(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 419/2013 (2) (“pagaidu regula”) Komisija noteica pagaidu kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam.

(2)

Izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācija (“Eurofer”) (“sūdzības iesniedzējs”) 2012. gada 28. jūnijā iesniedza sūdzību to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no konkrēto nerūsējošā tērauda stiepļu kopējās produkcijas Savienībā.

(3)

Paralēlajā antidempinga izmeklēšanā Komisija ar Regulu (ES) Nr. 418/2013 (3) noteica pagaidu kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam.

(4)

Izmeklēšanas pagaidu posmā tika veikta Indijas ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju atlase. Tomēr, tā kā divi no atlasē izraudzītajiem importētājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, importētāju atlasi vairs nebija iespējams turpināt. Lai nonāktu pie galīgajiem konstatējumiem, tika izmantota visa pieejamā informācija saistība ar importētājiem, kas sadarbojās, jo īpaši attiecībā uz Savienības interesēm.

(5)

Septiņi atlasē neiekļautie Indijas ražotāji eksportētāji pieprasīja individuālu pārbaudi. Divi no viņiem sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pieci nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. No tiem diviem ražotājiem, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, viens atsauca individuālās pārbaudes pieprasījumu. Tā rezultātā Komisija ir izskatījusi viena Indijas ražotāja eksportētāja, kurš nebija iekļauts izlasē, pieprasījumu:

(6)

Izņemot iepriekšminēto, tiek apstiprināts pagaidu regulas 5., 6., 7., 8., 10., 11., 12. un 14. apsvērums.

(7)

Kā minēts pagaidu regulas 20. apsvērumā, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Pārbaude attiecībā uz tendencēm, kuras bija svarīgas kaitējuma novērtēšanai, aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. martam (“attiecīgais periods”).

(8)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt pagaidu kompensācijas pasākumus (“provizorisko secinājumu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas, proti, divi ražotāji eksportētāji, prasības iesniedzējs un 11 lietotāji, iesniedza piezīmes. Tika uzklausītas tās ieinteresētās personas, kuras to vēlējās. Komisija turpināja vākt informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgiem konstatējumiem. Saņemtās piezīmes tika pienācīgi izskatītas un vajadzības gadījumā ņemtas vērā.

(9)

Komisija informēja ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ierosināt noteikt galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam, un par to summu galīgu iekasēšanu, kuras nodrošina pagaidu maksājums (“informācijas galīgā izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par informācijas galīgo izpaušanu. Saņemtās piezīmes tika pienācīgi izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(10)

Kā minēts pagaidu regulas 21. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir nerūsējošā tērauda stieple:

ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7223 00 19 un 7223 00 99 un kā izcelsme ir Indijā.

(11)

Daži lietotāji izteica bažas par to, ka acīmredzami trūkst nošķīruma starp attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma dažādajiem veidiem, jo visos ražojuma veidos ir plašs ražojumu klāsts. Tika izteiktas īpašas bažas attiecībā uz to, kā izmeklēšanā varētu nodrošināt visu veidu taisnīgu salīdzinājumu. Tāpat kā vairumā izmeklēšanu, attiecīgā ražojuma definīcija attiecas uz dažādiem ražojuma veidiem, kam ir vienādas vai līdzīgas tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Apstāklis, ka šīs īpašības var atšķirties atkarībā no ražojuma veida, nudien var izmeklēšanā novest pie tā, ka jāapskata daudzi dažādi veidi. Šajā izmeklēšanā tā arī ir. Komisija ņēma vērā atšķirības starp ražojuma veidiem un nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu. Katram ražojuma veidam, ko ražoja un pārdeva Indijas ražotāji eksportētāji, un katram veidam, ko ražoja un pārdeva Savienības ražošanas nozare, tika piešķirts unikāls ražojuma kontroles numurs (“RKN”). Numurs bija atkarīgs no ražojuma galvenajām īpašībām, šajā gadījumā – no tērauda klases, stiepes izturības, pārklājuma, virsmas, diametra un formas. Tāpēc uz Savienību eksportēto stiepļu veidus, pamatojoties uz RKN, salīdzināja ar ražojumiem, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare un kam ir vienādas vai līdzīgas īpašības. Visi šie veidi atbilda attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīcijai paziņojumā par procedūras sākšanu (4) un pagaidu regulā.

(12)

Viena persona atkārtoti apgalvoja, ka tā sauktie “ļoti tehniskie” ražojuma veidi atšķiras un nav savstarpēji aizvietojami ar citiem attiecīgā ražojuma veidiem. Tādēļ tā apgalvo, ka tie būtu jāizslēdz no ražojuma definīcijas. Saskaņā ar judikatūru, nosakot, vai ražojumi ir tik līdzīgi, ka uzskatāmi par vienu ražojumu, ir jāizvērtē, vai tiem ir vienādas tehniskās un fizikālās īpašības, viens un tas pats galalietojums un vienāda cenas un kvalitātes attiecība. Šajā sakarā būtu jāizvērtē arī aizvietojamība un konkurence starp šiem ražojumiem (5). Izmeklēšanā tika konstatēts, ka “ļoti tehniskajiem” ražojuma veidiem, uz kuriem atsaucās attiecīgā persona, ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā citiem ražojumiem, uz ko attiecas izmeklēšana. Tie ir izgatavoti no nerūsējoša tērauda, un tās ir stieples. Tie ir nepabeigti tērauda ražojumi (kas lielākoties ir tālāk jāpārveido tā, lai ražotu plašu gatavo preču klāstu), un to ražošanas process ir līdzīgs, izmantojot līdzīgas iekārtas, – tādējādi ražotāji atkarībā no pieprasījuma var pārslēgties starp dažādiem ražojuma variantiem. Tādēļ, lai arī dažādi stiepļu veidi savstarpēji nav tieši aizstājami un tieši nekonkurē, ražotāji konkurē par līgumiem, kas attiecas uz plašu nerūsējošā tērauda stiepļu klāstu. Turklāt šiem ražojuma veidiem, ko ražo un pārdod gan Savienības ražošanas nozare, gan Indijas ražotāji eksportētāji, izmanto līdzīgu ražošanas metodi. Tādēļ šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(13)

Atbildot uz informācijas galīgo izpaušanu, viena persona apgalvoja, ka Komisijas veiktā analīze, lai noteiktu, vai tā saucamie ļoti tehniskie ražojumu veidi būtu jāiekļauj izmeklēšanā, bijusi nepietiekama. Šo argumentu noraidīja. Izmeklēšanā konstatēja, ka ļoti tehnisko ražojumu veids ietilpst ražojuma definīcijā, kā apliecināts 12. apsvērumā. Persona ir nepareizi pieņēmusi, ka vienlaicīgi ir jāizpilda visi Tiesas judikatūrā minētie kritēriji, – tā nav. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot ražojumu klāstu (6), un tai savam novērtējumam jāizmanto virkne Tiesas izstrādāto kritēriju. Bieži, kā tas ir arī šajā gadījumā, kritēriji var būt pretrunīgi, šādā situācijā Komisijai ir jāveic vispārējs novērtējums, ko tā šajā gadījumā ir izdarījusi. Tādēļ šī ieinteresētā persona ir nepareizi pieņēmusi, ka ražojuma veidiem ir jābūt kopīgām visām īpašībām, lai tie atbilstu viena un tā paša ražojuma definīcijai.

(14)

Daži lietotāji apgalvoja, ka tā sauktās 200. sērijas nerūsējošā tērauda stieples būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta. Jo īpaši tie apgalvoja, ka šādu veidu Savienības ražošanas nozare faktiski neražo. Tomēr šis apgalvojums nebija pamatots. Pirmkārt, fakts, ka noteiktu ražojuma veidu Savienības ražošanas nozare neražo, nav pietiekams iemesls, lai ražojuma veidu izslēgtu no izmeklēšanas, ja ražošanas process ir tāds, ka Savienības ražotāji varētu sākt ražot attiecīgā ražojuma veidu. Otrkārt, attiecībā uz ļoti tehniskām stieplēm (sk. 12. apsvērumu) tika konstatēts, ka šiem attiecīgā ražojuma veidiem ir identiskas vai līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, salīdzinot ar citiem līdzīga ražojuma veidiem, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare. Tādēļ šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(15)

Šie lietotāji arī apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma definīcijā būtu jāiekļauj stiepļu stieņi. Tomēr stiepļu stieņi ir izejviela, ko izmanto attiecīgā ražojuma izgatavošanā, bet tos var izmantot arī dažādu ražojumu, piemēram, savienotājelementu un naglu, ražošanā. Tāpēc pretēji izmeklētajam ražojumam stieņi nav uzskatāmi par gataviem tērauda ražojumiem. Aukstās formēšanas ražošanas procesā stiepļu stieņus, līdzīgi kā citus ražojumus, var pārvērst attiecīgajā ražojumā vai līdzīgajā ražojumā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, stiepļu stieņus nevar iekļaut ražojuma klāstā pamatregulas nozīmē.

(16)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ar šo tiek apstiprināta attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīcija pagaidu regulas 21. līdz 24. apsvērumā.

(17)

Pagaidu regulas 25. apsvērumā bija atsauce uz šādām shēmām, kurās, iespējams, notika subsīdiju piešķiršana:

(18)

Savienības ražošanas nozare uzskatīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā vairākas subsīdiju shēmas, īpaši reģionālās shēmas, un tādējādi Indijas ražotāju saņemtās subsīdijas nav pienācīgi novērtētas. Šāds apgalvojums ir nepamatots. Komisija izmeklēja visas valsts un vietējās subsīdiju shēmas, kas bija norādītas sūdzībā. Tomēr Komisija konstatēja, ka IP laikā atlasītie ražotāji eksportētāji bija saņēmuši subsīdijas tikai saistībā ar shēmām, kas minētas 14. apsvērumā.

(19)

Savienības ražošanas nozare arī apgalvoja, ka, tā kā paralēli notiekošajā antidempinga izmeklēšanā dati, ko iesniedza atlasītie Indijas ražotāji, tika atzīti par neuzticamiem un tika piemērots Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (7) 18. pants, šajā izmeklēšanā attiecīgi būtu bijis jāpiemēro atbilstošais pamatregulas 28. pants. Tomēr pamatregulas 28. pantu piemēro tikai tad, ja ir izpildīti tā nosacījumi, kas šajā gadījumā nav noticis attiecībā uz informāciju, ko sniedza atlasītie Indijas ražotāji. Tādēļ šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(20)

Izmeklēšana parādīja, ka DEPBS, DDS un AAS ir daļa no viena subsīdiju mehānisma, kas ir nodokļu atmaksāšanas mehānisms. Indija ilgstoši ir izmantojusi dažādus šā mehānisma veidus, bieži grozot atsevišķus apakšmehānismus. Izmeklēšana parādīja, ka ir lietderīgi šos apakšmehānismus analizēt kopā, jo parasti eksportētājiem ir jāizvēlas viens no tiem (jo tie ir savstarpēji izslēdzoši), un, ja viens apakšmehānisms tiek pārtraukts, jāpāriet uz citu.

(21)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 25. līdz 28. apsvērums.

(22)

Viens no atlasītajiem Indijas ražotajiem eksportētājiem apgalvoja, ka DEPBS nebūtu uzskatāma par kompensējamu subsīdiju, jo shēmas mērķis ir kompensēt ievedmuitas nodokļus. Turklāt tika apgalvots, ka ražojumam, uz kuru attiecas izmeklēšana, iekšzemē netiek ražoti izejmateriāli, tādēļ saprātīgs ir pieņēmums, ka visam importam piemērota nodokļu likme 5 % un Indijas valdības noteiktie griesti nodrošina pārmērīgas kompensācijas nepieļaušanu. Kā skaidrots pagaidu regulas 38. apsvērumā, šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem. Jo īpaši eksportētājam, kurš izmanto DEPBS, nav pienākuma ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar izmantoto izejmateriālu faktisko vērtību. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības izmantot DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli.

Indijas valdībai nav izdevies izveidot sistēmu, kas nodokļa atbrīvojuma summu attiecībā uz importētajiem izejmateriāliem saista ar to patēriņu eksportētās produkcijas ražošanā. Savukārt uzņēmumiem, kas izmanto šo shēmu, nav mehānisma, lai pierādītu, ka tie nav saņēmuši pārlieku [nodokļu] atmaksu. Turklāt šajā konkrētajā gadījumā uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tas nav saņēmis pārmērīgu kompensāciju, piemēram, tas būtu varējis saņemt kompensāciju par citām importētām precēm vai kompensāciju par importētajiem izejmateriāliem, neizmantojot to attiecīgā ražojuma ražošanai. Tāpat jānorāda, ka nav pareizs apgalvojums par to, ka nenotiek izejmateriālu ražošana iekšzemē, jo vismaz viens no pārbaudītajiem uzņēmumiem tos ražoja vietējā tirgū, bet vēl divi pārbaudītie uzņēmumi iepirka tos no vietējā ražotāja, nevis no iekšzemes tirgotāja importētāja. Tādēļ šos argumentus nevar pieņemt.

(23)

Viena ieinteresētā persona iebilda, ka DEPBS licences pārdošanas gadījumā faktiskā pārdošanas cena bija zemāka par licences vērtību un tādējādi kompensējamā ieguvuma vērtība bija zemāka par pagaidu kārtā noteikto. Tomēr ieguvums saskaņā ar šo shēmu tika aprēķināts, pamatojoties uz licences ietvaros piešķirto kredīta apjomu neatkarīgi no tā, vai licence tika izmantota ievedmuitas nodokļu kompensācijai vai arī licence faktiski tikusi pārdota. Licences pārdošana par cenu, kas ir zemāka par tās nominālvērtību, ir tīri komerciāls lēmums, kurš neietekmē saskaņā ar šo shēmu saņemto ieguvumu apjomu. Tādēļ šo argumentu nevar pieņemt.

(24)

Indijas valdība apgalvoja, ka IP laikā DEPBS tika atsaukta un tāpēc tā nebūtu jākompensē. Tā turklāt apgalvoja, ka, tā kā nodokļu atmaksa nav programma, kas turpina DEPBS, DEPBS nav jākompensē. DEPBS patiešām beidza pastāvēt 2011. gada 30. septembrī, IP laikā. Tomēr subsidēšana turpinājās. Tika konstatēts, ka kā alternatīvu DEPBS eksportētāji gūst labumu, izmantojot AAS un jo īpaši DDS. Kā aprakstīts pagaidu regulas 42.–44. apsvērumā, AAS un DDS tika pielāgotas, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no DEPBS. Turklāt ieguvumu būtība, t. i., ieņēmumi sakarā ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, visās trīs shēmās ir pilnīgi vienāda. Tādējādi uzņēmumiem ir izvēle, kuru shēmu izmantot, lai kompensētu muitas nodokļus. Tāpēc, neraugoties uz to, ka DEPBS beidza pastāvēt jau IP laikā, Indijas valdības piešķirtās subsīdijas IP laikā būtu jākompensē, jo visaptverošā ieguvumu sistēma turpināja pastāvēt – 20. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ visas nodokļu atmaksas shēmas veidoja vienu subsidēšanas mehānismu ar dažādiem, bieži mainīgiem apakšmehānismiem. Tādēļ šo argumentu nevar pieņemt.

(25)

Atbildot uz informācijas galīgo izpaušanu, Indijas valdība vairākkārt atkārtoja savus argumentus attiecībā uz DEPBS pārtraukšanu pēc informācijas galīgās izpaušanas. Tomēr, tā kā netika iesniegti jauni argumenti, kas liktu mainīt secinājumu par subsidēšanas saskaņā ar pārtraukto DEPBS aizstāšanu ar pielāgoto DDS, šo argumentu nevar pieņemt.

(26)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 29. līdz 47. apsvērums.

(27)

Turklāt tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs KEI Industries IP laikā izmantoja DEPBS. Subsīdijas likme bija 0,50 %.

(28)

Indijas valdība apgalvoja, ka DDS nebūtu uzskatāma par kompensējamu subsīdiju, jo shēmas mērķis ir kompensēt ievedmuitas nodokļus un akcīzes nodokli par izejmateriāliem. Kā paskaidrots pagaidu regulas 58. līdz 60. apsvērumā, šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā un III pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Jo īpaši nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības izmantot DDS sniegtos ieguvumus neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Iepriekšminēto apstiprināja konstatējumi apmeklētajos uzņēmumos un attiecīgie tiesību akti, proti, Indijas valdības apkārtraksts Nr. 24/2001, kā paskaidrots pagaidu regulas 60. apsvērumā. Turklāt sava iesnieguma 32. punktā Indijas valdība pati atzina, ka DDS var izraisīt pārlieku nodokļu atmaksu. Tādēļ Indijas valdības argumentu nevar pieņemt.

(29)

Indijas valdība arī iebilda, ka, lai gan izejmateriālu patēriņa pārbaudes sistēma ir nepilnīga, jo īpaši saņēmēju lielā skaita un ar viņu kontrolēšanu saistītā administratīvā sloga dēļ, būtu jāatzīst pastāvošais pārbaudes mehānisms, kura pamatā ir atlase. Tomēr šo argumentu nevar pieņemt, jo tas nav paredzēts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, I pielikuma i) punktā, II pielikumā vai III pielikumā.

(30)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 48. līdz 64. apsvērums.

(31)

Turklāt tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs KEI Industries IP laikā izmantoja DDS. Subsīdijas likme bija 0,29 %.

(32)

Viens no atlasītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka AAS būtu jāuzskata par nodokļa atmaksāšanas sistēmu, jo importētie materiāli tiek izmantoti eksportējamo preču ražošanai. Kā paskaidrots pagaidu regulas 76. apsvērumā, šajā gadījumā izmantotā apakšshēma nav pieļaujama nodokļa atmaksāšanas sistēma vai šīs sistēmas aizvietotāja pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā vai III pielikumā. Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Turklāt ielaides/izlaides standartnormas (“SION”) attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās nevar kalpot par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Minēto standartnormu būtība neļauj Indijas valdībai ar pietiekamu precizitāti pārbaudīt, kādi izejmateriālu apjomi tika patērēti eksportējamo ražojumu izgatavošanā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, kā paskaidrots pagaidu regulas 73. apsvērumā, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja pārbaudes sistēma faktiski netiek piemērota (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama, un arguments tiek noraidīts.

(33)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 65. līdz 80. apsvērums.

(34)

Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs KEI Industries IP laikā nav izmantojis AAS.

(35)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens Indijas ražotājs eksportētājs iesniedza piezīmes par kļūdu aprēķinos. Šī piezīme bija daļēji pamatota un tika ievērota subsīdiju summas aprēķinā. Tā kā vispārējā subsīdijas starpība šim uzņēmumam pat pirms minētās korekcijas bija mazāka par de minimis līmeni, korekcija nedz maina galīgo kompensācijas maksājumu šim uzņēmumam, nedz ietekmē vidējo subsīdijas starpību, kas aprēķināta atlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, vai valsts mēroga subsīdijas starpību.

(36)

Izņemot iepriekšminēto, tiek apstiprināts pagaidu regulas 81. līdz 91. apsvērums.

(37)

Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs KEI Industries IP laikā nav guvis labumu no EPCGS saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(38)

Indijas valdība apgalvoja, ka pagaidu regulas 92. apsvērumā Komisija kļūdaini norādījusi ECS juridisko pamatu. Indijas valdība norādīja, ka galvenais apkārtraksts DBOD Nr. DIR(Exp.) BC 01/04.02.02/2007-2008 (“MC 07-08”) un galvenais apkārtraksts DBOD Nr. DIR(Exp.) BC 09/04.02.02/2008-09 (“MC 08-09”) ir atjaunināts un ka IP laikā ECS juridiskais pamats bija galvenais apkārtraksts DBOD Nr. DIR(Exp.) BC 06/04.02.002/2010-11 (“MC 10-11”) un galvenais apkārtraksts DBOD Nr. DIR(Exp.) BC 04/04.02.002/2011-2012 (“MC 11-12”). Šajā jautājumā Indijas valdības apgalvojums tiešām ir pareizs.

(39)

Indijas valdība arī apgalvoja, ka, ja būtu ņemts vērā atbilstošais atjauninātais juridiskais pamats, Komisija būtu ievērojusi faktu, ka eksporta kredītiem piemērojamā maksimālā procentu likme, ko Indijas Rezervju banka (“IRB”) iepriekš bija noteikusi par obligātu komercbankām, attiecībā uz eksporta kredītiem rūpijās beidza pastāvēt pirms IP. Tādēļ šī shēma attiecībā uz kredītiem rūpijās vairs nav uzskatāma par subsīdiju. Izmeklēšanā konstatēja, ka divi atlasītie uzņēmumi faktiski guva labumu no eksporta kredītiem, ko izsniegušas privātās bankas ar likmēm, kas bija zemākas par Indijas Bankas noteikto atsauces likmi. Izmeklēšanā nekonstatēja komerciālus apsvērumus, kādēļ šīs privātās bankas ir izsniegušas kredītus ar diskontētām un acīmredzami zaudējumus radošām likmēm. Šāda banku aizdevumu izsniegšanas prakse varētu liecināt par to, ka joprojām pastāv valdības iesaiste. Tomēr izmeklēšanā netika gūti tāda līmeņa pierādījumi, kas nepieciešami saskaņā ar PTO noteikumiem, lai pierādītu, ka pastāv pastāvīga pienākumu uzticēšana vai norādījumu došana komercbankām. Tādēļ Komisija nolēma ieguvumu no diskontētajām atlaidēm neuzskatīt par subsīdiju saskaņā ar šo apakšshēmu, jo nebija pietiekamu pierādījumu Indijas valdības dotiem norādījumiem un/vai finansiālai līdzdalībai.

(40)

Visbeidzot, Indijas valdība iebilda, ka galvenā apkārtraksta pēdējā atjauninājumā DBOD Nr. DIR(Exp.) BC 06/04.02.002/2012-13 (“MC 12-13”), kas stājās spēkā divus mēnešus pēc IP beigām, ir atcelti eksporta kredītu procentu likmju griesti arī attiecībā uz eksporta kredītiem ārvalstu valūtās. Pamatojoties uz antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 1. punktu, Indijas valdība apgalvoja, ka šādā gadījumā arī šis eksporta kredītu shēmas elements nebūtu kompensējams, jo ir atcelti valdības norādījumi bankām. Lai gan iesniegtajā apkārtrakstā MC 12-13 ir noteikums, kas no 2012. gada maija ļauj komercbankām brīvi noteikt procentu likmes eksporta kredītiem ārvalstu valūtās, kā to apgalvoja Indijas valdība, šādas izmaiņas IRB norādījumos privātajām bankām izmeklēšanas laikā pašas par sevi nav pietiekamas, lai izslēgtu šo shēmu, jo valdība norādījumus var turpināt dot neoficiālā veidā, kam būtu nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tomēr, ņemot vērā iepriekšminēto secinājumu par apakšshēmu attiecībā uz eksporta kredītiem rūpijās, Komisija ir nolēmusi šajā posmā nenoteikt kompensēšanu par šo apakšshēmu attiecībā uz kredītiem ārvalstu valūtās.

(41)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ja nepieciešams, maksājuma likmes tiks koriģētas.

(42)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Indijas valdība iesniedza piezīmes par FMS. Indijas valdība apgalvoja, ka shēma ir ģeogrāfiski saistīta ar valstīm, kas nav Savienības sastāvā, un tādējādi Savienība nevar noteikt par to kompensēšanu. Tomēr Indijas valdība nevarēja apstrīdēt nedz shēmas praktisko īstenošanu, nedz to, ka ieguvumus no FMS var izmantot attiecīgajam ražojumam, proti, ka nodokļu kredīti saskaņā ar FMS ir brīvi pārvedami un ka tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejmateriālu vai preču, tostarp ražošanas līdzekļu, turpmāko importu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja, jo izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgais ražojums, ja to eksportē uz Savienību, var gūt labumu no šīs shēmas un to arī gūst.

(43)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. līdz 111. apsvērums.

(44)

Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs KEI Industries IP laikā nav izmantojis FMS.

(45)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vienīgais ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecās izmeklēšana un kurš izmantoja EOUS, iesniedza piezīmes par šo shēmu. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai vajadzētu izmantot atšķirīgu metodi, lai aprēķinātu ieguvumus no EOUS. Uzņēmums apgalvoja, ka konkrēti ieguvumi no EOUS būtu jāuzskata par pieļaujamu nodokļu atmaksas shēmu pamatregulas II un III pielikuma nozīmē un ka tādēļ tie nebūtu jākompensē.

(46)

Tomēr tika konstatēts, ka neatkarīgi no aprēķiniem izmantotās metodes šīs shēmas subsīdiju likme nepārsniegtu 0,95 %, kas nozīmē, ka kopējā subsīdijas starpība šim uzņēmumam būtu mazāka par de minimis līmeni. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav nepieciešams šīs izmeklēšanas sakarā turpināt šīs prasības analīzi.

(47)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 112. apsvērums.

(48)

Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs KEI Industries IP laikā nav guvis labumu no EOUS.

(49)

Ņemot vērā lēmumu neņemt vērā ieguvumus saskaņā ar ESC kā subsīdiju, kā tas aprakstīts 38. līdz 41. apsvērumā, un korekciju EPCGS ieguvuma aprēķinā vienam uzņēmumam, kā aprakstīts 35. apsvērumā, maksājuma likmes tika koriģētas, ja nepieciešams. Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem kompensējamo subsīdiju galīgais apjoms, kas izteikts ad valorem, tagad ir diapazonā no 0,79 % līdz 3,72 %.

(50)

Pārrēķinātā subsīdijas starpība izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, ir 3,41 %.

(51)

Pārrēķinātā valsts mēroga subsīdijas starpība ir 3,72 %.

(52)

Daži lietotāji apšaubīja Savienības ražotāju skaitu, kas minēts pagaidu regulas 116. apsvērumā. Tie apgalvoja, ka ražotāju skaits ir nepareizi noteikts un ka faktiski ražotāju skaits Savienības tirgū ir mazāks.

(53)

Komisija norāda, ka minētais apgalvojums netika pamatots, un pēc pārbaudes apstiprina pagaidu regulas 116. apsvērumā sniegto informāciju, proti, ka IP laikā Savienībā attiecīgo ražojumu ražoja 27 Savienības ražotāji. Tas ir skaits, kas noteikts, pamatojoties uz sūdzību, reprezentativitātes noteikšanas un izmeklēšanas laikā. Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un saņēma datus, kas tika izmantoti saistībā ar pašreizējo izmeklēšanu.

(54)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 117. līdz 119. apsvērums.

(55)

Daži lietotāji apgalvoja, ka kaitējuma analīzē nevajadzēja ņemt vērā datus par 2009. gadu, jo minētā gada finanšu krīzei bija kropļojoša ietekme jo īpaši uz Savienības patēriņu. Tomēr pat tad, ja 2009. gadu analīzē neņemtu vērā, joprojām būtu vērojama patēriņa tendence pieaugt (+ 5 %), kas liecina par situācijas uzlabojumu tirgū. Turklāt finanšu krīzes negatīvā ietekme ir atzīta pagaidu regulas 120. apsvērumā, bet tika secināts, ka situācija tirgū uzlabojas. Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 120. apsvērums.

(56)

Subsīdijas starpība, kas noteikta uzņēmumam KEI Industries, ir mazāka par de minimis līmeni, kas paredzēts pamatregulas 14. panta 5. punktā (sk. 49. apsvērumu). Tādēļ tiek uzskatīts, ka šis ražotājs eksportētājs IP laikā nav guvis labumu no subsīdiju shēmām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā rezultātā viņa importa apjoms tika izslēgts no subsidētā importa apjoma no Indijas. Viens ražotājs eksportētājs, proti, Venus group, apgalvoja, ka daži darījumi kļūdaini ir uzskaitīti divreiz. Komisija piekrita ražotājam eksportētājam, tādēļ šie darījumi tika izņemti no kopējā subsidētā importa no Indijas apjoma. Tāpēc tika pārskatīti subsidētā importa apjomi, tirgus daļa un vidējā cena.

(57)

Subsidēto importu apjoms un tirgus daļa:

(58)

IP laikā KEI Industries eksportēja nelielus attiecīgā ražojuma apjomus un arī Venus group iepriekš minētie darījumi attiecās uz nelieliem apjomiem, tādēļ šo importa apjomu atskaitīšana no Indijas subsidētā importa kopējā apjoma nerada izmaiņas tendencēs, kā aprakstīts pagaidu regulas 123. un 124. apsvērumā. Tādējādi minētie pagaidu regulas apsvērumi tiek apstiprināti.

(59)

Subsidētā importa vidējā cena:

(60)

Kā paskaidrots iepriekš, IP laikā KEI Industries eksportēja nelielus apjomus un dažu Venus group darījumu izslēgšana apjomu ietekmēja tikai mazliet. KEI Industries importa apjomu un iepriekšminēto Venus group darījumu izslēgšana no Indijas subsidētā importa kopējā apjoma tādējādi nerada būtiskas izmaiņas Indijas subsidētā importa vidējā cenā vai cenu samazinājuma aprēķinos. Pārrēķinātā cenu samazinājuma starpība ir 11,7 %. Attiecībā uz pārējo tiek apstiprināti konstatējumi, kas aprakstīti pagaidu regulas 128. līdz 130. apsvērumā.

(61)

Atbildot uz informācijas galīgo izpaušanu, Indijas valdība apgalvoja, ka Komisija ir piemērojusi pro rata samazinājumu attiecībā uz subsidēto importu tikai ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa apjomam, lai ņemtu vērā de minimis konstatējumus attiecībā uz KEI Industries un atskaitītu kļūdaini divreiz uzskaitītos Venus group darījumus. Šis apgalvojums balstās uz pārpratumu. Komisija ir piemērojusi pro rata samazināšanu visam importa apjomam, tostarp attiecībā uz importētājiem, kuri nesadarbojās. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida.

(62)

Dažas personas apgalvoja, ka pasaules ekonomikas krīzes apstākļos Savienības ražošanas nozares gūtie rezultāti būtu jāuzskata par pietiekami pozitīviem un ka, izņemot vienu kaitējuma rādītāju, proti, tirgus daļu, neviens no pārējiem rādītājiem neliecina par kaitējuma esamību.

(63)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena palielinājās par apmēram 34 %, kas ir ievērojami vairāk nekā tās ražošanas izmaksu palielinājums par 13 % tajā pašā laikposmā. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka attiecīgā laikposma sākumā, proti, 2009. gadā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena bija zemāka par ražošanas izmaksām un tikai no 2011. gada tā sāka pārdošanu par cenu, kas lielāka par ražošanas izmaksām.

(64)

Izmeklēšanā atklājās, ka, lai gan daži kaitējuma rādītāji (piemēram, ražošanas apjomi un jaudas izmantojums) uzrādīja pozitīvu tendenci vai palika nemainīgi (piemēram, nodarbinātība), vairāki citi rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli, proti, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem, attiecīgajā laikposmā nebija apmierinoši. Lai arī ieguldījumu rādītājs uzlabojās 2010. gadā, 2011. gadā un IP tas samazinājās zem 2009. gada rādītāja. Lai gan ir taisnība, ka ienākums no ieguldījumiem laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam palielinājās, sasniedzot 6,7 %, IP laikā tas atkal samazinājās līdz 0,8 %. Tāpat arī rādītāji, kas attiecas uz rentabilitāti un naudas plūsmu, uzlabojās līdz 2011. gadam, lai arī IP laikā tie atkal sāka pasliktināties. Tāpēc var secināt, ka situācija Savienības ražošanas nozarē pēc 2009. gada sāka uzlaboties, bet tās atkopšanos attiecīgi palēnināja subsidētais imports no Indijas.

(65)

Pēc vienas ieinteresētās personas pieprasījuma tiek apstiprināts, ka pagaidu regulas 153. apsvērumā noteiktie krājumi attiecas uz atlasīto Savienības uzņēmumu darbību.

(66)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka mērķa peļņas norma 5 % apmērā, kas noteikta pagaidu posmā, ir pārāk maza. Ieinteresētā persona savu apgalvojumu nebija pietiekami pamatojusi. Pagaidu regulas 148. apsvērumā ir paskaidroti iemesli šāda mērķa peļņas normas izvēlei, un izmeklēšanā netika atklāti citi iemesli, lai to mainītu. Tāpēc mērķa peļņas norma 5 % apmērā paliek spēkā, lai izdarītu galīgos konstatējumus.

(67)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares grūtību cēlonis lielā mērā ir strukturālas problēmas. Tāpēc mērķa peļņas norma 5 % apmērā bija arī nereāla.

(68)

Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru (8) iestādēm ir jānosaka peļņas norma, kādu Kopienas ražošanas nozare varētu pamatoti gūt normālas konkurences apstākļos, ja nebūtu subsidētā importa. Šajā gadījumā izrādījās, ka nav iespējams veikt šo analīzi par Savienības ražošanas nozares attiecīgo ražojumu turpmāk norādīto iemeslu dēļ. Pietiekama informācija, lai aprēķinātu attiecīgā ražojuma peļņas normu, ir pieejama tikai no 2007. gada. 2007. gadā peļņas norma bija 3,7 %; no 2008. gada finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ tā kļuva negatīva. Sūdzībā apgalvots un izmeklēšanā tika konstatēts, ka subsidētais imports sāka nonākt Savienības tirgū no 2007. gada, kad importa apjoms palielinājās no 17 727 tonnām 2006. gadā līdz 24 811,3 tonnām. Tāpēc iestādes ir noteikušas mērķa peļņas normas, pamatojoties uz faktisko peļņu, kas gūta tērauda rūpniecības citās nozarēs, kuras nav cietušas no importa par dempinga cenām un subsidētā importa (9).

(69)

Tāpēc Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozarei IP laikā ir nodarīts būtisks kaitējums.

(70)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pagaidu regulā ir ignorēts fakts, ka Savienības ražošanas nozare varēja gūt labumu no patēriņa pieauguma kopš 2009. gada, un ka Komisija nevar pieņemt, ka Savienības ražošanas nozare spēs saglabāt savu tirgus daļu uz nenoteiktu laiku.

(71)

Atbildot uz šiem argumentiem, jānorāda izmeklēšanā atklātais fakts, ka Indijas subsidētā importa tirgus daļa pieauga ātrāk nekā patēriņš Savienības tirgū. Indijas subsidētā importa apjoms pieauga par 110 %, bet patēriņš tajā pašā laikposmā palielinājās par 50 %. Turklāt izmeklēšanā arī atklājās, ka Indijas importa vidējā cena pastāvīgi bija zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu tajā pašā laikposmā un ka IP laikā tā bija par 11,7 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena. Tādējādi, lai gan Savienības ražošanas nozare zināmā mērā ir guvusi labumu no pieaugošā patēriņa un varētu arī palielināt pārdošanas apjomu par 40 %, tā nevarēja saglabāt savu tirgus daļu, kā tas būtu gaidāms, ņemot vērā tirgus apstākļu uzlabošanos un Savienības ražošanas nozares brīvo ražošanas jaudu.

(72)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nesubsidētā importa ietekme ir jāizvērtē atkārtoti, ņemot vērā to, ka KEI Industries tika noteikta de minimis subsīdijas starpība, un to, ka sakarā ar kļūdām, Venus group dažus darījumus uzskaitot divreiz, tie attiecīgi tika izslēgti no analīzes. Tās arī apgalvoja, ka nesubsidētā importa cenas bija zemākas nekā subsidētā importa cenas.

(73)

Nākamajā tabulā parādītas nesubsidēta eksporta apjoma un cenu tendences attiecīgajā periodā. Tā apjoms bija aptuveni trešā daļa no Indijas eksporta IP laikā, un tendence bija tāda pati kā subsidētajam importam.

(74)

Tādēļ ir pareizi, ka nesubsidētā importa cenas bija zemākas nekā subsidētā importa cenas. Tomēr nesubsidētā importa apjoms ir tikai trešā daļa no subsidētā importa apjoma. Tāpēc kaitējums, ko radījis nesubsidētais imports, neizjauc cēloņsakarību starp subsidēto importu no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu IP.

(75)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs un Indijas valdība atkārtoti apgalvoja, ka izmeklēšanā būtu jāiekļauj Ķīnas Tautas Republika un ka importa apjoma no Ķīnas Tautas Republikas ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari ir novērtēta par zemu.

(76)

Kā minēts pagaidu regulas 170. apsvērumā, nedz izmeklēšanas sākumposmā, nedz tās noslēdzošajā posmā nav nekādu pierādījumu par subsidēšanu, kas varētu pamatot antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanu saistībā ar importu, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc apgalvojums, ka Ķīnas Tautas Republiku būtu vajadzējis iekļaut izmeklēšanas jomā, nav pamatots un tiek noraidīts.

(77)

Tomēr importam no Ķīnas Tautas Republikas attiecīgajā laikposmā bija tendence pieaugt, un IP laikā tā tirgus daļa palielinājās līdz 8,3 %, kā apstiprināts pagaidu regulas 168. apsvērumā. Turklāt Ķīnas importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un Indijas ražotāju eksportētāju cenām Savienības tirgū. Tāpēc tika veikta papildu pārbaude, vai imports no Ķīnas Tautas Republikas varētu būt palielinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un izjaucis cēloņsakarību starp kaitējumu un Indijas subsidēto importu.

(78)

Pagaidu posmā pieejamā informācija liecināja, ka Ķīnas izcelsmes importa ražojumu klāsts ir atšķirīgs un ka Ķīnas ražojumu veidi atšķiras no ražojumiem, kurus pārdod Savienības ražošanas nozare, un pat no Indijas izcelsmes ražojumu veidiem, ko pārdod Savienības tirgū.

(79)

Pēc pagaidu pasākuma publicēšanas Komisija saņēma vairākas sūdzības, kurās tika norādīts uz iespēju, ka Ķīnas ražojumu imports par zemām cenām IP laikā izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(80)

Analīze, kas veikta, pamatojoties uz importa statistiku par diviem KN kodiem, izmeklēšanā parādīja, ka 29 % no Ķīnas izcelsmes importa veikti lētāko ražojumu tirgus segmentā (ar KN kodu 7223 00 99 ). Tas daļēji izskaidro to, kāpēc Ķīnas cenas vidēji ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un Indijas ražotāju eksportētāju cenas. Statistika attiecībā uz KN kodu 7223 00 99 arī atklāja, ka Ķīnas ražotāju klienti bija koncentrēti Apvienotajā Karalistē, kur Savienības ražošanas nozare faktiski nebija pārstāvēta.

(81)

Attiecībā uz KN kodu 7223 00 19 , pamatojoties uz RKN veiktā analīze parādīja, ka gan Savienības ražošanas nozare, gan Indijas ražotāji galvenokārt konkurēja dārgāko ražojumu tirgus segmentā, kur ražojumu ar tādu pašu KN kodu cenas var būt līdz četras reizes augstākas nekā lētāko ražojumu tirgus segmentā (10). Izmeklēšana arī parādīja, ka kopumā cenu izmaiņas ir saistītas ar ražojuma veidu un niķeļa saturu. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka Ķīnas eksportētāji pārsvarā pārdod zemākas kvalitātes ražojumu veidus, uz kuriem Savienības tirgū attiecas iepriekš minētais KN kods. Tāpēc ražojumu klāsts kļūst par dominējošo faktoru, izvērtējot Ķīnas importu.

(82)

Attiecībā uz importa no Ķīnas Tautas Republikas cenu līmeni jāuzsver, ka no 2009. gada līdz IP Ķīnas izcelsmes importa vidējā cena bija augstāka par subsidēto Indijas ražotāju eksportētāju cenām, kā tas redzams turpmākajā tabulā, kurā parādīta vidējā cena subsidētajam Indijas eksportam, uz ko attiecas KN kods 7223 00 19 .

(83)

IP laikā pirmo reizi Ķīnas izcelsmes importa vidējā cena samazinājās tiktāl, ka bija zemāka par Indijas izcelsmes subsidētā importa cenu. Tomēr tika atzīts, ka tas ir pagaidu novērojums, jo tajā pašā gadā pēc IP Ķīnas izcelsmes importa cenu līmenis pieauga un atkal bija augstāks nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(84)

Turklāt salīdzinājums starp importa apjomiem no Indijas un Ķīnas Tautas Republikas parādīja, ka jebkurā attiecīgā laikposma brīdī un jo īpaši IP laikā importa no Ķīnas Tautas Republikas apjoms bija daudz mazāks nekā imports no Indijas. Importa apjomi no Ķīnas Tautas Republikas kopumā pat nesasniedza pusi no kopējā Indijas izcelsmes importa apjoma.

(85)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek apstiprināts, ka Ķīnas izcelsmes importa ievērojama daļa IP laikā atšķiras no Savienības ražošanas nozares ražojumu klāsta un ka tieša konkurence ar ražojumiem, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, ir ierobežota.

(86)

Tādēļ imports no Ķīnas Tautas Republikas nebūtu varējis ietekmēt situāciju Savienības ražošanas nozarē tādā mērā, lai izjauktu cēloņsakarību starp Indijas subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādēļ ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 168. apsvērums.

(87)

Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražotāju slikto finansiālo stāvokli varēja izraisīt citu Savienības ražotāju konkurence, kas nebija sūdzības iesniedzēji vai neizteica atbalstu izmeklēšanai procedūras uzsākšanas brīdī.

(88)

Pārējo ražotāju tirgus daļa Savienībā bija šāda:

(89)

Savienības ražotāji, kuri nebija sūdzības iesniedzēji un nebija izteikuši atbalstu izmeklēšanai, veido 44 % no Savienības kopējā pārdošanas apjoma, kas minēts pagaidu regulas 139. apsvērumā. To pārdošanas apjoms pieauga par 58 % no aplēstām 34 926 tonnām 2009. gadā līdz 55 124 tonnām attiecīgajā laikposmā. Tomēr šāds pieaugums ir samērā neliels, salīdzinot ar subsidētā importa no Indijas pieaugumu tajā pašā laikposmā (+ 110 %). Turklāt minēto Savienības ražotāju tirgus daļa attiecīgajā laikposmā saglabājās relatīvi stabila un nekas neliecināja par to, ka viņu cenas ir zemākas par atlasīto Savienības ražotāju cenām. Tādēļ tiek secināts, ka viņu pārdošanas apjoms Savienības tirgū nepalielināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(90)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 176. līdz 179. apsvērums.

(91)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 180. apsvērums.

(92)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 181. līdz 188. apsvērums.

(93)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas septiņi lietotāji un viena lietotāju apvienība sazinājās ar Komisiju un izrādīja interesi par sadarbību izmeklēšanā. Pēc viņu pieprasījuma 2013. gada aprīlī viņiem tika nosūtītas anketas. Tomēr tikai divi lietotāji iesniedza pilnībā aizpildītu anketu, un kopumā lietotāji, kas sadarbojās, pārstāvēja 12 % no kopējā Indijas izcelsmes importa apjoma IP laikā un 2,5 % no kopējā patēriņa Savienībā. Pasākumu ekonomiskā ietekme uz lietotājiem tika izvērtēta atkārtoti, pamatojoties uz jaunajiem datiem, kas bija pieejami no atbildēm uz anketas jautājumiem, un divi lietotāji tika apmeklēti, lai pārbaudītu sniegto informāciju.

(94)

Lietotāji apgalvoja, ka pagaidu regulas 191. apsvērumā noteiktais rentabilitātes rādītājs 9 % ir pārāk augsts un neatspoguļo stāvokli lietotāju nozarē. Pamatojoties uz saņemtajām papildu atbildēm uz anketas jautājumiem, visiem lietotājiem, kas sadarbojās, vidējā rentabilitāte tika pārrēķināta un noteikta 2 % apmērā no apgrozījuma.

(95)

Tika arī konstatēts, ka lietotāju, kas sadarbojās, iepirkumi no Indijas veidoja vidēji 44 % no kopējiem attiecīgā ražojuma pirkumiem un ka diviem lietotājiem Indija bija vienīgais piegādes avots. IP laikā ražojuma (ietverot attiecīgo ražojumu) apgrozījums vidēji veidoja 14 % no to lietotāju apgrozījuma, kas sadarbojās.

(96)

Izskatot sliktāko scenāriju Savienības tirgum, t. i., ka potenciālu cenas pieaugumu nebūtu iespējams nodot tālāk izplatīšanas ķēdē un ka lietotāji turpinātu pirkt no Indijas iepriekšējā apjomā, nodokļa ietekme uz lietotāju rentabilitāti attiecīgā ražojuma izmantošanas vai iekļaušanas darbībās nozīmētu tās samazināšanos par vidēji 0,25 procentu punktiem līdz 1,75 %.

(97)

Komisija atzīst, ka ietekme individuālā līmenī būs nozīmīgāka attiecībā uz tiem lietotājiem, kuri saņēma visu importu no Indijas. Tomēr tādu nav daudz – divi no lietotājiem, kas sadarbojās. Turklāt viņiem ir iespēja – ar noteikumu, ka viņu Indijas ražotāji sadarbojas, – pieprasīt maksājumu kompensāciju saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, ja visi nosacījumi šādai atmaksāšanai ir izpildīti.

(98)

Daži lietotāji atkārtoti pauda bažas, ka pasākumi ietekmēs noteiktus stiepļu veidus, ko neražo Eiropā, proti, tā saukto 200. sērijas ražojumu, kā minēts pagaidu regulas 194. apsvērumā. Saskaņā ar lietotāju teikto tas, ka Savienībā šādus ražojuma veidus neražo, ir saistīts ar zemo pieprasījumu un īpašo ražošanas procesu.

(99)

Tomēr izmeklēšana parādīja, ka šādu veidu nerūsējošā tērauda stieples Savienības ražošanas nozare izgatavo un ka tās veido Savienības tirgus nelielu daļu. Tāpat lietotājiem ir pieejami alternatīvi piegādes avoti no valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumi. Turklāt diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem noteica 0 % kompensācijas maksājuma likmi, tāpēc pasākumu noteikšanai nebūs nozīmīga ietekme uz viņu piegādēm. Turklāt tiem pašiem mērķiem var izmantot citus nerūsējošā tērauda stiepļu ražojumu veidus. Tādēļ pasākumu piemērošana nevar būtiski ietekmēt Savienības tirgu vai šos lietotājus. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(100)

Daži lietotāji norādīja, ka līdzīga ražojuma piegādes laiks no Savienības ražotājiem ir garāks, salīdzinot ar attiecīgā ražojuma piegādes laiku no Indijas. Tomēr iespēja tirgotājiem veidot ražojuma uzkrājumus un nodrošināt to tūlītēju pieejamību neskar faktiskos pierādījumus attiecībā uz subsidētā importa negatīvo ietekmi. Tādēļ minētais apgalvojums bija jānoraida.

(101)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pat tad, ja pasākumu attiecībā uz importu no Indijas ietekme uz dažiem lietotājiem būtu negatīvāka nekā uz citiem, tiek uzskatīts, ka Savienības tirgus savukārt būs ieguvējs no pasākumu ieviešanas. Jo īpaši tiek uzskatīts, ka godīgu tirdzniecības apstākļu Savienības tirgū atjaunošana ļaus Savienības ražošanas nozarei pielāgot savas cenas ražošanas izmaksām, saglabāt ražošanu un nodarbinātību, atgūt iepriekš zaudēto tirgus daļu un gūt labumu no lielākiem apjomradītiem ietaupījumiem. Tam vajadzētu dot iespēju ražošanas nozarei sasniegt samērīgu peļņas normu, kas ļautu tai efektīvi darboties vidējā termiņā un ilgtermiņā. Vienlaikus nozare uzlabos savu vispārējo finansiālo stāvokli. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumiem kopumā būs ierobežota ietekme uz lietotājiem un nesaistītiem importētājiem. Tāpēc tiek secināts, ka pasākumu sniegtās priekšrocības kopumā atsver ietekmi uz attiecīgā ražojuma lietotājiem Savienības tirgū.

(102)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 197. līdz 199. apsvērums.

(103)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek apstiprināts pagaidu regulas 200. līdz 201. apsvērums.

(104)

Tā kā netika saņemtas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 203. līdz 206. apsvērums.

(105)

KEI Industries tika aprēķināta individuālā kaitējuma starpība, jo šā uzņēmuma galīgā subsīdijas starpība bija de minimis līmenī, kā minēts iepriekš 49. apsvērumā.

(106)

Ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulā izmantotā metodika.

(107)

Atbilstīgi iepriekš minētajam un saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu galīgais kompensācijas maksājums jānosaka tādā līmenī, kas būtu pietiekams, lai novērstu subsidēta importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto subsīdijas starpību.

(108)

Tādējādi kompensācijas maksājuma likmes tika noteiktas, salīdzinot kaitējuma starpību un subsīdijas starpību. Tāpēc ierosināto kompensācijas maksājumu likmes ir šādas:

(109)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas noteiktas šajā darba dokumentā, pamatojas uz pašreizējā izmeklēšanā iegūtajiem atzinumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto situāciju šajos uzņēmumos. Šīs maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi tādu Indijas izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo konkrētās minētās juridiskās personas. Uz importētajiem ražojumiem, kurus ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šā darba dokumenta rezolutīvajā daļā, ieskaitot ražošanas vienības, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un tiem piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(110)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties būtu jānosūta Komisijai (11), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu pārmaiņām. Attiecīgā gadījumā regula, ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus, tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(111)

Ņemot vērā konstatēto subsīdijas starpību un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apjomu, uzskata, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu kompensācijas maksājumu, galīgi jāiekasē tādā apjomā, ciktāl tās vienādas ar noteiktā galīgā maksājuma lielumu,