Eiropas Savienības C 328/2019

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 27. maijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) — WWF Italia o.n.l.u.s. u.c./Presidenza del Consiglio dei Ministri, Azienda Nazionale Autonoma Strade SpA (ANAS)

(Lieta C-411/19)

(2019/C 328/02)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāji: WWF Italia o.n.l.u.s., Lega Italiana Protezione Uccelli o.n.l.u.s., Gruppo di Intervento Giuridico o.n.l.u.s., Italia Nostra o.n.l.u.s., Forum Ambientalista, FC u.c.

Atbildētāji: Presidenza del Consiglio dei Ministri, Azienda Nazionale Autonoma Strade SpA (ANAS)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 1992/43/EEK (1) 6. pantam kopā ar Direktīvu 2009/47/EK (2), ja tā ir piemērojama šajā lietā, ir pretrunā tāds primārais valsts tiesiskais regulējums un ar to saistītais sekundārais īstenošanas tiesiskais regulējums, kas izklāstīts iepriekš un kas ļauj “pēdējās instances” iestādei, kuras kompetencē ir Vides un sauszemes un jūras teritorijas aizsardzības ministrijas argumentētas nepiekrišanas gadījumā — un tātad nepildot noteikto pasākumu, norādot uz sevišķi svarīgu sabiedrības interešu esamību, — pieņemt lēmumu par būves skiču projekta atbilstību vides prasībām, lai gan valsts iestāde, kura atbild par vides aizsardzību, ir atzinusi, ka apstiprināšanai nodotajā projekta variantā, par ko jau ir ticis sniegts negatīvs atzinums saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), nepastāv iespēja izstrādāt iespējamas ietekmes uz vidi samazināšanas prasības un pasākumus?

Vai minētajām direktīvām ir pretrunā tāds risinājums kā pieņemtais, atbilstoši kuram, apstiprinot IVN procedūrai pakļautu būves skiču projektu, minētās “sevišķi svarīgās sabiedrības intereses” tiek uzskatītas par prevalējošām pār vides aizsardzības prasībām, ja tas pamatots tikai ar būves lielāku ekonomisko izdevīgumu, tās atbilstību arī ainavas, vēstures, kultūras un sociāli ekonomiskajai aizsardzībai un nepieciešamību pabeigt Eiropas ceļu tīklu, konkrētajā gadījumā TEN-[T], sauktu par “visaptverošu (Comprehensive)”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (3) (2013. gada 11. decembris), lai gan pastāv alternatīvs — no atbilstības vides prasībām aspekta jau apstiprināts — risinājums?

Vai ar iepriekš minēto Kopienu tiesisko regulējumu ir saderīgs tāds risinājums kā pieņemtais, atbilstoši kuram tiek uzskatīts par iespējamu tikai galīgajā projektā padziļinātāk pētīt un analizēt IVN laikā neapstiprināto ceļa iecirkni no atbilstības vides prasībām aspekta, — tajā ietverot arī ietekmes uz vidi novērtējumu —, nevis likt priekšlikuma iesniedzējam veikt padziļinātu pētījumu un analīzi tās ekonomiskās ietekmes un ietekmes uz ainavu samazināšanai, ko rada no atbilstības vides prasībām aspekta jau apstiprinātais alternatīvais trasējums?

Vai šādos apstākļos, un ja saistībā ar pirmo, otro un trešo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde par saderību [ar Savienības tiesībām], minētajām direktīvām ir pretrunā tāds risinājums kā pieņemtais, atbilstoši kuram par negatīvā ziņā saistošu netiek uzskatīts atzinums par neatbilstību vides prasībām, ko sniegusi kompetentā iestāde būves skiču projekta apstiprināšanas procesā, tikai galīgajā projektā padziļinātāk izvērtējot izrietošo ietekmi uz teritorijas ainavas un vides komponentēm, ar īpašu atsauci uz ietekmes uz vidi novērtējumu un uz attiecīgo pasākumu, ar kuriem kompensēt un mazināt šo ietekmi, paredzēšanu?

Vai minētajām direktīvām ir pretrunā tāds risinājums kā pieņemtais, atbilstoši kuram tiesību subjektam — priekšlikuma iesniedzējam ir likts būves galīgajā projektā ietvert prasības, norādījumus un ieteikumus saistībā ar ainavu un vidi, kas noteikti par skiču projektu notikušās dienestu sanāksmes gaitā, lai gan iestāde, kura atbild par vides aizsardzību, šajā ziņā ir norādījusi, ka apstiprināšanai nodotajā projekta variantā nepastāv iespēja izstrādāt iespējamas ietekmes uz vidi samazināšanas prasības un pasākumus?

Vai minētajām direktīvām ir pretrunā tāds risinājums kā pieņemtais, atbilstoši kuram tiesību subjektam — priekšlikuma iesniedzējam ir likts veikt arī pētījumu par būves ietekmi uz vidi, tajā ietverot tā saukto “attiecīgo izvērtējumu”, kas pilnībā izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo tiesību aktu noteikumiem, uz kā pamata tiktu veikts attiecīgais ietekmes uz vidi novērtējums?

Vai minētajām direktīvām ir pretrunā tāds risinājums kā pieņemtais, atbilstoši kuram ir identificēts kāds trešais tiesību subjekts (Lacio reģions), kas nav sākotnēji paredzētais (MATTM IVN-SVN komisija), lai pārbaudītu būves galīgajam projektam pievienoto pētījumu par ietekmi uz vidi, arī, lai noteiktu iespējamus turpmākus ietekmes samazināšanas un kompensācijas pasākumus, kas nepieciešami attiecīgās teritorijas vides un ainavas komponenšu aizsardzībai un saglabāšanai, atstājot MATTM IVN-SVN komisijai — pēc tam, kad tā saņēmusi minētās pārbaudes rezultātus —, pamatojoties uz Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/06 185. panta 4. un 5. punktu, iespēju tikai a posteriori paust savu viedokli par to, vai konkrētais ceļa būves galīgais projekts atbilst ainavas un vides noteikumu prasībām?

(1) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV 2013, L 348, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 29. maijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) — Irideos SpA/Poste Italiane SpA

(Lieta C-419/19)

(2019/C 328/06)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Irideos SpA

Atbildētāja: Poste Italiane SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai, pamatojoties uz iepriekš norādītajiem raksturlielumiem, sabiedrība Poste Italiane s.p.a. ir jākvalificē kā “publisko tiesību subjekts” 2016. gada Leģislatīvā dekrēta Nr. 50 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta un Kopienu atsauces direktīvu (2014/23/ES (1), 2014/24/ES (2) un 2014/25/ES (3)) izpratnē?

Vai minētajai sabiedrībai ir jāievēro publiskā iepirkuma procedūras tikai attiecībā uz tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri tieši ir saistīti ar īpašās nozarēs veiktu darbību, pamatojoties uz Direktīvu 2014/25/ES, ja šī sabiedrība tiek uzskatīta par publisko tiesību subjektu saskaņā ar Iepirkumu kodeksa II daļas noteikumiem, bet saglabā pilnu līgumisko autonomiju un ir pakļauta ekskluzīvi tikai privāttiesībām, — saistībā ar līgumu slēgšanas darbību citās nozarēs, ņemot vērā Direktīvas 2014/23/ES 21. apsvērumā un 16. pantā noteiktos principus (minētais Kasācijas tiesas Apvienoto palātu 2018. gada spriedums Nr. 4899 un, attiecībā uz pēdējo daļu, minētais Valsts padomes plēnuma 2011. gada spriedums Nr. 16)?

Vai attiecībā uz līgumiem, kas jāuzskata par nepiederīgiem attiecīgajai īpašajām nozarēm raksturīgajai jomai, tā pati sabiedrība — ja tai piemīt publisko tiesību subjekta pazīmes — tomēr paliek pakļauta vispārējai Direktīvai 2014/24/ES (un tātad publiskā iepirkuma līgumnoteikumiem) arī tad, ja tā veic — evolutīvi salīdzinājumā ar sākotnējo iestādi — galvenokārt uzņēmējdarbībai raksturīgas darbības konkurences režīmā, kā izsecināms no atgādinātā [sprieduma lietā C-393/06, 2008. gada 10. aprīlis, Ing. Aigner], liedzot atšķirīgi interpretēt Direktīvu 2014/24/ES, par līgumslēdzēju iestāžu noslēgtiem līgumiem? Minētās Direktīvas 2014/23/ES 21. “apsvērums” un 16. pants, savukārt, nosaka tikai vienu pieņēmuma parametru, lai izslēgtu publisko tiesību subjekta raksturu attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas parastos tirgus apstākļos, lai gan, pamatojoties uz minētajās tiesību normās paredzētajiem noteikumiem, ir skaidrs, ka prioritārā atsauce ir uz iestādes dibināšanas posmu, kad tās uzdevums ir apmierināt “vispārējas vajadzības” (kas aplūkojamajā gadījumā vēl pastāv un nav zaudējušas spēku)?

Vai tomēr, ja ir biroji, kas pamīšus veic gan īpašo nozaru darbības, gan citas darbības, “instrumentalitātes” jēdziens — attiecībā pret pakalpojumiem, kam ir raksturīgas īpašas sabiedrības intereses — ir jāinterpretē plaši (kā tas līdz šim darīts valsts judikatūrā, atbilstoši pieminētajam Valsts padomes plēnuma 2011. gada spriedumam Nr. 16), kas šajā pēdējā sakarā ir pretrunā principiem, kas ir minēti Direktīvas 2014/25/ES 16. “apsvērumā”, kā arī 6. un 13. pantā, kuros piemērojamā regulējuma identificēšanai ir izdarīta atsauce uz to, kādai no Publisko iepirkumu kodeksā regulētajām darbībām [līgums] ir “paredzēts”. Tāpēc ir jānoskaidro, vai īpašajai atsauces nozarei var būt “paredzētas” — arī ar atvieglotām saistošajām procedūrām, kas raksturīgas izslēgtajām nozarēm — visas nozarei funkcionālās darbības saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes iecerēm (tostarp ietverot līgumus par parasto un ārkārtas apkopi, tīrīšanas pakalpojumiem, mēbelēšanu, kā arī šādu biroju šveicara pakalpojumiem un apsardzi, vai citus to izmantošanas veidus, ja tie ir iecerēti kā pakalpojumi klientiem), faktiski par privātām uzskatot tikai “nepiederīgās” darbības, ko publisko vai privāto tiesību subjekts var brīvi īstenot dažādās nozarēs, ko regulē tikai Civilkodekss un vispārējās jurisdikcijas tiesas jurisdikcija (šo pēdējo veidu, piemēram, ciktāl tas ir šeit nozīmīgi, katrā ziņā pārstāv Poste Italiane sniegtie banku pakalpojumi, bet to pašu nevar sacīt par elektroniskās saziņas instrumentu piegādi un izmantošanu, ja tie nodoti lietošanai visām Grupas darbībām, lai gan tie tik tiešām ir nepieciešami tieši bankas darbībai). Turklāt nešķiet lieki uzsvērt “līdzsvara zudumu”, ko izraisīja pašlaik prevalējošā šaurā interpretācija, ar ko pielīdzināmās vai radniecīgās nozarēs tiek ieviesti pilnīgi jauni noteikumi būvdarbu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai: no vienas puses, detalizētās garantijas, ko Iepirkumu kodekss uzliek otras līgumslēdzējpuses noteikšanai, no otras puses, pilnīga līgumiskā autonomija uzņēmējam, kurš var brīvi slēgt līgumus atkarībā tikai no savām ekonomiskajām interesēm, bez jebkādām pārskatāmības garantijām, kas tiek prasītas īpašajās nozarēs un izslēgtajās nozarēs?

Visbeidzot, vai publiskas iepirkuma procedūras izsludināšana — gan ar valsts, gan Kopienu mērogā paredzētajiem publicitātes veidiem — atbilstoši Iepirkumu kodeksam, var būt nozīmīga nolūkā identificēt jomu, kurai iepirkums paredzēts, proti, to, cik lielā mērā iepirkums attiecas uz īpašo atsauces nozari, iepriekš [4.]) jautājumā minētajam paplašinātajam “instrumentalitātes” jēdzienam atbilstošā nozīmē, vai tomēr — pakārtoti — iebildi par administratīvās tiesas jurisdikcijas neesamību, ko ir izvirzījis tas pats tiesību subjekts, kurš izsludināja minēto konkursa procedūru, vai tiesību subjekti, kuri piedalījās minētajā procedūrā un uzvarēja, var uzskatīt par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu Nicas hartas 54. panta izpratnē kā rīcību, kas, lai gan tā nevar pati par sevi ietekmēt jurisdikcijas sadali (par šo jautājumu skat. arī minēto Valsts padomes plēnuma 2011. gada spriedumu Nr. 16), ir nozīmīga vismaz kaitējuma atlīdzināšanas un tiesvedības izdevumu atlīdzināšanas nolūkos, jo kaitē to konkursa pretendentu tiesiskajai paļāvībai, kuri neuzvarēja un cēla prasību tiesā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/6

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 5. jūnijā Inpost Paczkomaty sp. z o.o. iesniedza par Vispārējās tiesas 2019. gada 19. marta spriedumu apvienotajās lietās T-282/16 un T-283/16 Inpost Paczkomaty un Inpost/Komisija

(Lieta C-431/19 P)

(2019/C 328/07)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Inpost Paczkomaty sp. z o.o. (pārstāvis: D. Doktór, radca prawny)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Polijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	atcelt lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: Līguma 106. panta 2. punkta pārkāpums — kļūdains konstatējums, ka ir izpildītas [Eiropas Savienības nostādņu par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011),] 19. punkta prasības (2.6. iedaļa), to principu pārkāpums, kuri izriet no Līguma un kuri attiecas uz publisko iepirkumu (diskriminācijas aizliegums, vienlīdzīgas attieksmes prasība un pārskatāmības prasība), kā arī kļūdaina Direktīvas 97/67/EK (Pasta direktīva) 7. panta 2. punkta interpretācija. Dalībvalsts piemērotajiem universālā pakalpojuma finansēšanas mehānismiem esot jābūt saderīgiem gan ar nediskriminācijas, pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kuri izriet no LESD noteikumiem par iekšējā tirgus brīvībām (kuri netieši norāda uz universālo pasta pakalpojumu sniedzošā subjekta izvēli konkurences ceļā), gan ar LESD 106. panta 2. punktu — kā šajā lietā neesot bijis.

Otrais pamats: Līguma 106. panta 2. punkta pārkāpums — kļūdains konstatējums, ka ir izpildītas [Eiropas Savienības nostādņu par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011),] 14. punkta (2.2. iedaļa) un 60. punkta (2.10. iedaļa) prasības. Pat ja Poczta Polska [Polijas pastam] uzticētais sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākums atbilst Pasta direktīvā izklāstītajām prasībām, tas tomēr neatbrīvojot no prasības, ka ir jāveic sabiedriskā apspriešana vai jāizmanto citi noteiktie instrumenti, kas ļauj ņemt vērā lietotāju un pakalpojumu sniedzēju intereses, kā apliecinājumu, ka ir pienācīgi izvērtēta vajadzība pēc universālā pakalpojuma.

Trešais pamats: Līguma 106. panta 2. punkta pārkāpums — kļūdains atzinums, ka ir izpildītas [Eiropas Savienības nostādņu par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011),] 52. punkta (2.9. iedaļa) prasības, kā arī Direktīvas 97/67/EK 7. panta 1., 3. un 5. punkta pārkāpums. Vispārējā tiesa esot kļūdaini nolēmusi, ka kompensācijas fonds izpilda nediskriminācijas prasības attiecībā uz procentuālā rādītāja maksimālo vienoto līmeni, kas veido 2 % no universālo pakalpojumu vai ar to aizstājamu pakalpojumu sniedzošā operatora ienākumiem; tā kā šis indikators ir piemērojams vienotā veidā visiem tirgus dalībniekiem, tam ir diskriminējošs raksturs, tāpēc ka universālo pakalpojumu sniedzošo operatoru un ar to aizstājamo pakalpojumu sniedzošo operatoru situācija nav tāda pati. Turklāt Vispārējā tiesa prettiesiski esot atzinusi, ka kompensācijas fonds izpilda arī samērīguma prasības.

Likuma grozījumu apspriešanas laikā kompensācijas fonda nosacījumi esot bijuši būtiski atšķirīgi no galīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti Pasta likumā — tas nozīmē, ka nav iespējams atzīt, ka fonda izveidošana ir tikusi apspriesta.

Atbilstoši universālā pakalpojuma finansēšanas nosacījumiem neesot jāpārbauda, vai radušās neto izmaksas veido netaisnīgu apgrūtinājumu operatoram, kuram ir uzticēta universālā pakalpojuma sniegšana. Automātiska pakalpojuma finansēšanas sasaistīšana ar zaudējumiem grāmatvedības izpratnē no universālā pakalpojuma nevar tikt uzskatīta par Pasta direktīvas prasību izpildi.

Ceturtais pamats: Pasta direktīvas 7. panta 1. punkta pārkāpums — ar akceptu, ka universālā pakalpojuma izmaksas tiek finansētas, izmantojot daudzas Poczta Polska piešķirtas ekskluzīvas un īpašas tiesības. Saskaņā ar Pasta direktīvas 7. panta 1. punktu dalībvalstis nepiešķir vai nepatur spēkā ekskluzīvas vai īpašas tiesības pasta pakalpojumu noteikšanas un sniegšanas jomā. Savukārt Poczta Polska atzītās īpašās un ekskluzīvās tiesības — pretēji Vispārējās tiesas nostājai — acīmredzami neietilpstot Pasta direktīvā paredzēto izņēmumu skaitā.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/7

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 5. jūnijā Inpost S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas 2019. gada 19. marta spriedumu apvienotajās lietās T-282/16 un T-283/16 Inpost Paczkomaty un Inpost/Komisija

(Lieta C-432/19 P)

(2019/C 328/08)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Inpost S.A. (pārstāvis: W. Knopkiewicz, radca prawny)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Polijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	atcelt lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Dalībvalsts piemērotajiem universālā pakalpojuma finansēšanas mehānismiem esot jābūt saderīgiem gan ar nediskriminācijas, pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kuri izriet no LESD noteikumiem par iekšējā tirgus brīvībām (kuri netieši norāda uz universālo pasta pakalpojumu sniedzošā subjekta izvēli konkurences ceļā), gan ar LESD 106. panta 2. punktu — kā šajā lietā neesot bijis.

Likuma grozījumu apspriešanas laikā kompensācijas fonda nosacījumi esot bijuši būtiski atšķirīgi no galīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti Pasta likumā — tas nozīmējot, ka nav iespējams atzīt, ka fonda izveidošana ir tikusi apspriesta.

Atbilstoši universālā pakalpojuma finansēšanas nosacījumiem neesot jāpārbauda, vai radušās neto izmaksas veido netaisnīgu apgrūtinājumu operatoram, kuram ir uzticēta universālā pakalpojuma sniegšana. Automātiska pakalpojuma finansēšanas sasaistīšana ar zaudējumiem grāmatvedības izpratnē no universālā pakalpojuma nevarot tikt uzskatīta par Pasta direktīvas prasību izpildi.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 5. jūnijā iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) — Poste Italiane SpA/Riscossione Sicilia SpA agente riscossione per la provincia di Palermo e delle altre provincie siciliane

(Lieta C-434/19)

(2019/C 328/09)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Galvenā kasācijas sūdzības iesniedzēja un persona, pret kuru iesniegta pretkasācijas sūdzība: Poste Italiane SpA

Galvenā atbildētāja kasācijas instancē un pretkasācijas sūdzības iesniedzēja: Riscossione Sicilia SpA agente riscossione per la provincia di Palermo e delle altre provincie siciliane

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 14. pantam (agrāk EK līguma 7.d pants, tad EKL 16. pants) un LESD 106. panta 2. punktam (agrāk EK līguma 90. pants, tad EKL 86. panta 2. punkts) un klasificēšanai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) sistēmā ir pretrunā tāda tiesību norma, kāda ir paredzēta Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1992 10. panta 3. punktā, lasot to kopsakarā ar Likuma Nr. 662/1996 2. panta 18.-20. punktu, un uz kuras pamata arī pēc Poste Italiane s.p.a. sniegto pasta bankas pakalpojumu privatizācijas tiek izveidota un uzturēta Poste Italiane s.p.a. rezervēta darbība (likumīga monopola režīms) attiecībā uz pasta norēķinu konta, kas paredzēts vietējā ICI nodokļa iekasēšanai, pakalpojuma pārvaldību, ņemot vērā jaunāko valsts tiesisko regulējumu nodokļu iekasēšanas jomā, kas vismaz no 1997. gada ļauj nodokļu maksātājiem un arī vietējām nodokļu iestādēm izmantot nodokļu (arī pašvaldību nodokļu) maksāšanas procedūras un iekasēšanu ar banku sistēmas starpniecību?

Ja, atbildot uz pirmo jautājumu, likumīgā monopola izveide tiktu atzīta par atbilstošu VTNP īpašībām, vai LESD 106. panta 2. punktam (agrāk EK līguma 90. pants, tad EKL 86. panta 2. punkts) un LESD 107. panta 1. punktam (agrāk EK līguma 92. pants, tad EKL 87. pants), atbilstīgi tam, kā Tiesa interpretējusi šīs tiesību normas saistībā ar kritērijiem, kas ļauj nošķirt likumīgu subsīdiju (kā kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma pienākumiem) no nelikumīga valsts atbalsta (Tiesas spriedums, 2003. gada 24. jūlijs, lieta C-280/00, Altmark Trans GmbH un Regierungsprăsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH), ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, kāds izriet no Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1992 10. panta 3. punkta, lasot to kopsakarā ar Likuma Nr. 662/1996 2. panta 18.-20. punktu un Republikas prezidenta Dekrēta Nr. 144/2001 3. panta 1. punktu, un kas piešķir Poste Italiane s.p.a. pilnvaras vienpusēji noteikt “komisijas maksas” apmēru, kas ir jāmaksā par ICI iekasēšanu atbildīgajam koncesionāram (aģentam) un ko piemēro katram pārvaldības darījumam, kas veikts pasta norēķinu kontā, kura turētājs ir koncesionārs/aģents, ņemot vērā, ka Poste Italiane s.p.a. ar valdes lēmumu Nr. 57/1996 ir noteikusi minēto komisijas maksu 100 liru apmērā par laikposmu no 1997. gada 1. aprīļa līdz 2001. gada 31. maijam un 0,23 euro apmērā par laikposmu no 2001. gada 1. jūnija?

Vai LESD 102. panta pirmajai daļai (agrāk EK līguma 86. pants, tad EKL 82. panta 1. punkts), kā to interpretējusi Tiesa (skat. Tiesas spriedumus, 1991. gada 13. decembris, lieta C-18/88, GB Inno BM; 1998. gada 25. jūnijs, lieta C-203/96, Chemische Afvaistoffen Dussseldorp BV; 2001. gada 17. maijs, lieta C-340/99, TNT TRACO s.p.a.), ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, ko veido Likuma Nr. 662/1996 2. panta 18.-20. punkts, Republikas prezidenta Dekrēta Nr. 144/2001 3. panta 1. punkts un Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1992 10. panta 3. punkts, un saskaņā ar kuru koncesionāram (aģentam) ir pienākums maksāt Poste Italiane s.p.a vienpusēji noteiktu un/vai grozītu “komisijas maksu” un viņš nevar izbeigt līgumu par pasta norēķinu kontu, nepārkāpjot Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1992 10. panta 3. punktā paredzēto pienākumu un attiecīgi — ICI iekasēšanas saistības, ko tas uzņēmies attiecībā pret vietējo nodokļu iestādi?

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 5. jūnijā iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) — Agenzia delle entrate — Riscossione/Poste Italiane SpA

(Lieta C-435/19)

(2019/C 328/10)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Galvenā kasācijas sūdzības iesniedzēja un persona, pret kuru iesniegta pretkasācijas sūdzība: Agenzia delle entrate — Riscossione

Galvenā atbildētāja kasācijas instancē un pretkasācijas sūdzības iesniedzēja: Poste Italiane SpA

Prejudiciālie jautājumi

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. jūnijā iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) — Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./Frontline Digital GmbH

(Lieta C-438/19)

(2019/C 328/11)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.

Atbildētāja: Frontline Digital GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1.	Vai distances līgumu gadījumos patērētājam tiek piegādāts digitālais saturs Direktīvas 2011/83/ES (1) 16. panta m) punkta nozīmē, ja viņš ar komersantu slēdz līgumu par dalību internetā bāzētā “iepazīšanās platformā”?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai komersanta sāktā digitālā satura piegāde patērētājam nozīmē patērētāja atteikuma tiesību saskaņā ar Direktīvas 16. panta m) punktu zudumu arī tad, ja, pretēji Direktīvas 8. panta 7. punkta noteikumiem, komersants pirms tam patērētājam nav nosūtījis apstiprinājumu par noslēgto līgumu ar tajā norādīto informāciju?

Ja šādā situācijā patērētāja atteikuma tiesības ir saglabājušās:

Vai patērētājs par to ir iepriekš jāinformē atbilstoši Direktīvas 6. panta 1. punkta k) apakšpunktam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 7. jūnijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia del País Vasco (Spānija) — Vodafone España S.A.U./Diputación Foral de Guipúzcoa

(Lieta C-443/19)

(2019/C 328/12)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vodafone España S.A.U.

Atbildētāja: Diputación Foral de Guipúzcoa

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (1) (OV L 108, [2002. gada] 24. aprīlis) 13. pants un ar to saistītie un papildinošie panti ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā apstāklis, ka Spānijas Karalistē un, it īpaši, vēsturiski fiskāli neatkarīgajā Gipuskojas teritorijā telekomunikāciju operatoram, kuram jau tiek piemērota tā dēvētā spektra nodeva, radiofrekvenču lietošanas tiesībām piemēro vispārēju īpašuma atsavināšanas un dokumentāri apliecinātu tiesisko darījumu nodokli, kas vispārēji piemērojams publisko īpašumtiesību administratīvajiem piešķīrumiem un saskaņā ar forālo tiesisko regulējumu, kas reglamentē minēto nodokli?

(1) OV 2002, L 108, 21. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. jūnijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) — WT/Subdelegación del Gobierno en Guadalajara

(Lieta C-448/19)

(2019/C 328/13)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha

Pamatlietas puses

Prasītājs: WT

Atbildētāja: Subdelegación del Gobierno en Guadalajara

Prejudiciālais jautājums

Eiropas Savienības Tiesai tiek jautāts, vai ar Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (1), 12. pantu un tostarp ar Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 7. decembra spriedumu lietā C-636/16 un 2011. gada 8. decembra spriedumu lietā C-371/08 ir saderīga interpretācija, kuru 2019. gada 19. februāra spriedumā Nr. 191/2019 (kasācijas sūdzība 5607/2017; ECLI:ES:TS:2019:580) un 2019. gada 27. februāra spriedumā Nr. 257/2019 (kasācijas sūdzība 5809/2017; ECLI:ES:TS:2019:663) ir sniegusi Spānijas Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) un saskaņā ar kuru, interpretējot Direktīvu 2001/40/EK (2), var secināt, ka jebkuru trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas sodāms ar brīvības atņemšanu vismaz uz vienu gadu, var un vajag “automātiski” izraidīt, proti, bez nepieciešamības novērtēt personīgos, ģimenes, sociālos vai nodarbinātības apstākļus.

(1) OV 2004, L 16, 44. lpp.

(2) Padomes Direktīva 2001/40/EK (2001. gada 28. maijs) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (OV 2001, L 149, 34. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. jūnijā iesniedza Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) — YV/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria S.A.

(Lieta C-452/19)

(2019/C 328/14)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta

Pamatlietas puses

Prasītājs: YV

Atbildētāja: Banco Bilbao Vizcaya Argentaria S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) un, konkrētāk, tās 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, lai nodrošinātu patērētāju un lietotāju aizsardzību un Savienības judikatūras, ar kuru šī aizsardzība tiek īstenota, ievērošanu, Savienības tiesībām atbilst nepārprotama kritērija noteikšana Tribunal Supremo2019. gada 23. janvāra spriedumos Nr. 44 līdz Nr. 49, saskaņā ar kuru ar patērētājiem noslēgtajos hipotekārā aizdevuma līgumos atsevišķi neapspriests noteikums, kurā ir noteikts, ka visi hipotekārā aizdevuma darījuma noslēgšanas izdevumi ir attiecināmi uz aizņēmēju, ir negodīgs, sadalot dažādos šajā negodīgajā un par spēkā neesošu pasludinātajā noteikumā ietilpstošos izdevumu veidus starp bankas iestādi aizdevēju un patērētāju aizņēmēju, lai ierobežotu nepamatoti samaksāto summu, kas samaksātas, piemērojot valsts tiesību aktus, atmaksāšanu?

Un vai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un, konkrētāk, tās 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, lai nodrošinātu patērētāju un lietotāju aizsardzību un Savienības judikatūras, ar kuru šī aizsardzība tiek īstenota, ievērošanu, Savienības tiesībām atbilst Tribunal Supremo īstenotā spēkā neesoša negodīga noteikuma integrējošā [robu aizpildīšanas] interpretācija, ja tā atcelšana un ar to saistītās sekas neietekmē aizdevuma līguma ar hipotekāro nodrošinājumu pastāvēšanu?

Vai saistībā ar LEC [Ley de Enjuiciamiento Civil (Civilprocesa likums)] 394. pantu, kas tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas jomā nosaka kritēriju, ka tiesāšanās izdevumus sedz zaudētāja puse, ja var uzskatīt, ka tad, ja negodīgs noteikums par izdevumiem tiek atzīts par spēkā neesošu, bet šīs spēkā neesamības sekas ir ierobežotas ar iepriekšminēto izdevumu sadalījumu, tas ir uzskatāms par Eiropas Savienības tiesību efektivitātes principa un principa, ka negodīgi noteikumi nav saistoši, pārkāpumu gadījumā, kad ir uzskatāms, ka prasība ir apmierināta daļēji, un vai to varētu interpretēt tādējādi, ka tas rada apgrieztu atturošu iedarbību, tādējādi radot patērētāju un lietotāju likumisko interešu neaizsargātību?

(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. jūnijā iesniedza Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) — BX/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria S.A.

(Lieta C-455/19)

(2019/C 328/15)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta

Pamatlietas puses

Prasītāja: BX

Atbildētāja: Banco Bilbao Vizcaya Argentaria S.A.

Prejudiciālie jautājumi

(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 19. jūnijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — All in One Star Ltd

(Lieta C-469/19)

(2019/C 328/16)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Pieteikuma iesniedzēja un sūdzības iesniedzēja: All in One Star Ltd

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai ar Direktīvas (ES) 2017/1132 (1) 30. pantu netiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, lai reģistrētu komercreģistrā citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību filiāli, ir jānorāda pamatkapitāla vai salīdzināmas kapitāla vērtības apmērs?

Vai ar Direktīvas (ES) 2017/1132 30. pantu netiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru sabiedrības vadītājam, iesniedzot pieteikumu par citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību filiāles reģistrēšanu komercreģistrā, ir jāgarantē, ka attiecībā uz tā personu nav noteikts iecelšanas amatā aizliegums saskaņā ar valsts tiesībām tiesas vai iestādes noteikta aizlieguma veikt tādu profesionālu darbību vai nodarboties ar tādu komercdarbību, kas pilnībā vai daļēji sakrīt ar sabiedrības uzņēmējdarbības priekšmetu, formā vai notiesājoša sprieduma par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir stājies spēkā, formā, un ka notārs, līdzīgas profesijas pārstāvis, kurš sniedz konsultācijas tiesību jautājumos, vai konsulāta ierēdnis ir to informējis šajā ziņā par pienākumu sniegt neierobežotu informāciju tiesai?

Ja uz 2.a) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

Vai ar LESD 49. un 54. pantu netiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru sabiedrības vadītājam, iesniedzot pieteikumu par citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību filiāles reģistrēšanu komercreģistrā, ir jāsniedz šāda garantija?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV 2017, L 169, 46. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 21. jūnijā iesniedza Verwaltungsgericht Wien (Austrija) — IE/Magistrat der Stadt Wien

(Lieta C-477/19)

(2019/C 328/17)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: IE

Atbildētāja: Magistrat der Stadt Wien

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdziens “atpūtas vieta” Dzīvotņu direktīvas (1) 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir jāsaprot arī šobrīd pamestas kādreizējās atpūtas vietas?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai ikviena šobrīd pamesta kādreizējā atpūtas vieta ir jākvalificē kā “atpūtas vieta” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša:

Pēc kādiem kritērijiem ir jāizvērtē, vai šobrīd pamesta kādreizējā atpūtas vieta ir kvalificējama kā “atpūtas vieta” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

2)	Pēc kādiem kritērijiem ir jāizvērtē, vai konkrēta darbība vai bezdarbība ir iejaukšanās “atpūtas vietā” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

Pēc kādiem kritērijiem ir jāizvērtē, vai konkrēta darbība vai bezdarbība ir tik nopietna iejaukšanās “atpūtas vietā” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ka jāuzskata, ka ir notikusi attiecīgās “atpūtas vietas”“noplicināšana” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

Pēc kādiem kritērijiem ir jāizvērtē, vai konkrēta darbība vai bezdarbība ir tik nopietna iejaukšanās “atpūtas vietā” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ka jāuzskata, ka ir notikusi attiecīgās “atpūtas vietas”“iznīcināšana” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

Vai jēdziens “vairošanās vieta” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to saprot, pirmkārt, tikai precīzi nosakāmu vietu, kurā sistemātiski notiek pārošanās šaurākā nozīmē vai darbības, kas tieši saistītas ar vairošanos nelielā teritorijā (kā, piemēram, nārstošana), kā arī, otrkārt, “vairošanās vietā” papildus ietilpst visas precīzi nosakāmas teritorijas, kas obligāti nepieciešamas dzīvnieku mazuļu attīstībai, kā, piemēram, ligzdošanas vietas vai kūniņu vai kāpuru stadijā vajadzīgās augu daļas?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša:

Kas ir jāsaprot ar jēdzienu “vairošanās vieta” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē un kā “vairošanās vieta” teritoriālā ziņā ir nošķirama no citām vietām?

6)	Pēc kādiem kritērijiem ir jāizvērtē, vai konkrēta darbība vai bezdarbība ir iejaukšanās “vairošanās vietā” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

Pēc kādiem kritērijiem ir jāizvērtē, vai konkrēta darbība vai bezdarbība ir tik nopietna iejaukšanās “vairošanās vietā” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ka jāuzskata, ka ir notikusi attiecīgās “vairošanās vietas”“noplicināšana” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

Pēc kādiem kritērijiem ir jāizvērtē, vai konkrēta darbība vai bezdarbība ir tik nopietna iejaukšanās “vairošanās vietā” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ka jāuzskata, ka ir notikusi attiecīgās “vairošanās vietas”“iznīcināšana” Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

(1) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 24. jūnijā iesniedza Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) — JF un KG/Bankia S.A.

(Lieta C-482/19)

(2019/C 328/18)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta

Pamatlietas puses

Prasītāji: JF un KG

Atbildētāja: Bankia S.A.

Prejudiciālie jautājumi

(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. jūnijā iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) — OK

(Lieta C-492/19)

(2019/C 328/19)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Prasītājs: OK

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Hartberg-Fürstenfeld

Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1) un Direktīva 2014/67/ES (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par formālu pienākumu neizpildi saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, piemēram, par darba samaksas dokumentu pieejamības nenodrošināšanu vai paziņojumu neiesniegšanu Zentrale Koordinationsstelle (paziņojumi ZKO) ir paredzēti ļoti lieli naudas sodi, it īpaši lieli minimālie sodi, kurus kumulatīvi nosaka par katru iesaistīto darba ņēmēju?

Ja atbilde jau uz pirmo jautājumu nav apstiprinoša:

Vai LESD 56. pants, kā arī Direktīva 96/71 un Direktīva 2014/67 ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz noteikt kumulatīvus naudas sodus par formālu pienākumu neizpildi saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, neparedzot absolūtu maksimālo soda mēra robežu?

3.	Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, priekšlaicīgi izbeidzot un/vai pārtraucot pagaidu darbību uzņēmējvalstī, paziņošana ZKO par izmaiņām ir obligāta?

4.	Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā paziņojumam par izmaiņām nav paredzēts samērīgs termiņš?

5.	Vai LESD 56. pants un Direktīvas 2014/67 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, pat iesniedzot pienācīgus un atbilstošus dokumentus samērīgā termiņā vēlāk, prasība par dokumentu nodrošināšanu nav izpildīta?

Vai LESD 56. pants un Direktīvas 2014/67 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka ārvalstu pakalpojuma sniedzējam ir jāiesniedz tādi dokumenti, kuri nav norādīti Direktīvas 2014/67 9. pantā un kuri nav nedz svarīgi, nedz lietderīgi, un valsts tiesību aktos nav konkrēti definēti, kā, piemēram, algu reģistri, algas konta kartes, algu saraksti, nodokļu ieturēšanas apliecības, reģistrēšanās un reģistrācijas atsaukšana, veselības apdrošināšana, pārskatu sniegšanas un aprēķināto piemaksu saraksti, dokumenti par darba algas klasifikāciju, diplomi?

(1) OV 1997, L 18, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (OV 2014, L 159, 11. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. jūnijā iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) — PL

(Lieta C-493/19)

(2019/C 328/20)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Prasītājs: PL

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Hartberg-Fürstenfeld

Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei

Prejudiciālie jautājumi

Ja jau uz pirmo jautājumu atbilde nav apstiprinoša:

3.	Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, priekšlaicīgi izbeidzot un/vai pārtraucot pagaidu darbību uzņēmējvalstī, paziņošana ZKO par izmaiņām ir obligāta?

4.	Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā paziņojumam par izmaiņām nav paredzēts samērīgs termiņš?

5.	Vai LESD 56. pants un Direktīvas 2014/67 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, pat iesniedzot pienācīgus un atbilstošus dokumentus samērīgā termiņā vēlāk, prasība par dokumentu nodrošināšanu nav izpildīta?

(1) OV 1997, L 18, 1. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. jūnijā iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) — QM

(Lieta C-494/19)

(2019/C 328/21)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Prasītājs: QM

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Hartberg-Fürstenfeld

Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei

Prejudiciālie jautājumi

Ja jau uz pirmo jautājumu atbilde nav apstiprinoša:

3.	Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, priekšlaicīgi izbeidzot un/vai pārtraucot pagaidu darbību uzņēmējvalstī, paziņošana ZKO par izmaiņām ir obligāta?

4.	Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā paziņojumam par izmaiņām nav paredzēts samērīgs termiņš?

5.	Vai LESD 56. pants un Direktīvas 2014/67 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, pat iesniedzot pienācīgus un atbilstošus dokumentus samērīgā termiņā vēlāk, prasība par dokumentu nodrošināšanu nav izpildīta?

(1) OV 1997, L 18, 1. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 1. jūlijā iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — kriminālprocess pret Oriol Junqueras Vies

(Lieta C-502/19)

(2019/C 328/22)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Oriol Junqueras Vies

Pārējie lietas dalībnieki:

Ministerio Fiscal

Abogacía del Estado

Politiskā partija “VOX” ar tautas apsūdzības uzturētāja tiesībām

Prejudiciālie jautājumi

Vai personai — kura ir apsūdzēta smagos noziegumos un kura par nodarījumiem, kas tika izdarīti, pirms vēlēšanu procedūras, kuras noslēgumā minētā persona tika pasludināta par ievēlētu Eiropas Parlamentā, uzsākšanas atrodas saskaņā ar tiesas nolēmumu noteiktā pirmstiesas apcietinājumā, bet kurai ar tiesas nolēmumu ir atteikta ārkārtas atļauja uz laiku pamest ieslodzījuma vietu, lai varētu izpildīt valsts tiesību aktos par vēlēšanām, uz kuriem ir atsauce Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās 8. pantā, noteiktās prasības — 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (1) 9. pants ir piemērojams jau pirms Eiropas Parlamenta “sesiju” atklāšanas?

Vai — ja uz pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde — gadījumā, kad valsts tiesiskajā regulējumā par vēlēšanām norādītā iestāde ir informējusi Eiropas Parlamentu par to, ka ievēlētā persona nav izpildījusi saistībā ar ievēlēšanu noteiktās prasības (tāpēc, ka to darīt liedza pārvietošanās brīvības ierobežojums, ņemot vērā šīs personas atrašanos pirmstiesas apcietinājumā saistībā ar kriminālprocesu, kas ierosināts par smagiem noziegumiem) un līdz ar to neiegūs šo deputāta statusu līdz brīdim, kamēr neizpildīs minētās prasības, jēdziens “sesijas” joprojām ir interpretējams plaši, lai arī ievēlētajai personai pagaidām nav izredžu ieņemt savu amata vietu?

Vai — ja atbildē tiktu apstiprināta plaša interpretācija — gadījumā, ja ievēlētā persona pirmstiesas apcietinājumā saistībā ar kriminālprocesu, kas ierosināts pret to par smagiem noziegumiem, bija atradusies pietiekami ilgu laiku pirms vēlēšanu procesa sākuma, tiesai, kas ir piemērojusi apcietinājumu, ievērojot 7. protokola 9. pantā rodamo formulējumu “dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās”, ir pienākums pilnībā un gandrīz automātiski atcelt apcietinājumu, lai ļautu tai nokārtot formalitātes un doties uz Eiropas Parlamentu, vai arī būtu jāizmanto kritērijs, saskaņā ar kuru tās tiesības un intereses, kas izriet no vajadzības pēc justīcijas un pienācīga procesa, konkrētajā gadījumā ir jāsamēro ar tām tiesībām un interesēm, kas ir saistītas ar imunitātes noteikšanu, ciktāl tas attiecas gan uz Parlamenta darbības un neatkarības nodrošināšanu, gan uz ievēlētas amatpersonas tiesībām pildīt savus amata pienākumus?

(1) OV 2012, C 326, 266. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 9. jūlijā iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — NMI Technologietransfer GmbH/EuroNorm GmbH

(Lieta C-516/19)

(2019/C 328/24)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: NMI Technologietransfer GmbH

Atbildētāja: EuroNorm GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas veic saimniecisku darbību, saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 (1) I pielikuma 3. panta 4. punktu jau tādēļ vien nav uzskatāma par mazo un vidējo uzņēmumu, ka 90 % tās pamatkapitāla pieder civiltiesiskam fondam (Stiftung des bürgerlichen Rechts), kura padomē, kam nav pārvaldes funkciju, no 17 locekļiem divi ir ministriju pārstāvji, viens — pilsētas domes priekšsēdētājs, viens — universitātes rektors, trīs — šīs universitātes profesori, viens — citas augstskolas prezidents un viens — rūpniecības un tirdzniecības palātas izpilddirektors.

2.	Vai valsts universitātes un augstskolas, kā arī Vācijas rūpniecības un tirdzniecības kamera ir publiskas struktūras Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 4. punkta izpratnē?

3.	Vai personas, kas sabiedriskā kārtā darbojas fonda padomē jau tādēļ vien ir publiskas struktūras Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 4. punkta izpratnē, ka to pamatdarba vieta ir publiskā struktūrā?

4.	Vai priekšnosacījums publiskas struktūras kontroles esamībai Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 4. punkta izpratnē ir, ka publisko struktūru vadības institūcijas padomes locekļiem, kas darbojas sabiedriskā kārtā, pamatojoties uz tiesiskajām attiecībām, var dot balsošanas norādījumus padomē?

5.	Vai priekšnosacījums tam, ka publiskas struktūras netieši kontrolē balsstiesības, ir pārliecība, ka publiskas struktūras izdara spiedienu uz padomes locekļiem, lai tie balsstiesības realizētu publiskām struktūrām vēlamā veidā?

6.	Vai publiskas struktūras netieši kontrolē balsstiesības jau tādā gadījumā, ja pastāv iespēja, ka padomes locekļi, kas darbojas sabiedriskā kārtā, darbojoties padomē, ņem vērā savas publiskās izcelsmes organizācijas intereses?

7.	Vai nosacījums “kopā kontrolē” Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 4. punkta izpratnē piepildās tad, ja ir konstatējams, ka publiskajām struktūrām ir kopīgas vēlmes attiecībā uz balsstiesībām?

8.	Vai nosacījumam “kopā kontrolē” Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 4. punkta izpratnē būtiski ir tas, kā fonds faktiski piemēro statūtus vai tas, kā varētu tikt interpretēts statūtu formulējums?

(1) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. Jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV 2014, L 187, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 10. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) — F-AG/Finanzamt Y

(Lieta C-528/19)

(2019/C 328/27)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: F-AG

Atbildētāja: Finanzamt Y

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādos apstākļos kā tie, kas pastāv pamatlietā, kur nodokļu maksātāja veic pašvaldības autoceļa būvdarbus pilsētas uzdevumā, šādai nodokļu maksātājai, kas saņēmusi pakalpojumus no citiem nodokļu maksātājiem pašvaldībai nodotā autoceļa izbūvei, par tiem ir tiesības atskaitīt priekšnodokli saskaņā ar Sestās PVN direktīvas (1) 17. panta 2. punkta a) apakšpunktu?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai tādos apstākļos kā tie, kas pastāv pamatlietā, kur nodokļu maksātāja veic pašvaldības autoceļa būvdarbus pilsētas uzdevumā, pastāv preču piegāde par atlīdzību, kur atļauja karjera apsaimniekošanai ir atlīdzība par autoceļa piegādi?

Gadījumā, ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša: vai tādos apstākļos kā tie, kas pastāv pamatlietā, kur nodokļu maksātāja veic pašvaldības autoceļa būvdarbus pilsētas uzdevumā, publiski lietojama autoceļa nodošana pašvaldībai bez atlīdzības saskaņā ar Padomes Direktīvas 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem 5. panta 6. punktu ir pielīdzināma preču piegādei bez atlīdzības, lai gan nodošana ir paredzēta uzņēmējdarbības vajadzībām nolūkā izvairīties no pašvaldības ar nodokli neaplikta galapatēriņa?

(1) Padomes Sestā Direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV 1977, L 145, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. jūlijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — NM kā maksātnespējas administratore maksātnespējas procesā pār NIKI Luftfahrt GmbH mantu/ON

(Lieta C-530/19)

(2019/C 328/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: NM kā maksātnespējas administratore maksātnespējas procesā pār NIKI Luftfahrt GmbH mantu

Atbildētāja: ON

Prejudiciālie jautājumi

Vai gaisa pārvadātājs, kuram saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir jāsniedz šīs regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atbalsts, pamatojoties uz šo regulu, ir atbildīgs par zaudējumiem saistībā ar pasažiera savainojumu, ko tas guvis gaisa pārvadātāja nodrošinātās viesnīcas darbinieku nolaidības dēļ?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais gaisa pārvadātāja pienākums ietver tikai viesnīcas nodrošināšanu pasažierim un izmitināšanas izmaksu segšanu, vai arī gaisa pārvadātājs ir atbildīgs par izmitināšanu kā tādu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. jūlijā iesniedza Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) — A/Latvijas Republikas Veselības ministrija

(lieta C-535/19)

(2019/C 328/29)

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: A

Otra puse kasācijas tiesvedībā: Latvijas Republikas Veselības ministrija

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai valsts veselības aprūpe uzskatāma par “slimības pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 (1) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai dalībvalstīm, lai izvairītos no tā, ka nesamērīgi tiek pieprasīti sociālie pabalsti, kas paredzēti veselības aprūpes nodrošināšanai, saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 4.pantu un Direktīvas 2004/38 (2) 24. pantu ir atļauts šāda veida pabalstus, kuri tiek piešķirti savas valsts pilsoņiem un nodarbinātam Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kas atrodas tādā pašā situācijā, atteikt Eiropas Savienības pilsoņiem, kas konkrētajā brīdī nav nodarbināti?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai dalībvalstīm, lai izvairītos no tā, ka nesamērīgi tiek pieprasīti sociālie pabalsti, kas paredzēti veselības aprūpes nodrošināšanai, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. un 21. pantu un Direktīvas 2004/38 24. pantu ir atļauts šāda veida pabalstus, kuri tiek piešķirti savas valsts pilsoņiem un nodarbinātam Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kas atrodas tādā pašā situācijā, atteikt Eiropas Savienības pilsoņiem, kas konkrētajā brīdī nav nodarbināti?

4)	Vai ir atbilstoša Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunktam situācija, kad Eiropas Savienības pilsonim, izmantojot tiesības brīvi pārvietoties, visās konkrētajā gadījumā iesaistītajās dalībvalstīs tiek liegtas tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus?

Vai ir atbilstoša Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. pantam, 20. panta 1. punktam un 21. pantam situācija, kad Eiropas Savienības pilsonim, izmantojot tiesības brīvi pārvietoties, visās konkrētajā gadījumā iesaistītajās dalībvalstīs tiek liegtas tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus?

Vai uzturēšanās likumība Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē vērtējama tādā nozīmē, kas personai rada tiesības uz pieeju sociālā nodrošinājuma sistēmai, kā arī tādā nozīmē, ka tas var būt pamats atteikt sociālo nodrošinājumu? Proti, vai izskatāmajā gadījumā tas, ka pieteicējam ir visaptveroša veselības apdrošināšana, kas ir viens no Direktīvas 2004/38 uzturēšanās likumības priekšnoteikumiem, var būt pamats, lai atteiktu viņu iekļaut valsts apmaksātas veselības aprūpes sistēmā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.)

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp.)

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 15. jūlijā iesniedza Landgericht München I (Vācija) — Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./Telefonica Germany GmbH & Co. OHG

(Lieta C-539/19)

(2019/C 328/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht München I

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.

Atbildētāja: Telefonica Germany GmbH & Co. OHG

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas (ES) Nr. 531/2012 (1) 6.a pants un 6.e panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar 2017. gada 15. jūniju mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz visiem klientiem automātiski ir jāveic pāreja uz regulēto tarifu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.a pantu neatkarīgi no tā, vai šiem klientiem līdz minētajam datumam bija regulētais tarifs vai īpašs, tā sauktais alternatīvais viesabonēšanas tarifs?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 (2012. gada 13. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV 2012, L 172, 10. lpp.) redakcijā, kas ir ieviesta ar Regulu (ES) Nr. 2015/2120 (OV 2015, L 310, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 16. jūlijā iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — Jebsen & Jessen (GmbH & Co.) KG/Hauptzollamt Hamburg

(Lieta C-543/19)

(2019/C 328/31)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Jebsen & Jessen (GmbH & Co.) KG

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg

Prejudiciālie jautājumi

Vai pamatlietas apstākļos atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2015/82 (1) 1. pantā, atbilstoši šīs regulas 2. panta 1. punktam nepieļauj tas, ka saistību rēķinā saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir norādīts nevis šīs regulas pielikuma 9. punktā minētais Īstenošanas lēmums (ES) 2015/87 (2), bet gan Lēmums 2008/899/EK (3)?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai saistību rēķins, kas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2015/82 pielikumā minētajiem nosacījumiem, var tikt iesniegts antidempinga maksājumu atmaksāšanas procedūrā, lai saņemtu atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, kas noteikts minētās regulas 1. pantā, atbilstoši šīs regulas 2. panta 1. punktam?

(1) Komisijas Īstenošanas regula (2015. gada 21. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu un daļējām starpposma pārskatīšanām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam (OV 2015, L 15, 8. lpp.).

(2) Komisijas Īstenošanas lēmums (2015. gada 21. janvāris), ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas sakarā ar antidempinga procedūru, kas attiecas uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importu (OV 2015, L 15, 75. lpp.).

(3) Komisijas Lēmums (2008. gada 2. decembris), ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importu (OV 2008, L 323, 62. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/29

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 2. jūlijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 16. maija spriedumu apvienotajās lietās T-836/16 un T-624/17 Polijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-562/19 P)

(2019/C 328/33)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, P.-J. Loewenthal)

Pārējie lietas dalībnieki: Polijas Republika, Ungārija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 16. maija spriedumu apvienotajās lietās T-836/16 un T-624/17, Polijas Republika/Eiropas Komisija, EU:T:2019:338, kā arī

—

noraidīt Polijas Republikas prasības, kas celtas pret Komisiju: lietā T-836/16 — atcelt Komisijas 2016. gada 19. septembra lēmumu C(2016) 5596 final lietā par valsts atbalstu SA. 44351 (2016/C) (ex 2016/NN), ar kuru uzsākta formālā izmeklēšanas procedūra un kurā ir uzdots apturēt Polijas mazumtirdzniecības nodokli, kā arī lietā T-624/17 — atcelt Komisijas 2017. gada 30. jūnija Lēmumu (ES) 2018/160 par valsts atbalstu SA. 44351 (2016/C) (ex 2016/NN), ko Polija piešķīrusi attiecībā uz mazumtirdzniecības nodokli, kā arī piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies pirmajā instancē un šajā tiesvedībā;

—

pakārtoti, gadījumā, ja abas prasības netiktu noraidītas pilnībā, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā daļā par pamatiem, kuri netika izskatīti pirmajā instancē, kā arī atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē, kā arī šajā apelācijas tiesvedībā pieņemšanu līdz galīgā sprieduma taisīšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija ir izvirzījusi divus pamatus.

Pirmajā pamatā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, kad tā nosprieda, ka Polijas mazumtirdzniecības nodoklis nav selektīvs. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā tādēļ, ka:

—

pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 63.–68. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka, no atsauces sistēmas definīcijas izslēdzot Polijas mazumtirdzniecības nodokļa progresīvās likmes, Komisija ir pieļāvusi kļūdu. Pretēji Vispārējās tiesas atzinumam, Komisijas nostāja procedūras beigās pieņemtajā lēmumā esot saderīga ar Tiesas judikatūru. Vēl Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nosakot atsauces sistēmas tvērumu;

—

otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 69.–78. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Komisija ir nepareizi noteikusi mazumtirdzniecības nodokļa mērķi, kuru ņemot vērā ir jāizvērtē, vai uzņēmumi ir salīdzināmi. Tiesa esot konsekventi atzinusi, ka, izvērtējot, vai uzņēmumi ir salīdzināmi, nozīme esot tikai nodokļa pasākuma mērķim, kas noteikts kā priekšmets, un/vai attiecīgā nodokļa iekasējamības gadījumam. Citiem cieši saistītajiem mērķiem, tādiem kā maksātspēja, nozīme esot tikai, vērtējot, vai nevienlīdzīga attieksme pret salīdzināmiem uzņēmumiem ir objektīvi attaisnota. Tādēļ, tas, ka uzņēmumu salīdzināmības vērtējuma posmā tika atzīts, ka Polijas mazumtirdzniecības nodoklim ir apgalvotais pārdalīšanas mērķis, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu;

—

treškārt, pārsūdzētā sprieduma 79.–93. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, uzskatīdama, ka mazumtirdzniecības nodokļa progresīvās likmes nav pamatotas ar pārdalīšanas mērķi. Vispārējās tiesas atzinums, ka Polijas mazumtirdzniecības nodoklis nav diskriminējošs un ka tam ir pārdalīšanas mērķis, esot balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka uzņēmumi ar lieliem ieņēmumiem (apgrozījumu) ir rentablāki nekā uzņēmumi ar zemākiem ieņēmumiem (apgrozījumu). Tādējādi, atzīstot, ka ar pārdalīšanas mērķi, kurš nav cieši saistīts ar mazumtirdzniecības nodokli, var tikt attaisnota nevienlīdzīga attieksme pret uzņēmējiem, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Turklāt, balstīdamās uz šo kļūdaino pieņēmumu, Vispārējā tiesa pierādīšanas pienākumu attiecībā uz to, ka progresīvās likmes ir pamatotas ar apgalvoto pārdalīšanas mērķi, esot kļūdaini pārlikusi no dalībvalsts uz Komisiju, kurai esot jāpierāda, ka šāds pamatojums nepastāv.

Otrajā apelācijas sūdzības pamatā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 104.–109. punktā ir pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu un Padomes Regulas 2015/1589 13. panta 1. punktu. Tajos Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, kad tā lēma par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu un lika apturēt Polijas mazumtirdzniecības nodokļa piemērošanu. Šo konstatējumu Vispārējā tiesa esot balstījusi uz analīzi par formālās izmeklēšanas procedūras beigās pieņemto lēmumu. Lēmumam par procedūras sākšanu piemērodama tādu pašu pārbaudes tiesā standartu kā procedūras beigās pieņemamā lēmuma spēkā esamības izvērtēšanai, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Pirmā minētā lēmuma gadījumā Vispārējā tiesa tātad esot piemērojusi augstāku pārbaudes standartu, nevis tikai izvērtējusi, vai Komisijai acīmredzami varēja nebūt šaubu par strīdīgā nodokļa selektivitātes neesamību.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. jūlijā iesniedza High Court (Īrija) — Irish Ferries Ltd/National Transport Authority

(Lieta C-570/19)

(2019/C 328/34)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Irish Ferries Ltd

Atbildētāja: National Transport Authority

Prejudiciālie jautājumi

Regulas (1) piemērojamība

Vai regula (jo īpaši tās 18. un/vai 19. pants) ir piemērojama gadījumos, kad pasažieri ir veikuši iepriekšēju rezervāciju un noslēguši pārvadājuma līgumus un kad pasažieru pārvadājumu pakalpojumi ir atcelti vismaz septiņas nedēļas pirms plānotās atiešanas jaunā prāmja piegādes prāmja operatoram aizkavēšanās gadījumā? Šajā saistībā, vai kāds (vai visi) no turpmākajiem elementiem attiecas uz regulas piemērojamību:

a)	Piegāde beigās tika aizkavēta 200 dienas;

b)	Prāmja operatoram bija jāatceļ vesela kuģošanas sezona;

c)	Nebija iespējams iegūt piemērotu alternatīvu prāmi;

d)	Vairāk nekā 20 000 pasažierus prāmja operators pārreģistrēja uz citiem jūrasbraucieniem vai atmaksāja viņu pārvadājuma maksu;

e)	Jūrasbraucieni notika pa jaunu prāmja operatora maršrutu bez līdzīga alternatīva pieejama pakalpojuma maršrutā?

Regulas 18. panta interpretācija

Uz šo jautājumu ir jāatbild tikai tad, ja ir iespējams piemērot 18. pantu.

2)	Ja pasažierim ir mainīts maršruts saskaņā ar 18. pantu, vai jaunais pārvadājuma līgums rodas tādējādi, ka tiesības saņemt kompensāciju atbilstoši 19. pantam ir nosakāmas saskaņā ar šo jauno līgumu, nevis sākotnējo pārvadājuma līgumu?

Ja 18. pants ir piemērojams, tad, ja jūrasbrauciens tiek atcelts un attiecīgajā maršrutā nebija alternatīva pārvadājumu pakalpojuma (t.i., nebija pārvadājumu pakalpojuma starp šīm divām ostām), vai alternatīva jūrasbrauciena nodrošināšana jebkurā citā pieejamā maršrutā vai maršrutos, ko pasažieris ir izvēlējies, tostarp sauszemes tiltu (piem., ceļojot no Īrijas uz Apvienoto Karalisti ar prāmi un tad braucot, prāmja operatoram atlīdzinot degvielas izmaksas pasažierim, uz Apvienotās Karalistes ostu, kurai ir savienojums ar Franciju, un, ceļojot no turienes līdz Francijai, pasažierim izvēloties katru no jūrasbraucieniem), nozīmē “mainīt maršrutu līdz galamērķim” 18. panta izpratnē? Ja ne, tad kādi kritēriji ir izmantojami, lai varētu noteikt, ka maršruta maiņa ir notikusi “ar pielīdzināmiem nosacījumiem”?

Ja atceltajā maršrutā nav alternatīva jūrasbrauciena tādējādi, ka skartajiem pasažieriem nevar nodrošināt tiešu jūrasbraucienu no sākotnējās iekāpšanas ostas līdz galamērķim, kā ir noteikts pārvadājuma līgumā, vai pārvadātājam ir jāsedz jebkādas papildu izmaksas, kas radušās pasažierim, kam ir mainīts maršruts, ceļojot līdz jaunajai iekāpšanas ostai un no tās un/vai ceļojot līdz jaunajam galamērķim un to tā?

Regulas 19. panta interpretācija

Vai var piemērot 19. pantu tad, ja ceļojums jau faktiski ir bijis atcelts vismaz septiņas nedēļas pirms plānotās atiešanas? Ja 19. pants ir piemērojams, vai tas ir piemērojams gadījumos, kuros 18. pants ir ticis piemērots un pasažierim ir mainīts maršruts bez papildu izmaksām, un/vai pasažierim ir atlīdzināts, un/vai tas ir izvēlējies vēlāku jūrasbraucienu?

b)	Ja 19. pants ir piemērojams, ko šī panta izpratnē nozīmē “galamērķis”?

Ja 19. pantu ir iespējams piemērot:

a)	Kā šādos apstākļos ir izmērāms kavējuma laiks?

b)	Kā 19. panta izpratnē tiek aprēķināta cena, nosakot kompensācijas apmēru un jo īpaši, vai tajā ir iekļautas papildu pakalpojumu izmaksas (piem., kajītes, nodalījumi, VIP atpūtas vietas)?

20. panta 4. punkta interpretācija

6)	Ja regula ir piemērojama, tad, vai apstākļi un apsvērumi, kas izklāstīti 1. jautājumā, veido “ārkārtējos apstākļus, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja veiktu visus iespējamos pasākumus” regulas 20. panta 4. punkta izpratnē?

24. panta interpretācija

7)	Vai 24. pants nosaka obligātu pienākumu jebkuram pasažierim, kurš vēlas saņemt kompensāciju saskaņā ar regulas 19. pantu, iesniegt sūdzību divu mēnešu laikā no dienas, kurā pakalpojums tika sniegts vai kurā tam vajadzēja tikt sniegtam?

25. panta interpretācija

8)	Vai par regulas piemērošanu atbildīgās valsts kompetentās iestādes jurisdikcija aprobežojas ar jūrasbraucieniem, kuros ir iekļautas regulas 25. pantā norādītās ostas, vai tā ietver arī jūrasbraucienus turp un atpakaļ no citas dalībvalsts ostas līdz valsts kompetentās iestādes valstij?

Lēmuma un paziņojumu spēkā esamība

a)	Kādi Savienības tiesību principi un noteikumi iesniedzējtiesai būtu jāpiemēro, izvērtējot valsts izpildiestāžu lēmuma un/vai paziņojumu spēkā esamību, atsaucoties uz Hartas (2) 16., 17., 20. un/vai 47. pantu un/vai samērīguma, tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes principiem?

b)	Vai pārbaude par nepamatotību, kas valsts tiesai būtu jāveic, ir acīmredzama kļūda?

Regulas 1177/2010 spēkā esamība

Šis jautājums radīsies tikai atkarībā no atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem.

10)

Vai no Savienības tiesību viedokļa Regula Nr. 1177/2010 ir spēkā esoša, jo īpaši attiecībā uz:

a)	Hartas 16., 17. un 20. pantu?

b)	To, ka aviosabiedrībām nav pienākuma izmaksāt kompensāciju, ja tās informē aviosabiedrības pasažieri par atcelšanu vismaz divas nedēļas pirms paredzētā izlidošanas laika (Regulas Nr. 261/2004 (3) 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts)?

c)	Samērīguma, tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes principiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV 2010, L 334, 1. lpp.).

(2) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2012, C 326, 391. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. jūlijā iesniedza Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) — X/Kuoni Travel Ltd

(Lieta C-578/19)

(2019/C 328/35)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste)

Pamatlietas puses

Prasītāja: X

Atbildētāja: Kuoni Travel Ltd

Prejudiciālie jautājumi

Gadījumā, ja ir notikusi tādu saistību neizpilde vai nepienācīga izpilde, kuras izriet no organizatora un/vai pārstāvja ar patērētāju noslēgtā līguma par komplekso brīvdienu pakalpojuma sniegšanu, kuram ir piemērojama Padomes Direktīva 90/314/EEK (1) (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām, un neizpilde vai nepienācīga izpilde ir notikusi viesnīcu uzņēmuma, kas saistībā ar šo līgumu ir uzskatāms par pakalpojumu sniedzēju, darbinieka rīcības dēļ:

a)	vai ir piemērojami 5. panta 2. punkta trešās daļas otrajā daļā noteiktie aizstāvības pamati un, ja atbilde ir apstiprinoša,

b)	pēc kādiem kritērijiem valsts tiesai ir jāizvērtē, vai šie aizstāvības pamati ir piemērojami?

Gadījumā, ja organizators vai pārstāvis ir noslēdzis ar patērētāju līgumu par komplekso brīvdienu pakalpojuma sniegšanu, kuram ir piemērojama Padomes Direktīva 90/314/EEK, un viesnīcu uzņēmums sniedz pakalpojumus saistībā ar šo līgumu, vai šī viesnīcu uzņēmuma darbinieks pats ir uzskatāms par “pakalpojumu sniedzēju” Direktīvas 5. panta 2. punkta trešajā daļā noteikto aizstāvības pamatu izpratnē?

(1) OV 1990, L 158, 59. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. jūlijā iesniedza Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) — R (par Association of Independent Meat Suppliers un citu pieteikumu)/The Food Standards Agency

(Lieta C-579/19)

(2019/C 328/36)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste)

Pamatlietas puses

Prasītājs: R (par Association of Independent Meat Suppliers un citu pieteikumu)

Atbildētāja: The Food Standards Agency

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Regulām (EK) Nr. 854[/2004] (1) un Nr. 882[/2004] (2) netiek pieļauta procedūra, atbilstoši kurai Justice of the Peace [miera tiesnesis] saskaņā ar Food Safety Act 1990 [1990. gada Likuma par pārtikas nekaitīgumu] 9. sadaļu pieņem lēmumu lietā pēc būtības un, pamatojoties uz ziņojumiem, kurus snieguši katra lietas dalībnieka pieaicinātie eksperti, izlemj, vai liemenis neatbilst pārtikas nekaitīguma prasībām?

Vai ar Regulu (EK) Nr. 882[/2004] ir piešķirtas pārsūdzības tiesības attiecībā uz valsts pilnvarotā veterinārārsta lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854[/2004] 5. panta 2. punktu, par to, ka liemeņa gaļa nav derīga lietošanai pārtikā, un, ja tas tā ir, kāda pieeja būtu jāpiemēro, pārskatot valsts pilnvarotā veterinārārsta lēmuma pamatotību pārsūdzībā šādā lietā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV 2004, L 139, 206. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV 2004, L 165, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/34

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 16. augustā John Dalli iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 6. jūnija spriedumu lietā T-399/17 Dalli/Komisija

(Lieta C-615/19 P)

(2019/C 328/37)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: John Dalli (pārstāvji: L. Levi, advokāte, S. Rodrigues, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu un atzīt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus lietā T-399/17 par pieņemamiem un pamatotiem un rezultātā piespriest

—	atlīdzināt kaitējumu, tostarp morālo kaitējumu, kas provizoriski var tikt aplēsts 1 000 000 euro apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Eiropas Komisijai pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas tiesvedībā, kā arī tiesvedībā pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, noraidot pirmo iebildumu — kas attiecās uz to, ka lēmums par izmeklēšanas uzsākšanu ir prettiesisks — ir pieļautas vairākas tiesību kļūdas, proti, nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ir sagrozīti lietas materiāli.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, noraidot otro iebildumu — kas attiecās uz trūkumiem izmeklēšanas raksturojumā un prettiesisku izmeklēšanas pagarināšanu — Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedumā, kurā tika noraidīts trešais iebildums attiecībā uz pierādījumu iegūšanu reglamentējošo principu pārkāpumu un uz pierādījumu sagrozīšanu un viltošanu, ir sagrozīti pierādījumi un pārkāptas tiesības uz aizstāvību.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa, noraidot ceturto iebildumu — kas attiecās uz tiesību uz aizstāvību, Komisijas Lēmuma 1999/396 (1) 4. panta un OLAF norāžu 18. panta pārkāpumu — ir sagrozījusi faktu un pierādījumu skaidro jēgu un pieļāvusi tiesību kļūdas.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa, noraidīdama piekto iebildumu — kas attiecās uz Regulas (EK) Nr. 1073/1999 (2) 11. panta 7. punktu un Uzraudzības komitejas Reglamenta 13. panta 5. punktu — ir pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tā nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir sagrozījusi pierādījumus.

Ar sesto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedumā, kurā ir noraidīts sestais iebildums — kas attiecās uz nevainīguma prezumpcijas principa, Regulas (EK) Nr. 1073/1999 8. panta un LESD 339. panta pārkāpumu un tiesību uz personas datu aizsardzību pārkāpumu — ir pieļautas vairākas tiesību kļūdas un ir sagrozīti pierādījumi.

Visbeidzot ar septīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa, secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav pierādījis morālā kaitējuma esamību, ir sagrozījusi prasības pieteikuma un pierādījumu skaidro jēgu un pieļāvusi tiesību kļūdu.

(1) 1999/396/EK, EOTK, Euratom: Komisijas Lēmums (1999. gada 2. jūnijs) par noteikumiem iekšējās izmeklēšanas veikšanai sakarā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu (OV 1999, L 149, 57. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV 1999, L 136, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/36

Vispārējās tiesas 2019. gada 2. jūlija spriedums — Mahmoudian/Padome

(Lieta T-406/15) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi piekļuvei dalībvalstu teritorijai jomā - Kaitējuma, kas iespējami nodarīts, iekļaujot un saglabājot prasītāja vārdu to personu un vienību sarakstā, kurām tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi, atlīdzināšana - Mantiskais kaitējums - Morālais kaitējums)

(2019/C 328/38)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Fereydoun Mahmoudian (Teherāna, Irāna) (pārstāvji: A. Bahrami un N. Korogiannakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: R. Liudvinaviciute-Cordeiro un M. Bishop)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji A. Aresu un D. Gauci, vēlāk A. Aresu un R. Tricot)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam iespējami radies, pieņemot Padomes Lēmumu 2010/413/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 195, 39. lpp.), Padomes Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 668/2010 (2010. gada 26. jūlijs), ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2010, L 195, 25. lpp.), Padomes Lēmumu 2010/644/KĀDP (2010. gada 25. oktobris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413 (OV 2010, L 281, 81. lpp.), un Padomes Regulu (ES) Nr. 961/2010 (2010. gada 25. oktobris), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV 2010, L 281, 1. lpp.), ar kuriem prasītāja vārds tika iekļauts un saglabāts to personu un vienību sarakstā, kurām ir piemērojami ierobežojošie pasākumi

Rezolutīvā daļa

1)	Piespriest Eiropas Savienības Padomei izmaksāt Fereydoun Mahmoudian atlīdzību 71 000 EUR apmērā par radīto morālo kaitējumu.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Fereydoun Mahmoudian, Padome un Komisija attiecīgi sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 337, 12.10.2015.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/37

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedums — CCPL u.c./Komisija

(Lieta T-522/15) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Mazumtirdzniecībai paredzēto pārtikas produktu iepakojuma tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Vainojamība prettiesiskā rīcībā - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Pārdošanas apjoma vērtība - Naudas soda maksimālais apmērs - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Maksātspēja)

(2019/C 328/39)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: CCPL — Consorzio Cooperative di Produzione e Lavoro SC (Reggio d’Émilie, Itālija), Coopbox group SpA (Reggio d’Émilie), Poliemme Srl (Reggio d’Émilie), Coopbox Hispania, SL (Lorca, Spānija), Coopbox Eastern s. r. o. (Nové Mesto nad Váhom, Slovākija) (pārstāvji: S. Bariatti un E. Cucchiara, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvēji: sākotnēji F. Jimeno Fernandez, A. Biolan un P. Rossi, vēlāk — F. Jimeno Fernandez, P. Rossi un L. Malferrari)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, galvenokārt, daļēji atcelt Komisijas Lēmumu C(2015) 4336 final (2015. gada 24. jūnijs) par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39563 — Pārtikas produktu iepakojums mazumtirdzniecībai), un, pakārtoti, samazināt prasītājām uzliktā naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Komisijas Lēmuma C(2015) 4336 final (2015. gada 24. jūnijs) par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (AT.39563 — Pārtikas produktu iepakojums mazumtirdzniecībai) 2. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu, 2. punkta d) un e) apakšpunktu, kā arī 4. punkta c) un d) apakšpunktu.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 354, 26.10.2015.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/38

Vispārējās tiesas 2019. gada 12. jūlija spriedums — Toshiba Samsung Storage Technology un Toshiba Samsung Storage Technology Korea/Komisija

(Lieta T-8/16) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Optisko diskdziņu tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Koluzīvi nolīgumi attiecībā uz iepirkuma procedūrām, ko organizē divi datoru ražotāji - Būtisku procedūras noteikumu un tiesību uz aizstāvību pārkāpums - Komisijas kompetence - Pārkāpuma ģeogrāfiskais apjoms - Vienots un turpināts pārkāpums - Labas pārvaldības princips - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai)

(2019/C 328/40)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Toshiba Samsung Storage Technology Corp. (Tokija, Japāna) un Toshiba Samsung Storage Technology Korea Corp. (Suvona, Dienvidkoreja) (pārstāvji: sākotnēji M. Bay, J. Ruiz Calzado, A. Aresu un A. Scordamaglia-Tousis, vēlāk M. Bay, J. Ruiz Calzado un A. Aresu, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji N. Khan, A. Biolan un M. Farley, vēlāk A. Biolan, M. Farley un A. Cleenewerck de Crayencour)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts galvenokārt pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas Lēmumu C(2015) 7135 final (2015. gada 21. oktobris) par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39639 — optiskie diskdziņi) un pakārtoti samazināt prasītājiem uzliktā naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Toshiba Samsung Storage Technology Corp. un Toshiba Samsung Storage Technology Korea Corp. sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 98, 14.3.2016.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/38

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedums — Yanukovych/Padome

(Apvienotās lietas T-244/16 un T-285/17) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja personvārda saglabāšana sarakstā - Padomes pienākums pārbaudīt, ka trešās valsts iestādes lēmums ir ticis pieņemts, ievērojot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2019/C 328/41)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Fedorovych Yanukovych (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji: T. Beazley, QC, E. Dean un J. Marjason-Stamp, barristers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: P. Mahnič un J.P.Hix)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/318 (2016. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 76. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/311 (2016. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 1. lpp.), un, otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/374 (2017. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 1. lpp.), — daļā, kurā prasītāja personvārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, attiecībā uz kurām ir piemērojami šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/318 (2016. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/311 (2016. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, kā arī Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/374 (2017. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā — daļā, kurā Viktor Fedorovych Yanukovych personvārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus un atlīdzina V. Yanukovych tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 4.7.2016.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/39

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedums — IPPT PAN/Komisija un REA

(Lieta T-805/16) (1)

(Šķīrējklauzula - Sestā un septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem - Lēmums par Savienības prasījumu no līgumu izpildes piedziņu ieskaita veidā - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā - Tiesības vērsties pie Ombuda - Finanšu regula - Prasījuma drošums - Tiesiskā paļāvība - Nediskriminācijas princips - Labas pārvaldības princips - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Līgumiskā atbildība - Audita ziņojums - Pieļaujamās izmaksas)

(2019/C 328/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Instytut Podstawowych Problemów Techniki Polskiej Akademii Nauk (IPPT PAN) (Varšava, Polija) (pārstāvis: M. Le Berre, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji M. Siekierzyńska un P. Rosa Plaza, vēlāk — M. Siekierzyńska un F. van den Berghe), Pētniecības izpildaģentūra (pārstāvji: S. Payan-Lagrou un V. Canetti, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāja atbalstam: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 6. septembra lēmumu veikt tās apgalvoto prasījumu piedziņu attiecībā uz prasītāju saskaņā ar diviem līgumiem, kas noslēgti saistībā ar Eiropas Komisijas sesto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, īstenojot to naudas summu ieskaitu, kuras REA ir parādā prasītājam saskaņā ar dotāciju nolīgumu, kas noslēgts saistībā ar Eiropas Komisijas septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar kuru tiek lūgts konstatēt apgalvoto Komisijas prasījumu neesamību saskaņā ar diviem līgumiem, kas noslēgti saistībā ar iepriekš minēto sesto pamatprogrammu, un piespriest Komisijai un REA izmaksāt prasītājam naudas summu 69 623,94 euro apmērā saskaņā ar dotāciju nolīgumu, kurš ir noslēgts saistībā ar iepriekš minēto Eiropas Komisijas septīto pamatprogrammu, kā arī nokavējuma procentus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Instytut Podstawowych Problemów Techniki Polskiej Akademii Nauk (IPPT PAN) sedz divas trešdaļas savu, kā arī atlīdzina Pētniecības izpildaģentūras (REA) tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu IPPT PAN tiesāšanās izdevumu.

4)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/40

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedums — Air France/Komisija

(Lieta T-894/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Pasākumi, ko Francija īstenojusi par labu Marseille Provence lidostai un aviosabiedrībām, kas izmanto šo lidostu - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Subsīdijas ieguldījumam - Iekšzemes un starptautiskiem lidojumiem piemērojamo lidostu maksu nošķiršana - Samazinātas lidostu maksas, lai veicinātu lidojumus no jauna lidostas termināļa Marseille Provence 2 - Individuāla skāruma neesamība - Būtiskas ietekmes uz konkurences stāvokli neesamība - Nepieņemamība)

(2019/C 328/43)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société Air France (Tremblay-en-France, Francija) (pārstāvis: R. Sermier, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: S. Noë, C. Giolito un C. Georgieva-Kecsmar)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Aéroport Marseille Provence SA (Marignane, Francija) (pārstāvis: A. Lepièce, advokāts), Ryanair DAC, agrāk Ryanair Ltd (Dublina, Īrija) un Airport Marketing Services Ltd (Dublina) (pārstāvji: E. Vahida un I.-G. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 20. februāra Lēmumu (ES) 2016/1698 par pasākumiem SA.22932 (11/C) (ex NN 37/07), ko Francija īstenojusi par labu lidostai Marseille Provence un aviosabiedrībām, kas izmanto šo lidostu (OV 2016, L 260, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Société Air France sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Ryanair DAC un Airport Marketing Services Ltd, kā arī Aéroport Marseille Provence SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 46, 13.2.2017.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/41

Vispārējās tiesas 2019. gada 12. jūlija spriedums — Transdev u.c./Komisija

(Lieta T-291/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ko Francija īstenojusi laikā no 1994. līdz 2008. gadam - Ildefransas reģiona piešķirtas subsīdijas investīcijām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - “Pastāvoša valsts atbalsta” un “jauna valsts atbalsta” jēdzieni - LESD 107. pants - LESD 108. pants - Regulas (ES) 2015/1589 1. panta b) punkta i) un v) apakšpunkts - Noilguma termiņš - Regulas 2015/1589 17. pants - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2019/C 328/44)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Transdev (Issy-les-Moulineaux, Francija), Transdev Île de France (Issy-les-Moulineaux) un Transports rapides automobiles (TRA) (Villepinte, Francija) (pārstāvis: F. Salat-Baroux, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, C. Georgieva-Kecsmar un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1470 (2017. gada 2. februāris) par atbalsta shēmām SA.26763 2014/C (ex 2012/NN), kuras Francija ir īstenojusi attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic pārvadājumus ar autobusiem Ildefransas reģionā (Région Île-de-France) (OV 2017, L 209, 24. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Transdev, Transdev Île de France un Transports rapides automobiles (TRA) papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/42

Vispārējās tiesas 2019. gada 12. jūlija spriedums — Région Île-de-France/Komisija

(Lieta T-292/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ko Francija īstenojusi laikā no 1994. līdz 2008. gadam - Ildefransas reģiona piešķirtas subsīdijas investīcijām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - Priekšrocība - Selektivitāte - LESD 107. panta 1. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - “Pastāvoša valsts atbalsta” un “jauna valsts atbalsta” jēdzieni - LESD 108. pants - Regulas (ES) 2015/1589 1. panta b) punkta i) un v) apakšpunkts)

(2019/C 328/45)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Région Île-de-France (Francija) (pārstāvis: J.-P. Hordies, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, C. Georgieva-Kecsmar un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ildefransas reģions papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/43

Vispārējās tiesas 2019. gada 12. jūlija spriedums — Optile/Komisija

(Lieta T-309/17) (1)

(2019/C 328/46)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Organisation professionnelle des transports d’Île de France (Optile) (Parīze, Francija) (pārstāvji: F. Thiriez un M. Dangibeaud, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, C. Georgieva-Kecsmar un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Organisation professionnelle des transports d’Île de France (Optile) papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 31.7.2017.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/43

Vispārējās tiesas 2019. gada 12. jūlija spriedums — Ceobus u.c./Komisija

(Lieta T-330/17) (1)

(2019/C 328/47)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ceobus (Génicourt, Francija) un citi prasītāji, kuru nosaukumi ir iekļauti sprieduma pielikumā (pārstāvji: sākotnēji D. de Combles de Nayves, vēlāk F. Segalen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, C. Georgieva-Kecsmar un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ceobus un citi prasītāji, kuru nosaukumi ir iekļauti pielikumā, papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/44

Vispārējās tiesas 2019. gada 12. jūlija spriedums — Steifer/EESK

(Lieta T-331/17) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Pirms dienesta uzsākšanas Savienībā iegūtās pensijas tiesības - Pārskaitīšana uz Savienības sistēmu - Papildu darba stāžs - Savienības pensiju aprēķināšanas sistēmā vērā neņemto tiesību uz pensiju summu atmaksa - Jaunu un būtisku faktu neesamība - Atvainojamas maldības neesamība - Atbildība - Nepieņemamība)

(2019/C 328/48)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Guy Steifer (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: M.-A. Lucas un M. Bertha, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (pārstāvji: M. Pascua Mateo, K. Gambino, un L. Camarena Januzec, pārstāvji, kam palīdz M. Troncoso Ferrer un F.-M. Hislaire, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un kurā ir lūgts, pirmkārt, atcelt Eiropas sociālo lietu un ekonomikas komitejas (turpmāk tekstā –“EESK”) Cilvēkresursu un finanšu direkcijas direktora 2002. gada 21. oktobra lēmumu, ar ko tika noraidīts prasītāja 2002. gada 2. oktobra lūgums saņemt atlīdzību kopā ar kavējuma procentiem, piemērojot spēkā esošo likmi, par daļēji neizlietotām tiesībām uz Beļģijas pensiju, kas tika pārskaitīta uz Eiropas Savienības sistēmu, un minētā direktora 2003. gada 15. decembra lēmumu Nr. 360/03 A, otrkārt, piespriest EESK atlīdzināt prasītājam periodisko kavējumu maksājumu summu, ko Office national des pensions [Pensiju valsts birojs) iemaksā EESK kopš 2004. gada 1. janvāra sakarā ar viņa valsts pensijas tiesību pārnešanu, un minēto ikmēneša periodisko kavējumu maksājumu summas, kuri tiks pārskaitīti nākotnē, un, treškārt, piespriest atlīdzināt apgalvoto kaitējumu, kas prasītājam radies viena no minētajā paziņojumā ietvertā pamatojuma dēļ, ar ko direktors kļūdaini informējis prasītāju, ka viņam nav nekādu tiesību uz Beļģijas pensiju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Guy Steifer atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/45

Vispārējās tiesas 2019. gada 12. jūlija spriedums — STIF-IDF/Komisija

(Lieta T-738/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, Francija nelikumīgi īstenojusi laikā no 1994. līdz 2008. gadam - STIF-IDF piešķirtas subsīdijas investīcijām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - Priekšrocība - Ar sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saistītu izmaksu kompensācija - LESD 107. panta 1. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2019/C 328/49)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Syndicat Transport Île de France (STIF-IDF) (Parīze, Francija) (pārstāvji: B. Le Bret un C. Rydzynski, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, C. Georgieva-Kecsmar un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Syndicat Transport Île de France (STIF-IDF) papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 22, 22.1.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/46

Vispārējās tiesas 2019. gada 9. jūlija spriedums — Vācija/Komisija

(Lieta T-53/18) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Regula (ES) Nr. 305/2011 - Regula (ES) Nr. 1025/2012 - Būvizstrādājumi - Saskaņotie standarti EN 13341:2005 + A1:2011 un EN 12285 - 2:2005 - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2019/C 328/50)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji T. Henze un J. Möller, vēlāk J. Möller, pārstāvji, kam palīdz M. Winkelmüller, F. van Schewick un M. Kottmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Hermes un A. Sipos)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1995 (2017. gada 6. novembris) par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 13341:2005 + A1:2011 “Stacionāras termoplastiskās plastmasas tvertnes sadzīves krāšņu kurināmo, petrolejas un dīzeļdegvielas uzglabāšanai virszemē”Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV 2017, L 288, 36. lpp.) un, otrkārt, Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1996 (2017. gada 6. novembris) par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 12285–2:2005 “Darbnīcā izgatavotas tērauda tvertnes”Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV 2017, L 288, 39. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112, 26.3.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/46

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedums — Gollnisch/Parlaments

(Lieta T-95/18) (1)

(Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana - Sūdzība - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda faktos)

(2019/C 328/51)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bruno Gollnisch (Villiers-le-Mahieu, Francija) (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Seyr un M. Ecker)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētāja prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, R. Meyer un A. Jensen)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 1. jūlija lēmumu piedzīt no prasītāja 275 984,23 EUR, kas nepamatoti samaksāti kā parlamentārās palīdzības piemaksa, ar to saistīto 2016. gada 5. jūlija paziņojumu par parādu un Parlamenta Prezidija 2017. gada 23. oktobra lēmumu, ar ko atstāj spēkā kvestoru 2017. gada 14. marta lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība par 2016. gada 1. jūlija lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Bruno Gollnisch sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 142, 23.4.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/47

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedums — Klymenko/Padome

(Lieta T-274/18) (1)

(2019/C 328/52)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Klymenko (Maskava, Krievija) (pārstāvis: M. Phelippeau, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Vitro un P. Mahnič)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2018, L 63, 48. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2018, L 63, 5. lpp.), daļā, kurā prasītāja personvārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, daļā, kurā Oleksandr Viktorovych Klymenko personvārds ir atstāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 16.7.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/48

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedums — Pshonka/Padome

(Lieta T-285/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Padomes pienākums pārbaudīt, ka trešās valsts iestādes lēmums ir ticis pieņemts, ievērojot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2019/C 328/53)

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Pavlovych Pshonka (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: V. Piessevaux un R. Pekař)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2018, L 63, 48. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2018, L 63, 5. lpp.), ciktāl ar šiem tiesību aktiem prasītāja vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, uz kurām attiecas šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regula (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ir atcelti, ciktāl ar tiem Viktor Pavlovych Pshonka vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, uz kurām attiecas šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 16.7.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/49

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedums — Pshonka/Padome

(Lieta T-289/18) (1)

(2019/C 328/54)

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Artem Viktorovych Pshonka (Kramatorska, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: V. Piessevaux un R. Pekař)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regula (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ir atcelti, ciktāl ar tiem Artem Viktorovych Pshonka vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, uz kurām attiecas šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 16.7.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/50

Vispārējās tiesas 2019. gada 9. jūlija spriedums — Hugo's Hotel/EUIPO — H'ugo's (“HUGO’S BURGER Bar”)

(Lieta T-397/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmēs “HUGO’S BURGER Bar” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “H’ugo’s” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 328/56)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hugo's Hotel Ltd (St. Julians, Malta) (pārstāvis: R. Sladden, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Śliwińska un J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: H'ugo's GmbH (Minhene, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 2. maija lēmumu lietā R 1879/2017-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp H’ugo’s un Hugo’s Hotel.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hugo’s Hotel Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 301, 27.8.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/52

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. jūlija rīkojums — Lidl Stiftung/EUIPO — Amedei (“For you”)

(Lieta T-480/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “For you” reģistrācijas pieteikums - Lēmums noraidīt reģistrācijas pieteikumu absolūtu atteikuma pamatu dēļ - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2019/C 328/58)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lidl Stiftung & Co. KG (Neckarsulm, Vācija) (pārstāvji: A. Berger un M. Wolter, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Amedei Srl (Pontedera, Itālija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. aprīļa lēmumu lietā R 851/2015-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Amedei un Lidl Stiftung.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 402, 31.10.2016.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/52

Vispārējās tiesas 2019. gada 9. jūlija rīkojums — Scaloni un Figini/Komisija

(Lieta T-158/18) (1)

(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību noregulējums - Direktīva 2014/59/ES un Regula (ES) Nr. 806/2014 - Valsts atbalsts - Formas prasību neievērošana - Reglamenta 76. panta d) punkts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2019/C 328/59)

Tiesvedības valoda — itāļu.

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Mario Scaloni (Ancona, Itālija) un Ennio Figini (Chiaravalle, Itālija) (pārstāvis: P. Putti, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Recchia, A. Steiblytė un K.-P. Wojcik)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Visaggio un M. Sammut), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: E. Rebasti un J. Bauerschmidt)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt mantisko kaitējumu, kas esot radies prasītājiem Komisijas atteikuma dēļ atļaut Itālijas Republikai īstenot valsts atbalstu Banca delle Marche labā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Mario Scaloni un Ennio Figini sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 152, 30.4.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/53

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. jūlija rīkojums — ArcelorMittal Bremen/Komisija

(Lieta T-544/18) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Regula (ES) Nr. 389/2013 - Pārejas noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei - Grozījumu Vācijas kvotu sadales tabulā laika posmam no 2013. līdz 2020. gadam paziņošana - Lūgums grozīt valsts kvotu sadales tabulu, kas reģistrēta Eiropas Savienības darījumu žurnālā - Prasība sakarā ar bezdarbību - Rīkojums, ko Komisija centrālajam administratoram devusi tiesvedības laikā - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2019/C 328/60)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ArcelorMittal Bremen GmbH (Brēmene, Vācija) (pārstāvji: S. Altenschmidt un D. Jacob, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland un A. Becker)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 265. pantu un ar ko tiek lūgts konstatēt, ka Komisija ir rīkojusies prettiesiski, neuzdodot centrālajam administratoram valsts kvotu sadales tabulā, kas reģistrēta Eiropas Savienības darījumu žurnālā (EUTL), veikt grozījumus, kurus Vācijas Federatīvā Republika paziņojusi 2018. gada 8. februārī un kuri attiecas uz prasītājas iekārtu, un, pakārtoti, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt apgalvoto lēmumu, ko Komisija esot pieņēmusi 2018. gada 31. augustā saistībā ar 2018. gada 14. maija brīdinājumu prasītājai.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Noraidīt prasījumu “izteikt aizrādījumu” Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ka tie Vispārējā tiesā esot snieguši neprecīzu informāciju un neesot izpildījuši savu procesuālo pienākumu sniegt realitātei atbilstošu apstākļu izklāstu.

3)	Par Vācijas Federatīvās Republikas pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

4)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina ArcelorMittal Bremen GmbH tiesāšanās izdevumus.

5)	Vācijas Federatīvā Republika savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 399, 5.11.2018.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/54

Vispārējās tiesas 2019. gada 9. jūlija rīkojums — VodafoneZiggo Group/Komisija

(Lieta T-660/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Elektroniskās komunikācijas - Direktīvas 2002/21/EK 7. pants - Fiksētās piekļuves vairumtirdzniecības pakalpojumi - Kopīga būtiska ietekme tirgū - Specifiski tiesību aktos attiecībā uz operātoriem noteiktie pienākumi - Pasākumu projekts, ko par pieejamu padarījusi valsts regulatīvā iestāde - Komisijas komentāri - Otrā procedūras posma neuzsākšana - Nepārsūdzams akts - Reglamenta 130. pants - Nepieņemamība)

(2019/C 328/61)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VodafoneZiggo Group BV (Utrehta, Nīderlande) (pārstāvji: W. Knibbeler un A. Pliego Selie, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Braun un L. Nicolae)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt lēmumu, kurš, kā tiek apgalvots, ietverts 2018. gada 30. augusta vēstulē, ko Komisija nosūtīja Autoriteit Consument en Markt (Patērētāju tiesību aizsardzības un tirgu uzraudzības iestāde, Nīderlande), kas ir Nīderlandes regulatīvā iestāde, un kurā ir ietverti, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV 2002, L 108, 33. lpp.) 7. panta 3. punktu, tās formulēti komentāri par pasākumu projektu, ko par pieejamu padarījusi minētā iestāde (lietas NL/2018/2099 un NL/2018/2100).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Vairs nav jālemj par Nīderlandes Karalistes, kā arī T-Mobile Netherlands Holding BV, T-Mobile Netherlands BV, T-Mobile Thuis BV un Tele2 Nederland BV pieteikumiem par iestāšanos lietā.

3)	VodafoneZiggo Group BV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.

4)	VodafoneZiggo Group, Komisija, Nīderlandes Karaliste, kā arī T-Mobile Netherlands Holding, T-Mobile Netherlands, T-Mobile Thuis un Tele2 Nederland sedz katra pati savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

(1) OV C 4, 7.1.2019.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/55

Vispārējās tiesas 2019. gada 4. jūlija rīkojums — romwell/EUIPO (“twistpac”)

(Lieta T-662/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “twistpac” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Rūpības pienākums - Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2019/C 328/62)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: romwell GmbH & Co. KG (Breitscheidt, Vācija) (pārstāvji: C. Spintig, S. Pietzcker un M. Prasse, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 22. augusta lēmumu lietā R 336/2018-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “twistpac” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	romwell GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 4, 7.1.2019.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/55

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija rīkojums — Vattenfall Europe Nuclear Energy/Komisija

(Lieta T-674/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Likums par 16. grozījumiem Likumā par atomenerģiju (Atomgesetz) - Bundesverfassungsgericht (Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa) sprieduma izpilde - Sabiedrības, kas ekspluatē atomelektrostacijas - Ekspluatācijas pārtraukšana - Finansiāla kompensācija par nesaražoto elektroenerģiju - Komisijas vēstule - Vajadzības formāli paziņot atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam neesamība - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2019/C 328/63)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vattenfall Europe Nuclear Energy GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: U. Karpenstein un R. Sangi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt lēmumu, kuru, kā apgalvots, ietver Komisijas 2018. gada 4. jūlija vēstule, ko parakstījis Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta direktora vietnieks un kas ir adresēta Vācijas Federatīvajai Republikai.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Izbeigt tiesvedību lietā par Vācijas Federatīvās Republikas pieteikumu par iestāšanos lietā.

3)	Vattenfall Europe Nuclear Energy GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	Vācijas Federatīvā Republika, Vattenfall Europe Nuclear Energy un Komisija sedz pašas savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 25, 21.1.2019.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/56

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. jūlija rīkojums — Pilatus Bank/ECB

(Lieta T-687/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Valsts uzraudzības iestādes noteikti apturēšanas pasākumi - Kontaktpersonas nozīmēšana - Ierobežota saziņa ar ECB - Procesuālo noteikumu pārkāpums - Starpposma vai sagatavojoši akti - Tiesības uz aizstāvību - Nepieņemamība)

(2019/C 328/64)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pilatus Bank plc (Ta’Xbiex, Malta) (pārstāvji: O. Behrends, M. Kirchner un L. Feddern, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: E. Yoo, M. Puidokas un A. Karpf)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt ECB 2018. gada 10. septembra elektroniskā pasta vēstuli, ciktāl ar to ECB ir lūgusi prasītājai savus ziņojumus nosūtīt ar atbilstoši Maltas tiesībām nozīmētas kompetentās personas starpniecību vai, saņemot tās apstiprinājumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Pilatus Bank plc atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 25, 21.1.2019.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/57

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 15. jūlija rīkojums — 3V Sigma/ECHA

(Lieta T-176/19 R)

(Pagaidu noregulējums - REACH - Viela uvasorb HEB - Novērtējuma procedūra - ECHA Apelācijas padomes lēmums - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība)

(2019/C 328/65)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 3V Sigma SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji: sākotnēji C. Bryant, S. Hainsworth, solicitors, kuriem palīdz C. Krampitz, advokāte, pēc tam C. Bryant, S. Hainsworth un D. Anderson, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: sākotnēji M. Heikkilä un W. Broere, pēc tam W. Broere)

Priekšmets

Prasība ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar to tiek lūgts apturēt izpildi ECHA Apelācijas padomes 2019. gada 15. janvāra lēmumam A-004-2017 par ķīmiskās vielas uvasorb HEB novērtēšanu un līdz ar to par šādas apturēšanas ilgumu pagarināt testu rezultātu paziņošanai paredzēto termiņu vai noteikt jebkurus citus vai papildu pasākumus, ko Vispārējās tiesas priekšsēdētājs uzskatītu par nepieciešamiem vai lietderīgiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/59

Prasība, kas celta 2019. gada 8. jūlijā — Landesbank Baden-Württemberg/VNV

(Lieta T-480/19)

(2019/C 328/69)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Baden-Württemberg (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un K. Rübsamen, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2019. gada 16. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā aprēķināšanu par 2019. gadu (SRB/ES/SRF/2019/10), tostarp tā pielikumu, ciktāl apstrīdētais lēmums, kā arī tā pielikums attiecas uz atbildētāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 296. panta 2. punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā — “Harta”) 41. panta 1. punkts un 2. punkta c) apakšpunkts, jo apstrīdētais lēmums neesot pietiekami pamatots

—

Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, jo apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots un pielikumā esot sniegti tikai skaitļi, no kuriem neesot iespējams secināt, kā un, balstoties uz kādiem apsvērumiem, atbildētāja ir aprēķinājusi prasītājas iemaksu. Apstrīdētais lēmums nekādi neatbilstot pastiprinātajām pamatojuma prasībām. Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde esot būtiska arī tāpēc, ka tā ietekmējot apstrīdētā lēmuma saturu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības tikt uzklausītam saskaņā ar Hartas 41. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunktu, jo prasītāja neesot uzklausīta

—

Turklāt ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāptas prasītājas procesuālās pamattiesības tikt uzklausītai, jo tādējādi, pirms tam neuzklausot prasītāju, esot izdots tiesību akts, kas rada prasītājai nelabvēlīgas tiesiskās sekas. Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums esot būtisks, jo, ja prasītāja pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas būtu paudusi savu viedokli, tad lēmuma par aprēķināšanu saturs, iespējams, būtu citāds.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu, jo apstrīdētais lēmums neesot pārbaudāms

—

Prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāptas prasītājas pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo praktiski apstrīdētā lēmuma pārbaude tiesā praktiski neesot iespējama. Turklāt atbildētāja neesot ciktāl iespējams nodrošinājusi sacīkstes principa ievērošanu, lai ļautu prasītājai apstrīdēt pamatojumu, uz kura ir balstīts apstrīdētais lēmums, un tādējādi lietderīgi izmantot savus aizstāvības līdzekļus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Direktīvas 2014/59/ES (1) 103. panta 7. punkta h) apakšpunkts, Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 113. panta 7. punkts, Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (3) 6. panta 5. punkta pirmais teikums, Hartas 16. un 20. pants un samērīguma princips, jo IPS (Institutional Protection Scheme [Institucionālās aizsardzības shēma]) indikatoram esot piemērots reizinātājs

—

Prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkta h) apakšpunkts, Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkts, Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6. panta 5. punkta pirmais teikums, Hartas 16. un 20. pants un samērīguma princips, jo IPS indikators attiecībā uz prasītāju neesot ticis piemērots pilnībā. Ar Institucionālo aizsardzības shēmu nodrošinātā aizsargājošā iedarbība pastāvot visām dalībniecēm iestādēm aptveroši un vienlīdzīgi. Iestāžu diferencēšana, pamatojoties uz IPS indikatoru, esot pretrunā šai sistēmai un esot patvaļīga. Arī prasītājas iekļaušana iestāžu grupā ar augstāko riska profilu esot acīmredzami nepamatota un patvaļīga.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Hartas 16. pants un samērīguma princips, jo esot piemērots riska pielāgošanas reizinātājs

—

Turpinājumā prasītāja balstās uz to, ka atbildētāja valde esot pārkāpusi tās brīvību veikt uzņēmējdarbību un samērīguma principu, jo esot aprēķinājusi riska pielāgošanas reizinātājus, kas neatbilda prasītājas riska profilam, kas salīdzinājumā ar citām iestādēm, kam jāizdara iemaksas, ir labāks par vidusmēru. Noregulējuma gadījuma risks un risks, ka tiks izmantoti Vienotā noregulējuma fonda (Single Resolution Fund; VNF) līdzekļi, attiecībā uz prasītāju esot ļoti neliels. Tieši ņemt vērā šīs varbūtības esot riska pielāgošanas reizinātāja uzdevums; tam esot samērīgi jāatspoguļo individuālais risks.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Deleģētās regulas (ES) 2015/63 4.-7. un 9. pants un minētās deleģētās regulas I pielikums esot prettiesisks

—

Visbeidzot, apstrīdētais lēmums esot jāatzīst par spēkā neesošu arī tādēļ, ka ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 4.-7. un 9. pantu un minētās deleģētās regulas I pielikumu esot pārkāpts efektīvas tiesību aizsardzības princips un tiesiskās drošības princips. Prasītāja varot saskaņā ar LESD 277. pantu norādīt, ka apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats esot pretrunā Savienības tiesībām ar augstāku juridisko spēku. LESD 277. pants esot izpausme vispārējam principam, saskaņā ar kuru juridiskā pamata prettiesiskums ietekmē konkrēto lēmumu, kurš pieņemts, pamatojoties uz to.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 646/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/61

Prasība, kas celta 2019. gada 17. jūlijā — Puma/EUIPO — Gemma Group (Emblēma ar lecošu dzīvnieku)

(Lieta T-510/19)

(2019/C 328/70)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvis: P. González-Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: Gemma Group Srl (Cerasolo Ausa, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo emblēmu ar lecošu dzīvnieku, reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 11 573 474)

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 30. aprīļa lēmums lietā R 2057/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un GEMMA GROUP S.r.l. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/62

Prasība, kas celta 2019. gada 19. jūlijā — Homoki/Komisija

(Lieta T-517/19)

(2019/C 328/71)

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Andrea Homoki (Gyál, Ungārija) (pārstāvis: T. Hüttl, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas (1) 264. pantam pasludināt par spēkā neesošu Lēmumu Nr. OCM(2019) 7991-04/04/2019 (olaf.c.4[2019] 8720), ko 2019. gada 4. aprīlī pieņēma Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā — “OLAF”) lietā OF/2015/0034/B4, kā arī Lēmumu Nr. OCM(2019) 11506-22/05/2019 (olaf.c.4[2019] 12610), kas šajā pašā lietā pieņemts 2019. gada 22. maijā, atbilstoši LESD 264. panta otrajai daļai apstiprinot attiecīgo lēmumu daļas, ar kurām tiek aizsargāta informatoru identitāte un OLAF iekšējā paziņojuma un darba procesuālo dokumentu konfidencialitāte.

—	Piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantam.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmajā apstrīdētajā lēmumā OLAF atteica prasītājai piekļuvi OLAF ziņojumam par sabiedrības Elios Innovatív Zrt. investīcijām ielu apgaismojumā (OLAF lieta Nr. OF/2015/0034/B4), bet otrajā apstrīdētajā lēmumā tā noraidīja prasītājas atkārtoto pieteikumu.

Prasības atcelt apstrīdētos lēmumus pamatojumam prasītāja izvirza astoņus pamatus.

Pirmais pamats, kas balstīts uz pamattiesību aizsardzību

—

Iepazīšanās ar lūgto dokumentu ietilpstot tiesībās uz vārda un informācijas brīvību, kas prasītājai esot atbilstoši Pamattiesību hartas 11. pantam. Prasītājas ieskatā, atsakoties publiskot lūgto dokumentu, atbildētāja nav ievērojusi Pamattiesību hartā nostiprināto pamattiesību kritēriju, nedz arī ir ņēmusi vērā pamattiesības, bet gan tikai nesamērīgi ir ierobežojusi prasītājas tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

Otrais pamats, kas balstīts uz piekļuves aizlieguma vispārējās prezumpcijas atspēkojumu

—

Prasītāja uzskata, ka vispārīgā prezumpcija par piekļuves aizliegumu OLAF dokumentiem ir prettiesiska. Prasītājas ieskatā pamattiesībām uz piekļuvi dokumentiem nevar tikt atņemts to saturs tādējādi, ka iestāde, kas piemēro tiesības, vispārējo publiskošanas noteikumu nepiemēro visiem kādas iestādes (šajā lietā — OLAF) izstrādātajiem dokumentiem, neveikusi lūgto datu satura analīzi.

Par trešo pamatu, kas balstīts uz pienākuma ievērot konfidencialitāti apstrīdēšanu

—

Prasītāja pārmet OLAF to, ka tas, pamatodamies uz pienākumu ievērot konfidencialitāti, pilnībā liedzis piekļuvi dokumentam. Ierobežojums, kas, pamatojoties uz minēto pienākumu, ļauj ikkatru OLAF izmeklēšanas dokumentu izslēgt no publiskošanas pienākuma, šādi pilnībā atņemot saturu Savienības pilsoņu tiesībām uz piekļuvi Eiropas Savienības iestāžu dokumentiem, esot nesamērīgs.

Ceturtais pamats, kas balstīts uz piekļuves tiesībām

—

Prasītāja apgalvo, ka atklātības principam neatbilst tas, ka iestāde, kas piemēro tiesības, piekļuvi noteiktiem dokumentiem piešķir tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka pastāv sevišķi svarīgu sabiedrības interešu iemesls, kurš stādāms pretī piekļuves aizlieguma prezumpcijai. Prasītājas ieskatā iestādei, kas veic datu apstrādi, ir jāpamato izņēmums, kurš ļauj ierobežot publiskojamību.

Piektais pamats, kas balstīts uz pamatojuma neesamību attiecībā uz ārējo spiedienu un lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību

—	Prasītāja apgalvo, ka attiecībā uz piekļuves tiesību īstenošanu atbildētāja nav veikusi individualizētu vērtējumu un nav pamatojusi pēc būtības to, kuri konkrēti lūgtie dati ir vajadzīgi lēmuma pieņemšanas procesam.

Sestais pamats, kas balstīts uz pamatojuma neesamību attiecībā uz komerciālo interešu aizsardzību

—	Prasītāja apgalvo, ka atbildētāja nav pamatojusi, kā piekļuves piešķiršana apdraudētu fizisko vai juridisko personu komerciālās intereses. Nepamatoti hipotētiski draudi nevarot atņemt saturu pieteikuma iesniedzēja pamattiesībām iepazīties ar vispārējo interešu datiem un tos publiskot.

Septītais pamats, kas balstīts uz personas datu nosūtīšanas pamatošanu ar konstatētajiem sabiedrības interešu iemesliem

—

Prasītāja apgalvo, ka atbildētājas arguments par personas datu aizsardzību ir prettiesisks, jo, tā kā tiek sniegts sabiedriskais pakalpojums un tiek izmantoti valsts līdzekļi, personas datu aizsardzība esot piemērojama ar ierobežojumiem. Turklāt prasītāja pārmet atbildētājai, ka tā to nav informējusi par to, ka prasītājai bija jāpamato iespēja iepazīties ar personas datiem ar vispārējo interešu iemesliem.

Astotais pamats, kas balstīts uz to, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, lai pieprasītie dokumenti tiktu publiskoti

—

Prasītāja apgalvo, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, lai pieprasītais dokuments tiktu publiskoti. Prasītāja pamato sevišķas sabiedrības intereses ar to, ka no Ungārijas iestādēm neesot sagaidāms, ka tās saistībā ar OLAF konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem veiks izmeklēšanu pēc būtības. Prasītājas ieskatā tādēļ efektivitāte var tikt sasniegta tikai ar publiskošanu.

(1) OV 2010, C 83, 1. lpp.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/64

Prasība, kas celta 2019. gada 25. jūlijā — Intering u.c./Komisija

(Lieta T-525/19)

(2019/C 328/72)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Intering SH.P.K. (Obiliq, Kosova), Steinmüller Engineering GmbH (Gummersbach, Vācija), Deling d.o.o. za proizvodnju, promet i usluge (Šići bb, Tuzla, Bosnija un Hercegovina), ZM- Vikom d.o.o. za proizvodnju, konstruckcije i montažu (Šibenik, Horvātija) (pārstāvis: R. Spielhofen, advokāts), apvienojušies kopīgā konsorcijā

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt atbildētājas — Eiropas Komisijas personā — 2019. gada jūnija lēmumu, kas pieņemts Kosovas vārdā un uz tās rēķina un kas nedatēta dokumenta formā prasītājām kļuva pieejams 2019. gada 7. jūnijā (atsauces Nr.: Ares(2019)3677456-07/06/2019) par prasītāju izslēgšanu no turpmākās piedāvājumu iesniegšanas procedūras un neiekļaušanu atlasīto pretendentu finālistu sarakstā (Short List) publiskā iepirkuma konkursā programmas “ES atbalsts gaisa attīrīšanai Kosovā” ietvaros attiecībā uz putekļu un NOx mazināšanu “Kosovo B” spēkstacijas B1 un B2 blokos — publikācijas atsauces Nr.: EuropeAid/140043/DH/WKS/XK.

Ar 2019. gada 2. augusta procesuālo dokumentu prasījumi tika pielāgoti šādi:

—

atcelt atbildētājas — Eiropas Komisijas personā — 2019. gada 29. jūlija lēmumu, kas pieņemts Kosovas vārdā un uzdevumā un kas prasītājiem paziņots ar 2019. gada 30. jūlija vēstuli (atsauces Nr.: Ares(2019)4979920-30/07/2019 un Ares D(2019) NA/vk) par prasītāju izslēgšanu no turpmākās piedāvājumu iesniegšanas procedūras un neiekļaušanu atlasīto pretendentu finālistu sarakstā (Short List) publiskā iepirkuma konkursā programmas “ES atbalsts gaisa attīrīšanai Kosovā” ietvaros attiecībā uz putekļu un NOx mazināšanu “Kosovo B” spēkstacijas B1 un B2 blokos — publikācijas atsauces Nr.: EuropeAid/140043/DH/WKS/XK.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza astoņus pamatus.

Pirmais pamats: ir pārkāpti pārskatāmības un samērīguma principi un nav ievērota vienlīdzīga attieksme pret pretendentiem, jo atbildētāja neesot kliedējusi savas šaubas saistībā ar prasītāju iesniegtajiem dokumentiem, kādas tai šajā ziņā acīmredzami esot bijušas, un tā esot izslēgusi prasītājas no turpmākās publiskā iepirkuma procedūras, nedodot tām iespēju kliedēt minētās šaubas.

Otrais pamats: ir pārkāpti pārskatāmības un samērīguma principi, jo atbildētāja neesot pamatojusi savu lēmumu par prasītāju izslēgšanu no turpmākās publiskā iepirkuma procedūras un vienlaikus neesot nodrošinājusi prasītājām piekļuvi apstrīdētā lēmuma pamatā esošajam detalizētajam novērtējuma ziņojumam un informācijai par pretendentiem finālistiem piemītošajām priekšrocībām un iezīmēm.

Trešais pamats: ir pārkāpts vispārīgais princips, ka publiskā iepirkuma procedūras gaitā konkursa dokumentācija ir jāaizsargā no jebkādiem grozījumiem, jo, kā informējusi atbildētāja, prasītāju konkursa pieteikums esot izvērtēts, balstoties uz tādiem apakškritērijiem un interpretāciju, kas attiecīgās procedūras dokumentācijā neesot bijuši reglamentēti.

Ceturtais pamats: ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (1), 5. panta 1. punkts (“Finansiālā palīdzība saskaņā ar šo regulu atbilst Savienības politikai.”) un 5. panta 2. punkts (“Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sniedz ieguldījumu Savienības saistību īstenošanā attiecībā uz palīdzības sniegšanas lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp publicējot informāciju par palīdzības apjomu un sadalījumu, nodrošinot to, ka dati ir starptautiski salīdzināmi un tiem var viegli piekļūt, tos var kopīgi izmantot un publicēt”) saistībā ar to, ka tas esot pretrunā publiskā iepirkuma tiesību vispārīgajiem principiem.

Piektais pamats: ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, (2) 1. panta 3. punkts (“Komisija nodrošina, lai darbības tiktu veiktas atbilstīgi piemērojamā instrumenta mērķiem un ievērojot efektīvu Savienības finanšu interešu aizsardzību”) un 1. panta 6. punkts (“Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, attiecīgos gadījumos balstoties uz dialogu un sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem”) saistībā ar to, ka tas esot pretrunā publiskā iepirkuma tiesību vispārīgajiem principiem.

Sestais pamats: ir pārkāpti kopš 2018. gada 2. augusta spēkā esošās “Ārējo darbību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru praktiskās rokasgrāmatas” (PRAG) noteikumi attiecībā uz šīs procedūras tvērumu, kā arī iepriekš definētā paziņojuma par līgumu noteikumi, kurus pieņēmusi līgumslēdzēja iestāde, konkrētāk, paziņojuma 17. punkts.

Septītais pamats: ir pārkāptas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (3) normas, jo atbildētāja savu lēmumu par prasītāju izslēgšanu no turpmākās publiskā iepirkuma procedūras neesot pamatojusi un vienlaikus neesot nodrošinājusi prasītājām piekļuvi apstrīdētā lēmuma pamatā esošajam detalizētajam novērtējuma ziņojumam un informācijai par pretendentiem finālistiem piemītošajām priekšrocībām un iezīmēm.

Astotais pamats: ir pārkāptas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (4) (Finanšu regulas) normas, jo nav pietiekoši izskaidrots pamatojums, ar kādu noraidīts prasītāju pieteikums dalībai procedūrā, uz ko attiecas paziņojums par līgumu (Contract Notice).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV 2014, L 77, 11. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (OV 2014, L 77, 95. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43.–48. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1.–96. lpp.). Vairs nav spēkā, atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1.–222. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/65

Prasība, kas celta 2019. gada 30. jūlijā — DK/GSA

(Lieta T-537/19)

(2019/C 328/73)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DK (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas GNSS aģentūra

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt GSA aģentūras 2019. gada 20. maija lēmumu, ar ko atteikta pilnīga piekļuve dokumentam “summary of 26 June 2017 by Mr [X]”;

—	piespriest GSA aģentūrai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, esot pieļauta tiesību kļūda. Šajā ziņā prasītājs uzskata, ka Eiropas GNSS aģentūras (GSA) 2019. gada 20. maija lēmums, ar kuru tam atteikta pilnīga piekļuve dokumentam “summary of 26 June 2017 by Mr [X]”, ir prettiesisks, jo šis atteikums esot balstīts uz valsts drošības aizsardzības izņēmumu, uz ko attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, jo attiecīgais dokuments:

—	neesot saistīts ar valsts drošības aspektiem, ciktāl tas attiecas uz lietu par aģentūras personālu, un

—	neesot klasificēts kā [RESTREINT/RESTRICTED EU] (klasificēta informācija).

Otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā prasītājs uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, jo atteikums esot balstīts uz dokumentā minēto fizisko personu datu aizsardzības izņēmumu, kurš paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, jo atsauce uz šo izņēmumu šajā lietā neesot pamatota un samērīga.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/66

Prasība, kas celta 2019. gada 30. jūlijā — Casino, Guichard-Perrachon/Komisija

(Lieta T-538/19)

(2019/C 328/74)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Casino, Guichard-Perrachon (Saint-Étienne, Francija) (pārstāvji: I. Simic, G. Aubron, O. de Juvigny un T. Reymond, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt, pamatojoties uz LESD 277. pantu, ka šim gadījumam nav piemērojams Regulas Nr. 1/2003 20. pants un līdz ar to atcelt Eiropas Komisijas 2019. gada 13. maija Lēmumu C(2019) 3761;

—	atcelt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, Eiropas Komisijas 2019. gada 13. maija Lēmumu C(2019) 3761;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo tas esot pieņemts, balstoties tikai uz dokumentiem, kuri iepriekš konfiscēti pārbaudē, kas veikta, pamatojoties uz prettiesisku lēmumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo tas pamatots ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 20. pantu — tiesību normu, kas pati esot prettiesiska un līdz ar to saskaņā ar LESD 277. pantu nav piemērojama šim gadījumam. Proti, ar minēto tiesību normu esot pārkāptas pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo tā liedz uzņēmumiem, kuriem adresēts Komisijas lēmums par pārbaudi, iedarbīgi īstenot tiesību aizsardzību pret pārbaudes veikšanu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas pamattiesības uz domicila neaizskaramību, jo apstrīdētais lēmums esot spēkā bez termiņa ierobežojuma un tā tvērums esot gan neprecīzs, gan nesamērīgs.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/67

Prasība, kas celta 2019. gada 30. jūlijā — Les Mousquetaires un ITM Entreprises/Komisija

(Lieta T-539/19)

(2019/C 328/75)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Les Mousquetaires (Parīze, Francija), ITM Entreprises (Parīze) (pārstāvji: N. Jalabert-Doury, K. Mebarek un B. Chemama, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	izdot rīkojumu par šīs lietas un lietas T-255/17 apvienošanu;

—

apmierināt iebildi par Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta prettiesiskumu, jo tajā nav nodrošināti iedarbīgi tiesību aizsardzības līdzekļi attiecībā uz lēmumu par pārbaudi izpildes nosacījumiem atbilstoši [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas] 6. panta 1., 8. un 13. punktam un [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas] 7. un 47. pantam;

—	atcelt 2019. gada 13. maija lēmumu AT.40466 — Tute 1, ar ko Les Mousquetaires S.A.S. un visām tās meitassabiedrībām uzdots pakļauties pārbaudei saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu;

—	atcelt prasītājām adresēto atteikumu izmantot Savienības tiesību aktos garantēto aizsardzību;

—	atcelt Komisijas pieņemto lēmumu, kas prasītājām paziņots 2019. gada 18. jūnijā un kas tām bez pienācīga pamatojuma liedz tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību attiecībā uz turpināmās pārbaudes ietvaros pārbaudītajiem datiem;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza astoņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas pamattiesības, tiesības uz domicila neaizskaramību un tiesības uz tiesību iedarbīgu aizsardzību tiesā, jo nepastāv iespēja iedarbīgi vērsties tiesā attiecībā uz lēmumu par pārbaudi izpildes nosacījumiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes Regulas Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2003, L 1, 1. lpp.) 20. panta 4. punkts un pamattiesības, jo lēmumā par pārbaudi neesot sniegts pietiekams pamatojums un tādēļ prasītājām esot liegtas šajā kontekstā pienākošās pamatgarantijas.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts un pamattiesības, jo Komisija neesot sniegusi nevienu norādi, kas pamatotu apstrīdēto lēmumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir nepareizi izmantotas pilnvaras un ka pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts un nav ievērotas pamattiesības, jo pirms lēmuma par pārbaudi netika veikts objektīvs izvērtējums, turklāt visnotaļ šķiet, ka šis akts tika pieņemts nevis tajā norādītajā nolūkā, bet gan citā nolūkā.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 20. panta 3. un 4. punkts un 21. pants un nav ievērotas pamattiesības, jo prasītājām esot bijušas liegtas citas pamatgarantijas, kuru neievērošanas sekas ir spēkā neesamība.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka ir pārkāpts samērīguma princips attiecībā uz to, kā Komisija nolēmusi par pārbaudes un turpināmās pārbaudes iespējamību, ilgumu un apmēru.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu atteikt nodrošināt aizsardzību, kas pielāgota konkrētiem dokumentiem, attiecībā uz kuriem prasītājas bija lūgušas iespēju izmantot Savienības tiesību aizsardzību, ir pieļauts pamattiesību pārkāpums.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas pamattiesības, jo tām bez attaisnojoša iemesla liegtas tiesības vērsties pie Savienības tiesas ar lūgumu apturēt aizzīmogoto dokumentu pārbaudi, kamēr nav pabeigta šīs lietas izskatīšana.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/68

Prasība, kas celta 2019. gada 7. augustā — Malacalza Investimenti/ECB

(Lieta T-552/19)

(2019/C 328/76)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Malacalza Investimenti Srl (Dženova, Itālija) (pārstāvji: P. Ghiglione, E. De Giorgi un L. Amicarelli, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	kā pierādījumu savākšanas pasākumu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 91. panta pirmās daļas c) punktu pieprasīt lēmumu, ko ECB 2019. gada 2. janvārī pieņēmusi attiecībā uz Banca Carige S.p.A., kā arī citus dokumentus, kuri ir atkārtotā pieteikuma priekšmets;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, kas norādīts prasības pieteikumā; un

—	piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret ECB 2019. gada 12. jūnija lēmumu, protokols LS/LdG/19/185, ko ECB tajā pašā dienā nosūtījusi pa e-pastu saskaņā ar Lēmuma BCE/2004/3, ar kuru pilnībā noraida atkārtoto pieteikumu, ko Malacalza Investimenti S.r.l. ir iesniegusi, lai iegūtu piekļuvi 2019. gada 2. janvāra Lēmumam, ar ko ECB ir iecēlusi Banca Carige S.p.A. ārkārtas komisārus, kā arī virknei ar to saistītu dokumentu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmums atteikt piekļuvi ECB 2019. gada 2. janvāra lēmumam esot prettiesisks, konkrēti:

—	esot kļūdaini piemērots ECB Lēmuma BCE/2004/3 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts; neesot pastāvējusi vispārēja prezumpcija par ECB lēmumu kā aktu, kuriem ir saistoša iedarbība, nevis tikai procesa noslēguma raksturs, nepieejamību;

—	neesot izpildīti Lēmuma BCE/2004/3 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi; informācija par Banca Carige S.p.A. jau esot sniegta sabiedrībai arī saistībā ar ziņošanas pienākumu, kuri noteikti šīs nozares tiesiskajā regulējumā, izpildi;

—	esot pārkāpts samērīguma un objektivitātes principi, kas izriet no tā, ka neesot paziņota ECB 2019. gada 2. janvāra lēmuma nekonfidenciālā versija;

—	esot pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa, jo lēmumam atteikt piekļuvi neesot norādīts pamatojums; un

—	esot pārkāptas prasītājas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz pārbaudi tiesā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka piekļuves dokumentiem, kas ir atkārtotā pieteikuma priekšmets, — izņemot ECB 2019. gada 2. janvāra lēmumu — atteikums esot prettiesisks, konkrēti:

—	esot pārkāpts un nepareizi piemērots Lēmuma BCE/2004/3 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, jo neesot izpildīti piemērošanas nosacījumi, neesot norādīts pamatojums un esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību;

—

esot kļūdaini piemērots Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (1) 27. pants, Direktīvas 2013/36/ES (2) 53. un nākamie panti, kā arī ECB Regulas Nr. 468/2014 (3) 32. pants un tādējādi izņēmums attiecībā uz informācijas noslēpumu, kurš, iespējams, ir ietverts citos dokumentos, nevis ECB 2019. gada 2. janvāra lēmumā, neesot piemērojams Malacalza Investimenti S.r.l.

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 27. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).

(3) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (OV 2014, L 141, 1. lpp.).

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/70

Prasība, kas celta 2019. gada 9. augustā — Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO — Fontana Food (“GRILLOUMI”)

(Lieta T-555/19)

(2019/C 328/77)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Nikosija, Kipra) (pārstāvji: S. Malynicz QC, S. Baran, Barrister, un V. Marsland, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fontana Food AB (Tyresö, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GRILLOUMI” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 15 963 291

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 29. maija lēmums lietā R 1355/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/71

Prasība, kas celta 2019. gada 9. augustā — Kipras Republika/EUIPO — Fontana Food (“GRILLOUMI”)

(Lieta T-556/19)

(2019/C 328/78)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz QC, S. Baran, Barrister, un V. Marsland, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fontana Food AB (Tyresö, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GRILLOUMI” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 15 963 291

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 29. maija lēmums lietā R 1284/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/72

Prasība, kas celta 2019. gada 9. augustā — Seven/EUIPO (“7Seven”)

(Lieta T-557/19)

(2019/C 328/79)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Seven SpA (Leinì, Itālija) (pārstāvis: L. Trevisan, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “7Seven” — Eiropas Savienības preču zīme Nr. 8 252 223

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 4. jūnija lēmums lietā R 2076/2018-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt Seven SpA pieteikumu par restitutio in integrum un ieraksta pieteikumu Nr. 14 602 687 attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 8 252 223.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 53. panta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 104. panta pārkāpums.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/72

Prasība, kas celta 2019. gada 12. augustā — Julius Sämann/EUIPO — Maharishi Vedic University (Koka attēlojums)

(Lieta T-559/19)

(2019/C 328/80)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Julius Sämann Ltd (Thayngen, Šveice) (pārstāvis: D. Parrish, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Maharishi Vedic University Ltd (Mgarr, Malta)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes baltā, brūnā, dzeltenā krāsā un zilās krāsas tonī (koka attēlojums) reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 15 666 639

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 16. maija lēmums lietā R 1743/2018-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	apmierināt prasītājas prasību;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasību un izdevumus, kas radušies procesā Birojā.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/73

Prasība, kas celta 2019. gada 13. augustā — Lípidos Santiga/Komisija

(Lieta T-561/19)

(2019/C 328/81)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lípidos Santiga, SA (Santa Perpètua de Mogoda, Spānija) (pārstāvis: P. Muñiz Fernández, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/807 (2019. gada 13. marts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku, 3. pantu un tās pielikumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas vispārējā pieeja, saskaņā ar kuru palmu eļļu klasificē kā augsta ILUC riska izejvielu, nav samērīga.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, lemjot, ka palmu eļļa neatkarīgi no tās izcelsmes ir augsta ILUC riska izejviela.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka palmu eļļas klasificēšanas par augsta ILUC riska izejvielu kritēriji ir diskriminējoši.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas nav veikusi nepieciešamo ietekmes novērtējumu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav norādījusi, uz kāda pamata ir izstrādāta formula, kas izmantota, lemjot par to, ka palmu eļļa ir augsta ILUC riska izejviela.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/74

Prasība, kas celta 2019. gada 16. augustā — Muratbey Gida/EUIPO (Siera vītnes forma)

(Lieta T-570/19)

(2019/C 328/82)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Muratbey Gida Sanayi Ve Ticaret AȘ (Stambula, Turcija) (pārstāve: M. Schork, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības melnbalta trīsdimensiju preču zīme (Siera vītnes forma) — reģistrācijas pieteikums Nr. 17 909 082

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 13. jūnija lēmums lietā R 106/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/75

Prasība, kas celta 2019. gada 16. augustā — Muratbey Gida/EUIPO (Siera vītnes forma)

(Lieta T-571/19)

(2019/C 328/83)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Muratbey Gida Sanayi Ve Ticaret AȘ (Stambula, Turcija) (pārstāve: M. Schork, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības melnbalta trīsdimensiju preču zīme (Siera vītnes forma) — reģistrācijas pieteikums Nr. 17 912 280

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 13. jūnija lēmums lietā R 107/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/75

Prasība, kas celta 2019. gada 16. augustā — Muratbey Gida/EUIPO (Siera vītnes forma)

(Lieta T-572/19)

(2019/C 328/84)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Muratbey Gida Sanayi Ve Ticaret AȘ (Stambula, Turcija) (pārstāve: M. Schork, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības melnbalta trīsdimensiju preču zīme (Siera vītnes forma) — reģistrācijas pieteikums Nr. 17 912 292

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 13. jūnija lēmums lietā R 108/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

30.9.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/76

Prasība, kas celta 2019. gada 19. augustā — Leinfelder Uhren München/EUIPO — Schafft (“Leinfelder”)

(Lieta T-577/19)

(2019/C 328/85)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Leinfelder Uhren München GmbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvis: S. Lüft, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Thomas Schafft (Minhene, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Leinfelder” — Eiropas Savienības preču zīme Nr. 13 975 461

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 14. maija lēmums apvienotajās lietās R 1930/2018-2 un R 1937/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl strīdus Eiropas Savienības preču zīme tika atzīta par atceltu arī attiecībā uz 14. klasē (rokas pulksteņi) un 18. klasē (pulksteņu siksnas) ietilpstošajām precēm;

—	noraidīt pieteikuma par atcelšanu iesniedzēja apelācijas sūdzību lietā R 1930/2018-2;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	gadījumā, ja otrs lietas dalībnieks iestājas šajā lietā, piespriest tam segt savus tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 328

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	62. gadagājums 2019. gada 30. septembris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2019/C 328/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1