1.

Regulāri un saskaņā ar Saprašanās memorandu par nekonfidenciālas statistiskās informācijas sniegšanu, par kuru 2013. gada 25. septembrī vienojās ECB un ESRK (turpmāk – “Saprašanās memorands”), un tā vēlākiem grozījumiem ECB sniedz ESRK Saprašanās memorandā noteiktos kopējos datus (turpmāk – “kopējie dati”).

2.

Kopējie dati tiek darīti pieejami ESRK Sekretariātam, ievērojot Saprašanās memorandā noteiktos nosacījumus kopējo datu piekļuvei un izmantošanai. ECB pēc savas iniciatīvas vai ESRK lūguma var mainīt kopējo datu saturu, jo īpaši, lai ņemtu vērā izmaiņas: a) datu kopu sastāvā vai ECB Statistisko datu noliktavas darbībā, b) saistībā ar piekrišanu nepublicētu datu sniegšanai, ko ECB saņēmusi no datu avota, vai c) attiecībā uz ESRK noteikto uzdevumu vai ar tiem saistīto datu vajadzību apjomu un veidu.

3.

ECB dara ESRK pieejamus arī kopsavilkuma datus, kas nav iekļauti kopējos datos, ar nosacījumi, ka tie neietver konfidenciālu statistisko informāciju, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 (1) 1. panta 12. punktā, un ka nevar tikt identificētas atsevišķas finanšu iestādes, ja vien šādi dati jau nav publiskoti. ESRK Sekretariāts pēc apspriešanās ar ECB nosaka tehniskās specifikācijas attiecībā uz piekļuvi šiem datiem, ja tie apzīmēti kā nepublicējami dati.

1.

EAFPI sniedz datus par rādītāju kopumu, kas iegūts no datiem, kuri EAFPI pieejami no Maksātspēja II regulārajiem uzraudzības pārskatiem, ko sniedz nacionālās uzraudzības iestādes, kā to šajā nolūkā noteikusi EAFPI. Rādītāji būtu jāsniedz par katru dalībvalsti ar nosacījumu, ka ievēroti vispārīgajā noteikumā izklāstītie nosacījumi, kā arī par Savienību kopumā, izslēdzot pārskatu sniedzēju divkāršu uzskaiti. Atsevišķos gadījumos var noteikt citus kopsavilkuma rādītājus. Par nosūtīšanas datumiem vienojas divpusēji pēc tam, kad sāk piemērot Maksātspējas II tiesisko regulējumu.

2.

ESRK Sekretariāts, vienojoties ar EAFPI, var noteikt tehniskās specifikācijas papildu kopsavilkuma datu regulārai sniegšanai, pamatojoties uz datiem, kas EAFPI jau pieejami no Maksātspēja II regulārajiem uzraudzības pārskatiem, ko sniedz nacionālās uzraudzības iestādes.

a)

sniedzot informāciju, kas jau pieejama Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), Eiropas Uzraudzības iestādēm (EUI), komerciālajiem datu piegādātājiem vai starptautisko institūciju, piem., Starptautisko norēķinu bankas (SNB), datu bāzēm; vai

b)

veicot ad hoc apsekojumu.

a)

ievēro procedūras posmus, par kuriem panākta vienošanās, un piemēro tos caurredzamā veidā;

b)

novērš pārmērīgu kontaktu ar pārskatu sniedzējiem;

c)

dažādiem analīzes un operacionālajiem mērķiem maksimāli izmanto pastāvošo informāciju, respektējot juridiskos ierobežojumus un konfidencialitātes aizsardzību;

d)

pēc iespējas izmanto spēkā esošo saskaņoto metodoloģiju un datu vākšanu;

e)

izstrādā labāko praksi ad hoc apsekojumu veikšanai, ieviešot atsauksmju iespēju un informācijas apmaiņu pušu starpā attiecībā uz izmantoto metodoloģiju.

1.

ESRK Sekretariāts pēc apspriešanās ar ECB un attiecīgajām EUI var nosūtīt ad hoc lūgumu sniegt datus, kuri netiek sniegti regulāri saskaņā ar I pielikumu vai II pielikumu, bet kuri tomēr ir pieejami ECBS vai EUI (turpmāk kopā – “adresāti”), nosakot pieprasīto datu aprakstu. ESRK Sekretariāts un attiecīgās iestādes savstarpēji vienojas par pieprasīto datu sniegšanas grafiku.

2.

Adresāti pieprasīto informāciju sniedz, ievērojot piemērojamos tiesību aktos noteiktos noteikumus un procedūras, t.sk. arī tās, kas noteiktas:

3.

ESRK Sekretariāts datus pēc tam sniedz attiecīgajai tos lūgušajai ESRK struktūrvienībai.

4.

Ja informācijas pieprasījumu iespējams izpildīt, izmantojot datus, ko sniedz komerciālie datu avoti, šādus datus ar ESRK Sekretariāta palīdzību sniedz attiecīgajai ESRK struktūrvienībai, kura tos pieprasījusi, datiem pievienojot kvalitātes novērtējumu un informāciju par relatīvajām izmaksām.

1.1.

Neierobežojot iepriekš minēto, saņemot ESRK struktūru iesniegtos ad hoc lūgumus sniegt kopsavilkuma informāciju, vispirms tiek iniciēts izpētes posms, kuru var veikt pašas ieinteresētās struktūrvienības vai ESRK Sekretariāts, vai ECB. Šādas izpētes mērķis ir noteikt, vai nepieciešams veikt ad hoc apsekojumu. Šajā izpētes posmā jo īpaši izvērtēs, kādi kvantitatīvie vai kvalitatīvie dati jau ir pieejami, un vai tie ir derīgi konkrētajā gadījumā. Ja pieejamie dati nav derīgi un datus no pārskatu sniedzējiem nepieciešams vākt ar ad hoc apsekojuma palīdzību, izpētes posmā jau var noteikt attiecīgo pārskata grupu un aptuvenas izmaksas, kas pārskatu sniedzējiem radīsies, veicot ad hoc apsekojumu

1.2.

ESRK un viena vai vairākas EUI, ja tām par konkrētu jautājumu ir kopīga interese, var vienoties ad hoc apsekojumu veikt kopā, un šādā gadījumā izpētes posms nav vajadzīgs.

a)

1. veida apsekojumi vērsti uz konkrētiem jautājumiem, piem., risku adekvāts novērtējumu, un to mērķis parasti ir nodrošināt regulāri vākto datu sīkāku iedalījumu, piem., attiecībā uz “t. sk.” pozīcijām. 1. veida apsekojumi var attiekties arī uz datu kopumiem, kas iekļauti (regulārajā) datu vākšanā citā kontekstā vai ko veic citas organizācijas, piem., Starptautiskais Valūtas fonds vai SNB, un attiecībā uz kuriem jau pastāv noteikta metodoloģiskā bāze.

b)

2. veida apsekojumi attiecas uz parādībām, kas iepriekš nav analizētas un attiecībā uz kurām nav noteiktas metodoloģijas, kā arī netiek veikta regulāra datu vākšana. 2. veida apsekojumi ir ievērojami darbietilpīgāki par 1. veida apsekojumiem, un tiem var nebūt noteiktu kritēriju. Nepieciešamība identificēt attiecīgos pārskatu sniedzējus un izveidot metodoloģisko bāzi var nozīmēt to, ka paiet ievērojams laiks pirms informācija tiek savākta.

3.1.

ESRK Valde lemj par to, vai kopsavilkuma informāciju vākt ar ad hoc apsekojuma palīdzību, ņemot vērā iespējamās izmaksas un šāda apsekojama veikšanai vajadzīgo laiku.

3.2.

ESRK struktūrvienības sākotnējos lūgumus kopsavilkuma informācijas ad hoc vākšanai nodod ESRK Sekretariātam, kas, sadarbojoties ar ESRK Datu kontaktgrupu un ECB, tām palīdz izvērtēt pieejamo informāciju, lai pēc iespējas lielākā mērā izmantotu iepriekš savākto informāciju un novērstu pārskatu sniegšanas pienākuma palielināšanos. Ja tiek secināts, ka pieejamie dati nav derīgi un nepieciešams datus no pārskatu sniedzējiem vākt ar ad hoc apsekojuma palīdzību, ESRK struktūrvienība ar ESRK Sekretariāta palīdzību datu sākotnējo pieprasījumu pārveido par faktiskajām datu prasībām, un attiecīgās informācijas pieejamība un kvalitāte tiek novērtēta attiecīgo organizāciju ietvaros. Izpētes posmā var izmantot arī ECBS palīdzību, t. sk. ECBS Statistikas Komiteju (STK), ECBS Finanšu stabilitātes komiteju (FSK), vai citus avotus Eiropas Statistikas sistēmā, komerciālos datu piegādātājus un starptautiskās organizācijas, piem., SNB.

3.3.

Ja izpētes posma rezultāts ir: a) derīgs datu izmantošanas mērķim vai ja ir pieejami pieņemami un pietiekami kvalitatīvi aizstājošie rādītāji, un b) saņemta īpašnieka piekrišana izmantot datus, kas nav pilnībā publiski pieejami, ad hoc apsekojums nav vajadzīgs, un tiek piemērotas A iedaļā norādītās procedūras.

3.4.

Gadījumos, kuros: a) ir pieejami aizstājošie rādītāji, bet to kvalitāte nav zināma vai ir nepietiekama, b) dati un aizstājošie rādītāji nav pieejami, c) nav saņemta pārskatu sniedzēja piekrišana izmantot datus, kas nav pilnībā publiski pieejami, ESRK Sekretariāts, sadarbojoties ar ECB, paziņo datus pieprasījušajām struktūrvienībām par informācijas pieejamības novērtējuma rezultātiem un iesaka ad hoc apsekojuma iespējamos avotus un metodoloģijas, t. sk.: i) pārskatu sniedzēju kategorijas un skaitu, ii) pārskatu sniegšanas kanālu, piem., STK, FSK vai EUI, izmaksu aptuvenu aprēķinu un termiņus, iv) sagaidāmās grūtības.

3.5.

Pēc izpētes rezultātu saņemšanas ESRK Sekretariāts iesniedz apstiprināšanai ESRK Valdē priekšlikumu par turpmāko rīcību, kā arī lietderības un izmaksu aptuvenu novērtējumu. ESRK Valde lemj par to, vai veikt ad hoc apsekojumu, kam var būt nepieciešama pārskata sniedzēju iesaistīšana. ESRK Valdes lēmumā, ar kuru apstiprina šādu priekšlikumu, nosaka: a) cik detalizēta informācija nepieciešama institucionālajā un posteņu līmenī, b) piemērojamo konfidencialitātes režīmu, jo īpaši to, kam būs atļauja piekļūt noteiktiem datiem un kā dati tiks glabāti un nosūtīti, c) informācijas sniegšanas termiņus.

3.6.

Ja ad hoc apsekojumu veic kāda no EUI, ESRK Sekretariāts sazinās tieši ar attiecīgo EUI. Datus var nosūtīt ar ECB palīdzību, pilnībā ievērojot 8. pantu Regulā (ES) Nr. 1092/2010 (5).

3.7.

Ja ad hoc apsekojumu veic ECBS, ESRK Sekretariāts sazinās ar ECB, kas ar iespējamiem pārskatu sniedzējiem kontaktējas ar nacionālo kompetento iestāžu palīdzību, izmantojot attiecīgās ECBS komitejas un ievērojot piemērojamos konfidencialitātes ierobežojumus.

3.8.

Pēc katra ad hoc apsekojuma pabeigšanas iesaistītās iestādes apmainās ar informāciju par apsekojuma īstenošanu un jo īpaši par piemērotajām metodoloģijām un kvalitātes pārbaudēm, kā arī pieredzētajām grūtībām, lai uzlabotu turpmāko apsekojumu iedarbīgumu un efektivitāti.