījumi — Pilnībā iekšējas situācijas — Tiesas kompetence — Jautājumu pieņemamība)

5

2014/C 093/08

Lieta C-164/12: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg — (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — DMC Beteiligungsgesellschaft mbH/Finanzamt Hamburg-Mitte (Nodokļi — Uzņēmumu ienākuma nodoklis — Personālsabiedrības daļu pārnešana kapitālsabiedrībai — Grāmatvedības vērtība — Paredzamā vērtība — Konvencija par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu — Nerealizētā kapitāla pieauguma tūlītēja aplikšana ar nodokli — Atšķirīga attieksme — Kapitāla brīvas aprites ierobežojums — Nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījuma starp dalībvalstīm saglabāšana — Samērīgums)

6

2014/C 093/09

Lieta C-285/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 30. janvāra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Aboubacar Diakite/Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides (Direktīva 2004/83/EK — Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti — Persona, kas ir tiesīga uz alternatīvo aizsardzību — 15. panta c) punkts — Nopietni un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai nešķirojošas vardarbības dēļ bruņota konflikta gadījumā — Jēdziens iekšējs bruņots konflikts — No starptautiskajām humanitārajām tiesībām autonoma interpretācija — Vērtēšanas kritēriji)

6

2014/C 093/10

Lieta C-296/12: Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste (Valsts pienākumu neizpilde — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Kapitāla brīva aprite — Ienākuma nodoklis — Saistībā ar pensijas uzkrājumiem veiktas iemaksas — Nodokļu samazinājums, ko piemēro tikai maksājumiem vienā un tajā pašā dalībvalstī reģistrētām organizācijām vai fondiem — Nodokļu režīma saskaņotība — Nodokļu kontroles efektivitāte)

7

2014/C 093/11

Lieta C-323/12: Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Curtea de Apel București (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — E. ON Global Commodities SE, iepriekš E.On Energy Trading SE/Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor, Direcția Generală a Finanțelor Publice a Municipiului București — Serviciul de administrare a contribuabililor nerezidenți (Direktīva 79/1072/EEK — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Nodokļa maksātāji, kas ir reģistrēti citā dalībvalstī — PVN atmaksāšanas kārtība — Nodokļa maksātāji, kas ir izraudzījušies nodokļu pārstāvi saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri ir pieņemti pirms pievienošanās Savienībai — Izslēgšana — Jēdziens nodokļa maksātājs, kas nav reģistrēts attiecīgajā valstī — Nosacījums par reģistrācijas neesamību — Nosacījums par preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas neesamību — Elektrības piegāde tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji — Direktīva 2006/112/EK — 171. pants)

7

2014/C 093/12

Lieta C-355/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Tribunale di Milano (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nintendo Co. Ltd u.c./PC Box Srl, 9Net Srl (Direktīva 2001/29/EK — Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā — Tehnoloģisko pasākumu jēdziens — Aizsargierīce — Ierīce un aizsargāti papildu produkti — Citu uzņēmumu ražotas līdzīgas papildu ierīces, produkti vai komponenti — Jebkādas savstarpējas izmantojamības starp tām izslēgšana — Šo tehnoloģisko pasākumu apjoms — Atbilstība)

8

2014/C 093/13

Lieta C-367/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība, kuru uzsāka Susanne Sokoll-Seebacher (Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Sabiedrības veselība — LESD 49. pants — Aptiekas — Sabiedrības pienācīga apgāde ar zālēm — Darbības atļauja — Aptieku teritoriālais izvietojums — Galvenokārt ar demogrāfiskiem kritērijiem pamatotu ierobežojumu noteikšana — Minimālais attālums starp publiskajām aptiekām)

9

2014/C 093/14

Lieta C-380/12: Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — X BV/Staatssecretaris van Financiën (Tarifu pozīcijas — Atkrāsošanas māls — Kombinētās nomenklatūras 25. nodaļa — Tarifa pozīcija 2508 — Skalotu produktu jēdziens — Piemaisījumu izdalīšana, nemainot produkta struktūru — Kombinētās nomenklatūras 38. nodaļa — Tarifa pozīcija 3802)

9

2014/C 093/15

Lieta C-385/12: Tiesas (virspalāta) 2014. gada 5. februāra spriedums (Székesfehérvári Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hervis Sport- és Divatkereskedelmi Kft/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Közép-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiešie nodokļi — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Valsts tiesību akti nodokļu jomā, ar ko ievieš speciālu apgrozījuma nodokli mazumtirdzniecībai veikalos — Mazumtirdzniecības lielveikalu ķēde — Diskriminējošu seku pastāvēšana — Netieša diskriminācija)

10

2014/C 093/16

Apvienotās lietas C-419/12 un C-420/12: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Crono Service Scarl u.c. (C-419/12), Anitrav — Associazione Nazionale Imprese Trasporto Viaggiatori (C-420/12)/Roma Capitale, Regione Lazio (C-420/12) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 49., 101. un 102. pants — Autonomas ar autovadītāju pakalpojumi — Pilnībā iekšēja situācija — Tiesas kompetence — Pieņemamības nosacījumi)

10

2014/C 093/17

Lieta C-424/12: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Curtea de Apel Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SC Fatorie SRL/Direcția Generală a Finanțelor Publice Bihor (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — PVN — Direktīva 2006/112/EK — Apgrieztā iekasēšana — Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu — Nodokļa samaksa pakalpojumu sniedzējam — Obligāto norāžu neesamība — Nepamatoti samaksāts PVN — Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu zaudēšana — Nodokļu neitralitātes princips — Tiesiskās noteiktības princips)

11

2014/C 093/18

Lieta C-466/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Svea hovrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nils Svensson, Sten Sjögren, Madelaine Sahlman, Pia Gadd/Retriever Sverige AB (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Direktīva 2001/29/EK — Informācijas sabiedrība — Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā — 3. panta 1. punkts — Izziņošana sabiedrībai — Jēdziens — Interneta saites (saite, uz kuras var uzklikšķināt), kas sniedz pieeju aizsargātiem darbiem)

12

2014/C 093/19

Lieta C-479/12: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — H. Gautzsch Großhandel GmbH & Co. KG/Münchener Boulevard Möbel Joseph Duna GmbH (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Intelektuālais īpašums — Kopienas dizainparaugi — Regula (EK) Nr. 6/2002 — 7. panta 1. punkts, 11. panta 2. punkts, 19. panta 2. punkts, 88. pants un 89. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts — Nereģistrēts Kopienas dizainparaugs — Aizsardzība — Nodošana atklātībā — Novitāte — Prasība attiecībā uz pārkāpumu — Pierādīšanas pienākums — Noilgums — Prasības celšanas termiņš — Piemērojamās tiesības)

12

2014/C 093/20

Lieta C-509/12: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Tribunal Central Administrativo Norte (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — IPTM-Instituto Portuário e dos Transportes Marítimos/Navileme-Consultadoria Náutica, Lda, Nautizende — Consultadoria Náutica, Lda (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 52. un 56. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Atpūtas kuģa vadītāja apliecības izsniegšana — Nosacījums par dzīvesvietu izsniedzējā valstī — Ierobežojums nerezidentiem — Drošības jūrā nodrošināšana — Sabiedriskā kārtība)

13

2014/C 093/21

Lieta C-528/12: Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Landgericht Bonn (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mömax Logistik GmbH/Bundesamt für Justiz (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Uzņēmumu tiesības — Direktīva 78/660/EEK — Noteikta veida sabiedrību konsolidētu gada pārskatu publicēšana — Noteikumu par pārskatu publicēšanu piemērošana sabiedrībām, uz kurām attiecas vienas dalībvalsts tiesības un kuras pieder tādam koncernam, uz kura mātesuzņēmumu attiecas citas dalībvalsts tiesības)

14

2014/C 093/22

Lieta C-596/12: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Kolektīvā atlaišana — Darba ņēmēju jēdziens — Dirigenti izslēgšana — Direktīva 98/59/EK — 1. panta 1. un 2. punkts — Pārkāpums)

14

2014/C 093/23

Lieta C-613/12: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Helm Düngemittel GmbH/Hauptzollamt Krefeld (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Muitas savienība un kopējais muitas tarifs — Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums ar Ēģipti — 4. protokola 20. pants — Izcelsmes pierādījums — Preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 — Preču pārvadājumu aizstājējsertifikāts EUR.1, kas izsniegts tad, kad preces vairs neatrodas izsniedzējas muitas iestādes kontrolē — Atteikums piemērot preferenciālu režīmu)

15

2014/C 093/24

Lieta C-2/13: Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Directeur général des douanes et droits indirects un Chef de l'agence de la direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières/Humeau Beaupreau SAS (Kopējais muitas tarifs — Tarifu klasifikācija — Kombinētā nomenklatūra — 64. nodaļa — Sportam paredzētu apavu izgatavošanai nepieciešamu sastāvdaļu imports — pozīcija 6404 — Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriāla virsu — pozīcija 6406 — Apavu daļas — Kombinētās nomenklatūras 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkts — Negatava vai nepabeigta prece ar gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašībām — Nesaliktā vai izjauktā stāvoklī uzrādīta prece — Paskaidrojošā piezīme harmonizētās sistēmas interpretācijai — Kopā salikšanas darbības, izņemot jebkādas apstrādes darbības tādējādi, ka tiek pabeigta kopā salikšanai paredzēto detaļu ražošana)

15

2014/C 093/25

Lieta C-18/13: Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maks Pen EOOD/Direktor na Direktsia Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika Sofia, bijušais Direktor na Direktsia Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto Sofia (Nodokļi — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Direktīva 2006/112/EK — Priekšnodokļa atskaitīšana — Sniegtie pakalpojumi — Kontrole — Pakalpojumu sniedzējs, kuram nav nepieciešamā aprīkojuma — Jēdziens krāpšana nodokļu jomā — Pienākums krāpšanu nodokļu jomā konstatēt pēc savas ierosmes — Prasība par pakalpojuma faktisku sniegšanu — Pienākums veikt pietiekami precīzu uzskaiti — Tiesvedība — Aizliegums tiesai krāpšanu kvalificēt krimināltiesiski un pasliktināt prasītāja situāciju)

16

2014/C 093/26

Lieta C-31/13 P: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Ungārija/Eiropas Komisija, Slovākijas Republika (Apelācija — Aizsargātas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes — Regula (EK) Nr. 1234/2007 — Aizsargāto cilmes vietu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vīnu saraksts — Datu bāze E-Bacchus — Tokaj)

17

2014/C 093/27

Lieta C-69/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Tribunale civile di Roma (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mediaset SpA/Ministero dello Sviluppo Economico (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Valsts atbalsts — Subsīdija ciparu dekodētāju iegādei vai nomai — Komisijas lēmums, ar kuru valsts atbalsta shēma atzīta par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Atgūšana — Atgūstamās summas apmēra noteikšana — Valsts tiesas loma — Komisijas nostājas par tās lēmuma izpildi ņemšana vērā no valsts tiesas puses — Lojālas sadarbības princips)

17

2014/C 093/28

Lieta C-98/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Martin Blomqvist/Rolex SA, Manufacture des Montres Rolex SA (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Regula (EK) Nr. 1383/2003 — Pasākumi, lai novērstu viltotu preču un pirātpreču laišanu brīvā apgrozībā — 2. pants — Regulas piemērošanas joma — Trešajā valstī internetā privātpersonai, kas ir dalībvalsts rezidents, personīgai lietošanai pārdots viltots pulkstenis — Pulksteņa aizturēšana, ko veic muitas iestādes, tam tiekot ievestam dalībvalsts teritorijā — Aizturēšanas likumība — Nosacījumi — Nosacījumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām — Direktīva 2001/29/EK — 4. pants — Publiska izplatīšana — Direktīva 2008/95/EK — 5. pants — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 9. pants — Lietošana komercdarbībā)

18

2014/C 093/29

Lieta C-139/13: Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste (Valsts pienākumu neizpilde — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa — Drošības elementu un biometrijas standarti dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos — Regula (EK) Nr. 2252/2004 — Biometriskā pase — Pirkstu nospiedumu iekļaušana — Neizpilde — Neizsniegšana termiņā)

18

2014/C 093/30

Lieta C-653/13: Prasība, kas celta 2013. gada 10. decembrī — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

19

2014/C 093/31

Lieta C-667/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 16. decembrī iesniedza Tribunal do Comércio de Lisboa (Portugāle) — Estado português/Massa Insolvente do Banco Privado Português, S.A., likvidācijas procesā

19

2014/C 093/32

Lieta C-38/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 27. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) — Subdelegación del Gobierno en Guipuzkoa — Extranjeria/Samir Zaizoune

20

2014/C 093/33

Lieta C-50/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 3. februārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) — CASTA u.c./A.S.L. di Ciriè, Chivasso e Ivrea (ASL TO4) un Regione Piemonte

20

2014/C 093/34

Lieta C-60/14: Prasība, kas celta 2014. gada 6. februārī — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

21

2014/C 093/35

Lieta C-73/14: Prasība, kas celta 2014. gada 10. februārī — Eiropas Savienības Padome/Eiropas Komisija

21

 

Vispārējā tiesa

2014/C 093/36

Lieta T-570/11: Vispārējās tiesas 2014. gada 12. februāra spriedums — Oetker Nahrungsmittel/ITSB (La qualité est la meilleure des recettes) (Kopienas preču zīme — Kopienas vārdiskas preču zīmes La qualité est la meilleure des recettes reģistrācijas pieteikums — Preču zīme, ko veido reklāmas sauklis — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

22

2014/C 093/37

Lieta T-81/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 12. februāra spriedums — Beco/Komisija (Dempings — Ķīnas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu imports — Iesniegums par iekasēto maksājumu atmaksāšanu — Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 8. punkta otrā daļa — Tiesiskā noteiktība)

22

2014/C 093/38

Lieta T-380/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 13. februāra spriedums — Demon International/ITSB — Big Line (DEMON) (Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas grafiska preču zīme DEMON — Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme DEMON — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Preču līdzība — Apzīmējumu līdzība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

22

2014/C 093/39

Lieta T-26/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 12. februāra spriedums — dm-drogerie markt/ITSB — Semtee (CALDEA) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes CALDEA reģistrācijas pieteikums — Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme BALEA — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespējas neesamība — Apzīmējumu līdzības neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

23

2014/C 093/40

Lieta T-614/13 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 20. janvāra rīkojums — Romonta/Komisija (Pagaidu noregulējums — Vide — Direktīva 2003/87/EK — Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma — Emisijas kvotu bezmaksas piešķiršana no 2013. gada — Lūgums atzīt pārmērīgu grūtību pastāvēšanu — Steidzamības neesamība)

23

2014/C 093/41

Lieta T-688/13: Prasība, kas celta 2013. gada 24. decembrī — Deloitte Consulting/Komisija

23

2014/C 093/42

Lieta T-693/13: Prasība, kas celta 2013. gada 31. decembrī — Mikhalchanka/Padome

25

2014/C 093/43

Lieta T-694/13: Prasība, kas celta 2013. gada 31. decembrī — Ipatau/Padome

25

2014/C 093/44

Lieta T-697/13: Prasība, kas celta 2013. gada 27. decembrī — Kinnarps/ITSB (MAKING LIFE BETTER AT WORK)

25

2014/C 093/45

Lieta T-26/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 5. novembra spriedumu lietā F-14/12 Schönberger/Revīzijas palāta 2014. gada 8. janvārī iesniedza Peter Schönberger

26

2014/C 093/46

Lieta T-44/14: Prasība, kas celta 2014. gada 15. janvārī — Costantini u.c./Komisija

26

2014/C 093/47

Lieta T-51/14: Prasība, kas celta 2014. gada 22. janvārī — Čehijas Republika/Komisija

27

2014/C 093/48

Lieta T-60/14: Prasība, kas celta 2014. gada 27. janvārī — BMV Mineralöl Versorgungsgesellschaft/ITSB — Delek Europe (GO)

27

2014/C 093/49

Lieta T-64/14: Prasība, kas celta 2014. gada 29. janvārī — Good Luck Shipping/Padome

28

 

Eiropas Savienības Civildienesta tiesa

2014/C 093/50

Lieta F-20/13: Civildienesta tiesas 2014. gada 13. februāra rīkojums — Moës/Komisija

29

LV

 

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/1

2014/C 93/01

Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 85, 22.3.2014.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 78, 15.3.2014.

OV C 71, 8.3.2014.

OV C 61, 1.3.2014.

OV C 52, 22.2.2014.

OV C 45, 15.2.2014.

OV C 39, 8.2.2014.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/2

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Työtuomioistuin (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Terveys- ja sosiaalialan neuvottelujärjestö TSN ry/Terveyspalvelualan Liitto ry (C-512/11), Ylemmät Toimihenkilöt (YTN) ry/Teknologiateollisuus ry, Nokia Siemens Networks Oy (C-513/11)

(Apvienotās lietas C-512/11 un C-513/11) (1)

(Sociālā politika - Direktīva 92/85/EEK - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Strādājošas grūtnieces, sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti - Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums - Atalgojuma un/vai tiesību uz atbilstīgu pabalstu saglabāšana - Direktīva 96/34/EK - Pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu - Individuālas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu vai adopciju - Darba un atalgojuma nosacījumi - Valsts darba koplīgums - Darba ņēmējas, kuras aizgājušas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā pēc neapmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma pārtraukšanas - Atteikums grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā maksāt algu)

2014/C 93/02

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Työtuomioistuin

Pamatlietas puses

Prasītājas: Terveys- ja sosiaalialan neuvottelujärjestö TSN ry (C-512/11), Ylemmät Toimihenkilöt (YTN) ry (C-513/11)

Atbildētājas: Terveyspalvelualan Liitto ry (C-512/11), Teknologiateollisuus ry, Nokia Siemens Networks Oy (C-513/11)

Piedaloties: Mehiläinen Oy (C-512/11)

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Työtuomioistuin — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, (OV L 204, 23. lpp.) un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (OV L 348, 1. lpp.), interpretācija — Darba koplīgums, kurā ir paredzētas tiesības darba ņēmējām grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā maksāt darba samaksu pilnā apmērā ar nosacījumu, ka viņas pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sākuma vismaz trīs mēnešus bez pārtraukuma ir bijušas nodarbinātas — Šajā darba koplīgumā paredzētās darba samaksas par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku neizmaksāšana darba ņēmējām, kuras no bērna kopšanas atvaļinājuma bez samaksas saglabāšanas uzreiz ir devušās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīva 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā darba koplīgumos pamatlietās paredzētā, saskaņā ar kuru strādājošai grūtniecei, kura pārtrauc savu neapmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu šīs direktīvas izpratnē, lai nekavējoties sāktu izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) izpratnē, netiek saglabātas tiesības uz atalgojumu, uz kādu viņai būtu bijušas tiesības, ja pirms šī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma būtu bijis minimāls darba atsākšanas laikposms.

(1)  OV C 347, 26.11.2011.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/3

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-530/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un iespēja vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem - Jēdziens “ne pārmērīgi dārga” tiesvedība)

2014/C 93/03

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un L. Armati)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — C. Murrell, M. Holt un J. Maurici)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētāju prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvis — C.H. Vang) un Īrija (pārstāvis — Creedon un A. Joyce, pārstāvji, kam palīdz E. Barrington un G. Gilmore, barristers)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu pasākumu neveikšana, kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (OV L 156, 17. lpp.), 3. panta 7. punktu un 4. panta 4. punktu — Pienākums novērst vai samazināt finansiālos šķēršļus, kas ierobežo iespēju piekļūt tiesai saistībā ar vides jautājumiem — “Ne pārmērīgi dārga” tiesas procesa jēdziens

Rezolutīvā daļa:

1)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, neveicot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK, 3. panta 7. punkta un 4. panta 4. punkta, ciktāl tajos ir paredzēts, ka attiecīgās tiesvedības nedrīkst būt pārmērīgi dārgas, pareizu transponēšanu, nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. Dānijas Karaliste un Īrija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1)  OV C 39, 11.2.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Tribunale di Genova (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mattia Manzi, Compagnia Naviera Orchestra/Capitaneria di Porto di Genova

(Lieta C-537/11) (1)

(Jūras transports - Direktīva 1999/32/EK - MARPOL 73/78 konvencija - VI pielikums - Kuģu radīts gaisa piesārņojums - Pasažieru kuģi, kas nodrošina regulārus pārvadājumus - Kruīzu kuģi - Maksimālais sēra saturs flotes degvielā - Spēkā esamība)

2014/C 93/04

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Genova

Pamatlietas puses

Prasītāji: Mattia Manzi, Compagnia Naviera Orchestra

Atbildētājs: Capitaneria di Porto di Genova

Piedaloties: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale civile di Genova — Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 13. lpp), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2005/33/EK (OV L 191, 59. lpp.), 4.a panta spēkā esamība — Dalībvalstu pienākuma veikt visus vajadzīgus pasākumus, lai novērstu flotes degvielas, kurā sēra saturs pārsniedz robežu 1,5 masas procentu apmērā, izmantošanu pasažieru kuģiem, kuri veic regulārus pārvadājumus no Savienības ostām vai uz tām, saderība ar Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (“MARPOL konvencija”) — Šīs pašas direktīvas 2. panta interpretācija — “Regulāro pārvadājumu” jēdziens — Minētās robežas piemērojamība kruīzu kuģiem

Rezolutīvā daļa:

1)

tāds kruīza kuģis kā pamatlietā ietilpst Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/33/EK, 4.a panta 4. punkta piemērošanas jomā, ņemot vērā “regulāru pārvadājumu” kritēriju, kāds tas paredzēts šīs direktīvas 2. panta 3.g punktā, ar nosacījumu, ka tas veic kruīza braucienus ar vai bez pieturvietām, kuri noslēdzas izbraukšanas ostā vai citā ostā, ja šie kruīzi tiek organizēti ar noteiktu regularitāti, konkrētos datumos un principā ar precīziem izbraukšanas un ierašanās laikiem un personas var brīvi izvēlēties starp dažādiem piedāvātajiem kruīziem, par ko jāpārliecinās iesniedzējtiesai;

2)

Direktīvas 1999/32, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2005/33, 4.a panta 4. punkta spēkā esamība nevar tikt novērtēta, ne ņemot vērā vispārējo starptautisko tiesību principu pacta sunt servanda, ne ņemot vērā LES 4. panta 3. punkta pirmajā daļā nostiprināto lojālas sadarbības principu, ar pamatojumu, ka šī minētās direktīvas tiesību norma var novest pie Londonā 1973. gada 2. novembrī parakstītās un ar 1978. gada 17. februāra protokolu papildinātās Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem VI pielikuma pārkāpuma un tādējādi prasīt dalībvalstīm, kas ir 1997. gada 26. septembrī Londonā parakstītā 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada protokolu, 1997. gada protokola līgumslēdzējas puses, neievērot pienākumus, kādi tām ir pret citām šī protokola līgumslēdzējām pusēm;

3)

Eiropas Savienības Tiesai nav jālemj par jautājumu, kāda ir minētā VI pielikuma ietekme uz Direktīvas 1999/32, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2005/33, 4.a panta 4. punkta piemērojamību.

(1)  OV C 370, 17.12.2011.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/4

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlande (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Leidseplein Beheer BV, H.J.M. de Vries/Red Bull GmbH, Red Bull Nederland BV

(Lieta C-65/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Preču zīmes - Direktīva 89/104/EEK - Tiesības, ko piešķir preču zīme - Preču zīme ar reputāciju - Aizsardzība, kas ir paplašināta attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi - Ar reputāciju apveltītai preču zīmei līdzīga vai identiska apzīmējuma izmantošana bez pietiekama iemesla, ko veic trešā persona - Jēdziens “pietiekams iemesls”)

2014/C 93/05

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlande

Pamatlietas puses

Prasītāji: Leidseplein Beheer BV, H.J.M. de Vries

Atbildētājas: Red Bull GmbH, Red Bull Nederland BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 5. panta 2. punkta interpretācija — Ar preču zīmi piešķirtās tiesības — Preču zīme ar reputāciju — Aizsardzība, kas ir paplašināta attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi — Preču zīmei ar reputāciju identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošana, ko veic trešā persona, kas tai ļauj negodīgā veidā gūt labumu no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitēt atšķirtspējai vai reputācijai — Pietiekama iemesla jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka reputāciju ieguvušas preču zīmes īpašniekam, ņemot vērā jēdzienu “pietiekams iemesls” šīs normas izpratnē, var pieprasīt pieņemt, ka trešā persona izmanto šai preču zīmei līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz precēm, kas identiskas tām, attiecībā uz kurām reģistrēta minētā preču zīme, ja izrādās, ka šis apzīmējums ticis izmantots vēl pirms minētās preču zīmes reģistrācijas un ka saistībā ar identiskajām precēm tas tiek izmantots labticīgi. Lai izvērtētu, vai attiecīgajā gadījumā tā ir, valsts tiesai it īpaši ir jāņem vērā:

—

minētā apzīmējuma izplatība un reputācija, kādu tas ieguvis attiecīgajā sabiedrībā,

—

līdzības pakāpe starp precēm un pakalpojumiem, kuriem sākotnēji ir izmantots šis apzīmējums, un preci, attiecībā uz kuru ir reģistrēta reputāciju ieguvusī preču zīme, un

—

šai preču zīmei līdzīga apzīmējuma izmantošanas attiecībā uz minēto preci ekonomiskais un komerciālais atbilstīgums.

(1)  OV C 126, 28.4.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/4

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika

(Lieta C-152/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Transports - Direktīva 2001/14/EK - Dzelzceļa attīstība Savienībā - Piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai tarifi - 7. panta 3. punkts un 8. panta 1. punkts - Iespēja iekasēt maksu uzcenojumus - Izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot dzelzceļa pakalpojumus)

2014/C 93/06

Tiesvedības valoda — bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Vasileva un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Bulgārijas Republika (pārstāvji — T. Ivanov, kā arī D. Drambozova un E. Petranova)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvji — B. Majczyna un M. Szpunar)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 29. lpp.) 7. panta 3. punkta un 8. panta 1. punkta pārkāpums — Piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai tarifu sistēma — Jēdziens “izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot dzelzceļa pakalpojumus” — Maksājumi, kas pārsniedz dzelzceļa pakalpojumu tiešās izmaksas — Direktīvas 2001/14/EK 8. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi

Rezolutīvā daļa:

1)

ļaujot maksas par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām aprēķinā ietvert izmaksas, proti, personāla atalgojumu un sociālā nodrošinājuma iemaksas, kas nav uzskatāmas par tādām, kas tieši radušās, sniedzot dzelzceļa pakalpojumus, Bulgārijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/58/EK, 7. panta 3. punktā paredzētos pienākumus;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Eiropas Komisija, Bulgārijas Republika un Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1)  OV C 174, 16.6.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/5

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Airport Shuttle Express scarl (C-162/12), Giovanni Panarisi (C-162/12), Società Cooperativa Autonoleggio Piccola arl (C-163/12), Gianpaolo Vivani (C-163/12)/Comune di Grottaferrata

(Apvienotās lietas C-162/12 un C-163/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49., 101 un 102. pants - Regula (EK) Nr. 2454/92 - Regula (EK) Nr. 12/98 - Autonomas ar autovadītāju pakalpojums - Valsts un reģionālais tiesiskais regulējums - Pašvaldību izsniegta atļauja - Nosacījumi - Pilnībā iekšējas situācijas - Tiesas kompetence - Jautājumu pieņemamība)

2014/C 93/07

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāji: Airport Shuttle Express scarl (C-162/12), Giovanni Panarisi (C-162/12), Società Cooperativa Autonoleggio Piccola arl (C-163/12), Gianpaolo Vivani (C-163/12)

Atbildētāja: Comune di Grottaferrata

Piedaloties: Federnoleggio

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio — LESD 26., 49., 90. panta, LES 3. panta, skatīta kopā ar LES 4. panta 3. punktu un LESD 3., 4., 5. un 6. pantu, LESD 101. un 102. panta, kā arī Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/92 par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji var veikt pasažieru iekšzemes autopārvadājumus dalībvalstī (OV L 251, 1. lpp.) un Padomes 1997. gada 11. decembra Regulas (EK) Nr. 12/98 par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji var veikt pasažieru iekšzemes autopārvadājumus dalībvalstī (OV 1998, L 4, 10. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 7. nod., 3. sēj., 501. lpp.), interpretācija — Autonomas ar autovadītāju pakalpojums — Valsts tiesiskais regulējums, kurā šā pakalpojuma sniegšana ir pakārtota nosacījumam, ka jāsaņem pašvaldību izsniegta licence, un šīs licences saņēmējiem noteikts pienākums savu transportlīdzekļu parasto novietni iekārtot tās pašvaldības teritorijā, kura tiem izsniedz licenci, kā arī sava pakalpojuma sniegšanu uzsākt un pabeigt šajā pašā teritorijā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai nav kompetences atbildēt uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Itālija) ir iesniegusi ar 2011. gada 19. oktobra un 2011. gada 1. decembra lēmumiem apvienotajās lietās C-162/12 un C-163/12, ciktāl tie attiecas uz LESD 49. panta interpretāciju. Ciktāl minētie lūgumi attiecas uz citu Savienības tiesību normu interpretāciju, tie ir jāatzīst par nepieņemamiem.

(1)  OV C 165, 9.6.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/6

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg — (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — DMC Beteiligungsgesellschaft mbH/Finanzamt Hamburg-Mitte

(Lieta C-164/12) (1)

(Nodokļi - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Personālsabiedrības daļu pārnešana kapitālsabiedrībai - Grāmatvedības vērtība - Paredzamā vērtība - Konvencija par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu - Nerealizētā kapitāla pieauguma tūlītēja aplikšana ar nodokli - Atšķirīga attieksme - Kapitāla brīvas aprites ierobežojums - Nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījuma starp dalībvalstīm saglabāšana - Samērīgums)

2014/C 93/08

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: DMC Beteiligungsgesellschaft mbH

Atbildētāja: Finanzamt Hamburg-Mitte

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — EKL 43. panta (jaunajā redakcijā LESD 49. pants) interpretācija — Citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības, kuras kāda uzņēmuma daļas iegulda kā mantisku ieguldījumu valsts kapitālsabiedrībā, pretī saņemot šīs sabiedrības kapitāldaļas — Tiesību normas, kurās ir paredzēts, ka šādā gadījumā ieguldītais kapitāls kapitālsabiedrības bilancē ir jānorāda pēc tā patiesās vērtības nevis pēc grāmatvedības vērtības, tādējādi atklājot slēptās rezerves — Iespēja samaksāt nodokli pa daļām piecos ikgadējos maksājumos ar nosacījumu, ka tiek iesniegts maksājumu nodrošinājums

Rezolutīvā daļa:

1)

LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar mērķi saglabāt nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm var attaisnot tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir noteikts pienākums noteikt komandītsabiedrības kapitālsabiedrībā, kuras juridiskā adrese ir šīs dalībvalsts teritorijā, ieguldīto aktīvu vērtību pēc to paredzamās vērtības, tādējādi pirms nerealizētā kapitāla pieauguma, kas saistīts ar šajā teritorijā gūto ienākumu, faktiskās realizēšanas to padarot par apliekamu ar nodokli, ja šai dalībvalstij faktiski nav iespējams izmantot savu nodokļu piemērošanas kompetenci attiecībā uz šo kapitāla pieaugumu tā faktiskās realizācijas laikā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

2)

dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta tūlītēja tās teritorijā gūtā nerealizētā kapitāla pieauguma aplikšana ar nodokli, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi saglabāt nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm, ja vien tad, kad nodokļa maksātājs izvēlas atlikt nodokļa samaksu, tam piemēro pienākumu iesniegt bankas garantiju atkarībā no reālā nodokļa nepiedzīšanas riska.

(1)  OV C 217, 21.7.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 30. janvāra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Aboubacar Diakite/Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

(Lieta C-285/12) (1)

(Direktīva 2004/83/EK - Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti - Persona, kas ir tiesīga uz alternatīvo aizsardzību - 15. panta c) punkts - Nopietni un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai nešķirojošas vardarbības dēļ bruņota konflikta gadījumā - Jēdziens “iekšējs bruņots konflikts” - No starptautiskajām humanitārajām tiesībām autonoma interpretācija - Vērtēšanas kritēriji)

2014/C 93/09

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājs: Aboubacar Diakite

Atbildētājs: Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Beļģija) — Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.), 15. panta c) punkta interpretācija — Atteikums piešķirt bēgļa statusu un alternatīvās aizsardzības statusu — Persona, kurai ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību — Jēdziens “iekšējs bruņots konflikts” — Īpaša autonoma interpretācija vai starptautiskajās humanitārajās tiesībās paredzētajai interpretācijai atbilstošas interpretācijas pieļaujamība — Novērtēšanas kritēriji

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas piemērošanas vajadzībām ir jāpieņem, ka pastāv iekšējs bruņots konflikts, tiklīdz notiek kādas valsts regulāro bruņoto spēku sadursme ar vienu vai vairākiem bruņotiem grupējumiem vai sadursme divu vai vairāku bruņotu grupējumu starpā, nav vajadzīgs, lai šāds konflikts varētu tikt kvalificēts par tādu konfliktu, kam nav starptautiska rakstura starptautisko humanitāro tiesību izpratnē, un nav arī jāveic atsevišķs novērtējums par bruņoto sadursmju intensitāti, tajās iesaistīto bruņoto spēku organizētības pakāpi vai konflikta ilgumu no tā vērtējuma, kas ir veikts par attiecīgajā teritorijā valdošās vardarbības pakāpi.

(1)  OV C 235, 4.8.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/7

Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-296/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Kapitāla brīva aprite - Ienākuma nodoklis - Saistībā ar pensijas uzkrājumiem veiktas iemaksas - Nodokļu samazinājums, ko piemēro tikai maksājumiem vienā un tajā pašā dalībvalstī reģistrētām organizācijām vai fondiem - Nodokļu režīma saskaņotība - Nodokļu kontroles efektivitāte)

2014/C 93/10

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un W. Roels)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — J.-C. Halleux un M. Jacobs)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 56. un 63. panta pārkāpums — Pensijas uzkrājumu maksājumi — Nodokļa samazinājums — Neatgriezeniski maksājumi Beļģijā

Rezolutīvā daļa:

1)

ieviešot un atstājot spēkā nodokļu samazinājumu pensijas uzkrājumos veiktām iemaksām, ciktāl tas tiek piemērots tikai par iemaksām Beļģijā reģistrētās organizācijās un fondos, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti saskaņā ar LESD 56. pantu;

2)

Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 273, 8.9.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/7

Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Curtea de Apel București (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — E. ON Global Commodities SE, iepriekš E.On Energy Trading SE/Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor, Direcția Generală a Finanțelor Publice a Municipiului București — Serviciul de administrare a contribuabililor nerezidenți

(Lieta C-323/12) (1)

(Direktīva 79/1072/EEK - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Nodokļa maksātāji, kas ir reģistrēti citā dalībvalstī - PVN atmaksāšanas kārtība - Nodokļa maksātāji, kas ir izraudzījušies nodokļu pārstāvi saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri ir pieņemti pirms pievienošanās Savienībai - Izslēgšana - Jēdziens “nodokļa maksātājs, kas nav reģistrēts attiecīgajā valstī” - Nosacījums par reģistrācijas neesamību - Nosacījums par preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas neesamību - Elektrības piegāde tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji - Direktīva 2006/112/EK - 171. pants)

2014/C 93/11

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel București

Pamatlietas puses

Prasītāja: E. ON Global Commodities SE, iepriekš E.On Energy Trading SE

Atbildētājas: Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor un Direcția Generală a Finanțelor Publice a Municipiului București — Serviciul de administrare a contribuabililor nerezidenți

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel Bucuresti — Padomes 1979. gada 6. decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (OV L 331, 11. lpp.), 1., 3., 4. un 6. panta interpretācija — PVN atmaksāšana kādā dalībvalstī tiem nodokļu maksātājiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī un kas pirmajā valstī ir izraudzījušies nodokļu pārstāvi atbilstoši valsts tiesību normām, kuras ir piemērojamas pirms šīs valsts iestāšanās Savienībā — Nosacījums par to, ka nodokļu maksātājs nav reģistrējies attiecīgajā dalībvalstī nodokļu atmaksai — Jēdziens “papildu nosacījums” salīdzinājumā ar Direktīvas 79/1072/EEK 3. un 4. pantā paredzētajiem nosacījumiem — Saderīgums, ņemot vērā šīs pašas direktīvas 6. panta noteikumus — Direktīvas 79/1072/EEK 3. un 4. panta tiešā iedarbība

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1979. gada 6. decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, noteikumi, aplūkoti kopā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes 2007. gada 20. decembra Direktīvu 2007/75/EK, 38., 171. un 195. pantu, ir interpretējami tādējādi, ka nodokļa maksātājam, kas ir reģistrēts kādā dalībvalstī un kas ir veicis elektrības piegādes tirgotājiem, kuri ir nodokļa maksātāji un kuri ir reģistrēti citā dalībvalstī, ir tiesības atsaukties uz Astoto direktīvu 79/1072 šajā otrajā valstī, lai iegūtu iepriekš samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Šīs tiesības neizslēdz tas vien, ka ir izraudzīts nodokļu pārstāvis, kas pievienotās vērtības nodokļa nolūkā ir identificēts šajā pēdējā valstī.

(1)  OV C 295, 29.9.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Tribunale di Milano (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nintendo Co. Ltd u.c./PC Box Srl, 9Net Srl

(Lieta C-355/12) (1)

(Direktīva 2001/29/EK - Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā - “Tehnoloģisko pasākumu” jēdziens - Aizsargierīce - Ierīce un aizsargāti papildu produkti - Citu uzņēmumu ražotas līdzīgas papildu ierīces, produkti vai komponenti - Jebkādas savstarpējas izmantojamības starp tām izslēgšana - Šo tehnoloģisko pasākumu apjoms - Atbilstība)

2014/C 93/12

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Milano

Pamatlietas puses

Prasītāji: Nintendo Co. Ltd, Nintendo of America Inc., Nintendo of Europe GmbH

Atbildētāji: PC Box Srl, 9Net Srl

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale ordinario di Milano — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 6. panta interpretācija, lasot to kopā ar šīs pašas direktīvas preambulas 48. apsvērumu — “Tehnoloģisko pasākumu” jēdziens — Aizsardzības kritērijs, ar kuru ir izslēgta jebkāda savstarpēja izmantojamība starp ierīci un aizsargātām papildu precēm, no vienas puses, un starp ierīcēm un aizsargātām līdzīgām papildu precēm, kuru izcelsme nav ražošanas uzņēmumā vai uzņēmumos, kuriem šis pēdējais minētais ir izsniedzis atļauju, no otras puses — Mērķa, kuru ražošanas uzņēmums ir noteicis šiem tehnoloģiskajiem pasākumiem, nozīmība

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā ir interpretējama tādējādi, ka jēdziens “efektīvs tehnoloģisks pasākums” šīs direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē var aptvert tehnoloģiskus pasākumus, kuri galvenokārt nozīmē aprīkošanu ar atpazīšanas ierīci ne tikai aizsargātā darba, piemēram, videospēles, ietverošo nesēju, lai aizsargātu to pret autortiesību īpašnieka neatļautām darbībām, bet arī portatīvās iekārtas vai konsoles, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi šīm spēlēm un to izmantošanai.

2)

Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai citi pasākumi vai konsolēs neinstalēti pasākumi varētu būt izraisījuši mazāk interferenču ar trešo personu darbībām vai mazāk šo darbību ierobežojumu, vienlaicīgi sniedzot līdzīgu īpašnieka tiesību aizsardzību. Šajā nolūkā ir nozīmīgi ņemt vērā tostarp ar dažādu veidu tehnoloģiskiem pasākumiem saistītās izmaksas, tehnoloģiskos un praktiskos aspektus to ieviešanai, kā arī šo dažādo veidu tehnoloģisko pasākumu efektivitātes salīdzinājumu attiecībā uz īpašnieka tiesību aizsardzību, turklāt šai efektivitātei tomēr nav jābūt absolūtai. Minētajai tiesai ir jāpārbauda arī ierīču, produktu vai komponentu, ar kuriem var tikt apieti minētie tehnoloģisko pasākumi, mērķis. Šajā ziņā īpaši nozīmīgs būs pierādījums par izmantošanu, kuru, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, faktiski veic trešās personas. Valsts tiesa tostarp var pārbaudīt, cik bieži šīs ierīces, produkti vai komponenti tiek faktiski izmantoti, pārkāpjot autortiesības, kā arī cik bieži tie tiek izmantoti nolūkā, ar kuru netiek pārkāptas autortiesības.

(1)  OV C 295, 29.9.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/9

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība, kuru uzsāka Susanne Sokoll-Seebacher

(Lieta C-367/12) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Sabiedrības veselība - LESD 49. pants - Aptiekas - Sabiedrības pienācīga apgāde ar zālēm - Darbības atļauja - Aptieku teritoriālais izvietojums - Galvenokārt ar demogrāfiskiem kritērijiem pamatotu ierobežojumu noteikšana - Minimālais attālums starp publiskajām aptiekām)

2014/C 93/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich

Pamatlietas puses

Susanne Sokoll-Seebacher

Piedaloties: Agnes Hemetsberger, kas ir Susanna Zehetner tiesību pārņēmēja

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich — LESD 49. panta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 47. panta interpretācija — Dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru aptiekas licences saņemšanai tiek izvirzīts nosacījums par tirgus pieprasījuma novērtējumu, kura pamatā ir virkne sarežģītu un teju neparedzamu kritēriju

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants, un it īpaši prasība par vienveidību nosprausta mērķa īstenošanā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, ar kuru par galveno kritēriju, lai noteiktu, vai pastāv nepieciešamība atvērt jaunu aptieku, ir paredzēts strikti ierobežots “vienmēr apgādājamo personu” skaits, ciktāl kompetentajām valsts iestādēm nav iespēju atkāpties no šī ierobežojuma, lai ņemtu vērā vietējās īpatnības.

(1)  OV C 331, 27.10.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/9

Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — X BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-380/12) (1)

(Tarifu pozīcijas - Atkrāsošanas māls - Kombinētās nomenklatūras 25. nodaļa - Tarifa pozīcija 2508 - Skalotu produktu jēdziens - Piemaisījumu izdalīšana, nemainot produkta struktūru - Kombinētās nomenklatūras 38. nodaļa - Tarifa pozīcija 3802)

2014/C 93/14

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: X BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Kopējais muitas tarifs — Preču klasifikācija — Atkrāsošanas māls — Klasifikācija Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 2508 40 00 vai apakšpozīcijā 3802 90 00 — Piemaisījumu izdalīšanas jēdziens Kombinētās nomenklatūras 25. nodaļas pirmās piezīmes izpratnē

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas grozīta ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006, I pielikumā esošās kombinētās nomenklatūras 25. nodaļas 1. piezīmē esošais “piemaisījumu izdalīšanas” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver noteiktu ķīmisko sastāvdaļu, kas dabisku apstākļu dēļ ir neapstrādātā minerālproduktā, izdalīšanu, ciktāl šāda izdalīšana uzlabo attiecīgo produktu spēju pildīt tiem raksturīgo uzdevumu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

2)

Kombinētās nomenklatūras, kas ir Regulas Nr. 2658/87, kura grozīta ar Regulu Nr. 1549/2006, I pielikumā, 25. nodaļas 1. piezīme ir jāinterpretē tādējādi, ka produkti, kas ir tikuši apstrādāti, izmantojot ķīmiskas vielas un izdalot piemaisījumus, var tikt klasificēti kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcijā 2508, ja šī apstrāde nav mainījusi to virsmas struktūru, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1)  OV C 303, 6.10.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/10

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 5. februāra spriedums (Székesfehérvári Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hervis Sport- és Divatkereskedelmi Kft/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Közép-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága

(Lieta C-385/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiešie nodokļi - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Valsts tiesību akti nodokļu jomā, ar ko ievieš speciālu apgrozījuma nodokli mazumtirdzniecībai veikalos - Mazumtirdzniecības lielveikalu ķēde - Diskriminējošu seku pastāvēšana - Netieša diskriminācija)

2014/C 93/15

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Székesfehérvári Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: Hervis Sport- és Divatkereskedelmi Kft

Atbildētājs: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Közép-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Székesfehérvári Törvényszék — LESD 18., 26., 49., 54., 55., 56., 63., 65. un 110. panta interpretācija — Valsts tiesību akti nodokļu jomā, ar ko ievieš īpašu nodokli mazumtirdzniecībai veikalos — Progresīvais nodoklis, kas tiek aprēķināts no īstenotā neto apgrozījuma — Nodokļa likmes robežas, kas vairāk skar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumus, kas pieder ārzemniekiem, nekā tos, kas pieder pilsoņiem

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesību akts par apgrozījuma nodokli mazumtirdzniecībai veikalā, kurā paredzēts pienākums nodokļa maksātājiem, kas ir “saistītie uzņēmumi” sabiedrību grupas ietvaros šī tiesību akta izpratnē, nolūkā piemērot ļoti progresīvu nodokļa likmi saskaitīt to apgrozījumu summas un pēc tam šādi aprēķināto nodokļu summu sadalīt starp tiem atbilstoši to reālā apgrozījuma proporcijai, jo nodokļa maksātāji, kas ietilpst speciālā nodokļa visaugstākās likmes līmenī vairumā gadījumu ir “saistīti” ar sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1)  OV C 366, 24.11.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/10

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Crono Service Scarl u.c. (C-419/12), Anitrav — Associazione Nazionale Imprese Trasporto Viaggiatori (C-420/12)/Roma Capitale, Regione Lazio (C-420/12)

(Apvienotās lietas C-419/12 un C-420/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49., 101. un 102. pants - Autonomas ar autovadītāju pakalpojumi - Pilnībā iekšēja situācija - Tiesas kompetence - Pieņemamības nosacījumi)

2014/C 93/16

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāji: Crono Service Scarl, Carla Silvestri, Nando Cese, Fabrizio Melarango, Yahia Nafea, Robert Martin, Angelo Minosse, Raimondo Pratico, Vincenti, Pesce, Fedeli, Sebastiani, Nanni, Savino, Andrea Rossi, Filiberto Marinelli, Puglia, Sordelli, Antonini, Andrea Iannilli, Pasquale Iavarone, Roberto Agostinelli, Valerio Giannoni, Fernando Boccadamo, Aristide Salvati, Annalisa Di Grigoli, Antonio Evangelisti, Marco Brecciaroli, Cardoso Wandenberg, Fabrizio Villamaina, Sandro Rossi, Fabrizio Di Somone, Debora Falasca, Elisabetta Serrano, Claudio Bandini, Bruno Piromallo, Maurizio Pesce, Mirko Capogrossi, Giovanni Barilotti, Stefano Petitti, Paolo Ricci, Vincenzo Curto, Luci Di Luzio, Gianfrancesco Argiro', Magdi Gou Bial, Secondo Uffreduzzi, Fausto Menotti, Danilo Valdambrini, Andrea Orfei, Daniele Silvestrini, Maurizio Borzi, Flavio Piromalli, Carlo Campanari, Volodymyr Lupu, Solution Car scarl, Paolo De Santis, Michele Rienzi, Roberta Rinaldi, BPS Autonoleggio scarl, Sebastiano Favara, Stefano Calabretta, Adriano Carducci, Giuseppa Gabriello, Modestino Capaccio, Mario Paruzza, Massimiliano Casu, Luciano Gulizia, Planet Service scarl, Fabio Belmonte, Fabrizio Romagnoli, Italo Ratta, Fabio Martella, Ilario Fiano, Coop Michelangelo, Michele Falcione, Roberto Natalizia, Claudio Botticelli, Odoardo Palombelli, Mario rondeoni, Massimiliano Dionisi, Luigi Vitrano, Stefano Iovino, Merella Micheciivo, Daniele Latorre, Walter Luccaferri, Bruno Iannone, Mariannina Tesone, Alessandro Polidoro, Giorgio Scortichini, Fabio Atturi, Leonardo Coop, Coop Sia A Srl, Marco Lucaferri, Roberto Turchetti, Corrado Mortillaro, Gianrico Lanternari, Sandro Baronciani, Ugo Mecchia, Flavio Meroni, Giuseppina Berchicci, Enrico Poddi, Nicola Solipacca, Franco Perazzola, Agostino Di Sciullo, Sergio Angeletti, Patrizio Tesi, Fabio Carrozi, Tommaso Pagani, Marco Stivoli, Roberto Miglio, Professional Car Service Snc, Massimo Mongiovi, Roberto Corona, (C-419/12), Anitrav — Associazione Nazionale Imprese Trasporto Viaggiatori (C-420/12)

Atbildētājs: Roma Capitale, Regione Lazio (C-420/12)

Piedaloties: UGL Taxi — Unione Generale del Lavoro Taxi u.c., Codacons — Coordinamento delle associazioni per la tutela dell’ambiente e dei diritti degli utenti e consumatori (C-420/12),

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio — LESD 26., 49. un 90. panta, LES 3. panta, skatīta kopā ar LES 4. panta 3. punktu un LESD 3., 4., 5. un 6. pantu, kā arī LESD 101. un 102. panta interpretācija — Autonomas ar autovadītāju pakalpojums — Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram šā pakalpojuma sniegšanai ir jāsaņem pašvaldību izsniegta atļauja un šādas atļaujas turētājiem noteikts pienākums, lai to transportlīdzekļu parastās autonovietnes atrastos atļauju izsniegušās pašvaldības teritorijā, kā arī lai tiem būtu šai pašā teritorijā reģistrēta juridiskā adrese un lai to sniegtais pakalpojums sāktos un beigtos šajā pašā teritorijā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai nav kompetences atbildēt uz šiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Itālija) ar 2012. gada 20. jūnija lēmumu apvienotajās lietās C-419/12 un C-420/12, ciktāl tie attiecas uz LESD 49. panta interpretāciju. Ciktāl šie lūgumi attiecas uz citu Savienības tiesību normu interpretāciju, tie ir nepieņemami.

(1)  OV C 366, 24.11.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/11

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Curtea de Apel Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SC Fatorie SRL/Direcția Generală a Finanțelor Publice Bihor

(Lieta C-424/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Direktīva 2006/112/EK - Apgrieztā iekasēšana - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Nodokļa samaksa pakalpojumu sniedzējam - Obligāto norāžu neesamība - Nepamatoti samaksāts PVN - Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu zaudēšana - Nodokļu neitralitātes princips - Tiesiskās noteiktības princips)

2014/C 93/17

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Oradea

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Fatorie SRL

Atbildētāja: Direcția Generală a Finanțelor Publice Bihor

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel Oradea — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) interpretācija — Tiesību uz PVN atskaitīšanu zaudēšana sakarā ar to, ka rēķinā nav norādīta apgrieztās iekasēšanas sistēmas piemērošana — Tiesiskās noteiktības princips — Lēmums, ar kuru uzlikts pienākums samaksāt kļūdaini atskaitītu PVN summu un nokavējuma procentus, kā arī sodu par kavējumu pēc tam, kad pieņemts neatsaucams atskaitīšanas tiesības atzīstošs lēmums — Nodokļu neitralitātes princips — Trešās personas rēķinā kļūdaini norādīta PVN samaksa — Finanšu iestāžu bezdarbība, lai rēķinā veiktu labojumus, un neiespējamība veikt korekciju a posteriori

Rezolutīvā daļa:

1)

pamatlietas apstākļos Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un nodokļu neitralitātes princips apgrieztās iekasēšanas sistēmai pakļauta darījuma ietvaros nav pret to, ka pakalpojumu saņēmējam tiek liegtas tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa, kuru tas pakalpojumu sniedzējam nepamatoti ir samaksājis, pamatojoties uz kļūdaini sagatavotu rēķinu, atskaitīšanu tostarp tad, ja šīs kļūdas labojums nav iespējams minētā pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas dēļ;

2)

tiesiskās noteiktības princips nav pret tādu valsts nodokļu iestāžu administratīvo praksi, kurā noilguma termiņā ir atļauts atkāpties no lēmuma, ar kuru ir atzītas nodokļu maksātāja tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, pēc jaunas pārbaudes liekot tam samaksāt šo nodokli un kavējuma naudu.

(1)  OV C 379, 8.12.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/12

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Svea hovrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nils Svensson, Sten Sjögren, Madelaine Sahlman, Pia Gadd/Retriever Sverige AB

(Lieta C-466/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - Informācijas sabiedrība - Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā - 3. panta 1. punkts - Izziņošana sabiedrībai - Jēdziens - Interneta saites (“saite, uz kuras var uzklikšķināt”), kas sniedz pieeju aizsargātiem darbiem)

2014/C 93/18

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Svea hovrätt

Pamatlietas puses

Prasītāji: Nils Svensson, Sten Sjögren, Madelaine Sahlman, Pia Gadd

Atbildētāja: Retriever Sverige AB

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Svea Hovrätt — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 3. panta 1. punkta interpretācija — Tīmekļa vietne meklēšanai un apskatei, kurā tās abonentiem pret atlīdzību piedāvāts pakalpojums piekļūt aizsargātiem darbiem — Personas, kas nav darba autors vai tā tiesību pārņēmējs, piedāvāta saite uz tīmekļa vietni, kurā var piekļūt darbam

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pantā paredzētā izziņošana sabiedrībai nav interneta vietnē veikta saišu, uz kurām var uzklikšķināt, ievietošana, kuras aizved pie darbiem, kas ir brīvi pieejami citā interneta vietnē;

2)

Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nepieļauj, ka dalībvalsts var paredzēt plašāku autortiesību īpašnieku aizsardzību, nosakot, ka izziņošanas sabiedrībai jēdziens ietver darbības, kas pārsniedz minētajā tiesību normā paredzēto.

(1)  OV C 379, 8.12.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/12

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — H. Gautzsch Großhandel GmbH & Co. KG/Münchener Boulevard Möbel Joseph Duna GmbH

(Lieta C-479/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Kopienas dizainparaugi - Regula (EK) Nr. 6/2002 - 7. panta 1. punkts, 11. panta 2. punkts, 19. panta 2. punkts, 88. pants un 89. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts - Nereģistrēts Kopienas dizainparaugs - Aizsardzība - Nodošana atklātībā - Novitāte - Prasība attiecībā uz pārkāpumu - Pierādīšanas pienākums - Noilgums - Prasības celšanas termiņš - Piemērojamās tiesības)

2014/C 93/19

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: H. Gautzsch Großhandel GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Münchener Boulevard Möbel Joseph Duna GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta pirmā teikuma, 11. panta 2. punkta, 19. panta 2. punkta un 89. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta interpretācija — Jēdziens “nodots atklātībā” — Pienākums pierādīt nereģistrēta dizainparauga kopēšanu — Dizainparaugs, kas izstādīts izstāžu telpās, kurās netiek veikta parastā tirgus novērošana, un nodots atklātībā atsevišķam uzņēmējam no personu loka, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, neparedzot nosacījumu par noslēpumu — Tiesību aizliegt [dizainparauga] izmantošanu jebkurai trešajai personai noilgums — Prasības celšanas termiņš — Lietās, kuru priekšmets ir Kopienas dizainparaugu pārkāpums un to spēkā neesamība, piemērojamo tiesību noteikšana

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka var tikt uzskatīts, ka par dizainparaugu parastā uzņēmējdarbības gaitā ir varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Eiropas Savienībā, ja attiecīgā dizainparauga attēli ir izdalīti tirgotājiem, kuri darbojas šajā nozarē, — tas ir jāizvērtē Kopienas dizainparauga tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas apstākļus;

2)

Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka var tikt uzskatīts, ka par dizainparaugu, kaut gan tas ir atklāts trešajai personai bez tieši vai netieši izteikta konfidencialitātes nosacījuma, parastā uzņēmējdarbības gaitā nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Eiropas Savienībā, ja tas ir darīts pieejams tikai vienam attiecīgās nozares uzņēmumam vai ir ticis izstādīts tikai kāda uzņēmuma izstāžu telpās, kurš neatrodas Savienībā, — tas ir jāizvērtē Kopienas dizainparaugu tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas apstākļus;

3)

Regulas Nr. 6/2002 19. panta 2. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka aizsargātā dizainparauga īpašniekam ir jāpierāda, ka apstrīdēto izmantošanu rada šī dizainparauga kopēšana. Tomēr, ja Kopienas dizainparaugu tiesa konstatē, ka gadījumā, ja minētajam īpašniekam būtu jāuzņemas pierādīšanas pienākums, tas var padarīt neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to iegūšanu, lai nodrošinātu efektivitātes principa ievērošanu, tai ir pienākums izmantot visus procesuālos līdzekļus, kas tai ir pieejami saskaņā ar valsts tiesībām, lai novērstu šīs grūtības, tostarp, vajadzības gadījumā, piemērojot valsts tiesību noteikumus, ar kuriem ir paredzēti pierādīšanas pienākuma grozījumi vai priekšrocības;

4)

noilgumu un prasības celšanas termiņa izbeigšanos, uz ko varētu atsaukties aizstāvībai pret prasību, kas celta, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 19. panta 2. punktu un 89. panta 1. punkta a) apakšpunktu, regulē valsts tiesības, kuras ir jāpiemēro, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus;

5)

Regulas Nr. 6/2002 89. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasībai par pārkāpuma produktu iznīcināšanu piemērojamās tiesības ir tās dalībvalsts tiesības, tostarp starptautiskās privāttiesības, kurā ir veikts pārkāpums vai lietoti draudi veikt pārkāpumu. Prasībai par zaudējumu, ko radījušas personas, kuras veikušas šīs darbības, atlīdzināšanu un prasībai saņemt informāciju par šīm darbībām atbilstoši šīs regulas 88. panta 2. punktam ir piemērojamas Kopienas dizainparaugu tiesas, kurā lieta tiek izskatīta, valsts tiesības, tostarp starptautiskās privāttiesības.

(1)  OV C 32, 2.2.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/13

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Tribunal Central Administrativo Norte (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — IPTM-Instituto Portuário e dos Transportes Marítimos/Navileme-Consultadoria Náutica, Lda, Nautizende — Consultadoria Náutica, Lda

(Lieta C-509/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 52. un 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Atpūtas kuģa vadītāja apliecības izsniegšana - Nosacījums par dzīvesvietu izsniedzējā valstī - Ierobežojums nerezidentiem - Drošības jūrā nodrošināšana - Sabiedriskā kārtība)

2014/C 93/20

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Central Administrativo Norte

Pamatlietas puses

Prasītāja: IPTM-Instituto Portuário e dos Transportes Marítimos

Atbildētājas: Navileme-Consultadoria Náutica, Lda, Nautizende — Consultadoria Náutica, Lda

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Central Administrativo Norte — Portugāle — LESD 18., 20., 45., 52. un 62. panta interpretācija — Diskriminācija pilsonības dēļ — Personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Tiesību norma, kurā kā nosacījums atpūtas kuģu vadītāja apliecības saņemšanai ir paredzēts nosacījums par dzīvesvietu valstī

Rezolutīvā daļa:

LESD 52. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kas Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri vēlas saņemt šīs dalībvalsts atpūtas kuģa vadītāja apliecību, paredz nosacījumu par dzīvesvietu valsts teritorijā.

(1)  OV C 32, 2.2.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/14

Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Landgericht Bonn (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mömax Logistik GmbH/Bundesamt für Justiz

(Lieta C-528/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Uzņēmumu tiesības - Direktīva 78/660/EEK - Noteikta veida sabiedrību konsolidētu gada pārskatu publicēšana - Noteikumu par pārskatu publicēšanu piemērošana sabiedrībām, uz kurām attiecas vienas dalībvalsts tiesības un kuras pieder tādam koncernam, uz kura mātesuzņēmumu attiecas citas dalībvalsts tiesības)

2014/C 93/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Bonn

Pamatlietas puses

Prasītāja: Mömax Logistik GmbH

Atbildētāja: Bundesamt für Justiz

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Bonn — LESD 49. panta, kā arī Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtās direktīvas 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 11. lpp.), 57. panta 1. punkta interpretācija — Dalībvalstu tiesības attiecībā uz koncerna atkarīgajām sabiedrībām, kuras ir pakļautas dalībvalsts tiesībām, nepiemērot Direktīvā 78/660/EEK par gada pārskata saturu, revīziju un publicēšanu paredzētos noteikumus, ja koncerna dominējošā sabiedrība ir pakļauta dalībvalsts tiesībām — Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā šī iespēja ir paredzēta gadījumā, kad dominējošā sabiedrība ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir izslēgta gadījumā, kad tā ir pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtās direktīvas 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/46/EK, 57. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru meitasuzņēmumu, uz kuru attiecas šīs valsts tiesības, atbrīvo no minētās direktīvas noteikumiem par gada pārskatu saturu, pārbaudi un publicēšanu tikai tad, ja arī uz tā mātesuzņēmumu attiecas šīs valsts tiesības.

(1)  OV C 63, 2.3.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/14

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-596/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kolektīvā atlaišana - “Darba ņēmēju” jēdziens - “Dirigenti” izslēgšana - Direktīva 98/59/EK - 1. panta 1. un 2. punkts - Pārkāpums)

2014/C 93/22

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Enegren un C. Cattabriga)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāve, kam palīdz S. Varone, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 16. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nod., 3. sēj., 327. lpp.) 1. panta 1. un 2. punkta pārkāpums — Piemērojamība — Darba ņēmēju jēdziens — Vadītāju iekļaušana šajā jēdzienā

Rezolutīvā daļa:

1)

ar 1991. gada 23. jūlija Likuma Nr. 223 par noteikumiem daļējā bezdarba, mobilitātes, bezdarbnieka pabalstiem, Eiropas Kopienas direktīvu īstenošanas, darbaspēka iekārtošanas darbā jomā un citiem noteikumiem attiecībā uz darba tirgu (legge n. 223 — Norme in materia di cassa integrazione, mobilita’, trattamenti di disoccupazione, attuazione di direttive della Comunita’ europea, avviamento al lavoro ed altre disposizioni in materia di mercato del lavoro), 4. panta 9. punktu no Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 2. pantā paredzētās procedūras piemērojamības subjektu loka izslēdzot “dirigenti” kategoriju, Itālijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 1. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus;

2)

Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 71, 9.3.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/15

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Helm Düngemittel GmbH/Hauptzollamt Krefeld

(Lieta C-613/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums ar Ēģipti - 4. protokola 20. pants - Izcelsmes pierādījums - Preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 - Preču pārvadājumu aizstājējsertifikāts EUR.1, kas izsniegts tad, kad preces vairs neatrodas izsniedzējas muitas iestādes kontrolē - Atteikums piemērot preferenciālu režīmu)

2014/C 93/23

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Helm Düngemittel GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Krefeld

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Düsseldorf — Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses (OV 2004, L 304, 39. lpp.), 4. protokola, kas ir grozīts ar ES un Ēģiptes Asociācijas padomes 2006. gada 17. februāra Lēmumu Nr. 1/2006 (OV L 73, 1. lpp.), 20. panta interpretācija — Preču pārvadājumu aizstājējsertifikāts, kas izsniegts a posteriori, kad prece vairs neatrodas izsniedzējas muitas iestādes kontrolē

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, kurš parakstīts Luksemburgā 2001. gada 25. jūnijā un apstiprināts ar Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu 2004/635/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo nolīgumu ieviestā preferenciālā muitas režīma izpratnē preču Ēģiptes izcelsme var tikt pierādīta pat tad, ja, precēm pienākot pirmajā dalībvalstī, tās tikušas sadalītas, lai daļu no šīm precēm nosūtītu uz otru dalībvalsti, un ja pirmās dalībvalsts muitas iestāžu izsniegtais preču pārvadājumu aizstājējsertifikāts EUR.1 attiecībā uz šo preču daļu, kas nosūtīta uz otro dalībvalsti, neatbilst šī nolīguma 4. protokola par noteiktas izcelsmes izstrādājumu [preču] jēdziena definīciju un administratīvajām sadarbības metodēm, kurā grozījumi izdarīti ar ES un Ēģiptes Asociācijas padomes 2006. gada 17. februāra Lēmumu Nr. 1/2006, 20. pantā paredzētajiem šāda sertifikāta izsniegšanas nosacījumiem.

2)

Tomēr, lai to pierādītu, ir nepieciešams, pirmkārt, lai preču, kas sākotnēji importētas no Ēģiptes, preferenciālo izcelsmi apliecinātu saskaņā ar šo protokolu Ēģiptes muitas iestāžu izsniegtais preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 un, otrkārt, lai importētājs pierādītu, ka preču daļa, kas tikusi nodalīta šajā pirmajā dalībvalstī un nosūtīta uz otro dalībvalsti, atbilst preču daļai, kas importēta no Ēģiptes uz pirmo dalībvalsti. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti pamatlietā.

(1)  OV C 101, 6.4.2003.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/15

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Directeur général des douanes et droits indirects un Chef de l'agence de la direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières/Humeau Beaupreau SAS

(Lieta C-2/13) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - 64. nodaļa - Sportam paredzētu apavu izgatavošanai nepieciešamu sastāvdaļu imports - pozīcija 6404 - Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriāla virsu - pozīcija 6406 - Apavu daļas - Kombinētās nomenklatūras 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkts - Negatava vai nepabeigta prece ar “gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašībām” - “Nesaliktā vai izjauktā stāvoklī uzrādīta” prece - Paskaidrojošā piezīme harmonizētās sistēmas interpretācijai - “Kopā salikšanas” darbības, izņemot jebkādas “apstrādes darbības tādējādi, ka tiek pabeigta kopā salikšanai paredzēto detaļu ražošana”)

2014/C 93/24

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāji: Directeur général des douanes et droits indirects un Chef de l'agence de la direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières

Atbildētājs: Humeau Beaupreau SAS

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — Kombinētās nomenklatūras 2. vispārīgā interpretējošā noteikuma a) punkta un harmonizētās sistēmas paskaidrojošo piezīmju 7. punkta interpretācija — Kopējais muitas tarifs — Tarifu klasifikācija — Kombinētā nomenklatūra — Apavu ražošanas process — Kopā salikšanas darbības vai apstrādes darbības, lai pabeigtu ražošanu

Rezolutīvā daļa:

Kombinētās nomenklatūras, kas iekļauta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kura bija spēkā faktu norises laikā, 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka virsa, ārējā zole un starpzole kā prece, kas ir uzrādīta nesaliktā veidā un kurai piemīt apavu pamatiezīmes, ietilpst iepriekš minētās kombinētās nomenklatūras pozīcijā 6404, ja pēc šo sastāvdaļu importa kape ir jāievieto virsā un ja ārējā zole, kā arī virsa ir jākārš, lai tās savienotu.

(1)  OV C 71, 9.3.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/16

Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maks Pen EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Sofia, bijušais Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” Sofia

(Lieta C-18/13) (1)

(Nodokļi - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Priekšnodokļa atskaitīšana - Sniegtie pakalpojumi - Kontrole - Pakalpojumu sniedzējs, kuram nav nepieciešamā aprīkojuma - Jēdziens “krāpšana nodokļu jomā” - Pienākums krāpšanu nodokļu jomā konstatēt pēc savas ierosmes - Prasība par pakalpojuma faktisku sniegšanu - Pienākums veikt pietiekami precīzu uzskaiti - Tiesvedība - Aizliegums tiesai krāpšanu kvalificēt krimināltiesiski un pasliktināt prasītāja situāciju)

2014/C 93/25

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Pamatlietas puses

Prasītājs: Maks Pen EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Sofia, bijušais Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” Sofia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia-grad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopēju pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 63. panta, 178. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 226. panta 1. punkta 6. apakšpunkta, kā arī 242. un 273. panta interpretācija — “Krāpšanas nodokļu jomā” jēdziens — Rēķinā norādīts pakalpojumu sniedzējs, kuram nav nedz personāla, tehniskā nodrošinājuma un aprīkojuma pakalpojuma sniegšanai — Grāmatvedības pierādījumu neesamība — Viltotu dokumentu sastādīšana pakalpojuma sniegšanas pamatojumam — Valsts tiesas pienākums pēc savas ierosmes konstatēt krāpšanu nodokļu jomā — Nosacījums par faktisku pakalpojuma sniegšanu atskaitīšanas tiesību īstenošanai — Prasība par starptautisko grāmatvedības standartu ievērošanu, lai uzskaite būtu pietiekami detalizēta atskaitīšanas tiesību kontroles veikšanai — Iespējamā nepieciešamība rēķinos norādīt informāciju par faktisku pakalpojumu sniegšanu — Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram pakalpojums ir uzskatāms par sniegtu brīdī, kad izpildīti nosacījumi, lai saskaņā ar atbilstošajām tiesību normām tiktu atzīti no minētā pakalpojuma radušies ieņēmumi

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir interpretējama tādējādi, ka tai ir pretrunā situācija, kad nodokļu maksātājs atskaita piegādātāja rēķinā iekļauto pievienotās vērtības nodokli, ja, kaut arī pakalpojums ir ticis sniegts, izrādās, ka to nav sniedzis minētais piegādātājs vai tā apakšuzņēmējs, cita starpā tādēļ, ka to rīcībā nav nedz nepieciešamā personāla, nedz aprīkojuma un aktīvu, grāmatvedībā nav dokumentētas faktiskās pakalpojuma sniegšanas izmaksas un dažus dokumentus parakstījušo personu kā piegādātāju identitāte ir izrādījusies nepatiesa, ar diviem nosacījumiem, ka šādiem faktiem ir jāveido krāpnieciska darbība un ka ar nodokļu iestāžu sniegtiem objektīviem elementiem ir jābūt pierādītam, ka nodokļa maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka darījums, kas ir tiesību uz atskaitījumu pamatā, ir bijis iesaistīts minētajā krāpnieciskajā darbībā, un tas savukārt ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

2)

ja valstu tiesām ir pienākums vai iespēja pēc savas ierosmes izvirzīt pamatus, kas balstīti uz saistošām valsts tiesību normām, tad tām ir šādi jārīkojas attiecībā uz tādu imperatīvu Savienības tiesību normu, atbilstoši kurai valstu iestādēm un tiesām ir jāatsaka tiesību uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu piešķiršana, ja uz objektīvu pierādījumu pamata tiek atzīts, ka šīs tiesības tikušas izmantotas krāpnieciski vai ļaunprātīgi. Šīm tiesām, izvērtējot, vai minētās tiesības uz atskaitīšanu izvirzītas krāpnieciski vai ļaunprātīgi, valsts tiesības ir jāinterpretē pēc iespējas atbilstoši Direktīvas 2006/112 tekstam un mērķim, lai sasniegtu ar to paredzēto rezultātu, kam savukārt nepieciešams, lai tās darītu visu savas kompetences robežās, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes;

3)

Direktīva 2006/112, tās 242. pantā ikvienam nodokļa maksātājam izvirzot tostarp prasību par pietiekami precīzas uzskaites veikšanu, lai nodokļu iestādes varētu piemērot pievienotās vērtības nodokli un pārbaudīt tā piemērošanu, ir interpretējama tādējādi, ka tai nav pretrunā, ka attiecīgajā dalībvalstī šīs direktīvas 273. pantā paredzētajās robežās ikvienam nodokļa maksātājam ir izvirzīta prasība ievērot visas valsts grāmatvedības normas, kuras atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus — pareizi iekasēt nodokļus un novērst krāpšanu. Šajā ziņā Direktīvai 2006/112 ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, atbilstoši kurai pakalpojums ir uzskatāms par sniegtu brīdī, kad ir izpildīti priekšnosacījumi, lai tiktu atzīti ienākumi par šo pakalpojumu.

(1)  OV C 79, 16.3.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/17

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Ungārija/Eiropas Komisija, Slovākijas Republika

(Lieta C-31/13 P) (1)

(Apelācija - Aizsargātas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes - Regula (EK) Nr. 1234/2007 - Aizsargāto cilmes vietu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vīnu saraksts - Datu bāze E-Bacchus - Tokaj)

2014/C 93/26

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ungārija (pārstāvji — M.Z. Fehér un K. Szíjjártó)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Bottka un B. Schima, kā arī B. Eggers) un Slovākijas Republika (pārstāvis — B. Ricziová)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedumu lietā T-194/10 Ungārija/Komisija, kurā Vispārējā tiesa kā nepieņemamu ir noraidījusi prasību atcelt aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā attiecībā uz vīniem (datubāze E-Bacchus) izdarīto aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “Vinohradnícka oblast' Tokaj” ierakstu, kurā Slovākija ir norādīta kā izcelsmes valsts — Ierakstīšanas E-Bacchus datubāzē tiesiskās sekas — Pienākums norādīt pamatojumu — Labas pārvaldības, lojālas sadarbības un tiesiskās noteiktības principi

Rezolutīvā daļa:

1)

apelācijas sūdzību noraidīt;

2)

Ungārija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)

Slovākijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 71, 9.3.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/17

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Tribunale civile di Roma (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mediaset SpA/Ministero dello Sviluppo Economico

(Lieta C-69/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Subsīdija ciparu dekodētāju iegādei vai nomai - Komisijas lēmums, ar kuru valsts atbalsta shēma atzīta par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Atgūšana - Atgūstamās summas apmēra noteikšana - Valsts tiesas loma - Komisijas nostājas par tās lēmuma izpildi ņemšana vērā no valsts tiesas puses - Lojālas sadarbības princips)

2014/C 93/27

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale civile di Roma

Pamatlietas puses

Prasītāja: Mediaset SpA

Atbildētāja: Ministero dello Sviluppo Economico

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu — Tribunale civile di Roma — Nelikumīgo valsts atbalstu atgūšana — Atgūstamās summas apmēra noteikšana — Komisijas lēmums, ar kuru nosaka kritērijus šīs summas noteikšanai — Tiesas spriedums, ar kuru valsts tiesai atzīst tiesības novērtēt, vai Komisijas noteiktie kritēriji ir atbilstoši — Valsts tiesas novērtējuma brīvības apjoms

Rezolutīvā daļa:

1)

tāda Eiropas Komisijas lēmuma, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu un tiek prasīta attiecīgā atbalsta atgūšana, bet netiek identificēti konkrēti šī atbalsta saņēmēji un noteikta precīza atmaksājamā summa, izpildes nodrošināšanas nolūkos valsts tiesai ir saistošs šis lēmums, turpretī tai nav saistošas minētās iestādes saistībā ar minēto lēmumu paustās nostājas. Tomēr valsts tiesai lietā, kuru tā izskata, ir jāņem vērā šīs nostājas kā izvērtēšanas aspekts, ievērojot LES 4. panta 3. punktā paredzēto lojālas sadarbības pienākumu;

2)

ja Eiropas Komisija savā lēmumā, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, nav identificējusi konkrētos attiecīgā atbalsta saņēmējus, kā arī precīzi nav noteikusi atmaksājamās summas, valsts tiesa, kad tā precīzi nosaka atgūstamā atbalsta summas, neapšaubot nedz Eiropas Komisijas lēmuma spēkā esamību, nedz pienākumu atgūt attiecīgo atbalstu, var secināt, ka atmaksājamā atbalsta summa ir vienāda ar nulli, ja tas izriet no aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz visu tai paziņoto nozīmīgo informāciju.

(1)  OV C 147, 25.5.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/18

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Martin Blomqvist/Rolex SA, Manufacture des Montres Rolex SA

(Lieta C-98/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 1383/2003 - Pasākumi, lai novērstu viltotu preču un pirātpreču laišanu brīvā apgrozībā - 2. pants - Regulas piemērošanas joma - Trešajā valstī internetā privātpersonai, kas ir dalībvalsts rezidents, personīgai lietošanai pārdots viltots pulkstenis - Pulksteņa aizturēšana, ko veic muitas iestādes, tam tiekot ievestam dalībvalsts teritorijā - Aizturēšanas likumība - Nosacījumi - Nosacījumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām - Direktīva 2001/29/EK - 4. pants - Publiska izplatīšana - Direktīva 2008/95/EK - 5. pants - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 9. pants - Lietošana komercdarbībā)

2014/C 93/28

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Pamatlietas puses

Prasītājs: Martin Blomqvist

Atbildētāji: Rolex SA un Manufacture des Montres Rolex SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Højesteret — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EC par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 4. panta 1. punkta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp.), 5. panta 1. un 3. punkta, Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 9. panta 1. un 2. punkta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulas Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības (OV L 196, 7. lpp.), 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Pasākumi, lai novērstu viltotu preču un pirātpreču laišanu brīvā apgrozībā — Privātpersona, kura dzīvo dalībvalstī un kura kādas trešās valsts pārdevēja interneta vietnē ir iegādājusies viltotu pulksteni personīgai lietošanai — Pircējam pa pastu nosūtītā pulksteņa aizturēšana un minētās dalībvalsts iestāžu veiktā pulksteņa izlaišanas apturēšana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības, ir jāinterpretē tādējādi, ka intelektuālā īpašuma tiesību attiecībā uz preci, kas trešās dalībvalsts interneta veikalā tiešsaistē pārdota kādas dalībvalsts rezidentam, īpašniekam brīdī, kad šī prece tiek ievesta attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ir tiesības uz aizsardzību, kas viņam garantēta minētajā regulā, vien tā apstākļa dēļ, ka šī prece ir nopirkta. Šajā ziņā nav nepieciešams, lai minētā prece pirms pārdošanas būtu piedāvāta pārdošanai vai reklamēta šīs pašas valsts patērētājiem.

(1)  OV C 129, 4.5.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/18

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-139/13) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Drošības elementu un biometrijas standarti dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos - Regula (EK) Nr. 2252/2004 - Biometriskā pase - Pirkstu nospiedumu iekļaušana - Neizpilde - Neizsniegšana termiņā)

2014/C 93/29

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Maidani un G. Wils)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — J.-C. Halleux un L. Van den Broeck)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2004. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 1. lpp.) 6. panta pārkāpums — Biometriskās pases, kurās ir iekļauti pirkstu nospiedumi — Šādu pasu neizsniegšana iepriekš minētajā regulā paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)

nepiemērojot tehniskās specifikācijas saistībā ar biometrisko pasu, kurās ir iekļauti pirkstu nospiedumi, izdošanu, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Padomes 2004. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos paredzētos pienākumus;

2)

Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 156, 1.6.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/19

Prasība, kas celta 2013. gada 10. decembrī — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-653/13)

2014/C 93/30

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Recchia un E. Sanfrutos Cano)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neveicot visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 4. marta spriedumu lietā C-297/08, kurā atzīts, ka, attiecībā uz Kampānijas reģionu neveicot visus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka atkritumi tiek reģenerēti vai apglabāti, neapdraudot cilvēku veselību un neradot kaitējumu videi, un it īpaši neizveidojot pietiekamu un integrētu atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu, Itālijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK (1) par atkritumiem 4. un 5. pantā un LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Itālijas Republikai samaksāt Komisijai naudas sodu par dienu EUR 256 819,2 apmērā (t.i., EUR 85 606,4 dienā par katru iekārtu kategoriju), no kuras atskaitīts iespējamais samazinājums, kas izriet no piedāvātās samazinājuma formulas, sākot no dienas, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā, līdz dienai, kad tiks izpildīts spriedums lietā C-297/08;

—

piespriest Itālijas Republikai samaksāt Komisijai fiksētu naudas soda summu, kuras apmērs ir iegūts, naudas soda apmēru par dienu EUR 28 089,6 apmērā reizinot ar pārkāpuma ilguma dienu skaitu, sākot no dienas, kad tiks pasludināts spriedums lietā C-297/08, līdz dienai, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā;

—

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Itālija nav veikusi pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Tiesas spriedumu lietā C-297/08. Piedāvātais sods (naudas sods par dienu un fiksēta naudas soda summa) ir pielāgots pārkāpuma smagumam un ilgumam un tajā ir ņemta vērā vajadzība nodrošināt soda preventīvo iedarbību, lai novērstu recidīvu.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/12/EK par atkritumiem (OV L 11, 9. lpp.).

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 16. decembrī iesniedza Tribunal do Comércio de Lisboa (Portugāle) — Estado português/Massa Insolvente do Banco Privado Português, S.A., likvidācijas procesā

(Lieta C-667/13)

2014/C 93/31

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal do Comércio de Lisboa

Pamatlietas puses

Prasītāja: Estado português

Atbildētāja: Massa Insolvente do Banco Privado Português, S.A., likvidācijas procesā

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai lēmumā (1) ir pieļauta kļūda, nesniedzot pienācīgu pamatojumu:

a)

nenorādot iemeslus, kādēļ Portugāles piešķirtais atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm?

b)

neizskaidrojot iemeslu, kādēļ atbalsts, kas tika piešķirts garantijas veidā un attiecībā uz kuru sākotnēji tika uzskatīts, ka tam ir piemērojams 107. panta 3. punkts, vēlāk tika atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu?

2)

Vai lēmumā ir pieļauta kļūda, jo pastāv pretrunas starp tā pamatojumu un rezolutīvo daļu attiecībā uz datumu, no kura [atbalsts] tiek uzskatīts par prettiesisku: 2008. gada 5. decembris vai 2009. gada 5. jūnijs?

3)

Vai ar lēmumu ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, ciktāl ar piešķirto atbalstu netika iespaidota tirdzniecība starp dalībvalstīm, īpaši, ņemot vērā aizdevuma mērķi un tā faktisko izmantošanu, kā arī faktu, ka saņēmējs kopš 2008. gada 1. decembra ir pārtraucis darbību?

4)

Vai ar lēmumu ir pārkāpts LESD 107. panta 3. punkts, ciktāl atbalsta mērķis bija novērst nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā un tādējādi tas ir saderīgs ar kopējo tirgu?

5)

Vai Regulas Nr. 659/1999 (2) [14. panta] 1. un 2. punktam ir pretrunā tas, ka šajā lietā tiek piemērots atgūstamās summas samazinājums, ja šis noteikums bez diskriminācijas ir piemērojams visiem maksātnespējīgās sabiedrības kreditoriem?

(1)  Komisijas 2010. gada 20. jūlija Lēmums 2011/346/ES par valsts atbalstu C 33/09 (ex NN 57/09, CP 191/09), ko valsts garantijas veidā attiecībā uz BPP īstenojusi Portugāle (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4932) (OV L 159, 95. lpp.).

(2)  Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta (šobrīd — 88. pants) piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 27. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) — Subdelegación del Gobierno en Guipuzkoa — Extranjeria/Samir Zaizoune

(Lieta C-38/14)

2014/C 93/32

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītāja: Subdelegación del Gobierno en Guipuzkoa — Extranjeria

Atbildētājs: Samir Zaizoune

Prejudiciālais jautājums

Vai, ņemot vērā lojālas sadarbības un direktīvu lietderīgas iedarbības principus, Direktīvas 2008/115/EK (1) 4. panta 2. un 3. punkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, kādas ir pamatlietā apstrīdētās valsts tiesību normas un judikatūra, kurā tās ir interpretētas, saskaņā ar kuru ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos var sodīt, piemērojot tikai ekonomiskas sankcijas, kas turklāt nav saderīgas ar sodu izraidīšanas veidā?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EEK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 98. lpp.).

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 3. februārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) — CASTA u.c./A.S.L. di Ciriè, Chivasso e Ivrea (ASL TO4) un Regione Piemonte

(Lieta C-50/14)

2014/C 93/33

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītāji: Consorzio Artigiano Servizio Taxi e Autonoleggio (CASTA), Galati Lucimorto Roberto — Autonoleggio Galati, Seren Bernardone Guido — Autonoleggio Seren Guido

Atbildētāji: Azienda Sanitaria Locale di Ciriè, Chivasso e Ivrea (ASL T04), Regione Piemonte

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Savienības tiesības publisko iepirkuma jomā — konkrētajā gadījumā, runājot par “izslēgtiem” līgumiem, vispārīgajiem brīvas konkurences, nediskriminācijas, pārskatāmības un samērīguma principiem — nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kas ļauj tieši piešķirt veselības aprūpes transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības brīvprātīgo asociācijām, kuras pārsvarā ir organizētas tā, lai sniegtu bezmaksas pakalpojumus, un kurām tiek atmaksāti tikai radušies izdevumi?

2)

Vai gadījumā, ja šādu piešķiršanas veidu atzīst par saderīgu ar Kopienas tiesībām, ir preventīvi jāsalīdzina vairāku viendabīgu (pēc iespējas arī Kopienas) uzņēmēju, kam tieši piešķirtas līguma parakstīšanas tiesības, iesniegtie piedāvājumi, lai mazinātu neefektīvu un neatbilstošu izdevumu rašanās risku, un vai tāpēc tādējādi ir jāinterpretē valsts tiesību norma, kas atļauj tiešu piešķiršanu?

3)

Vai gadījumā, ja šādu piešķiršanas tipoloģiju atzīst par saderīgu ar Kopienas tiesībām, ir jānosaka precīzas procentuālās robežas attiecībā uz brīvprātīgo asociāciju, kam tieši piešķirtas līgumu parakstīšanas tiesības, paralēlo piekļuvi tirgum, un vai tāpēc [oriģ. 20. lpp.] tādējādi ir jāinterpretē valsts tiesību aktu noteikums, kas paredz, ka šo asociāciju komercdarbībai ir jābūt maznozīmīgai?

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/21

Prasība, kas celta 2014. gada 6. februārī — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-60/14)

2014/C 93/34

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Stromsky un I. Zervas)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Komisijas 2011. gada 24. maija lēmuma (1) 2., 3. un 4. pantā paredzētos pienākumus, jo noteiktajā termiņā nav veikusi visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai atgūtu valsts atbalstu, kurš nelikumīgi piešķirts Saloniku, Monparnasas un Korfu kazino, un katrā ziņā nav atbilstoši paziņojusi Komisijai precīzu tās summas apmēru (pamatsumma un procenti), kas atgūstama no katra nelikumīgā valsts atbalsta saņēmēja, un citus pasākumus, kuri veikti, lai izpildītu minētā lēmuma 4. pantu;

—

piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Grieķijas Republikai nelikumīgais valsts atbalsts bija jāatgūst līdz 2011. gada 25. septembrim.

2)

Grieķijas Republikai līdz 2011. gada 25. jūlijam bija jāinformē Komisija par pasākumiem, kas paredzēti, lai atgūtu nelikumīgo valsts atbalstu, kā arī par kopējo atgūstamo summu.

3)

Grieķijas Republika noteiktajos termiņos nav izpildījusi nevienu no iepriekš minētajiem pienākumiem.

(1)  Lēmums par valsts atbalstu, ko Grieķija piešķīrusi atsevišķiem kazino Grieķijā [C16/10] (OV L 285, 25. lpp.).

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/21

Prasība, kas celta 2014. gada 10. februārī — Eiropas Savienības Padome/Eiropas Komisija

(Lieta C-73/14)

2014/C 93/35

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — A. Westerhof Löfflerová, E. Finnegan un R. Liudvinaviciute-Cordeiro)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2013. gada 29. novembra lēmumu iesniegt “Eiropas Komisijas rakstveida paziņojumu Eiropas Savienības vārdā” Starptautiskajam Jūras tiesību tribunālam lietā Nr. 21 (1) un

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Ar savu prasības pieteikuma Padome lūdz Tiesu atcelt Komisijas 2013. gada 29. novembra lēmumu iesniegt “Eiropas Komisijas rakstveida paziņojumu Eiropas Savienības vārdā” Starptautiskajam Jūras tiesību tribunālam lietā Nr. 21 (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”).

2)

Padome uzskata, ka apstrīdētais lēmums, kuru Komisija iesniedza bez Padomes piekrišanas un pretēji tās gribai, ir prettiesisks, jo ar to tiek pārkāpti Savienības tiesību pamatprincipi, kas ir paredzēti Līgumos.

3)

Padome izvirza divus pamatus, lai pamatotu savu prasījumu atcelt apstrīdēto lēmumu.

4)

Pirmkārt, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija ir pārkāpusi varas dalīšanas principu, kas ir paredzēts LES 13. panta 2. punktā, un līdz ar to institucionālā līdzsvara principu (pirmais pamats). Šī pamata pirmajā daļā Padome apgalvo, ka Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls ir iestāde, kas ir izveidota ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jūras tiesībām un kas pieņem tiesību aktus, kuriem ir juridiskas sekas, un ka līdz ar to nostāja, kas paužama Savienības vārdā Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā, būtu bijusi jāsagatavo Padomei saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu. Pirmā pamata otrajā daļā Padome uzskata, ka katrā ziņā Komisija ir pārkāpusi LES 16. panta 1. punktu, uzurpējot sev politikas veidošanas funkcijas, kas saskaņā ar Līguma normu ir vienīgi Padomei.

5)

Otrkārt, īstenojot darbību, kuras rezultātā pieņemts apstrīdētais lēmums, Komisija ir pārkāpusi lojālas sadarbības principu, kas ir paredzēts LES 13. panta 2. punktā (otrais pamats).

(1)  Šajos apstākļos Padome nelūdz atcelt Komisijas paziņojumu tribunālam.

Vispārējā tiesa

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/22

Vispārējās tiesas 2014. gada 12. februāra spriedums — Oetker Nahrungsmittel/ITSB (“La qualité est la meilleure des recettes”)

(Lieta T-570/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “La qualité est la meilleure des recettes” reģistrācijas pieteikums - Preču zīme, ko veido reklāmas sauklis - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 93/36

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dr. August Oetker Nahrungsmittel KG (Bielefeld, Vācija) (pārstāvis — F. Graf von Stosch, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — K. Klüpfel un A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par ITSB paplašinātās Apelācijas padomes 2011. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 1798/2010-G attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “La qualité est la meilleure des recettes” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Dr. August Oetker Nahrungsmittel KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 13, 14.1.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/22

Vispārējās tiesas 2014. gada 12. februāra spriedums — Beco/Komisija

(Lieta T-81/12) (1)

(Dempings - Ķīnas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu imports - Iesniegums par iekasēto maksājumu atmaksāšanu - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 8. punkta otrā daļa - Tiesiskā noteiktība)

2014/C 93/37

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beco Metallteile-Handels GmbH (Spaichingen, Vācija) (pārstāvis — T. Pfeiffer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 13. decembra Lēmumu C(2011) 9112, galīgā redakcijā, par iesniegumu, ar kuru lūgts atmaksāt antidempinga maksājumus, kas samaksāti attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu importu

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Komisijas 2011. gada 13. decembra Lēmumu C(2011) 9112, galīgā redakcija, par iesniegumu, ar kuru lūgts atmaksāt antidempinga maksājumus, kas samaksāti attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu importu;

2)

Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 118, 21.4.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/22

Vispārējās tiesas 2014. gada 13. februāra spriedums — Demon International/ITSB — Big Line (“DEMON”)

(Lieta T-380/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “DEMON” - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “DEMON” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Preču līdzība - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

2014/C 93/38

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Demon International, LC (Orem, Utah, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — T. Krüger, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji F. Mattina, vēlāk L. Rampini)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Big Line Sas di Graziani Lorenzo (Thiene, Itālija) (pārstāvis — B. Osti, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 20. jūnija lēmumu lietā R 1845/2011-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Demon International LC un Big Line Sas di Graziani Lorenzo

Rezolutīvā daļa:

1)

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 20. jūnija lēmumu lietā R 1845/2011-4 atcelt tiktāl, ciktāl ar to tika daļēji atcelts Anulēšanas nodaļas lēmums un noraidīts pieteikums atzīt Kopienas preču zīmi Nr. 6 375 398 par spēkā neesošu attiecībā uz “slēpošanas brillēm” un “snovborda brillēm”;

2)

prasību pārējā daļā noraidīt;

3)

Demon International LC un Big Line Sas di Graziani Lorenzo pašas sedz savus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir radušies Apelāciju padomē;

4)

ITSB pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 331, 27.10.2012.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/23

Vispārējās tiesas 2014. gada 12. februāra spriedums — dm-drogerie markt/ITSB — Semtee (“CALDEA”)

(Lieta T-26/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “CALDEA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “BALEA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 93/39

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: dm-drogerie markt GmbH & Co. KG (Karlsruhe, Vācija) (pārstāvji — O. Bludovsky, B. Beinert un A. Bender, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Geroulakos)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Semtee (Escaldes Engornay, Andora)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 10. oktobra lēmumu R 2432/2011-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp dm-drogerie markt GmbH & Co. KG un Semtee

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

dm-drogerie markt GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 86, 23.3.2013.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/23

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 20. janvāra rīkojums — Romonta/Komisija

(Lieta T-614/13 R)

(Pagaidu noregulējums - Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Emisijas kvotu bezmaksas piešķiršana no 2013. gada - Lūgums atzīt pārmērīgu grūtību pastāvēšanu - Steidzamības neesamība)

2014/C 93/40

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Romonta GmbH (Amsdorf, Seegebiet Mansfelder Land, Vācija) (pārstāvji — I. Zenke, M. Vollmer, C. Telschow un A. Schulze, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. White, C. Hermes un K. Herrmann)

Priekšmets

Pieteikums apturēt Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmuma 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 240, 27. lpp.) 1. panta 1. punkta piemērošanu, ciktāl ar to ir atteikta emisijas kvotu piešķiršana prasītājai pārmērīgu grūtību dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)

pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/23

Prasība, kas celta 2013. gada 24. decembrī — Deloitte Consulting/Komisija

(Lieta T-688/13)

2014/C 93/41

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deloitte Consulting CVBA (Diegem, Beļģija) (pārstāvji — K. De hornois un N. Korogiannakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt prasītājas lēmumu izvēlēties prasītājas piedāvājumu kā ceturtās kaskādes līgumslēdzēju uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā DIGIT/R2/PO/2013/004 ABC III — Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju konsultācijas, salīdzinošā analīze un konsultāciju pakalpojumi (2. partija), kas paziņots prasītājai ar 2013. gada 15. oktobra vēstuli, un piešķirt līguma slēgšanas tiesības konsorcijam PWC-EVERIS kā pirmajam līgumslēdzējam, KPMG-TRASYS-KURT SALMON kā otrajam līgumslēdzējam un CGI Accenture kā trešajam līgumslēdzējam;

—

vismaz atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to nav ticis izslēgts pirmais kaskādes līgumslēdzējs PWC-EVERIS, jo tas tika iekļāvis informāciju par savu finanšu piedāvājumu savā tehniskajā piedāvājumā;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kas radušies līguma zaudēšanas dēļ vai, pakārtoti, kas radušies saistībā ar iespējas zaudēšanu attiecīgajā publiskās iepirkuma procedūrā;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus un izmaksas, kas saistītas ar šo prasības pieteikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un nav norādīts veiksmīgo piedāvājumu iesniedzēju piedāvājumu salīdzinošais izdevīgums, ir pārkāpts Finanšu regulas 113. panta 2. punkts un deleģētās regulas 161. panta 2. un 3. punkts, ir pārkāpta būtiska procesuāla prasība un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

—

Lai gan piedāvājuma priekšmets ir tehniski ļoti sarežģīts un stratēģiski nozīmīgs, izvērtēšanas ziņojumu izvilkumi ir īsi, virspusēji, vienkāršoti, tajos nav norādīti izvērtēto piedāvājumu vājie un spēcīgie aspekti, kuros vienīgi ir norādītas “kvalifikācijas”, vispār neaprakstot atbildes būtību. Saistībā ar dažiem apakškritērijiem vispār nav norādīts pamatojums, kas izskaidrotu piedāvājumu iesniedzējiem piešķirtos punktus un izvērtēšanas komitejas sniegtie komentāri bieži vien nav saskanīgi ar punktiem, kas piešķirti dažādiem piedāvājumu iesniedzējiem. Apstrīdētajā lēmumā sniegtā pamatojuma trūkumi ir šķērslis apstrīdētā lēmuma pārbaudei tiesā; tādējādi tiek pārkāpts tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību princips.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums izmantot skaidrus piešķiršanas kritērijus, pamatojoties uz kuriem līgums var tikt piešķirts objektīvi; ir pārkāpta atšķirība starp atlases kritērijiem un piešķiršanas kritērijiem;

—

Tehniskajās specifikācijās ir ietverts ievērojams skaits nekonkrētu apakškritēriju. Tādēļ labi informēti un pietiekami uzmanīgi piedāvājumu iesniedzēji nav spējīgi interpretēt konkrētu piešķiršanas kritēriju. Nav skaidras norādes par to, kas būtu labāka vai mazāk laba pieeja, nav arī norādīts kvalitatīvs elements, kas norādītu, kuru indikatori varētu novest pie labāk vai sliktāka rezultāta. Turklāt novērtējuma ziņojumā ir norāde uz atlases kritēriju, kurš ir ticis izmantots piedāvājumu iesniedzēja tehniskās piedāvāju izvērtēšanā.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti noteikumi saistībā ar piedāvājuma specifikācijām, ir pārkāpts pārskatāmības princips un labas pārvaldības princips, ir pārkāpts norādes piedāvājuma iesniedzējiem un ir pārkāpta references cena tehniskajā piedāvājumā.

—

Viens no veiksmīgajiem piedāvājuma iesniedzējiem atklāja būtiskus finanšu elementus piedāvājuma tehniskajā daļā, līdz ar ko tas ir nepieņemams, jo ar to tiek pārkāptas piedāvājuma specifikāciju konkrētas normas, kā arī nediskriminācijas princips un DIGIT Pamatnostādnes publiskā iepirkuma jomā, kas ir piemērojamas šajā lietā.

4)

Ar ceturto tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Finanšu regulas 107. panta 1. punkta a) apakšpunkts un piedāvājuma specifikāciju 5.2.3.2. sadaļa un ir pieļauts interešu konflikts.

—

Saskaņā ar Finanšu regulas 107. pantu, atbildētājai ir jāizvērtē, vai piedāvājuma iesniedzējiem nav interešu konflikta publiskā iepirkuma procedūrā saistībā ar ietvarlīgumu, pretēji tam, ka izvērtēšana no tiek katrā individuālajā gadījumā ietvarlīguma izpildes laikā, kam atbildētāja dod priekšroku šajā lietā. Jebkurš piedāvājuma iesniedzējs, kas ir bijis interešu konfliktā, kā aprakstīts piešķiršanas procedūrā, būtu bijis jāizslēdz pirms ietvarlīguma piešķiršanas, nevis kā atbildēja izvēlas rīkoties šajā lietā, veicot izvērtēju katrā individuālajā gadījumā līguma izpildes laikā. Piedāvājuma specifikāciju 5.2.3.2. sadaļa ir vēl stingrāka prasība par interešu konfliktu, kas definēts Finanšu regulas 107. pantā. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildētājai būtu vajadzējis noraidīt dažus no veiksmīgajiem piedāvājuma iesniedzējiem.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/25

Prasība, kas celta 2013. gada 31. decembrī — Mikhalchanka/Padome

(Lieta T-693/13)

2014/C 93/42

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Aliaksei Mikhalchanka (Minska, Baltkrievija) (pārstāvis — M. Michalauskas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Padomes 2013. gada 29. oktobra lēmumu 2013/534/KĀDP, ar kuru izdarīti grozījumi Lēmumā 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1054/2013, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo Padome neesot ievērojusi uz sacīkstes principu balstītu procedūru.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvota pamatojuma nepietiekamība, jo tiesību aktu pamatojums neļauj prasītājam apstrīdēt tiesā to spēkā esamību un tiesai veikt to tiesiskuma pārbaudi.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību vērtējumā, ciktāl apstrīdētajam tiesību aktam neesot nekāda faktiska pamatojuma.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota samērīguma principa neievērošana attiecībā uz ierobežojumu saistībā ar iekļūšanu vai tranzīta pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/25

Prasība, kas celta 2013. gada 31. decembrī — Ipatau/Padome

(Lieta T-694/13)

2014/C 93/43

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Vadzim Ipatau (Minska, Baltkrievija) (pārstāvis — M. Michalauskas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Padomes 2013. gada 29. oktobra Lēmumu 2013/534/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1054/2013, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus, kuri būtībā ir identiski vai līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti saistībā ar lietu T-693/13 Mikhalchanka/Padome.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/25

Prasība, kas celta 2013. gada 27. decembrī — Kinnarps/ITSB (“MAKING LIFE BETTER AT WORK”)

(Lieta T-697/13)

2014/C 93/44

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kinnarps AB (Falköping, Zviedrija) (pārstāvis — M. Wahlin, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 28. oktobra lēmumu lietā R 2272/2012-2;

—

atzīt, ka prasītājas šajā lietā pieteiktajai preču zīmei “MAKING LIFE BETTER AT WORK” ir nepieciešamā atšķirtspēja, lai to varētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi;

—

piespriest ITSB atlīdzināt prasītājai tiesvedībā Vispārējā tiesā un procesā ITSB radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “MAKING LIFE BETTER AT WORK” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 20., 35. un 42. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 887 982

Pārbaudītāja lēmums: Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. punkta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/26

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 5. novembra spriedumu lietā F-14/12 Schönberger/Revīzijas palāta 2014. gada 8. janvārī iesniedza Peter Schönberger

(Lieta T-26/14 P)

2014/C 93/45

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Peter Schönberger (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis — O. Mader, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Revīzijas palāta

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—

atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 5. novembra spriedumu lietā F-14/12 Schönberger/Revīzijas palāta;

—

apmierināt prasītāja prasījumus pirmajā instancē;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza septiņus pamatus.

1)

Pirmais pamats: Civildienesta tiesa, pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja domām, nav spriedusi par pirmo pamatu, atbilstoši kuram, tā kā 2011. paaugstināšanas gadā tikai 3 amati bija pieejami paaugstināšanai, Civildienesta noteikumos paredzētais vidējais paaugstināmo amatu skaits piecgadei no 2007. gada līdz 2011. gadam tika samazināts par 10 vienībām.

2)

Otrais pamats: apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā tiek sagrozītas lietas dalībnieku nostājas, jo tajā tiek norādīts, ka 2010.–2014. paaugstināšanas gads ir piecgade, par kuru ir strīds.

3)

Trešais pamats: šajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka tā tiesības uz aizstāvību ir tikušas pārkāptas, jo viņam neesot tikusi dota iespēja paust nostāju par piecgadi, ko Civildienesta tiesa uzskatīja par atbilstošo periodu.

4)

Ceturtais pamats: apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda uz pamatojuma trūkumu, jo pārsūdzētajā spriedumā neesot pamatots, kādēļ piecgade no 2010. gada līdz 2014. gadam ir atsauces periods.

5)

Piektais pamats: apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa sniegtā Civildienesta noteikumu interpretācija ir pretrunā skaidri izteiktajai likumdevēja gribai, lai 2014. gadā sāktos jauna piecgade.

6)

Sestais pamats: šajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, jo tās spriedums ir balstīts uz Civildienesta noteikumu interpretāciju, kuru atbildētāja bija skaidri noraidījusi.

7)

Septītais pamats: apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka vienlīdzīgas attieksmes princips nav ticis piemērots pareizi un atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/26

Prasība, kas celta 2014. gada 15. janvārī — Costantini u.c./Komisija

(Lieta T-44/14)

2014/C 93/46

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Bruno Costantini (Jesi, Itālija), Robert Racke (Lamadelaine, Luksemburga), Pietro Pravata (Beyne-Heusay, Belģija), Zbigniew Galązka (Łódź, Polija), Justo Santos Domínguez (Leganés, Spānija), Maria Isabel Lemos (Mealhada, Portugāle), André Clavelou (Vincennes, Francija), Citizens' Committee “Right to Lifelong Care: Leading a life of dignity and Independence is a fundamental right!” (pārstāvji — O. Brouwer, advokāts, un A. Woods, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 5. novembra lēmumu atteikt reģistrēt pilsoņu iniciatīvu “Right to Lifelong Care: Leading a life of dignity and independence is a fundamental right!” (Initiative) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV 2011 L 65, 1. lpp.), kā šis lēmums tika paziņots prasītāju pārstāvim un aizstājošajam pārstāvim 2013. gada 5. novembra vēstulē ar norādi “C(2013) 7612 final” (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”);

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus, ieskaitot jebkuras personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, atsakoties reģistrēt iniciatīvu, ir nepareizi piemērojusi Regulas Nr. 211/2011 4. panta 2. punktā paredzēto atbilstošo juridisko kritēriju: i) nepareizi konstatējot, ka iniciatīvas mērķi nevar tikt pietiekami sasniegti Līguma par Eiropas Savienības darbību ietvaros, un ii) neņemot vērā Regulas Nr. 211/2011 pamatā esošos principus.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi labas pārvaldības vispārējo principu, atsakoties reģistrēt iniciatīvu, lai gan tā ir reģistrējusi pilsoņu iniciatīvas, kas ir vērstas uz līdzīgu veida mērķu sasniegšanu.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pietiekamu un adekvātu pamatojumu apstrīdētajām lēmumam, tādējādi pārkāpjot LESD 296. pantu.

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/27

Prasība, kas celta 2014. gada 22. janvārī — Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-51/14)

2014/C 93/47

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek, J. Vláčil un J. Vikáková)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 13. novembra Īstenošanas lēmumu C(2013) 7615, ar ko noraida pieteikumu nosaukuma ierakstīšanai Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 (1) (Pomazánkové máslo (GTĪ)), un

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu prasības pamatu par to, ka esot pārkāpti Regulas Nr. 1151/2012 50. un 52. pants saistībā ar tās 18. pantu. Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav izskatījusi, vai ir izpildīti nosacījumi nosaukuma “Pomazánkové máslo” kā garantētas tradicionālas īpatnības ierakstīšanai, un ir noraidījusi attiecīgo pieteikumu nevis tāpēc, ka tas neatbilstu šiem nosacījumiem, bet gan kāda cita iemesla dēļ.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 1. lpp.).

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/27

Prasība, kas celta 2014. gada 27. janvārī — BMV Mineralöl Versorgungsgesellschaft/ITSB — Delek Europe (“GO”)

(Lieta T-60/14)

2014/C 93/48

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BMV Mineralöl Versorgungsgesellschaft mbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvji — M. Von Fuchs un I. Czernik, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Delek Europe BV (Breda, Nīderlande)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 22. novembra lēmumu lietā R 382/2013-4;

—

piespriest personai, kas iestājas lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies apelācijas procesā;

—

pakārtoti, ja persona, kas iestājas lietā, nepaziņo par savu piedalīšanos procesā, piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies apelācijas procesā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Delek Europe BV

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “GO”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 35. un 36. klasē (Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 995 201)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “GO”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 4., 19., 35., 39. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/28

Prasība, kas celta 2014. gada 29. janvārī — Good Luck Shipping/Padome

(Lieta T-64/14)

2014/C 93/49

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Good Luck Shipping LLC (Dubaja, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji — F. Randolph, QC (Queen's Counsel), M. Lester, Barrister un M. Taher, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2013. gada 15. novembra Lēmumu 2013/661/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 306, 18. lpp.), un Padomes 2013. gada 15. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1154/2013, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 306, 3. lpp.);

—

saskaņā ar LESD 277. pantu atzīt par nepiemērojamu Padomes 2013. gada 10. oktobra Lēmumu 2013/497/KĀDP (1) un Padomes 2013. gada 10. oktobra Regulu (ES) Nr. 971/2013 (2) (turpmāk tekstā — “oktobra pasākumi”);

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka oktobra pasākumi būtu jāatzīst par nepiemērojamiem, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un ka tiem nav atbilstoša tiesiskā pamatojuma.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītājas tiesisko paļāvību un galīguma, tiesiskās noteiktības, non bis in idem, res judicata un nediskriminācijas principus.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz to, ka ir izpildīts kāds no kritērijiem, lai prasītāju iekļautu attiecīgajā sarakstā, uz nav sniegusi nevienu pierādījumu, kas pamatotu prasītājas iekļaušanu.

6)

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem pasākumiem tiek pārkāptas prasītājas pamattiesības, ieskaitot tiesības uz reputācijas un īpašumtiesību neaizskaramību.

7)

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras, piemērojot apstrīdētos pasākumus; vēršanās pret prasītāju, apejot Tiesas spriedumu, neesot atbilstoša tās pilnvaru izmantošana.

(1)  Padomes 2013. gada 10. oktobra Lēmums 2013/497/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 272., 46. lpp.)

(2)  Padomes 2013. gada 10. oktobra Regula (ES) Nr. 971/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 272, 1. lpp.).

Eiropas Savienības Civildienesta tiesa

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/29

Civildienesta tiesas 2014. gada 13. februāra rīkojums — Moës/Komisija

(Lieta F-20/13) (1)

2014/C 93/50

Tiesvedības valoda — franču

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1)  OV C 114, 20.4.2013., 48.lpp.