Eiropas Savienības L 171/2017

4.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1180

(2017. gada 24. februāris)

par grozījumiem Deleģētajā regulā (ES) 2017/118, ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus jūras vides aizsargāšanai Ziemeļjūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 11. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantu dalībvalstīm ir pilnvaras savos ūdeņos pieņemt zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu pienākumus, kuri noteikti Savienības tiesību normās vides jomā, ieskaitot Padomes Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (3) 13. panta 4. punktu.

(2)

Direktīvas 92/43/EEK 6. pantā prasīts dalībvalstīm noteikt īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vajadzīgos aizsardzības (saglabāšanas) pasākumus, kuri atbilst minētās direktīvas pielikumos uzskaitītajās teritorijās sastopamo dabisko dzīvotņu veidu (biotopu) un sugu ekoloģiskajām prasībām. Tur arī noteikts, ka dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās novērstu dabisko biotopu un dzīvotņu noplicināšanos, kā arī ievērojamu traucējumu sugām, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktu dalībvalstīm jāpieņem pasākumu programmas, kurās iekļauti arī telpiskās aizsardzības pasākumi, kas sekmē vienotus un reprezentatīvus aizsargājamo jūras teritoriju tīklus un pienācīgi aptver ekosistēmu daudzveidību, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas saskaņā ar Biotopu direktīvu, īpaši aizsargājamās teritorijas saskaņā ar Putnu direktīvu (4) un aizsargājamās jūras teritorijas, par ko Kopiena vai attiecīgās dalībvalstis vienojušās, pildot noslēgtos starptautiskos vai reģionālos nolīgumus.

(4)

Ja dalībvalsts uzskata, ka ir jāpieņem pasākumi Savienības vides tiesību aktos noteikto tās pienākumu izpildei un citas dalībvalstis ir tieši ieinteresētas tās zvejniecības pārvaldībā, kuru ietekmētu šādi pasākumi, Komisijai ir pilnvaras tādus pasākumus noteikt ar deleģētiem aktiem uz ieinteresēto dalībvalstu iesniegta kopīga ieteikuma pamata.

(5)	2016. gada 5. septembrī Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2017/118 (5), ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus jūras vides aizsargāšanai Ziemeļjūrā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 3. punktu ierosinātāja dalībvalsts Dānija Komisijai un dalībvalstīm ar tiešu ieinteresētību pārvaldībā ir sniegusi attiecīgo informāciju par vajadzīgajiem papildu pasākumiem, ieskaitot šo pasākumu pamatojumu, atbalstošus zinātniskus pierādījumus un praktiskās īstenošanas un izpildes detaļas.

(7)

2016. gada 16. novembrī pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi Dānija, Vācija un Zviedrija iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras vēl četrās Dānijas Natura 2000 teritorijās Kategatā. Pasākumi aizliedz zvejas darbības ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem rifu (biotopa tips 1170) zonās un visas zvejas darbības burbuļojošo rifu (biotopa tips 1180) zonās.

(8)

Grunts zvejas darbībām, kurās izmanto pārvietojamus zvejas rīkus, kas saskaras ar grunti, ir negatīva ietekme uz rifu biotopiem, jo tāda darbība ietekmē rifu struktūras un to bioloģisko daudzveidību. Tāpēc Deleģētajā regulā (ES) 2017/118 būtu jāiekļauj aizliegums zvejot ar šādiem rīkiem attiecīgajos Dānijas rifu apgabalos, kā izklāstīts kopīgajā ieteikumā. Burbuļojošie rifi ir īpaši trauslas struktūras, un katra fiziska iedarbība apdraud to saglabāšanās stāvokli. Tāpēc minētajā regulā būtu jāiekļauj arī visu zvejas darbību aizliegums attiecīgajos burbuļojošo rifu apgabalos, kā izklāstīts kopīgajā ieteikumā.

(9)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK (6)) 2016. gada 6. decembra zinātniskajā ieteikumā norādīja, ka ieteiktos saglabāšanas mērķus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas minētas kopīgajā ieteikumā, nevar pilnībā sasniegt bez pienācīgiem pasākumiem, kuri minētajos apgabalos novērstu zvejas darbības.

(10)

ZZTEK norādīja uz dažām problēmām saglabāšanas pasākumu kontrolē un izpildē attiecīgajās teritorijās. Dalībvalstīm ir pienākums pieņemt atbilstošus pasākumus, iedalīt piemērotus resursus un izveidot struktūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopīgās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā veikto darbību kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi. Var veikt dažādus pasākumus, piemēram, visiem attiecīgajiem kuģiem uzlikt pienākumu biežāk sūtīt kuģu satelītnovērošanas sistēmas reģistrētos pozīcijas ziņojumus vai, pamatojoties uz riska pārvaldību, attiecīgos apgabalus valsts kontroles sistēmā identificēt kā augsta riska apgabalus, lai tādā veidā reaģētu uz ZZTEK bažām.

(11)

Dānija sniedza sīkas ziņas par uzraudzības un kontroles pasākumiem, kuros ņemta vērā pašreizējā zvejas aktivitāte šajās teritorijās. Kontroles pasākumos iesaistīta zvejniecību inspicēšana jūrā un pastāvīga novērošana, ko Dānijas zvejas uzraudzības centrs īsteno ar riska pārvaldības sistēmu. Papildus kuģu satelītnovērošanas sistēmas datiem tiek izmantota arī automātiskas identifikācijas sistēma.

(12)	Ir svarīgi nodrošināt ar šo regulu ieviesto pasākumu novērtēšanu, it īpaši zvejas aizliegumu ievērošanas kontroli. Tādēļ Dānijai būtu jāveic turpmāka novērtēšana, lai atbilstību zvejniecības aizliegumiem nodrošinātu ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šās regulas stāšanās spēkā.

(13)	Deleģētā regula (ES) 2017/118 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)	Zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi, kas noteikti šajā regulā, neskar citus spēkā esošus vai turpmākus pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir attiecīgo teritoriju saglabāšana, ieskaitot zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģētās regulas (ES) 2017/118 grozījumi

Deleģēto regulu (ES) 2017/118 groza šādi:

6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Pārskate

1. Līdz 2017. gada 30. jūnijam attiecīgās dalībvalstis novērtē 3. un 4. pantā noteikto pasākumu īstenošanu

a)	I pielikumā noteiktajos apgabalos 1(1), 1(2) un 1(3); un

b)	II pielikumā noteiktajos apgabalos 2(1)–2(2).

2. Līdz 2017. gada 31. jūlijam attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai 1. punktā minētās novērtēšanas kopsavilkuma ziņojumu.

3. Līdz 2018. gada 31. oktobrim attiecīgās dalībvalstis novērtē 3. un 4. pantā noteikto pasākumu īstenošanu

a)	I pielikumā noteiktajos apgabalos 1(4)–1(7); un

b)	II pielikumā noteiktajos apgabalos 2(22), 2(23) un 2(24).

4. Līdz 2018. gada 30. novembrim attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai 3. punktā minētās novērtēšanas kopsavilkuma ziņojumu.”;

2)	I pielikumu aizstāj ar šās regulas I pielikuma tekstu;

3)	II pielikumu aizstāj ar šās regulas II pielikuma tekstu;

4)	III pielikumu aizstāj ar šās regulas III pielikuma tekstu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 24. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(5) Komisijas 2016. gada 5. septembra Deleģētā regula (ES) 2017/118, ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus jūras vides aizsargāšanai Ziemeļjūrā (OV L 19, 25.1.2017., 10. lpp.).

(6) stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/55543/2016-12_STECF+16-24+-+JR+for+Natura+2000+sites+under+CFP+art.11_JRCxxx.pdf

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

1. grupas apgabalu koordinātas

Apgabals 1(1): 166. biotops, Natura 2000 191. teritorija (ES kods: DK00VA248) Herthas Flak

Punkts	Z plat.	A gar.
1S	57°39,422′	10°49,118′
2S	57°39,508′	10°49,602′
3S	57°39,476′	10°49,672′
4S	57°39,680′	10°50,132′
5S	57°39,312′	10°50,813′
6S	57°39,301′	10°51,290′
7S	57°38,793′	10°52,365′
8S	57°38,334′	10°53,201′
9S	57°38,150′	10°52,931′
10S	57°38,253′	10°52,640′
11S	57°37,897′	10°51,936′
12S	57°38,284′	10°51,115′
13S	57°38,253′	10°50,952′
14S	57°38,631′	10°50,129′
15S	57°39,142′	10°49,201′
16S	57°39,301′	10°49,052′
17S	57°39,422′	10°49,118′

Apgabals 1(2): 168. biotops, Natura 2000 192. teritorija (ES kods: DK00VA249) Læsø Trindel & Tønneberg Banke

Punkts	Z plat.	A gar.
1S	57°25,045′	11°6,757′
2S	57°26,362′	11°6,858′
3S	57°27,224′	11°9,239′
4S	57°26,934′	11°10,026′
5S	57°27,611′	11°10,938′
6S	57°28,053′	11°11,000′
7S	57°28,184′	11°11,547′
8S	57°28,064′	11°11,808′
9S	57°28,843′	11°13,844′
10S	57°29,158′	11°15,252′
11S	57°29,164′	11°16,861′
12S	57°29,017′	11°17,266′
13S	57°29,080′	11°17,597′
14S	57°28,729′	11°18,494′
15S	57°28,486′	11°18,037′
16S	57°28,258′	11°18,269′
17S	57°27,950′	11°18,239′
18S	57°27,686′	11°18,665′
19S	57°27,577′	11°18,691′
20S	57°27,525′	11°18,808′
21S	57°27,452′	11°18,837′
22S	57°27,359′	11°18,818′
23S	57°26,793′	11°17,929′
24S	57°27,984′	11°15,500′
25S	57°27,676′	11°14,758′
26S	57°25,998′	11°17,309′
27S	57°25,946′	11°17,488′
28S	57°26,028′	11°17,555′
29S	57°26,060′	11°17,819′
30S	57°26,011′	11°18,360′
31S	57°25,874′	11°18,666′
32S	57°25,683′	11°18,646′
33S	57°25,417′	11°18,524′
34S	57°25,377′	11°18,408′
35S	57°25,330′	11°18,039′
36S	57°25,175′	11°17,481′
37S	57°24,928	11°17,579′
38S	57°24,828′	11°17,366′
39S	57°24,891′	11°17,049′
40S	57°25,128′	11°17,118′
41S	57°25,249′	11°16,721′
42S	57°25,211′	11°16,592′
43S	57°25,265′	11°16,162′
44S	57°25,170′	11°15,843′
45S	57°25,245′	11°15,562′
46S	57°25,208′	11°15,435′
47S	57°25,278′	11°15,083′
48S	57°25,462′	11°15,059′
49S	57°25,517′	11°15,007′
50S	57°25,441′	11°14,613′
51S	57°25,610′	11°14,340′
52S	57°25,630′	11°14,119′
53S	57°25,629′	11°13,827′
54S	57°25,738′	11°13,658′
55S	57°25,610′	11°13,392′
56S	57°25,625′	11°13,176′
57S	57°25,933′	11°12,379′
58S	57°25,846′	11°11,959′
59S	57°25,482′	11°12,956′
60S	57°25,389′	11°13,083′
61S	57°25,221′	11°13,212′
62S	57°25,134′	11°13,221′
63S	57°25,031′	11°13,077′
64S	57°25,075′	11°12,751′
65S	57°24,817′	11°12,907′
66S	57°24,747′	11°12,862′
67S	57°24,616′	11°13,229′
68S	57°24,549′	11°13,240′
69S	57°24,347′	11°13,093′
70S	57°24,256′	11°13,288′
71S	57°24,145′	11°13,306′
72S	57°24,051′	11°13,138′
73S	57°23,818′	11°13,360′
74S	57°23,649′	11°13,280′
75S	57°23,553′	11°13,260′
76S	57°23,432′	11°13,088′
77S	57°23,416′	11°12,861′
78S	57°23,984′	11°9,081′
79S	57°25,045′	11°6,757′

Apgabals 1(3): 167. biotops, Natura 2000 207. teritorija (ES kods: DK00VA299) Lysegrund

Punkts	Z plat.	A gar.
1S	56°19,367′	11°46,017′
2S	56°18,794′	11°48,153′
3S	56°17,625′	11°48,541′
4S	56°17,424′	11°48,117′
5S	56°17,864′	11°47,554′
6S	56°17,828′	11°47,265′
7S	56°17,552′	11°47,523′
8S	56°17,316′	11°47,305′
9S	56°17,134′	11°47,260′
10S	56°16,787′	11°46,753′
11S	56°16,462′	11°46,085′
12S	56°16,455′	11°43,620′
13S	56°17,354′	11°42,671′
14S	56°18,492′	11°42,689′
15S	56°18,950′	11°41,823′
16S	56°19,263′	11°41,870′
17S	56°19,802′	11°40,939′
18S	56°19,989′	11°41,516′
19S	56°18,967′	11°43,600′
20S	56°19,460′	11°44,951′
21S	56°19,367′	11°46,017′

Apgabals 1(4): 169. biotops, Natura 2000 193. teritorija (ES kods: DK00VA250) Store Middelgrund

Punkts	Z plat.	A gar.
1	56°34,52′	12°2,208′
1	56°34,612′	12°2,136′
1	56°35,19′	12°2,285′
1	56°35,474′	12°2,817′
1	56°35,465′	12°4,468′
1	56°35,233′	12°5,415′
1	56°33,428′	12°6,808′
1	56°32,915′	12°5,233′
1	56°31,324′	12°4,355′
1	56°31,318′	12°2,235′

Apgabals 1(5): 204. biotops, Natura 2000 204. teritorija (ES kods: DK00VA303) Schultz og Hastens Grund samt Briseis Flak

Punkts	Z plat.	A gar.
1	56°11,54′	11°11,308′
1	56°12,748′	11°11,412′
1	56°12,977′	11°11,076′
1	56°13,812′	11°11,019′
1	56°14,318′	11°11,153′
1	56°16,409′	11°12,95′
1	56°16,553′	11°13,137′
1	56°16,645′	11°13,574′
1	56°17,029′	11°14,117′
1	56°17,401′	11°14,234′
1	56°17,495′	11°14,355′
1	56°17,543′	11°15,095′
1	56°17,511′	11°15,328′
1	56°17,047′	11°15,456′
1	56°16,571′	11°14,971′
1	56°16,555′	11°14,611′
1	56°15,931′	11°14,504′
1	56°15,479′	11°14,11′
1	56°14,679′	11°14,013′
1	56°14,193′	11 14,207′
1	56°12,565′	11°13,067′
1	56°11,523′	11°13,443′
1	56°11,247′	11°14,042′
1	56°10,105′	11°13,247′
1	56°9,516′	11°11,983′
1	56°9,417′	11°11,258′
1	56°9,476′	11°10,556′
1	56°8,737′	11°8,954′
1	56°8,756′	11°8,568′
1	56°9,334′	11°8,269′
1	56°9,907′	11°8,446′
1	56°9,914′	11°9,319′
1	56°10,4′	11°10,654′
1	56°10,362′	11°11,298′
1	56°10,805′	11°11,88′
1	56°11,184′	11°11,956′
2	56°20,985′	11°22,005′
2	56°20,367′	11°19,136′
2	56°19,547′	11°17,294′
2	56°18,7′	11°15,982′
2	56°18,724′	11°18,399′
2	56°20,817′	11°20,511′
2	56°18,27′	11°17,204′
2	56°18,629′	11°17,695′
2	56°18,078′	11°16,411′
2	56°18,7′	11°15,982′
2	56°20,257′	11°22,733′
2	56°20,13′	11°22,319′
2	56°19,134′	11°18,983′

Apgabals 1(6): 9. biotops, Natura 2000 9. teritorija (ES kods: DK00FX010) Strandenge på Læsø og havet syd herfor

Punkts	Z plat.	A gar.
1	57°16,590′	11°14,495′
1	57°16,256′	11°14,59′
1	57°16,169′	11°14,409′
1	57°16,169′	11°14,209′
1	57°16,677′	11°12,483′
1	57°17,116′	11°12,001′
1	57°16,556′	11°13,269′
1	57°17,591′	11°12,392′
1	57°17,86′	11°13,122′
1	57°17,55′	11°13,861′
7	57°5,371′	11°20,659′
7	57°6,381′	11°21,944′
7	57°5,91′	11°22,787′
7	57°5,18′	11°22,809′
7	57°8,174′	11°16,527′
7	57°8,68′	11°18,549′
7	57°7,534′	11°20,441′
7	57°6,804′	11°20,398′
7	57°5,816′	11°19,63′
7	57°6,634′	11°17,078′
7	57°8,174′	11°16,527′
7	57°4,903′	11°22,463′
8	57°9,615′	11°17,231′
8	57°10,129′	11°13,882′
8	57°2,822′	11°17,65′
8	57°11,948′	11°12,687′
8	57°12,088′	11°11,741′
8	57°10,658′	11°12,883′
8	57°3,599′	11°17,885′
8	57°5,012′	11°16,909′
8	57°8,004′	11°13,522′
8	57°9,202′	11°17,358′
8	57°1,939′	11°16,417′
8	57°1,962′	11°14,827′
8	57°0,983′	11°14,342′
8	57°1,274′	11°10,035′
8	57°2,903′	11°6,783′
8	57°9,434′	11°17,472′
8	57°3,496′	11°7,083′
8	57°2,717′	11°11,757′
8	57°4,945′	11°9,468′
8	57°6,501′	11°10,111′
8	57°10,612′	11°11,461′
8	57°11,716′	11°11,244′
8	57°12,088′	11°11,741′
8	57°3,177′	11°6,659′
10	57°6,231′	11°8,031′
10	57°5,661′	11°7,912′
10	57°6,118′	11°6,363′
10	57°5,32′	11°6,254′
10	57°4,912′	11°6,315′
10	57°4,942′	11°7,2′
10	57°7,305′	11°6,688′
10	57°7,293′	11°5,893′
10	57°7,147′	11°7,866′
10	57°7,293′	11°5,893′
10	57°6,946′	11°5,845′
11	57°5,31′	10°59,197′
11	57°4,371′	10°56,279′
11	57°3,443′	10°58,93′
11	57°6,547′	11°1,968′
11	57°1,808′	10°58,496′
11	57°1,597′	10°57,823′
11	57°2,366′	10°53,025′
11	57°4,236′	11°5,614′
11	57°2,764′	10°51,91′
11	57°7,571′	11°4,806′
11	57°7,936′	11°3,651′
11	57°7,953′	11°2,667′
11	57°7,198′	11°5,634′
11	57°6,366′	10°52,893′
11	57°4,98′	10°50,473′
11	57°3,356′	10°51,401′
11	57°7,443′	10°58,998′
11	57°7,198′	11°5,634′
11	57°6,471′	11°5,125′
11	57°6,751′	11°2,224′
11	57°3,535′	11°5,08′
11	57°4,354′	10°59,94′

Apgabals 1(7): 20. biotops, Natura 2000 20. teritorija (ES kods: DK00FX257) Havet omkring Nordre Rønner

Punkts	Z plat.	A gar.
1	57°25,564′	11°1,008′
1	57°25,474′	11°1,727′
1	57°25,29′	11°1,947′
1	57°24,992′	11°1,863′
1	57°24,724′	11°1,233′
1	57°24,785′	11°0,981′
1	57°25,008′	11°0,467′
1	57°24,837′	11°0,331′
1	57°24,813′	11°0,153′
1	57°24,837′	10°59,992′
1	57°24,927′	10°59,909′
1	57°25,004′	10°59,935′
1	57°25,223′	11°0,27′
1	57°25,564′	11°1,008′
1	57°25,12′	11°1,924′
17	57°20,061′	11°2,851′
17	57°19,734′	11°0,84′
17	57°19,812′	11°0,697′
17	57°19,891′	11°0,335′
17	57°19,621′	10°59,763′
17	57°19,398′	10°59,772′
17	57°19,174′	11°0,903′
17	57°19,579′	11°3,014′
17	57°19,776′	11°3,182′
17	57°19,912′	11°3,156′
17	57°20,061′	11°2,851′
18	57°22,145′	10°57,371′
18	57°20,103′	10°55,273′
18	57°22,57′	10°57,338′
18	57°22,66′	10°56,892′
18	57°21,115′	10°55,086′
18	57°22,634′	10°56,392′
18	57°19,757′	10°54,713′
18	57°20,042′	10°54,207′
18	57°22,512′	10°55,648′
18	57°21,238′	10°53,014′
18	57°21,634′	10°53,434′
18	57°22,151′	10°54,627′
18	57°21,263′	10°55,473′
18	57°21,169′	10°56,585′
18	57°20,831′	10°53,127′
19	57°22,957′	11°4,239′
19	57°22,64′	11°4,987′
19	57°21,687′	11°5,546′
19	57°21,85′	11°6,385′
19	57°21,559′	11°6,792′
19	57°21,026′	11°6,641′
19	57°20,663′	11°6,423′
19	57°20,435′	11°6,035′
19	57°20,219′	11°4,913′
19	57°20,173′	11°3,355′
19	57°20,351′	11°1,386′
19	57°20,676′	10°59,222′
19	57°20,968′	10°59,072′
19	57°21,64′	10°59,792′
19	57°22,075′	10°58,079′
19	57°22,814′	10°57,873′
19	57°23,349′	10°58,116′
19	57°23,44′	10°59,169′
19	57°23,291′	11°1,892′
19	57°23,44′	10°59,169′

”

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

2. grupas apgabalu koordinātas

Apgabals 2(1): 166. biotops, Natura 2000 191. teritorija (ES kods: DK00VA248) Herthas Flak burbuļojošo rifu zona

Punkts	Z plat.	A gar.
1B	57°38,334′	10°53,201′
2B	57°38,15′	10°52,931′
3B	57°38,253′	10°52,64′
4B	57°38,237′	10°52,15′
5B	57°38,32′	10°51,974′
6B	57°38,632′	10°51,82′
7B	57°38,839′	10°52,261′
8B	57°38,794′	10°52,36′
9B	57°38,334′	10°53,201′

Apgabals 2(2): 168. biotops, Natura 2000 192. teritorija (ES kods: DK00VA249) Læsø Trindel & Tønneberg Banke burbuļojošo rifu zona

Punkts	Z plat.	A gar.
1B	57°27,496′	11°15,033′
2B	57°25,988′	11°17,323′
3B	57°25,946′	11°17,488′
4B	57°25,417′	11°18,524′
5B	57°25,377′	11°18,408′
6B	57°25,346′	11°18,172′
7B	57°25,330′	11°18,039′
8B	57°25,175′	11°17,481′
9B	57°24,928′	11°17,579′
10B	57°24,828′	11°17,366′
11B	57°24,891′	11°17,049′
12B	57°25,128′	11°17,118′
13B	57°25,249′	11°16,721′
14B	57°25,211′	11°16,592′
15B	57°25,263′	11°16,177′
16B	57°25,170′	11°15,843′
17B	57°25,240′	11°15,549′
18B	57°26,861′	11°15,517′
19B	57°26,883′	11°14,998′
20B	57°27,496′	11°15,033′

Apgabals 2(3): BRATTEN 1.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
1.1.	58,54797	10,61234	58°32,87790′	10°36,74060′
1.2	58,54242	10,59708	58°32,54500′	10°35,82450′
1.3	58,57086	10,57829	58°34,25170′	10°34,69750′
1.4	58,57113	10,58584	58°34,26810′	10°35,15060′

Apgabals 2(4): BRATTEN 2.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
2.1.	58,58333	10,70000	58°35,00000′	10°42,00000′
2.2.	58,56370	10,70000	58°33,82200′	10°42,00000′
2.3	58,56834	10,68500	58°34,10000′	10°41,10000′
2.4	58,58333	10,67333	58°35,00000′	10°40,40000′

Apgabals 2(5): BRATTEN 3.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
3.1.	58,55448	10,66622	58°33,26910′	10°39,97320′
3.2	58,53817	10,65876	58°32,29020′	10°39,52570′
3.3	58,56064	10,62589	58°33,63840′	10°37,55310′
3.4	58,58333	10,60196	58°35,00000′	10°36,11730′
3.5	58,58333	10,64007	58°35,00000′	10°38,40390′

Apgabals 2(6): BRATTEN 4.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
4.1	58,41829	10,56322	58°25,09750′	10°33,79350′
4,2	58,44104	10,54711	58°26,46240′	10°32,82670′
4.3	58,46111	10,53893	58°27,66680′	10°32,33610′
4.4	58,49248	10,55864	58°29.54890′	10°33,51860′
4.5	58,47846	10,58575	58°28,70790′	10°35,14500′
4.6	58,45570	10,60806	58°27,34200′	10°36,48350′
4.7	58,42942	10,58963	58°25,76550′	10°35,37770′

Apgabals 2(7): BRATTEN 5.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
5.1	58,46216	10,62166	58°27,72940′	10°37,29940′
5.2	58,48256	10,59473	58°28,95350′	10°35,68400′
5.3	58,50248	10,58245	58°30,14850′	10°34,94690′
5.4	58,50213	10,61104	58°30,12770′	10°36,66250′
5.5	58,47972	10,63392	58°28,78320′	10°38,03540′

Apgabals 2(8): BRATTEN 6.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
6.1.	58,45450	10,49373	58°27,26970′	10°29,62370′
6.2	58,46727	10,47881	58°28,03640′	10°28,72850′
6.3	58,48976	10,46582	58°29,38550′	10°27,94900′
6.4	58,49126	10,47395	58°29,47550′	10°28,43730′
6.5	58,47369	10,50004	58°28,42150′	10°30,00260′
6.6	58,45435	10,49995	58°27,26080′	10°29,99710′

Apgabals 2(9): BRATTEN 7A.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
7A.1	58,42132	10,53168	58°25,27900′	10°31,90080′
7A.2	58,41075	10,51853	58°24,64520′	10°31,11190′
7A.3	58,41982	10,50999	58°25,18910′	10°30,59960′
7A.4	58,44487	10,51291	58°26,69240′	10°30,77450′
7A.5	58,45257	10,52057	58°27,15410′	10°31,23410′
7A.6	58,44918	10,52936	58°26,95050′	10°31,76140′
7A.7	58,42423	10,52271	58°25,45370′	10°31,36260′

Apgabals 2(10): BRATTEN 7B.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
7B.1	58,38556	10,51815	58°23,13340′	10°31,08930′
7B.2	58,39907	10,50486	58°23,94410′	10°30,29150′
7B.3	58,41075	10,51853	58°24,64520′	10°31,11190′
7B.4	58,42132	10,53168	58°25,27900′	10°31,90080′
7B.5	58,41613	10,54764	58°24,96810′	10°32,85830′
7B.6	58,38776	10,53394	58°23,26560′	10°32,03650′

Apgabals 2(11): BRATTEN 7C.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
7C.1	58,32839	10,44780	58°19.70320′	10°26.86790′
7C.2	58,33196	10,43976	58°19.91750′	10°26.38560′
7C.3	58,34390	10,44579	58°20.63390′	10°26.74760′
7C.4	58,36412	10,46309	58°21.84690′	10°27.78530′
7C.5	58,39907	10.50486	58°23.94410′	10°30.29150′
7C.6	58,38556	10.51815	58°23.13340′	10°31.08930′
7C.7	58,38172	10.50243	58°22.90310′	10°30.14580′
7C.8	58,34934	10.46503	58°20.96020′	10°27.90180′
7C.9	58,33436	10.45233	58°20.06130′	10°27.13950′

Apgabals 2(12): BRATTEN 7D.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
7D.1	58,32839	10,44780	58°19,70320′	10°26,86790′
7D.2	58,30802	10,43235	58°18,48120′	10°25,94100′
7D.3	58,31273	10,42636	58°18,76400′	10°25,58170′
7D.4	58,32300	10,43560	58°19,38030′	10°26,13580′
7D.5	58,33196	10,43976	58°19,91750′	10°26,38560′

Apgabals 2(13): BRATTEN 7E.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
7E.1	58,30802	10,43235	58°18,48120′	10°25,94100′
7E.2	58,30260	10,42276	58°18,15610′	10°25,36540′
7E.3	58,30642	10,41908	58°18,38510′	10°25,14470′
7E.4	58,31273	10,42636	58°18,76400′	10°25,58170′

Apgabals 2(14): BRATTEN 8.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
8.1.	58,35013	10,56697	58°21,00780′	10°34,01820′
8.2	58,35000	10,54678	58°21,00000′	10°32,80660′
8.3	58,36596	10,54941	58°21,95780′	10°32,96480′
8.4	58,36329	10,56736	58°21,79740′	10°34,04160′

Apgabals 2(15): BRATTEN 9 A.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
9A.1	58,28254	10,48633	58°16,95260′	10°29,17970′
9A.2	58,28185	10,46037	58°16,91100′	10°27,62230′
9A.3	58,32814	10,47828	58°19,68840′	10°28,69670′
9A.4	58,32314	10,49764	58°19,38860′	10°29,85840′

Apgabals 2(16): BRATTEN 9 B.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
9B.1	58,28254	10,49986	58°16,95260′	10°29,99170′
9B.2	58,30184	10,50257	58°18,11030′	10°30,15410′
9B.3	58,30128	10,51117	58°18,07690′	10°30,67040′
9B.4	58,28560	10,51374	58°17,13590′	10°30,82450′

Apgabals 2(17): BRATTEN 10.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
10.1.	58,40548	10,47122	58°24,32870′	10°28,27330′
10.2.	58,39710	10,45111	58°23,82620′	10°27,06670′
10.3.	58,41923	10,45140	58°25,15390′	10°27,08390′
10.4	58,43279	10,45575	58°25,96770′	10°27,34510′
10.5	58,41816	10,46972	58°25,08960′	10°28,18310′

Apgabals 2(18): BRATTEN 11.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
11.1.	58,44546	10,48585	58°26,72760′	10°29,15080′
11.2	58,43201	10,48224	58°25,92060′	10°28,93410′
11.3	58,44293	10,46981	58°26,57590′	10°28,18890′
11.4	58,46009	10,46709	58°27,60540′	10°28,02550′

Apgabals 2(19): BRATTEN 12.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
12.1	58,31923	10,39146	58°19,15400′	10°23,48740′
12.2	58,33421	10,41007	58°20,05280′	10°24,60400′
12.3	58,32229	10,41228	58°19,33750′	10°24,73680′
12.4	58,30894	10,39258	58°18,53660′	10°23,55460′

Apgabals 2(20): BRATTEN 13.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
13.1	58,53667	10,41500	58°32,20000′	10°24,90020′
13.2	58,55302	10,40684	58°33,18120′	10°24,41050′
13.3	58,55827	10,41840	58°33,49610′	10°25,10420′
13.4	58,54551	10,42903	58°32,73030′	10°25,74190′

Apgabals 2(21): BRATTEN 14.

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
14.1	58,26667	10,02858	58°16,00000′	10°1,71510′
14.2	58,51269	10,14490	58°30,76120′	10°8,69400′
14.3	58,53608	10,18669	58°32,16510′	10°11,20140′
14.4	58,46886	10,23659	58°28,13140′	10°14,19520′
14.5	58,31137	10,26041	58°18,68210′	10°15,62490′
14.6	58,26667	10,16996	58°16,00000′	10°10,19740′

Apgabals 2(22): 169. biotops, Natura 2000 193. teritorija (ES kods: DK00VA250) Store Middelgrund burbuļojošo rifu zona

Punkts	Z plat.	A gar.
B-2	56°33,544′	12°6,298′
B-2	56°33,409′	12°5,528′
B-2	56°33,335′	12°5,519′
B-2	56°33,265′	12°5,575′
B-2	56°33,383′	12°6,519′
B-2	56°33,476′	12°5,629′
B-2	56°33,544′	12°6,298′
B-2	56°33,517′	12°6,446′
B-2	56°33,443′	12°6,52′
B-2	56°33,331′	12°6,476′
B-2	56°33,292′	12°6,396′
B-2	56°33,224′	12°5,717′

Apgabals 2(23): 9. biotops, Natura 2000 9. teritorija (ES kods: DK00FX010) Strandenge på Læsø og havet syd herfor burbuļojošo rifu zona

Punkts	Z plat.	A gar.
B-2	57°15,542′	10°45,194′
B-2	57°15,604′	10°45,344′
B-2	57°15,614′	10°45,557′
B-2	57°15,446′	10°45,761′
B-2	57°15,124′	10°45,67′
B-2	57°15,04′	10°45,438′
B-2	57°15,139′	10°45,208′
B-2	57°15,542′	10°45,194′
B-3	57°13,714′	10°46,124′
B-3	57°13,788′	10°46,399′
B-3	57°13,53′	10°46,837′
B-3	57°13,421′	10°46,821′
B-3	57°13,233′	10°46,369′
B-3	57°13,225′	10°46,199′
B-3	57°13,305′	10°46,023′
B-3	57°13,714′	10°46,124′
B-4	57°13,175′	10°46,559′
B-4	57°13,298′	10°46,613′
B-4	57°13,37′	10°46,818′
B-4	57°13,286′	10°47,075′
B-4	57°13,115′	10°47,045′
B-4	57°13,069′	10°46,751′
B-5	57°15,382′	10°51,675′
B-5	57°15,132′	10°52,02′
B-5	57°15,382′	10°51,675′
B-5	57°15,401′	10°51,986′
B-5	57°15,271′	10°52,139′
B-5	57°15,13′	10°51,715′
B-5	57°15,246′	10°51,612′
B-6	57°15,146′	10°51,413′
B-6	57°15,265′	10°51,276′
B-6	57°15,276′	10°50,991′
B-6	57°15,007′	10°51,29′
B-6	57°15,276′	10°50,991′
B-6	57°15,123′	10°50,862′
B-6	57°15,011′	10°51,016′
B-9	57°7,285′	11°8,669′
B-9	57°7,256′	11°9,263′
B-9	57°6,929′	11°9,478′
B-9	57°6,675′	11°9,137′
B-9	57°6,707′	11°8,498′
B-9	57°7,285′	11°8,669′
B-9	57°7,046′	11°8,343′
B-12	57°2,207′	10°57,537′
B-12	57°2,081′	10°57,168′
B-12	57°1,881′	10°57,05′
B-12	57°1,799′	10°57,111′
B-12	57°1,656′	10°57,457′
B-12	57°1,649′	10°57,5′
B-12	57°1,889′	10°58,494′
B-12	57°1,752′	10°58,311′
B-12	57°1,633′	10°57,929′
B-12	57°2,207′	10°57,537′
B-12	57°2,244′	10°58,141′
B-12	57°2,201′	10°58,248′
B-12	57°1,972′	10°58,528′
B-13	57°7,65′	11°2,894′
B-13	57°7,501′	11°3,03′
B-13	57°7,409′	11°3,539′
B-13	57°7,453′	11°3,718′
B-13	57°7,707′	11°3,935′
B-13	57°7,838′	11°3,837′
B-13	57°7,93′	11°3,614′
B-13	57°7,941′	11°3,373′
B-13	57°7,942′	11°3,31′
B-13	57°7,877′	11°3,093′
B-13	57°7,872′	11°3,077′
B-13	57°7,409′	11°3,258′
B-13	57°7,549′	11°3,894′
B-13	57°7,872′	11°3,077′
B-13	57°7,783′	11°2,965′
B-14	57°9,651′	11°16,75′
B-14	57°9,202′	11°17,358′
B-14	57°9,528′	11°16,459′
B-14	57°9,348′	11°16,415′
B-14	57°9,528′	11°16,459′
B-14	57°9,649′	11°17,006′
B-14	57°9,434′	11°17,472′
B-14	57°9,615′	11°17,231′
B-14	57°9,182′	11°16,531′
B-14	57°9,094′	11°16,95′
B-15	57°7,089′	11°17,532′
B-15	57°7,014′	11°17,903′
B-15	57°6,837′	11°18,035′
B-15	57°6,683′	11°17,999′
B-15	57°6,522′	11°17,479′
B-15	57°6,605′	11°17,172′
B-15	57°6,698′	11°17,063′
B-15	57°6,778′	11°17,027′
B-15	57°6,793′	11°17,021′
B-15	57°6,905′	11°17,047′
B-15	57°7,033′	11°17,211′
B-15	57°6,57′	11°17,784′

Apgabals 2(24): 20. biotops, Natura 2000 20. teritorija (ES kods: DK00FX257) Havet omkring Nordre Rønner burbuļojošo rifu zona

Punkts	Z plat.	A gar.
B-3	57°26,016′	10°59,043′
B-3	57°25,683′	10°58,337′
B-3	57°25,906′	10°58,09′
B-3	57°26,191′	10°58,652′
B-4	57°26,23′	10°59,318′
B-4	57°26,357′	10°59,266′
B-4	57°26,375′	10°58,909′
B-4	57°26,097′	10°59,228′
B-4	57°26,375′	10°58,909′
B-4	57°26,225′	10°58,796′
B-4	57°26,113′	10°58,93′
B-5	57°25,681′	10°58,575′
B-5	57°25,545′	10°58,468′
B-5	57°25,39′	10°58,583′
B-5	57°25,364′	10°58,894′
B-5	57°25,515′	10°59,05′
B-5	57°25,659′	10°58,968′
B-5	57°25,681′	10°58,575′
B-6	57°25,441′	10°57,453′
B-6	57°25,608′	10°57,415′
B-6	57°25,688′	10°57,605′
B-6	57°25,523′	10°57,957′
B-6	57°25,408′	10°57,813′
B-6	57°25,608′	10°57,415′
B-6	57°25,663′	10°57,895′
B-10	57°24,973′	10°53,21′
B-10	57°24,54′	10°53,719′
B-10	57°24,973′	10°53,21′
B-10	57°24,988′	10°53,482′
B-10	57°24,733′	10°54,043′
B-10	57°24,581′	10°53,99′
B-10	57°24,804′	10°53,132′
B-11	57°25,064′	10°54,588′
B-11	57°24,852′	10°54,493′
B-11	57°24,781′	10°54,874′
B-11	57°24,924′	10°55,053′
B-11	57°25,068′	10°54,936′
B-11	57°25,064′	10°54,588′
B-12	57°24,739′	10°58,133′
B-12	57°24,878′	10°58,216′
B-12	57°24,992′	10°57,798′
B-12	57°24,996′	10°58,095′
B-12	57°24,85′	10°57,68′
B-12	57°24,732′	10°57,833′
B-13	57°23,058′	10°56,857′
B-13	57°23,205′	10°56,485′
B-13	57°22,944′	10°56,445′
B-13	57°23,205′	10°56,485′
B-13	57°23,089′	10°56,289′
B-13	57°22,94′	10°56,712′
B-13	57°23,197′	10°56,754′
B-14	57°23,821′	10°56,317′
B-14	57°23,538′	10°56,582′
B-14	57°23,821′	10°56,317′
B-14	57°23,59′	10°56,302′
B-14	57°23,694′	10°56,23′
B-14	57°23,675′	10°56,756′
B-14	57°23,828′	10°56,661′
B-15	57°23,393′	10°51,3′
B-15	57°23,455′	10°51,039′
B-15	57°23,561′	10°50,998′
B-15	57°23,684′	10°51,09′
B-15	57°23,514′	10°51,538′
B-15	57°23,677′	10°51,428′
B-16	57°22,969′	10°49,591′
B-16	57°22,921′	10°49,501′
B-16	57°22,816′	10°49,487′
B-16	57°22,735′	10°49,619′
B-16	57°22,722′	10°49,734′
B-16	57°22,761′	10°49,938′
B-16	57°22,919′	10°49,988′
B-16	57°22,971′	10°49,841′
B-16	57°22,993′	10°49,718′
B-16	57°22,866′	10°49,475′
B-16	57°22,768′	10°49,538′
B-16	57°22,993′	10°49,718′
B-20	57°26,397′	10°56,392′
B-20	57°26,404′	10°56,415′
B-20	57°26,413′	10°56,446′
B-20	57°26,618′	10°57,292′
B-20	57°26,555′	10°57,383′
B-20	57°26,344′	10°56,29′
B-20	57°26,379′	10°56,352′
B-20	57°26,184′	10°56,277′
B-20	57°26,582′	10°56,907′
B-20	57°26,085′	10°57,231′
B-20	57°26,413′	10°56,446′
B-20	57°26,645′	10°57,215′
B-20	57°26,652′	10°57,129′
B-20	57°26,648′	10°57,08′
B-20	57°26,64′	10°57,025′
B-20	57°26,621′	10°56,973′
B-20	57°26,422′	10°56,555′
B-20	57°26,355′	10°56,912′
B-20	57°26,527′	10°56,881′
B-20	57°26,418′	10°56,49′
B-20	57°26,388′	10°56,369′
B-21	57°23,075′	11°2,044′
B-21	57°23,243′	11°1,61′
B-21	57°23,295′	11°1,816′
B-21	57°23,298′	11°1,827′
B-21	57°23,293′	11°1,849′
B-21	57°23,256′	11°2,034′
B-21	57°23,163′	11°2,085′
B-21	57°23,023′	11°1,885′
B-21	57°23,037′	11°1,684′
B-21	57°23,132′	11°1,592′
B-21	57°23,243′	11°1,61′
B-22	57°25,491′	11°0,852′
B-22	57°25,562′	11°1,005′
B-22	57°25,564′	11°1,008′
B-22	57°25,541′	11°1,188′
B-22	57°25,298′	11°1,417′
B-22	57°25,54′	11°1,198′
B-22	57°25,232′	11°1,019′
B-22	57°25,383′	11°0,818′
B-22	57°25,424′	11°1,389′
B-22	57°25,202′	11°1,239′
B-23	57°25,302′	11°0,479′
B-23	57°25,254′	11°0,698′
B-23	57°25,165′	11°0,746′
B-23	57°24,837′	10°59,992′
B-23	57°25,302′	11°0,479′
B-23	57°25,241′	11°0,31′
B-23	57°25,223′	11°0,27′
B-23	57°25,004′	10°59,935′
B-23	57°24,927′	10°59,909′
B-23	57°24,813′	11°0,153′
B-23	57°24,837′	11°0,331′
B-23	57°25,008′	11°0,467′
B-23	57°25,075′	11°0,729′

”

III PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

Aizsargājamās jūras teritorijas Bratten koordinātas

Punkts	Z plat.	A gar.	Z plat.	A gar.
1 NV	58,58333	10,27120	58°35,00000′	10°16,27200′
2 NO	58,58333	10,70000	58°35,00000′	10°42,00000′
3 SO	58,26667	10,70000	58°16,00000′	10°42,00000′
4 SV	58,26667	10,02860	58°16,00000′	10°1.71600′
5 V	58,5127	10,14490	58°30,76200′	10°8.69400′

”

4.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/30

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1181

(2017. gada 2. marts),

ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2017/117, ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt jūras vidi Baltijas jūrā un ar ko atceļ Deleģēto regulu (ES) 2015/1778

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantu dalībvalstīm ir pilnvaras savos ūdeņos pieņemt zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu pienākumus, kuri noteikti Savienības tiesību aktos vides jomā, tostarp Padomes Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (3) 13. panta 4. punktā.

(2)

Direktīvas 92/43/EEK 6. pantā prasīts dalībvalstīm noteikt īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vajadzīgos aizsardzības [saglabāšanas] pasākumus, kuri atbilst minētās direktīvas pielikumos uzskaitītajās teritorijās sastopamo dabisko dzīvotņu veidu [biotopu] un sugu ekoloģiskajām prasībām. Tur arī noteikts, ka dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās novērstu dabisko biotopu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī ievērojamu traucējumu sugām, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktu dalībvalstīm jāpieņem pasākumu programmas, kurās iekļauti arī telpiskās aizsardzības pasākumi, kas sekmē vienotus un reprezentatīvus aizsargājamo jūras teritoriju tīklus un pienācīgi aptver ekosistēmu daudzveidību, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas saskaņā ar Biotopu direktīvu, īpaši aizsargājamās teritorijas saskaņā ar Putnu direktīvu (4) un aizsargājamās jūras teritorijas, par ko Kopiena vai attiecīgās dalībvalstis vienojušās saskaņā ar starptautiskiem vai reģionāliem nolīgumiem, kuros tās ir puses.

(4)

Ja dalībvalsts uzskata, ka tai, lai izpildītu Savienības vides tiesību aktos noteiktos pienākumus, ir jāpieņem pasākumi un ja citas dalībvalstis ir tiešā veidā ieinteresētas tās zvejniecības pārvaldībā, kuru šādi pasākumi ietekmētu, Komisijai ir pilnvaras tādus pasākumus noteikt ar deleģētiem aktiem uz ieinteresēto dalībvalstu iesniegta kopīga ieteikuma pamata.

(5)	Komisija 2016. gada 5. septembrī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2017/117 (5), ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt jūras vidi Baltijas jūrā un ar ko atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 (6).

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 3. punktu Dānija Komisijai un dalībvalstīm, kas ir tiešā veidā ieinteresētas pārvaldībā, ir sniegusi attiecīgo informāciju par konkrētiem vajadzīgiem papildu pasākumiem, ieskaitot šo pasākumu pamatojumu, atbalstošus zinātniskus pierādījumus un praktiskās īstenošanas un izpildes detaļas.

(7)

Dānija, Zviedrija, Vācija un Polija 2016. gada 30. novembrī iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras vēl trijās Dānijas Natura 2000 teritorijās Baltijas jūrā. Minētais ieteikums tika iesniegts pēc apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi.

(8)	Ieteiktie pasākumi aizliedz zvejas darbības ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem rifu (1170. tipa biotops) zonās un tās apņemošajās buferzonās.

(9)

Grunts zvejas darbībām, kurās izmanto pārvietojamus zvejas rīkus, kas saskaras ar grunti, ir negatīva ietekme uz rifu biotopiem, jo šāda darbība ietekmē rifu struktūras un to bioloģisko daudzveidību. Tāpēc Deleģētajā regulā (ES) 2017/117 būtu jāiekļauj aizliegums zvejot ar šādiem rīkiem attiecīgajos Dānijas rifu apgabalos, kā izklāstīts kopīgajā ieteikumā.

(10)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2016. gada 6. decembra zinātniskajā ieteikumā (7) norādīja, ka ieteiktos saglabāšanas mērķus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas minētas kopīgajā ieteikumā, nevar pilnībā sasniegt bez pienācīgiem pasākumiem, kuri nepieļautu zvejas darbības minētajos apgabalos.

(11)

ZZTEK norādīja uz dažām problēmām saglabāšanas pasākumu kontrolē un izpildē attiecīgajās teritorijās. Dalībvalstīm ir pienākums pieņemt atbilstošus pasākumus, iedalīt piemērotus resursus un izveidot struktūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā veikto darbību kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi. Var veikt dažādus pasākumus, piemēram, visiem attiecīgajiem kuģiem uzlikt pienākumu biežāk sūtīt VMS reģistrētos pozīcijas ziņojumus vai, pamatojoties uz riska pārvaldību, attiecīgos apgabalus valsts kontroles sistēmā identificēt kā augsta riska apgabalus, lai tādā veidā reaģētu uz ZZTEK bažām.

(12)

Dānija sniedza detalizētu informāciju par uzraudzības un kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kuros ņemta vērā pašreizējā zvejas aktivitāte šajos apgabalos. Šajos kontroles pasākumos iesaistīta zvejniecību inspicēšana jūrā un pastāvīga uzraudzība, ko Dānijas zvejas uzraudzības centrs īsteno ar riskam atbilstošu pārvaldības sistēmu. Papildus VMS datiem tiek izmantota arī automātiskas identifikācijas sistēma.

(13)	Ir svarīgi nodrošināt ar šo regulu ieviesto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši zvejas aizliegumu ievērošanas kontroli. Tādēļ Dānijai būtu jāveic turpmāka novērtēšana, lai atbilstību zvejniecības aizliegumiem nodrošinātu ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(14)	Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2017/117 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)	Zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi, kas noteikti šajā regulā, neskar citus spēkā esošus vai turpmākus pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir attiecīgo teritoriju saglabāšana, ieskaitot zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2017/117

Deleģēto regulu (ES) 2017/117 groza šādi:

1)	regulas 2. panta c) punktu svītro;

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Pārskatīšana

1. Dānija, Vācija un Zviedrija līdz 2017. gada 30. jūnijam novērtē 3. un 4. pantā noteikto pasākumu īstenošanu 1.–7. apgabalā, kas noteikti pielikumā.

2. Dānija, Vācija un Zviedrija līdz 2017. gada 31. jūlijam iesniedz Komisijai 1. punktā minētās novērtēšanas kopsavilkuma ziņojumu.

3. Dānija, Zviedrija, Vācija un Polija līdz 2018. gada 31. oktobrim novērtē 3. un 4. pantā noteikto pasākumu īstenošanu 8., 9. un 10. apgabalā, kas noteikti pielikumā.

4. Dānija, Zviedrija, Vācija un Polija līdz 2018. gada 30. novembrim iesniedz Komisijai 3. punktā minētās novērtēšanas kopsavilkuma ziņojumu.”;

3)	pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(5) Komisijas 2016. gada 5. septembra Deleģētā regula (ES) 2017/117, ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt jūras vidi Baltijas jūrā un ar ko atceļ Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 (OV L 19, 25.1.2017., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2015. gada 25. jūnija Deleģētā regula (ES) 2015/1778, ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt rifu zonas Dānijas suverenitātē esošajos ūdeņos Baltijas jūrā un Kategatā (OV L 259, 6.10.2015., 5. lpp.).

(7) 2016-12_STECF 16-24 – JR for Natura 2000 sites under CFP art.11_JRCxxx.pdf

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Ierobežotie apgabali – akmens rifu aizsardzības zonu koordinātas

1. apgabals. Biotops Nr. 205, Natura 2000 teritorija Nr. 205 (ES kods: DK00VA304), Munkegrund

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1S	55°57,190′	10°51,690′
2S	55°57,465′	10°51,403′
3S	55°57,790′	10°51,477′
4S	55°57,976′	10°52,408′
5S	55°57,985′	10°54,231′
6S	55°58,092′	10°54,315′
7S	55°58,092′	10°57,432′
8S	55°57,920′	10°57,864′
9S	55°57,526′	10°57,861′
10S	55°56,895′	10°57,241′
11S	55°57,113′	10°53,418′
12S	55°57,050′	10°53,297′
13S	55°57,100′	10°52,721′
14S	55°57,275′	10°52,662′
15S	55°57,296′	10°52,435′
16S	55°57,399′	10°52,244′
17S	55°57,417′	10°52,116′
18S	55°57,251′	10°52,121′
19S	55°57,170′	10°51,919′
20S	55°57,190′	10°51,690′

2. apgabals. Biotops Nr. 174, Natura 2000 teritorija Nr. 198 (ES kods: DK00VA255), Hatterbarn

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1S	55°51,942′	10°49,294′
2S	55°52,186′	10°49,309′
3S	55°52,655′	10°49,509′
4S	55°52,676′	10°49,407′
5S	55°52,892′	10°49,269′
6S	55°52,974′	10°49,388′
7S	55°53,273′	10°49,620′
8S	55°53,492′	10°50,201′
9S	55°53,451′	10°50,956′
10S	55°53,576′	10°51,139′
11S	55°53,611′	10°51,737′
12S	55°53,481′	10°52,182′
13S	55°53,311′	10°52,458′
14S	55°53,013′	10°52,634′
15S	55°52,898′	10°52,622′
16S	55°52,778′	10°52,335′
17S	55°52,685′	10°52,539′
18S	55°52,605′	10°52,593′
19S	55°52,470′	10°52,586′
20S	55°52,373′	10°52,724′
21S	55°52,286′	10°52,733′
22S	55°52,129′	10°52,572′
23S	55°52,101′	10°52,360′
24S	55°52,191′	10°52,169′
25S	55°51,916′	10°51,824′
26S	55°51,881′	10°51,648′
27S	55°51,970′	10°51,316′
28S	55°51,976′	10°51,064′
29S	55°52,325′	10°50,609′
30S	55°52,647′	10°50,687′
31S	55°52,665′	10°50,519′
32S	55°52,091′	10°50,101′
33S	55°51,879′	10°50,104′
34S	55°51,810′	10°49,853′
35S	55°51,790′	10°49,482′
36S	55°51,942′	10°49,294′

3. apgabals. Biotops Nr. 172, Natura 2000 teritorija Nr. 196 (ES kods: DK00VA253), Ryggen

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1S	55°37,974′	10°44,258′
2S	55°37,942′	10°45,181′
3S	55°37,737′	10°45,462′
4S	55°37,147′	10°44,956′
5S	55°36,985′	10°45,019′
6S	55°36,828′	10°44,681′
7S	55°36,521′	10°44,658′
8S	55°36,527′	10°43,575′
9S	55°37,163′	10°43,663′
10S	55°37,334′	10°43,889′
11S	55°37,974′	10°44,258′

4. apgabals. Biotops Nr. 175, Natura 2000 teritorija Nr. 199 (ES kods: DK00VA256), Broen

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1S	55°11,953′	11°0,089′
2S	55°12,194′	11°0,717′
3S	55°12,316′	11°0,782′
4S	55°12,570′	11°1,739′
5S	55°12,743′	11°1,917′
6S	55°12,911′	11°2,291′
7S	55°12,748′	11°2,851′
8S	55°12,487′	11°3,188′
9S	55°12,291′	11°3,088′
10S	55°12,274′	11°3,108′
11S	55°12,336′	11°3,441′
12S	55°12,023′	11°3,705′
13S	55°11,751′	11°2,984′
14S	55°11,513′	11°2,659′
15S	55°11,390′	11°2,269′
16S	55°11,375′	11°2,072′
17S	55°11,172′	11°1,714′
18S	55°11,069′	11°0,935′
19S	55°11,099′	11°0,764′
20S	55°11,256′	11°0,588′
21S	55°11,337′	11°0,483′
22S	55°11,582′	11°0,251′
23S	55°11,603′	11°0,254′
24S	55°11,841′	11°0,033′
25S	55°11,953′	11°0,089′

5. apgabals. Biotops Nr. 210, Natura 2000 teritorija Nr. 189 (ES kods: DK007X079), Ertholmene

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1S	55°19,496′	15°9,290′
2S	55°20,441′	15°9,931′
3S	55°20,490′	15°10,135′
4S	55°20,284′	15°10,690′
5S	55°20,216′	15°10,690′
6S	55°20,004′	15°11,187′
7S	55°19,866′	15°11,185′
8S	55°19,596′	15°11,730′
9S	55°19,820′	15°12,157′
10S	55°19,638′	15°12,539′
11S	55°19,131′	15°12,678′
12S	55°18,804′	15°11,892′
13S	55°18,847′	15°10,967′
14S	55°19,445′	15°9,885′
15S	55°19,387′	15°9,717′
16S	55°19,496′	15°9,290′

6. apgabals. Biotops Nr. 209, Natura 2000 teritorija Nr. 209 (ES kods: DK00VA308), Davids Banke

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1S	55°20,167′	14°41,386′
2S	55°20,354′	14°40,754′
3S	55°21,180′	14°39,936′
4S	55°22,000′	14°39,864′
5S	55°22,331′	14°39,741′
6S	55°22,449′	14°39,579′
7S	55°23,150′	14°39,572′
8S	55°23,299′	14°39,890′
9S	55°23,287′	14°40,793′
10S	55°23,011′	14°41,201′
11S	55°22,744′	14°41,206′
12S	55°22,738′	14°41,775′
13S	55°22,628′	14°42,111′
14S	55°22,203′	14°42,439′
15S	55°22,050′	14°42,316′
16S	55°21,981′	14°41,605′
17S	55°21,050′	14°41,818′
18S	55°20,301′	14°41,676′
19S	55°20,167′	14°41,386′

7. apgabals. Biotops Nr. 212, Natura 2000 teritorija Nr. 212 (ES kods: DK00VA310), Bakkebrædt & Bakkegrund

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1S	54°57,955′	14°44,869′
2S	54°58,651′	14°41,755′
3S	54°59,234′	14°41,844′
4S	54°59,458′	14°43,025′
5S	54°59,124′	14°44,441′
6S	54°59,034′	14°44,429′
7S	54°58,781′	14°45,240′
8S	54°58,298′	14°45,479′
9S	54°58,134′	14°45,406′
10S	54°57,955′	14°44,869′

8. apgabals. Biotops Nr. 261, Natura 2000 teritorija Nr. 252 (ES kods: DK00VA261), Adler Grund og Rønne Banke

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1	54°50,2′	14°22,77′
1	54°49,91′	14°22,5′
1	54°49,461′	14°21,831′
1	54°49,673′	14°21,203′
1	54°49,637′	14°21,172′
1	54°49,229′	14°21,434′
1	54°49,075′	14°21,385′
1	54°48,736′	14°21,821′
1	54°48,324′	14°21,197′
1	54°48,321′	14°19,268′
1	54°48,368′	14°17,09′
1	54°48,233′	14°16,306′
1	54°48,262′	14°14,382′
1	54°47,997′	14°12,93′
1	54°48,802′	14°9,888′
1	54°58,281′	14°36,49′
1	54°56,959′	14°34,793′
1	54°56,816′	14°35,056′
1	54°50,283′	14°26,605′
1	54°50,368′	14°25,991′
1	54°50,479′	14°25,724′
1	54°50,586′	14°25,711′
1	54°50,655′	14°25,222′
1	54°50,573′	14°25,081′
1	54°50,599′	14°24,788′
1	54°50,704′	14°24,373′
1	54°50,553′	14°24,025′
1	54°50,576′	14°23,71′
1	54°50,735′	14°23,591′
1	54°50,778′	14°23,43′
1	54°50,898′	14°23,263′
1	54°51,248′	14°22,848′
1	54°51,607′	14°23,248′
1	54°51,733′	14°22,857′
1	54°51,174′	14°22,625′
1	54°50,784′	14°22,19′
1	54°50,561′	14°22,625′
1	54°51,407′	14°22,412′
1	54°54°,127′	14°21,359′
1	54°48,802′	14°9,888′
1	54°50,52′	14°12,125′
1	54°49,028′	14°13,925′
1	54°50,832′	14°16,266′
1	54°50,608′	14°16,808′
1	54°59,354°′	14°31,369′
1	54°54°,3′	14°22,661′
1	54°53,976′	14°23,554′
1	54°55,143′	14°25,105′
1	54°55,013′	14°26,378′
1	54°55,131′	14°26,576′
1	54°55,316′	14°28,098′
1	54°48,623′	14°10,252′
1	54°56,264′	14°28,778′
1	54°57,603′	14°30,03′
1	54°58,146′	14°28,954′
1	54°59,569′	14°30,82′
1	54°59,918′	14°32,115′
1	55°0,553′	14°30,644′
1	54°59,771′	14°29,605′
1	55°0,053′	14°29,042′
1	55°0,334′	14°29,386′
1	55°0,578′	14°28,837′
1	55°0,968′	14°29,355′
1	55°0,734′	14°29,839′
1	55°1,266′	14°30,639′
1	55°1,34′	14°31,374′
1	55°0,065′	14°33,739′
1	54°59,72′	14°33,79′
1	54°59,485′	14°34,193′
1	54°59,594′	14°35,129′
1	54°58,875′	14°36,417′
2	54°56,989′	14°20,483′
2	54°56,775′	14°21,031′
2	54°55,97′	14°20,005′
2	54°55,208′	14°19,918′
2	54°54,614′	14°19,139′
2	54°54,842′	14°18,629′
2	54°55,423′	14°19,358′
2	54°56,232′	14°19,534′
2	54°56,989′	14°20,483′
3	54°59,065′	14°26,817′
3	54°57,764′	14°25,132′
3	54°57,984′	14°24,458′
3	54°57,971′	14°23,479′
3	54°57,233′	14°22,515′
3	54°57,285′	14°22,001′
3	54°57,922′	14°21,922′
3	54°58,045′	14°21,993′
3	54°58,098′	14°22,314′
3	54°57,983′	14°22,684′
3	54°58,736′	14°23,659′
3	54°58,606′	14°24,422′
3	54°58,706′	14°24,611′
3	54°58,485′	14°25,145′
3	54°59,305′	14°26,211′
3	54°59,065′	14°26,817′

9. apgabals. Biotops Nr. 100, Natura 2000 teritorija Nr. 116 (ES kods: DK008X190), Centrale Storebælt og Vresen

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
1	55°25,438′	11°1,989′
1	55°25,601′	11°3,28′
1	55°24,903′	11°3,559′
1	55°24,649′	11°2,88′
1	55°24,439′	11°2,217′
1	55°25,119′	11°1,706′
1	55°25,438′	11°1,989′
1	55°24,619′	11°1,854′
2	55°25,419′	11°5,434′
2	55°25,184′	11°5,534′
2	55°24,902′	11°5,54′
2	55°24,783′	11°5,26′
2	55°24,819′	11°5,086′
2	55°24,67′	11°4,593′
2	55°24,659′	11°4,042′
2	55°24,939′	11°3,703′
2	55°25,256′	11°4,045′
2	55°25,252′	11°4,428′
2	55°25,625′	11°4,901′
2	55°25,625′	11°4,901′
3	55°23,089′	11°0,437′
3	55°23,314′	11°0,64′
3	55°23,276′	11°1,024′
3	55°22,98′	11°1,046′
3	55°22,965′	11°0,658′
3	55°23,257′	11°0,451′
3	55°23,314′	11°0,64′
4	55°22,624′	11°0,355′
4	55°22,359′	11°0,259′
4	55°22,176′	10°59,661′
4	55°22,279′	10°59,321′
4	55°22,479′	10°59,184′
4	55°22,78′	10°59,978′
4	55°22,479′	10°59,184′
5	55°22,187′	11°6,828′
5	55°23,241′	11°5,892′
5	55°23,232′	11°6,815′
5	55°22,211′	11°6,834′
5	55°22,792′	11°6,766′
5	55°22,499′	11°7,033′
5	55°22,154′	11°6,932′
5	55°22,139′	11°6,882′
5	55°22,162′	11°6,84′
5	55°22,232′	11°6,814′
5	55°22,227′	11°6,789′
5	55°22,195′	11°6,762′
5	55°22,107′	11°6,651′
5	55°22,049′	11°6,583′
5	55°21,901′	11°6,091′
5	55°21,759′	11°5,742′
5	55°21,822′	11°4,958′
5	55°21,98′	11°4,822′
5	55°22,383′	11°5,326′
5	55°22,671′	11°5,463′
5	55°22,87′	11°5,831′
5	55°23,241′	11°5,892′
6	55°23,116′	11°4,313′
6	55°23,116′	11°5,023′
6	55°22,97′	11°5,376′
6	55°22,783′	11°5,465′
6	55°22,4′	11°5,251′
6	55°22,211′	11°4,987′
6	55°22,085′	11°4,631′
6	55°21,815′	11°3,811′
6	55°21,865′	11°3,393′
6	55°21,955′	11°3,286′
6	55°22,125′	11°3,286′
6	55°22,426′	11°3,522′
6	55°22,771′	11°3,846′
6	55°23,116′	11°4,313′
6	55°22,56′	11°5,372′
7	55°20,632′	11°6,389′
7	55°20,646′	11°6,342′
7	55°20,638′	11°6,342′
7	55°20,616′	11°6,469′
7	55°20,514′	11°6,85′
7	55°20,61′	11°6,83′
7	55°20,627′	11°6,794′
7	55°20,613′	11°6,506′
7	55°20,682′	11°6,403′
7	55°20,525′	11°6,027′
7	55°20,225′	11°5,564′
7	55°20,103′	11°5,659′
7	55°20,028′	11°5,906′
7	55°20,223′	11°6,516′
7	55°20,682′	11°6,403′
7	55°20,68′	11°6,641′
7	55°20,651′	11°6,771′
7	55°20,633′	11°6,767′
7	55°20,62′	11°6,51′
7	55°20,336′	11°5,695′
7	55°20,635′	11°6,49′
7	55°20,639′	11°6,446′
7	55°20,63′	11°6,436′
7	55°20,647′	11°6,362′
8	55°21,056′	10°56,562′
8	55°21,92′	10°59,68′
8	55°22,028′	10°59,909′
8	55°22,219′	11°0,087′
8	55°20,379′	10°58,507′
8	55°20,421′	10°58,837′
8	55°20,49′	10°59,106′
8	55°20,537′	10°59,268′
8	55°20,506′	10°59,374′
8	55°20,444′	10°59,385′
8	55°20,72′	11°0,843′
8	55°20,951′	11°1,385′
8	55°21,374′	11°1,777′
8	55°22,182′	11°2,048′
8	55°22,637′	11°1,948′
8	55°22,807′	11°1,442′
8	55°22,535′	11°0,65′
8	55°22,219′	11°0,087′
8	55°19,712′	10°59,605′
8	55°20,707′	10°55,772′
8	55°20,044′	10°55,351′
8	55°19,074′	10°55,587′
8	55°19,01′	10°55,724′
8	55°18,926′	10°57,284′
8	55°18,978′	10°59,081′
8	55°20,044′	10°59,317′
8	55°19,963′	10°59,031′
8	55°19,878′	10°58,604′
8	55°19,765′	10°58,204′
8	55°19,669′	10°57,572′
8	55°19,673′	10°57,297′
8	55°19,475′	10°56,801′
8	55°19,53′	10°56,681′
8	55°19,683′	10°57,012′
8	55°19,784′	10°57,181′
8	55°19,882′	10°57,508′
8	55°20,129′	10°57,805′
8	55°20,382′	10°58,341′
10	55°19,539′	11°7,846′
10	55°19,464′	11°8,143′
10	55°19,348′	11°8,54′
10	55°19,237′	11°8,9′
10	55°19,249′	11°8,982′
10	55°19,134′	11°9,283′
10	55°19,063′	11°9,396′
10	55°18,886′	11°9,591′
10	55°18,843′	11°9,67′
10	55°18,724′	11°9,841′
10	55°17,958′	11°8,211′
10	55°17,881′	11°8,862′
10	55°17,714′	11°9,281′
10	55°17,648′	11°9,861′
10	55°17,477′	11°10,315′
10	55°17,239′	11°10,827′
10	55°17,114′	11°11,133′
10	55°16,854′	11°11,197′
10	55°16,766′	11°11,324′
10	55°16,53′	11°11,452′
10	55°16,095′	11°12,308′
10	55°16,08′	11°12,453′
10	55°16,169′	11°12,654′
10	55°16,161′	11°12,723′
10	55°16,033′	11°12,904′
10	55°16,007′	11°13,144′
10	55°16,543′	11°13,644′
10	55°16,902′	11°13,73′
10	55°17,096′	11°13,51′
10	55°17,076′	11°13,064′
10	55°17,545′	11°13,235′
10	55°17,587′	11°13,017′
10	55°17,673′	11°12,6′
10	55°17,845′	11°12,322′
10	55°17,929′	11°12,155′
10	55°18,036′	11°11,762′
10	55°18,08′	11°11,607′
10	55°18,129′	11°11,477′
10	55°18,265′	11°11,005′
10	55°18,326′	11°10,851′
10	55°18,315′	11°10,591′
10	55°18,361′	11°10,416′
10	55°18,527′	11°10,156′
10	55°18,616′	11°10,002′
10	55°17,988′	11°11,987′
10	55°19,539′	11°7,846′
10	55°19,847′	11°6,941′
10	55°19,653′	11°5,987′
10	55°19,486′	11°5,827′
10	55°19,338′	11°5,889′
10	55°19,032′	11°6,271′
10	55°18,7′	11°6,298′
10	55°18,633′	11°6,171′
10	55°18,155′	11°6,263′
10	55°18,056′	11°6,409′
10	55°17,965′	11°6,661′
10	55°17,843′	11°6,743′
10	55°17,755′	11°6,86′
10	55°17,682′	11°7,066′
10	55°17,682′	11°7,356′
10	55°17,736′	11°7,553′
10	55°17,835′	11°7,591′
10	55°17,937′	11°7,587′
12	55°13,037′	10°54,564′
12	55°13,099′	10°54,201′
12	55°12,975′	10°53,846′
12	55°12,738′	10°53,308′
12	55°12,528′	10°54,474′
12	55°12,431′	10°52,92′
12	55°12,291′	10°52,964′
12	55°12,204′	10°53,563′
12	55°13,099′	10°54,201′
12	55°12,27′	10°54,034′
12	55°12,934′	10°54,608′
13	55°12,001′	10°52,671′
13	55°11,988′	10°54,097′
13	55°11,946′	10°54,239′
13	55°11,675′	10°54,439′
13	55°11,172′	10°54,336′
13	55°11,088′	10°54,182′
13	55°11,241′	10°53,372′
13	55°11,541′	10°53,384′
13	55°11,584′	10°52,825′
13	55°11,107′	10°52,819′
13	55°10,944′	10°53,173′
13	55°10,431′	10°53,477′
13	55°10,324′	10°53,338′
13	55°10,304′	10°52,808′
13	55°10,069′	10°52,688′
13	55°9,994′	10°52,053′
13	55°10,484′	10°51,781′
13	55°10,689′	10°51,872′
13	55°11,711′	10°51,901′
13	55°12,001′	10°52,671′
13	55°9,919′	10°52,511′
14	55°8,442′	10°53,135′
14	55°7,312′	10°53,026′
14	55°7,339′	10°52,24′
14	55°6,665′	10°52,011′
14	55°6,458′	10°51,873′
14	55°6,425′	10°51,644′
14	55°6,49′	10°51,431′
14	55°7,913′	10°51,552′
14	55°8,542′	10°51,629′
14	55°8,762′	10°51,987′
14	55°8,754′	10°52,343′
14	55°8,442′	10°53,135′
15	55°23,281′	10°45,868′
15	55°23,438′	10°46,899′
15	55°22,436′	10°48,264′
15	55°21,686′	10°48,96′
15	55°21,508′	10°50,307′
15	55°20,441′	10°51,066′
15	55°20,104′	10°51,73′
15	55°19,095′	10°52,473′
15	55°18,718′	10°52,328′
15	55°18,642′	10°51,7′
15	55°18,91′	10°51,124′
15	55°19,513′	10°50,867′
15	55°19,65′	10°49,615′
15	55°19,861′	10°48,606′
15	55°20,471′	10°48,321′
15	55°21,046′	10°47,795′
15	55°21,568′	10°47,536′
15	55°22,25′	10°46,695′
15	55°22,534′	10°46,353′
15	55°22,816′	10°46,344′
15	55°22,948′	10°46,253′
15	55°23,281′	10°45,868′
16	55°17,047′	10°49,155′
16	55°16,79′	10°48,307′
16	55°15,961′	10°50,277′
16	55°15,729′	10°50,6′
16	55°15,396′	10°50,281′
16	55°15,076′	10°49,59′
16	55°14,69′	10°49,923′
16	55°14,26′	10°49,912′
16	55°13,484′	10°49,512′
16	55°13,171′	10°49,238′
16	55°13,008′	10°48,759′
16	55°13,052′	10°48,589′
16	55°13,187′	10°48,565′
16	55°13,412′	10°48,691′
16	55°13,514′	10°48,719′
16	55°13,598′	10°48,78′
16	55°13,696′	10°48,876′
16	55°13,756′	10°48,89′
16	55°13,844′	10°48,866′
16	55°13,876′	10°48,941′
16	55°14,054′	10°48,763′
16	55°14,243′	10°48,657′
16	55°14,308′	10°48,555′
16	55°14,365′	10°48,506′
16	55°14,61′	10°48,945′
16	55°15,371′	10°49,001′
16	55°15,408′	10°48,532′
16	55°15,772′	10°47,882′
16	55°16,2′	10°47,656′
16	55°16,614′	10°47,216′
16	55°16,75′	10°47,263′
16	55°17,035′	10°47,428′
16	55°17,137′	10°47,465′
16	55°17,217′	10°47,533′
16	55°17,277′	10°47,53′
16	55°17,317′	10°47,474′
16	55°17,563′	10°47,673′
16	55°17,654′	10°48,554′
16	55°17,615′	10°49,147′
16	55°17,27′	10°49,375′
16	55°17,047′	10°49,155′
17	55°15,901′	10°53,294′
17	55°15,897′	10°53,739′
17	55°16,516′	10°54,748′
17	55°17,165′	10°55,712′
17	55°17,195′	10°56,657′
17	55°17,043′	10°57,42′
17	55°16,717′	10°57,427′
17	55°16,223′	10°56,627′
17	55°15,216′	10°55,738′
17	55°14,488′	10°55,598′
17	55°14,255′	10°55,435′
17	55°13,955′	10°54,872′
17	55°14,014′	10°54,435′
17	55°14,277′	10°54,294′
17	55°14,315′	10°53,183′
17	55°14,404′	10°52,716′
17	55°15,081′	10°52,435′
17	55°15,504′	10°52,472′
17	55°15,901′	10°53,294′
18	55°19,153′	11°1,41′
18	55°19,153′	11°1,405′
18	55°18,706′	11°1,361′
18	55°18,556′	11°1,38′
18	55°18,54′	11°1,382′
18	55°18,407′	10°59,519′
18	55°18,083′	10°58,811′
18	55°17,231′	10°57,913′
18	55°17,31′	10°56,894′
18	55°17,792′	10°55,498′
18	55°17,345′	10°55,539′
18	55°17,204′	10°55,094′
18	55°16,45′	10°54,649′
18	55°16,272′	10°54,307′
18	55°16,034′	10°53,54′
18	55°16,043′	10°53,107′
18	55°16,312′	10°52,573′
18	55°16,321′	10°51,505′
18	55°16,48′	10°50,971′
18	55°16,719′	10°50,963′
18	55°17,598′	10°51,706′
18	55°17,712′	10°51,637′
18	55°17,756′	10°51,339′
18	55°18,016′	10°51,184′
18	55°17,996′	10°50,625′
18	55°18,057′	10°50,283′
18	55°18,209′	10°49,881′
18	55°18,337′	10°49,638′
18	55°18,446′	10°49,432′
18	55°18,71′	10°49,284′
18	55°19,429′	10°49,555′
18	55°19,456′	10°49,88′
18	55°18,953′	10°50,561′
18	55°18,626′	10°50,886′
18	55°18,339′	10°53,146′
18	55°18,587′	10°53,85′
18	55°19,2′	10°54,345′
18	55°19,368′	10°54,926′
18	55°19,129′	10°55,437′
18	55°18,633′	10°55,848′
18	55°18,749′	10°58,729′
18	55°18,67′	10°59,198′
18	55°19,262′	11°0,072′
18	55°20,109′	11°0,134′
18	55°20,163′	11°0,469′
18	55°19,793′	11°1,058′
18	55°19,185′	11°1,404′
18	55°19,153′	11°1,41′
19	55°12,521′	10°48,713′
19	55°12,66′	10°48,627′
19	55°12,612′	10°49,461′
19	55°12,028′	10°49,661′
19	55°11,588′	10°49,552′
19	55°11,513′	10°49,361′
19	55°11,598′	10°49,005′
19	55°11,744′	10°48,931′
19	55°12,172′	10°48,956′
19	55°12,25′	10°48,747′
19	55°12,322′	10°48,752′
19	55°12,398′	10°48,755′
19	55°12,464′	10°48,707′
19	55°12,509′	10°48,678′
19	55°12,521′	10°48,713′
21	55°11,213′	10°49,51′
21	55°11,138′	10°50,719′
21	55°10,916′	10°51,079′
21	55°10,626′	10°51,187′
21	55°9,675′	10°50,936′
21	55°9,479′	10°50,754′
21	55°9,476′	10°49,829′
21	55°10,234′	10°48,014′
21	55°10,256′	10°48,051′
21	55°11,213′	10°49,51′
21	55°11,177′	10°49,151′
21	55°10,847′	10°48,427′
21	55°10,816′	10°48,379′
21	55°10,719′	10°48,362′
21	55°10,669′	10°48,285′
21	55°10,475′	10°48,162′
21	55°10,339′	10°48,111′
22	55°14,799′	11°10,2′
22	55°15,844′	11°10,527′
22	55°15,044′	11°10,252′
22	55°16,2′	11°8,367′
22	55°16,768′	11°8,485′
22	55°15,204′	11°10,346′
22	55°14,917′	11°10,106′
22	55°14,446′	11°8,476′
22	55°16,484′	11°8,142′
22	55°15,684′	11°8,295′
22	55°13,227′	11°9,632′
22	55°13,149′	11°9,334′
22	55°13,702′	11°8,196′
22	55°16,768′	11°8,485′
22	55°16,551′	11°9,587′
23	55°14,471′	11°6,497′
23	55°15,696′	11°6,903′
23	55°15,987′	11°6,678′
23	55°15,927′	11°6,109′
23	55°15,683′	11°5,663′
23	55°14,974′	11°5,842′
23	55°14,502′	11°6,306′
23	55°14,49′	11°6,317′
23	55°14,49′	11°6,317′
23	55°15,907′	11°5,482′
23	55°15,162′	11°7,045′
23	55°15,36′	11°6,988′
23	55°15,052′	11°6,967′
23	55°15,008′	11°6,705′
23	55°14,73′	11°6,849′
24	55°16,004′	11°7,717′
24	55°15,922′	11°7,401′
24	55°15,963′	11°7,048′
24	55°16,19′	11°6,895′
24	55°16,578′	11°6,822′
24	55°16,601′	11°7,41′
24	55°16,578′	11°6,822′
24	55°16,422′	11°7,753′
24	55°16,19′	11°7,898′
25	55°17,387′	11°7,5′
25	55°17,225′	11°6,722′
25	55°16,608′	11°6,803′
25	55°17,108′	11°7,79′
25	55°17,225′	11°6,722′
25	55°17,232′	11°7,807′
25	55°16,67′	11°7,181′
25	55°16,779′	11°6,532′
26	55°11,208′	11°8,312′
26	55°11,336′	11°8,546′
26	55°11,466′	11°8,478′
26	55°11,584′	11°8,192′
26	55°11,594′	11°8,074′
26	55°11,545′	11°7,839′
26	55°11,336′	11°7,839′
26	55°11,545′	11°7,839′
27	55°12,832′	11°8,739′
27	55°12,918′	11°8,519′
27	55°12,522′	11°9,001′
27	55°12,818′	11°8,16′
27	55°12,907′	11°8,258′
27	55°12,918′	11°8,519′
27	55°12,45′	11°8,991′
27	55°12,371′	11°8,858′
27	55°12,351′	11°8,707′
27	55°12,388′	11°8,532′
27	55°12,523′	11°8,438′
27	55°12,707′	11°8,117′
27	55°12,74′	11°8,871′
28	55°13,515′	11°6,869′
28	55°13,519′	11°6,868′
28	55°14,309′	11°6,652′
28	55°14,311′	11°6,651′
28	55°14,276′	11°6,793′
28	55°14,06′	11°7,176′
28	55°13,781′	11°7,32′
28	55°13,623′	11°7,281′
28	55°13,52′	11°7,074′
28	55°13,515′	11°6,869′
29	55°11,712′	11°2,469′
29	55°11,707′	11°2,916′
29	55°12,211′	11°2,56′
29	55°12,756′	11°2,064′
29	55°13,506′	11°2,685′
29	55°14,132′	11°4,408′
29	55°14,132′	11°4,408′
29	55°14,174′	11°5,053′
29	55°14,119′	11°5,172′
29	55°13,845′	11°5,486′
29	55°13,238′	11°5,52′
29	55°12,863′	11°5,161′
29	55°12,681′	11°5,349′
29	55°12,439′	11°5,275′
29	55°12,283′	11°4,904′
29	55°12,123′	11°4,836′
29	55°12,079′	11°4,703′
29	55°11,665′	11°2,827′
29	55°11,634′	11°2,708′
30	55°10,661′	11°3,627′
30	55°11,822′	11°6,151′
30	55°11,741′	11°5,371′
30	55°11,501′	11°4,037′
30	55°11,374′	11°3,746′
30	55°10,86′	11°3,558′
30	55°12,075′	11°6,32′
30	55°10,628′	11°3,878′
30	55°11,079′	11°5,423′
30	55°10,893′	11°5,851′
30	55°10,889′	11°6,753′
30	55°11,513′	11°7,505′
30	55°11,574′	11°7,507′
30	55°11,574′	11°7,507′
30	55°11,81′	11°7,802′
30	55°12,075′	11°6,32′
30	55°13,387′	11°6,859′
30	55°13,397′	11°6,863′
30	55°13,366′	11°7,055′
30	55°13,219′	11°7,528′
30	55°12,743′	11°8,047′
30	55°11,882′	11°7,928′
33	55°10,52′	11°0,624′
33	55°9,891′	10°56,303′
33	55°9,835′	10°56,615′
33	55°9,651′	10°56,891′
33	55°9,493′	10°57,265′
33	55°9,355′	10°57,346′
33	55°9,383′	10°59,387′
33	55°9,419′	10°59,402′
33	55°9,509′	10°59,432′
33	55°9,761′	10°59,518′
33	55°10,084′	10°59,832′
33	55°10,301′	11°0,194′
33	55°10,35′	11°0,271′
33	55°10,566′	11°0,25′
33	55°10,675′	11°0,948′
33	55°10,885′	10°55,558′
33	55°11,174′	10°55,765′
33	55°9,807′	10°56,235′
33	55°12,186′	10°58,317′
33	55°12,329′	10°59,308′
33	55°11,837′	11°0,701′
33	55°11,229′	11°1,175′
33	55°10,675′	11°0,948′
33	55°11,904′	10°57,704′
34	55°9,411′	11°3,202′
34	55°9,411′	11°2,46′
34	55°9,676′	11°2,082′
34	55°9,383′	11°1,07′
34	55°9,39′	10°59,871′
34	55°9,991′	11°3,159′
34	55°9,866′	11°0,298′
34	55°10,451′	11°1,635′
34	55°10,501′	11°2,061′
34	55°10,276′	11°2,795′
34	55°9,39′	10°59,871′
34	55°9,587′	11°3,423′
34	55°9,515′	10°59,983′
35	55°20,698′	11°5,781′
35	55°20,501′	11°5,489′
35	55°19,429′	11°4,654′
35	55°18,993′	11°4,615′
35	55°18,847′	11°4,228′
35	55°18,904′	11°3,106′
35	55°18,823′	11°3,041′
35	55°20,109′	11°3,973′
35	55°18,823′	11°3,041′
35	55°18,872′	11°2,921′
35	55°19,173′	11°2,188′
35	55°19,162′	11°1,756′
35	55°19,195′	11°1,75′
35	55°19,674′	11°1,496′
35	55°19,793′	11°1,681′
35	55°20,048′	11°1,664′
35	55°20,365′	11°1,713′
35	55°20,817′	11°1,873′
35	55°21,281′	11°2,069′
35	55°21,423′	11°3,756′
35	55°21,639′	11°5,288′
35	55°21,429′	11°6,001′
35	55°21,349′	11°5,918′
35	55°21,119′	11°5,624′
35	55°21,084′	11°5,633′
35	55°21,04′	11°5,628′
35	55°20,991′	11°5,667′
35	55°20,964′	11°5,667′
35	55°20,903′	11°5,631′
35	55°20,814′	11°5,537′
35	55°20,796′	11°5,613′
35	55°20,758′	11°5,667′
35	55°20,736′	11°5,715′
35	55°20,705′	11°5,766′

10. apgabals. Biotops Nr. 173, Natura 2000 teritorija Nr. 197 (ES kods: DK00VA254), Flensborg Fjord, Bredgrund og farvandet omkring Als

Punkts	Ziemeļu platums	Austrumu garums
2	54°53,509′	9°46,189′
2	54°53,686′	9°45,822′
2	54°54,227′	9°46,743′
2	54°54,056′	9°47,246′
2	54°53,788′	9°47,19′
2	54°53,647′	9°47,665′
2	54°53,175′	9°47,547′
2	54°53,239′	9°47,288′
2	54°53,509′	9°46,189′
3	54°53,037′	9°44,738′
3	54°53,034′	9°45,098′
3	54°52,581′	9°45,493′
3	54°52,313′	9°45,144′
3	54°52,304′	9°44,662′
3	54°52,405′	9°44,49′
3	54°52,551′	9°44,514′
3	54°52,701′	9°44,481′
3	54°52,814′	9°44,46′
3	54°53,037′	9°44,738′
4	54°52,09′	9°44,886′
4	54°52,164′	9°45,97′
4	54°51,927′	9°46,449′
4	54°51,774′	9°46,719′
4	54°51,576′	9°47,24′
4	54°51,49′	9°47,397′
4	54°51,374′	9°47,565′
4	54°51,319′	9°47,574′
4	54°51,201′	9°47,734′
4	54°51,167′	9°47,772′
4	54°51,161′	9°47,917′
4	54°51,148′	9°47,979′
4	54°51,117′	9°48,044′
4	54°51,086′	9°48,079′
4	54°50,948′	9°48,13′
4	54°50,939′	9°48,149′
4	54°50,918′	9°48,175′
4	54°50,899′	9°48,193′
4	54°50,665′	9°48,391′
4	54°50,612′	9°48,374′
4	54°50,572′	9°48,345′
4	54°50,541′	9°48,294′
4	54°50,525′	9°48,24′
4	54°50,5′	9°48,096′
4	54°50,498′	9°48,028′
4	54°50,436′	9°47,909′
4	54°50,351′	9°47,861′
4	54°50,318′	9°47,83′
4	54°50,254′	9°47,679′
4	54°50,242′	9°47,609′
4	54°50,24′	9°47,551′
4	54°50,22′	9°47,443′
4	54°50,217′	9°47,377′
4	54°50,24′	9°47,234′
4	54°50,252′	9°46,969′
4	54°50,147′	9°46,907′
4	54°50,04′	9°45,967′
4	54°50,07′	9°46,089′
4	54°50,099′	9°46,164′
4	54°50,13′	9°46,21′
4	54°50,107′	9°46,381′
4	54°50,073′	9°46,522′
4	54°50,067′	9°46,599′
4	54°50,091′	9°46,783′
4	54°50,106′	9°46,841′
4	54°50,809′	9°45,451′
4	54°52,09′	9°44,886′
4	54°51,914′	9°44,953′
4	54°51,734′	9°45,508′
4	54°51,178′	9°45,611′
4	54°51,02′	9°45,725′
4	54°50,937′	9°45,662′
4	54°50,384′	9°45,183′
4	54°50,22′	9°44,71′
4	54°50,184′	9°44,392′
4	54°50,116′	9°44,377′
4	54°50,005′	9°44,45′
4	54°49,964′	9°44,515′
4	54°49,94′	9°44,607′
4	54°49,878′	9°44,654′
4	54°49,846′	9°44,705′
4	54°49,83′	9°44,805′
4	54°49,822′	9°44,904′
4	54°49,825′	9°45,043′
4	54°49,852′	9°45,167′
4	54°49,865′	9°45,205′
4	54°49,871′	9°45,252′
4	54°49,892′	9°45,332′
4	54°49,934′	9°45,38′
4	54°49,961′	9°45,44′
4	54°49,964′	9°45,496′
4	54°50,005′	9°45,698′
4	54°50,044′	9°45,778′
4	54°50,033′	9°45,902′
5	54°50,845′	9°52,297′
5	54°50,789′	9°52,249′
5	54°50,763′	9°52,206′
5	54°50,688′	9°51,99′
5	54°50,617′	9°51,601′
5	54°50,586′	9°51,244′
5	54°50,584′	9°51,162′
5	54°50,605′	9°51,077′
5	54°50,393′	9°49,586′
5	54°50,428′	9°49,548′
5	54°50,46′	9°49,534′
5	54°50,526′	9°49,535′
5	54°51,514′	9°52,659′
5	54°50,579′	9°49,494′
5	54°50,641′	9°49,416′
5	54°50,691′	9°49,392′
5	54°50,747′	9°49,373′
5	54°50,79′	9°49,384′
5	54°50,872′	9°49,45′
5	54°51,007′	9°49,483′
5	54°51,087′	9°49,459′
5	54°51,131′	9°49,47′
5	54°51,444′	9°49,704′
5	54°50,934′	9°52,32′
5	54°51,04′	9°53,093′
5	54°51,025′	9°52,244′
5	54°51,032′	9°52,311′
5	54°51,062′	9°52,402′
5	54°51,005′	9°52,497′
5	54°50,894′	9°52,324′
5	54°50,989′	9°52,601′
5	54°51,013′	9°52,736′
5	54°51,014′	9°52,844′
5	54°51,046′	9°52,971′
5	54°50,657′	9°50,869′
5	54°51,035′	9°53,181′
5	54°51,029′	9°53,316′
5	54°50,967′	9°53,368′
5	54°50,922′	9°53,438′
5	54°50,905′	9°53,538′
5	54°50,908′	9°53,676′
5	54°50,941′	9°53,838′
5	54°51,073′	9°54,04′
5	54°51,25′	9°54,301′
5	54°51,306′	9°54,332′
5	54°51,437′	9°54,369′
5	54°51,514′	9°54,368′
5	54°51,587′	9°54,283′
5	54°51,836′	9°53,012′
5	54°51,504′	9°52,282′
5	54°51,685′	9°51,909′
5	54°51,717′	9°51,767′
5	54°51,723′	9°51,672′
5	54°51,706′	9°51,266′
5	54°51,706′	9°51,022′
5	54°51,78′	9°50,774′
5	54°51,785′	9°50,697′
5	54°51,701′	9°50,123′
5	54°51,444′	9°49,704′
5	54°50,635′	9°50,794′
5	54°50,595′	9°50,791′
5	54°50,529′	9°50,837′
5	54°50,476′	9°50,852′
5	54°50,419′	9°50,825′
5	54°50,389′	9°50,781′
5	54°50,655′	9°50,993′
5	54°50,36′	9°50,71′
5	54°50,287′	9°50,123′
5	54°50,257′	9°49,953′
5	54°50,256′	9°49,87′
5	54°50,284′	9°49,791′
5	54°50,344′	9°49,677′
6	54°52,192′	9°52,057′
6	54°52,385′	9°51,526′
6	54°52,418′	9°51,25′
6	54°52,605′	9°51,175′
6	54°52,831′	9°51,596′
6	54°52,771′	9°51,344′
6	54°52,831′	9°52,061′
6	54°52,781′	9°52,12′
6	54°52,633′	9°52,041′
6	54°52,574′	9°52,131′
6	54°52,531′	9°52,233′
6	54°52,473′	9°52,344′
6	54°52,458′	9°52,374′
6	54°52,4′	9°52,49′
6	54°52,351′	9°52,422′
6	54°52,831′	9°51,596′
7	54°49,116′	9°59,562′
7	54°49,249′	10°0,171′
7	54°48,776′	10°1,256′
7	54°48,341′	10°0,994′
7	54°48,233′	10°0,716′
7	54°48,374′	10°0,189′
7	54°48,326′	9°59,517′
7	54°48,492′	9°59,239′
7	54°49,116′	9°59,562′
8	54°49,795′	10°2,926′
8	54°50,228′	10°1,616′
8	54°50,578′	10°1,454′
8	54°50,739′	10°2,384′
8	54°50,739′	10°2,384′
8	54°50,732′	10°2,688′
8	54°50,698′	10°2,829′
8	54°50,726′	10°2,92′
8	54°50,737′	10°3,069′
8	54°50,735′	10°3,119′
8	54°50,728′	10°3,159′
8	54°50,718′	10°3,191′
8	54°50,621′	10°3,418′
8	54°50,509′	10°3,489′
8	54°50,374′	10°4,141′
8	54°50,263′	10°4,464′
8	54°49,533′	10°4,343′
8	54°49,779′	10°5,347′
8	54°49,611′	10°5,838′
8	54°48,625′	10°5,639′
8	54°47,05′	10°5,375′
8	54°46,423′	10°4,986′
8	54°46,235′	10°4,119′
8	54°47,75′	10°3,306′
8	54°48,324′	10°3,243′
8	54°49,298′	10°3,069′
9	54°52,544′	10°5,93′
9	54°52,37′	10°6,044′
9	54°52,276′	10°5,981′
9	54°52,209′	10°5,668′
9	54°52,018′	10°5,799′
9	54°51,298′	10°6,441′
9	54°50,892′	10°6,316′
9	54°53,11′	10°4,169′
9	54°53,11′	10°4,169′
9	54°53,021′	10°4,203′
9	54°52,869′	10°4,209′
9	54°52,754′	10°4,272′
9	54°52,639′	10°4,306′
9	54°52,478′	10°4,046′
9	54°50,684′	10°5,541′
9	54°52,404′	10°3,875′
9	54°52,457′	10°2,816′
9	54°52,5′	10°2,223′
9	54°52,473′	10°1,892′
9	54°53,22′	10°4,134′
9	54°52,302′	10°1,138′
9	54°52,091′	10°1,159′
9	54°51,775′	10°2,023′
9	54°51,808′	10°2,257′
9	54°51,686′	10°2,487′
9	54°51,606′	10°2,445′
9	54°51,531′	10°2,457′
9	54°51,461′	10°2,309′
9	54°51,233′	10°1,892′
9	54°51,146′	10°1,847′
9	54°51,08′	10°1,889′
9	54°51,024′	10°2,022′
9	54°50,978′	10°2,192′
9	54°50,935′	10°2,372′
9	54°50,899′	10°2,613′
9	54°50,861′	10°2,786′
9	54°50,862′	10°2,989′
9	54°50,941′	10°3,225′
9	54°50,87′	10°3,465′
9	54°50,869′	10°3,699′
9	54°50,834′	10°3,776′
9	54°50,77′	10°3,821′
9	54°50,712′	10°3,916′
9	54°50,692′	10°3,999′
9	54°53,233′	10°4,607′
9	54°53,196′	10°4,721′
9	54°52,901′	10°4,936′
9	54°52,939′	10°5,179′
9	54°52,923′	10°5,305′
9	54°52,821′	10°5,659′
9	54°52,635′	10°5,808′
9	54°52,6′	10°5,883′
10	54°55,306′	10°14,667′
10	54°55,217′	10°14,732′
10	54°55,14′	10°14,777′
10	54°55,089′	10°14,88′
10	54°54,692′	10°14,915′
10	54°54,739′	10°14,421′
10	54°55,758′	10°13,576′
10	54°55,263′	10°14,729′
10	54°55,818′	10°14,632′
10	54°55,758′	10°13,576′
10	54°55,643′	10°14,649′
10	54°55,577′	10°14,629′
10	54°55,48′	10°14,561′
10	54°55,428′	10°14,629′
10	54°55,342′	10°14,641′
11	54°59,867′	10°10,894′
11	54°58,931′	10°10,949′
11	54°59,498′	10°11,882′
11	55°0,436′	10°10,201′
11	55°0,592′	10°10,779′
11	55°0,436′	10°10,201′
12	55°1,129′	10°10,216′
12	55°0,773′	10°10,374′
12	55°0,577′	10°9,259′
12	55°0,846′	10°8,761′
12	55°0,95′	10°8,784′
12	55°1,389′	10°8,149′
12	55°1,738′	10°8,665′
12	55°1,835′	10°8,986′
12	55°1,602′	10°9,315′
12	55°1,852′	10°10,252′
12	55°1,586′	10°10,865′
12	55°1,586′	10°10,865′
13	54°57,138′	10°1,498′
13	54°56,926′	10°1,595′
13	54°56,67′	10°1,883′
13	54°56,536′	10°2,003′
13	54°56,8′	10°2,747′
13	54°57,047′	10°2,535′
13	54°57,311′	10°2,159′
13	54°56,751′	10°1,792′
13	54°56,583′	10°2,572′
13	54°57,024′	10°1,573′
13	54°57,311′	10°2,159′
13	54°57,344′	10°1,985′
14	54°59,342′	9°59,98′
14	54°59,306′	9°59,73′
14	54°59,188′	9°59,647′
14	54°59,342′	9°59,98′
14	54°57,67′	10°1,436′
14	54°59,018′	9°59,858′
14	54°58,912′	9°59,993′
14	54°58,748′	10°0,122′
14	54°58,697′	10°0,19′
14	54°57,731′	10°0,913′
14	54°58,77′	10°1,091′
14	54°57,934′	10°0,78′
14	54°58,163′	10°0,584′
14	54°58,329′	10°0,464′
14	54°57,837′	10°1,797′
14	54°59,159′	9°59,713′
15	55°7,061′	9°58,268′
15	55°7,371′	9°58,186′
15	55°7,425′	9°57,391′
15	55°7,425′	9°57,391′
15	55°7,04′	9°57,371′
16	55°6,926′	9°56,402′
16	55°6,581′	9°56,535′
16	55°6,724′	9°55,371′
16	55°6,917′	9°55,374′
16	55°6,917′	9°55,374′
16	55°7,086′	9°55,828′
17	55°5,687′	9°52,437′
17	55°6,623′	9°54,685′
17	55°5,243′	9°54,787′
17	55°5,651′	9°56,322′
17	55°5,266′	9°55,606′
17	55°5,334′	9°54,238′
17	55°5,687′	9°52,437′
17	55°5,357′	9°53,259′
17	55°6,141′	9°56,307′
17	55°6,478′	9°55,548′
18	55°4,505′	9°52,71′
18	55°5,288′	9°54,25′
18	55°5,021′	9°54,969′
18	55°4,153′	9°53,836′
18	55°4,365′	9°52,05′
18	55°4,829′	9°51,488′
18	55°4,595′	9°51,553′
18	55°5,288′	9°54,25′
18	55°5,3′	9°52,485′
18	55°5,076′	9°51,644′
19	55°1,54′	9°55,631′
19	55°1,138′	9°54,303′
19	55°1,54′	9°55,631′
19	55°1,616′	9°54,495′
19	55°1,657′	9°53,627′
19	55°1,365′	9°53,469′
19	55°1,215′	9°53,886′
19	55°1,174′	9°54,05′
19	55°1,136′	9°54,77′
19	55°1,174′	9°55,102′
19	55°1,546′	9°53,513′
19	55°1,154′	9°55,437′
19	55°1,272′	9°55,766′
19	55°1,127′	9°54,513′
20	54°55,327′	10°2,909′
20	54°55,865′	10°2,968′
20	54°55,043′	10°4,181′
20	54°56,032′	10°3,14′
20	54°55,263′	10°4,343′
20	54°54,879′	10°3,415′
20	54°56,029′	10°3,434′
20	54°56,032′	10°3,14′
21	55°4,083′	9°48,621′
21	55°3,677′	9°49,439′
21	55°3,472′	9°50,486′
21	55°3,62′	9°50,547′
21	55°4,46′	9°49,517′
21	55°3,434′	9°49,936′
21	55°4,46′	9°49,517′
22	54°52,703′	9°37,962′
22	54°52,556′	9°38,113′
22	54°52,703′	9°37,962′
22	54°52,674′	9°37,675′
22	54°52,563′	9°37,608′
22	54°52,437′	9°37,66′
22	54°52,419′	9°37,969′
23	55°1,982′	9°53,721′
23	55°3,253′	9°51,284′
23	55°2,963′	9°51,067′
23	55°2,734′	9°51,219′
23	55°2,675′	9°51,294′
23	55°2,419′	9°51,517′
23	55°2,337′	9°51,79′
23	55°2,056′	9°52,057′
23	55°1,651′	9°52,695′
23	55°1,699′	9°53,646′
23	55°2,366′	9°53,366′
23	55°3,278′	9°52,154′
23	55°3,253′	9°51,284′
24	55°7,248′	10°1,614′
24	55°7,217′	10°1,481′
24	55°7,247′	10°1,341′
24	55°7,18′	10°1,006′
24	55°6,396′	10°1,726′
24	55°6,133′	10°2,688′
24	55°6,346′	10°3,264′
24	55°6,46′	10°3,326′
24	55°7,281′	10°1,685′
24	55°7,248′	10°1,614′
24	55°6,842′	10°2,743′
25	54°58,043′	10°11,492′
25	54°58,068′	10°11,479′
25	54°58,489′	10°11,412′
25	54°58,689′	10°11,455′
25	54°58,763′	10°11,491′
25	54°59,001′	10°11,714′
25	54°59,027′	10°12,099′
25	54°58,305′	10°12,475′
25	54°58,32′	10°12,336′
25	54°58,24′	10°12,261′
25	54°58,131′	10°12,25′
25	54°58,094′	10°12,264′
25	54°58,01′	10°12,268′
25	54°57,94′	10°12,311′
25	54°57,901′	10°12,35′
25	54°57,79′	10°12,371′
25	54°57,698′	10°12,471′
25	54°57,618′	10°12,585′
25	54°57,479′	10°12,689′
25	54°57,368′	10°12,942′
25	54°57,216′	10°13,195′
25	54°57,142′	10°13,323′
25	54°57,017′	10°13,555′
25	54°56,931′	10°13,616′
25	54°56,836′	10°13,829′
25	54°56,65′	10°14,154′
25	54°56,504′	10°14,357′
25	54°56,016′	10°14,196′
25	54°56,017′	10°13,938′
25	54°56,047′	10°13,818′
25	54°56,047′	10°13,728′
25	54°56,074′	10°13,63′
25	54°56,105′	10°13,588′
25	54°56,157′	10°13,548′
25	54°56,193′	10°13,538′
25	54°56,211′	10°13,491′
25	54°56,239′	10°13,439′
25	54°56,316′	10°13,38′
25	54°56,351′	10°13,235′
25	54°56,406′	10°13,156′
25	54°56,661′	10°13,088′
25	54°56,735′	10°13,174′
25	54°56,76′	10°13,272′
25	54°56,873′	10°13,244′
25	54°57,033′	10°13,114′
25	54°57,061′	10°13,077′
25	54°57,111′	10°12,976′
25	54°57,174′	10°12,908′
25	54°57,206′	10°12,819′
25	54°57,291′	10°12,683′
25	54°57,287′	10°12,589′
25	54°57,295′	10°12,529′
25	54°57,312′	10°12,476′
25	54°57,359′	10°12,384′
25	54°57,406′	10°12,321′
25	54°57,488′	10°12,204′
25	54°57,594′	10°12,116′
25	54°57,625′	10°12,083′
25	54°57,645′	10°12,069′
25	54°57,678′	10°12,02′
25	54°57,702′	10°11,997′
25	54°57,729′	10°11,947′
25	54°57,76′	10°11,905′
25	54°57,772′	10°11,893′
25	54°57,781′	10°11,867′
25	54°57,799′	10°11,834′
25	54°57,844′	10°11,769′
25	54°57,861′	10°11,748′
25	54°57,871′	10°11,738′
25	54°57,897′	10°11,718′
25	54°57,923′	10°11,655′
25	54°58,021′	10°11,512′
25	54°58,043′	10°11,492′
25	54°56,947′	10°13,256′
26	55°2,406′	9°55,459′
26	55°3,147′	9°53,862′
26	55°3,758′	9°54,315′
26	55°3,835′	9°55,545′
26	55°3,734′	9°55,911′
26	55°4,09′	9°56,653′
26	55°3,017′	9°58,579′
26	55°2,908′	9°59,105′
26	55°2,694′	9°59,185′
26	55°2,125′	10°0,197′
26	55°1,798′	10°0,078′
26	55°1,731′	9°59,062′
26	55°2,174′	9°58,022′
26	55°2,093′	9°57,502′
26	55°2,11′	9°56,562′
26	55°2,406′	9°55,459′
27	55°6,18′	10°3,938′
27	55°5,344′	10°4,361′
27	55°5,256′	10°4,302′
27	55°5,201′	10°4,182′
27	55°5,138′	10°4,192′
27	55°5,093′	10°4,24′
27	55°4,832′	10°4,315′
27	55°4,606′	10°4,339′
27	55°4,549′	10°4,435′
27	55°4,525′	10°4,62′
27	55°4,284′	10°4,335′
27	55°4,329′	10°3,358′
27	55°4,686′	10°3,222′
27	55°5,106′	10°3,562′
27	55°5,274′	10°2,929′
27	55°5,45′	10°2,804′
27	55°5,751′	10°2,814′
27	55°6,18′	10°3,938′
28	55°3,933′	10°5,745′
28	55°3,835′	10°7,238′
28	55°3,602′	10°7,282′
28	55°3,373′	10°6,635′
28	55°2,859′	10°7,445′
28	55°2,581′	10°7,321′
28	55°2,027′	10°6,512′
28	55°2,053′	10°5,121′
28	55°2,826′	10°3,918′
28	55°3,022′	10°4,233′
28	55°3,283′	10°5,237′
28	55°3,481′	10°5,27′
28	55°3,933′	10°5,745′

”

4.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/74

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1182

(2017. gada 20. aprīlis),

ar ko attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 19. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktu, 223. panta 1. punktu un 223. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) Nr. 1308/2013 atceļ un aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2). Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas I nodaļas 1. iedaļā ir noteikumi attiecībā uz valsts intervenci un atbalstu privātai uzglabāšanai, tostarp attiecībā uz liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanu un to cenu paziņošanu, un Komisija tajā tiek pilnvarota pieņemt attiecīgus deleģētos aktus un īstenošanas aktus. Lai nodrošinātu, ka Savienības skalas liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai darbojas bez traucējumiem, kā arī lai jaunajā tiesiskajā regulējumā noteiktu salīdzināmas tirgus cenas liemeņiem un dzīviem dzīvniekiem, ar šādiem aktiem būtu jāpieņem konkrēti noteikumi. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj īstenošanas noteikumi Komisijas Regulās (EK) Nr. 315/2002 (3), (EK) Nr. 1249/2008 (4) un (ES) Nr. 807/2013 (5).

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 10. pants paredz, ka tās pašas Regulas IV pielikuma A punktā noteiktās Savienības skalas liemeņu klasificēšanai ir piemērojamas tādiem liellopiem, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk. Lai nodrošinātu vienotu klasifikācijas piemērošanu, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm noteikt, ka Savienības skalu obligāti piemēro tāda konkrēta vecuma liellopu liemeņiem, kas noteikts, pamatojoties uz identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (6). Šī identifikācijas un reģistrācijas sistēma arī būtu jāizmanto liemeņu iedalīšanai kategorijās, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas II punktā.

(3)

Lai mazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam mazmēroga uzņēmumiem piešķirt atkāpes no vispārīgā pienākuma klasificēt liemeņus. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Savienības klasifikācijas skalu, šādas atkāpes ir lietderīgi paredzēt kautuvēm, kurās vidēji gadā katru nedēļu nokauj ne vairāk kā 150 astoņus mēnešus vecu vai vecāku liellopu vai ne vairāk kā 500 cūku. Tomēr dalībvalstis atkarībā no situācijas valstī ir tiesīgas noteikt zemākas robežvērtības, jo īpaši lai nodrošinātu, ka cenu paziņošana ir reprezentatīva.

(4)

Tā kā dažas kautuves liellopus, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk, un cūkas nobaro pašu saimniecībās, šādu dzīvnieku liemeņiem nav reģistrējamas tirgus cenas. Līdz ar to šādos gadījumos obligāto Savienības klasifikācijas skalu piemērošana nav nepieciešama. Šā iemesla dēļ ir lietderīgi atļaut, ka šādas prakses īstenotājas dalībvalstis attiecībā uz šādām kautuvēm atkāpjas no liemeņu obligātās klasificēšanas noteikumiem. Šādu atkāpi būtu jāļauj piemērot arī attiecībā uz tādu vietējo cūku šķirņu liemeņu klasificēšanu, kurām raksturīga īpaša ķermeņa anatomiskā uzbūve vai kuru liemeņus tirgo kādā īpašā veidā, ja tādēļ vienveidīga un standartizēta liemeņu klasificēšana nav iespējama.

(5)

Lai būtu ņemta vērā specifika, kas raksturīga saimniecībām un aitu sezonālai kaušanai, ir lietderīgi dalībvalstīm, kuras piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 10. pantā paredzēto aitu liemeņu klasifikāciju, atļaut, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, dažas kautuves no šīs klasificēšanas atbrīvot.

(6)

Lai Savienībā nodrošinātu astoņus mēnešus vecu un vecāku liellopu liemeņu un aitu liemeņu vienotu klasificēšanu, ir precīzāk jādefinē Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas III punktā un C daļas III punktā minētās uzbūves un tauku slāņa klases, kā arī liemeņa svars un gaļas krāsa. Tomēr uz jēru liemeņiem, kas sver mazāk par 13 kg, var attiecināt citādus kritērijus.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas III punkts liellopu liemeņiem, kuri iegūti no dubultās muskulatūras tipa dzīvniekiem, paredz piemērot uzbūves klasi “S”. Ņemot vērā, ka šo izņēmuma uzbūves klasi tirgo tikai dažās dalībvalstīs, ir lietderīgi dalībvalstīm paredzēt iespēju uzbūves klasi “S” neizmantot.

(8)

Tā kā cūku liemeņiem procentuālais muskuļaudu daudzums ir pastāvīgi audzis, lielākā daļa cūku liemeņu tiek iedalīti tikai divās klasēs. Tāpēc, lai nodrošinātu cūku liemeņu diferenciāciju, jāatļauj dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas II punktā paredzētās cūku liemeņu klases iedalīt apakšklasēs.

(9)	Ņemot vērā tirgus prasības cūkas liemeņa komerciālās vērtības noteikšanai, papildus svaram un aprēķinātajam muskuļaudu daudzumam būtu jāatļauj izmantot arī citus novērtējuma kritērijus.

(10)

Lai nodrošinātu salīdzināmās tirgus cenas, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas IV punkts liemeņiem paredz standartnoformējumu. Lai atspoguļotu noteiktas ar liemeņu noformējumu saistītas tirgus prasības, jāparedz, ka dalībvalstis tirgus cenu noteikšanā var izmantot no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas IV punktā noteiktā liemeņu noformējuma atšķirīgu noformējumu, piemērojot korekcijas koeficientus.

(11)	Lai ņemtu vērā dažu dalībvalstu tradicionālo praksi attiecībā uz zemādas tauku atdalīšanu, ir lietderīgi attiecīgajām dalībvalstīm atļaut šādu praksi piekopt arī turpmāk ar nosacījumu, ka tiek ievērotas noteiktas prasības.

(12)	Lai nodrošinātu Savienības klasifikācijas skalu precīzu piemērošanu un sekmētu tirgus pārredzamību, būtu jāprecizē astoņus mēnešus vecu un vecāku liellopu liemeņu un cūku un aitu liemeņu klasificēšanas, svēršanas un marķēšanas nosacījumi un praktiskās metodes.

(13)	Ir lietderīgi paredzēt noteiktas atkāpes gadījumiem, kur tehnisku iemeslu dēļ automatizētas klasificēšanas metode nedarbojas, jo īpaši attiecībā uz liemeņu klasificēšanai un svēršanai piemērojamo laika ierobežojumu.

(14)	Liemeņi būtu jāmarķē to klasificēšanas laikā. Dalībvalstis var nolemt liemeņus nemarķēt, ja saikni starp liemeņiem un klasificēšanas rezultātiem atspoguļo oficiālā uzskaite, jo īpaši ja liemeņi uzreiz pēc klasificēšanas ir pārstrādāti izcirtņos un tāpēc to marķēšana nav nepieciešama.

(15)

Lai nodrošinātu astoņus mēnešus vecu vai vecāku liellopu liemeņu un cūku un aitu liemeņu klasifikācijas precizitāti un ticamību, klasificēšana būtu jāveic kvalificētiem klasificētājiem, kuriem ir nepieciešamā licence vai apstiprinājums, vai tai būtu jānotiek ar atļautas klasificēšanas metodes palīdzību.

(16)

Kas attiecas uz apstiprināšanu klasificēšanas metodēm, kas paredzētas astoņus mēnešus vecu un vecāku liellopu liemeņu un aitu liemeņu uzbūves un tauku slāņa tiešai novērtēšanai, kā arī cūku liemeņu muskuļaudu procentuālā daudzuma tiešai novērtēšanai, ieviest var tikai uz statistiski pierādītām metodēm balstītas klasificēšanas metodes. Klasificēšanas metodes būtu jāapstiprina tikai tad, ja tās atbilst noteiktiem nosacījumiem un prasībām.

(17)	Būtu jāizstrādā noteikumi, kas paredz iespēju astoņus mēnešus vecu vai vecāku liellopu liemeņu un aitu liemeņu klasificēšanai paredzētās automātiskās klasificēšanas metodes pēc licences piešķiršanas grozīt, lai uzlabotu šādu specifikāciju precizitāti.

(18)

Cūkas liemeņa vērtību jo īpaši nosaka pēc procentuālā muskuļaudu daudzuma attiecībā pret svaru. Muskuļaudu procentuālo daudzumu novērtē, izmantojot klasificēšanas metodi, kurai vajadzētu aptvert automatizētu, daļēji automatizētu vai manuālu klasificēšanas paņēmienu un novērtēšanas formulu. Novērtēšanas formula būtu jāveido, saskaņā ar statistiski pierādītām un apstiprinātām metodēm izmērot noteiktas liemeņa anatomiskās daļas. Lai nodrošinātu, ka statistiski pierādītās metodes tiek piemērotas objektīvi, dalībvalstu eksperti ar protokolu starpniecību jāinformē par apstiprināšanas testu, un ar šiem ekspertiem jākonsultējas par testa rezultātiem. Lai gan cūkas liemeņa muskuļaudu procentuālo daudzumu var novērtēt ar dažādām metodēm, jānodrošina, lai izvēlētā metode neietekmētu novērtēto muskuļaudu procentuālo daudzumu.

(19)	Lai būtu iespējams uzraudzīt liemeņu un dzīvu dzīvnieku salīdzināmās tirgus cenas, jāparedz, ka cenu reģistrēšana būtu jāpiemēro skaidri definētam tirdzniecības posmam. Ir būtiski noteikt, uz kādiem dzīvnieku veidiem attieksies cenu paziņošana.

(20)	Dažādo dzīvnieku veidu tirgus cenas, kurām vajadzētu kļūt par pamatu vidējo svērto cenu noteikšanai Savienības līmenī, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1184 (7) jāpaziņo Komisijai.

(21)

Ja kāda dalībvalsts šīs regulas vajadzībām ir definējusi apgabalus, valsts cenas būtu jāaprēķina, ņemot vērā apgabaliem noteiktās cenas. Ja dzīvnieku piegādātājiem tiek maksāti jebkādi papildu maksājumi, vajadzētu uzņēmumiem vai personām, kurām ir pienākums paziņot cenas, noteikt pienākumu par papildu maksājumu informēt kompetento iestādi, lai tiktu koriģēta valsts vidējā cena.

(22)	Lai nodrošinātu tirgus pārraudzību un cenu attīstību salīdzinātu ar konkrētām Regulā (ES) Nr. 1308/2013 noteiktām standartcenām, pamatojoties uz konkrētu informāciju, ko ik gadu sniedz dalībvalstis, ir jāaprēķina Savienības vidējās cenas noteiktu veidu liemeņiem un dzīvajiem dzīvniekiem.

(23)

Lai uzraudzītu astoņus mēnešus vecu vai vecāku liellopu liemeņu un cūku liemeņu cenu paziņošanu, kā arī lai aprēķinātu svēršanas koeficientus atbilstoši kategorijām, būtu jānosaka pienākums dalībvalstīm saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185 (8) Komisijai regulāri paziņot Komisijai par noteiktu informāciju, izņemot paziņojumus, kuri nepieciešami, lai organizētu apskates uz vietas, vai uz kuru pamata tiek gūts pilnīgs pārskats par gaļas tirgu.

(24)	Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Regula (EK) Nr. 315/2002, (EK) Nr. 1249/2008 un (ES) Nr. 807/2013 būtu jāatceļ.

(25)	Ņemot vērā, ka dalībvalstīm jāgūst iespēja pielāgoties jaunajam regulējumam, šī regula būtu jāsāk piemērot no brīža, kad pagājuši 12 mēneši no tās spēkā stāšanās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

SAVIENĪBAS SKALAS LIEMEŅU KLASIFICĒŠANAI

1. pants

Liellopu identificēšana pēc vecuma un kategorijas

Lai noteiktu piederību Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas II punktā minētajām kategorijām, liellopu vecumu verificē, balstoties uz informāciju, kas pieejama liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, kura katrā dalībvalstī izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļu.

2. pants

Atkāpes no liemeņu obligātās klasifikācijas

1. Dalībvalstis var nolemt, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma attiecīgi A daļas V punktā un B daļas II punktā noteiktās prasības attiecībā uz liellopu un cūku liemeņu klasifikāciju nav obligātas kautuvēm, kurās kauj:

a)	vidēji gadā katru nedēļu mazāk nekā 150 liellopu, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk;

b)	vidēji gadā katru nedēļu mazāk nekā 500 cūku.

Dalībvalstis var noteikt zemākas robežvērtības, jo īpaši ar nolūku nodrošināt reģistrēto cenu reprezentativitāti, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 8. panta 2. punktā.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka liellopu un cūku liemeņu klasifikācijas prasības nav obligātas attiecībā uz:

a)	kautuvei piederošu liellopu un cūku liemeņiem, ja nenotiek tirdzniecības darījums par šo dzīvnieku iegādi;

b)	skaidri definētu vietējo cūku šķirņu liemeņiem, kā arī cūku liemeņiem, kurus tirgo kādā īpašā veidā, ja cūku īpašās ķermeņa anatomiskās uzbūves dēļ kļūst neiespējama vienveidīga un standartizēta liemeņu klasificēšana.

3. Dalībvalstis, kas piemēro aitu liemeņu klasifikāciju atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 10. panta otrajai daļai, pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem var nolemt, ka noteiktām kautuvēm prasības attiecībā uz aitu liemeņu klasificēšanu nav obligātas.

4. Ja dalībvalstis nolemj piemērot kādu no šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajām atkāpēm, tās to paziņo Komisijai.

3. pants

Papildu noteikumi par liellopu un aitu klasificēšanu pēc uzbūves, tauku slāņa un liemeņa svara

1. Šīs regulas I un II pielikumā ir noteikti papildu noteikumi par Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas III punktā un C daļas III punktā minētajām uzbūves un tauku slāņa klašu definīcijām astoņus mēnešus vecu un vecāku liellopu liemeņiem un aitu liemeņiem.

2. Šīs regulas III pielikumā ir noteikti papildu noteikumi par tādu jēru klasificēšanu, kuru liemeņa svars ir mazāks par 13 kg.

4. pants

Uzbūves klase “S”

Dalībvalstis, ņemot vērā, kādas pazīmes raksturīgas liellopu ganāmpulkiem tajās, var nolemt liellopu liemeņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas III punktā, nepiemērot uzbūves klasi “S”.

5. pants

Cūku liemeņu klasifikācija

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas II punktā noteiktās cūku liemeņu klases dalībvalstis var papildus iedalīt apakšklasēs.

Cūku liemeņu komerciālās vērtības noteikšanai dalībvalstis papildus svaram un novērtētajam procentuālajam muskuļaudu daudzumam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas II punktā, var atļaut izmantot arī citus novērtēšanas kritērijus.

6. pants

Papildu prasības attiecībā uz liemeņu noformējumu salīdzināmu tirgus cenu noteikšanai

1. Neskarot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas IV punktu, B daļas III punktu un C daļas IV punktu, no liemeņa pirms svēršanas, klasificēšanas un marķēšanas nedrīkst atdalīt taukus, muskuļus vai citus audus, ja vien tas netiek darīts, piemērojot veterinārās prasības.

2. Par astoņiem mēnešiem jaunāku liellopu liemeņus noformē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas IV punktu un bez:

a)	diafragmas plānās daļas;

b)	diafragmas biezās daļas.

3. Astoņus mēnešus vecu un vecāku liellopu liemeņus noformē bez:

nierēm;

b)	nieru taukiem;

c)	iegurņa taukiem;

d)	diafragmas plānās daļas;

e)	diafragmas biezās daļas;

astes;

g)	muguras smadzenēm;

h)	sēklinieku taukiem;

i)	taukiem liemeņa ciskas iekšpusē;

j)	jūga vēnas un blakusesošajiem taukiem.

4. Lai piemērotu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas V punkta otro daļu un atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var atļaut pirms liemeņa svēršanas, klasificēšanas un marķēšanas atdalīt zemādas taukus, ja tādējādi ir iespējams objektīvāk novērtēt uzbūvi un netiek ietekmēts tauku slānis. Dalībvalstis nodrošina, ka šo praksi reglamentē valstu tiesību akti un ka tā paredz tikai zemādas tauku daļēju atdalīšanu no:

a)	gurniem, muguras daļas un ribu vidusdaļas;

b)	krūšukaula daļas un ārējā anoģenitālā apvidus;

ciskas.

7. pants

Klasificēšana un svēršana

1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas II un III punktā, B daļas II punktā, kā arī C daļas II un III punktā minēto klasificēšanu veic kautuvē, nosakot silta liemeņa svaru.

2. Komisija saskaņā ar šīs regulas 11. pantu var atļaut klasificēšanu pirms svēršanas, ja to paredz noteiktas klasificēšanas metodes, ko izmanto dalībvalsts teritorijā.

3. Liemeņus nosver iespējami drīz pēc nokaušanas, bet ne vēlāk kā:

a)	60 minūtes pēc tam, kad dzīvnieks nokauts, – attiecībā uz liellopiem un aitām;

b)	45 minūtes pēc tam, kad dzīvnieks nokauts, – attiecībā uz cūkām.

4. Attiecībā uz cūkām, ja attiecīgajā kautuvē kopumā nav iespējams ievērot 45 minūšu periodu starp kaušanu un liemeņa svēršanu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atļaut 14. panta 3. punktā minēto 2 % atskaitījumu:

a)	samazināt par 0,1 procentvienību par katru papildus stundas ceturksni vai tā daļu, kas pagājusi no brīža, kad periods starp kaušanu un svēršanu ir pārsniedzis 45 minūtes;

b)	palielināt par noteiktu procentvienību skaitu, kuras paredz attiecīgā dalībvalsts, ja periods starp kaušanu un svēršanu ir bijis īsāks par 45 minūtēm. Šādā gadījumā atskaitījumu pamato, balstoties uz zinātniskiem datiem.

5. Ja ar 10. pantā minētajām automatizētajām liellopu un aitu klasificēšanas metodēm liemeņus klasificēt neizdodas, tos klasificē kaušanas dienā vai, ja paredzētais periods starp kaušanu un svēršanu ir beidzies nākamajā dienā pēc kaušanas, liemeņus klasificē pēc iespējas drīzāk šajā nākamajā dienā.

8. pants

Liemeņu marķēšana

1. Liemeņus marķē to klasificēšanas laikā.

2. Marķēšanu veic, uzspiežot marķējuma atzīmi vai piestiprinot etiķeti, kurā norādīti vismaz:

a)	liellopiem un aitām – kategorija, kā arī uzbūves klase un tauku slāņa klase, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma attiecīgi A daļas II un III punktā un C daļas II un III punktā;

b)	cūkām – liemeņa klase vai novērtētais muskuļaudu procentuālais daudzums, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas II punktā.

3. Marķējumu izvieto uz virsmas vismaz:

a)	katrai liellopa liemeņa ceturtdaļai;

b)	katram aitas liemenim vai pusliemenim;

c)	katram cūkas pusliemenim.

Marķējuma atzīmes uzspiež uz liemeņa ārējās virsmas. Etiķetes drīkst piestiprināt uz liemeņa iekšējās vai ārējās virsmas.

4. Marķējuma atzīmēm jābūt skaidri salasāmām un uzspiestām, izmantojot neizdzēšamu, netoksisku un karstumizturīgu tinti.

5. Etiķetēm jābūt skaidri salasāmām, drošām pret viltojumiem un stingri piestiprinātām pie liemeņiem.

6. Dalībvalstis var noteikt, ka liemeņi nav jāmarķē:

ja tiek sastādīts oficiāls protokols, kur attiecībā uz katru liemeni ir norādīti vismaz:

i)	liemeņa individuālā identifikācija, kas nav pārveidojama;

ii)	silta liemeņa svars; un

iii)	klasificēšanas rezultāts;

b)	ja visu liemeņu sadalīšana tiek veikta nepārtrauktā procesā pie kautuves esošā gaļas sadales uzņēmumā, kurš ir atzīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (9)

7. Dalībvalstis var noteikt valsts noteikumus par papildu prasībām marķēšanai.

9. pants

Liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanas metodes

Dalībvalstis nodrošina, lai liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanu veiktu:

a)	kvalificēti klasificētāji, kas ir ieguvuši licenci liemeņu vizuālai klasificēšanai. Licenci var aizstāt ar dalībvalsts piešķirtu atļauju, ja šāda atļauja nozīmē to pašu, ko kvalifikācijas atzīšana; vai

b)	ar atļautām klasificēšanas metodēm, kas var ietvert automatizētas, daļēji automatizētas vai manuālas klasificēšanas metodes, kā to paredz 10. un 11. pants. Dalībvalstis nodrošina, ka klasificēšanas metodes izmanto kvalificēts personāls.

10. pants

Liellopu un aitu liemeņu automatizēto klasificēšanas metožu apstiprināšana

1. Dalībvalstis drīkst piešķirt licenci, kas to teritorijā vai tās daļā atļauj izmantot automatizētās liellopu un aitu klasificēšanas metodes, kuras ietver automatizētās klasificēšanas paņēmienu (aparatūra) un vienādojumu (formula).

2. Apstiprinājumu piešķir, ja ir izpildīti IV pielikuma A daļā noteiktie apstiprināšanas testa nosacījumi un tam izvirzīto prasību minimums.

3. Vismaz divus mēnešus pirms apstiprināšanas testa sākuma dalībvalstis Komisijai iesniedz IV pielikuma B daļā minēto informāciju, lai Komisija apstiprināšanas testā varētu piedalīties.

4. Dalībvalstis norīko neatkarīgu iestādi, kas izanalizē apstiprināšanas testa rezultātus. Divu mēnešu laikā pēc apstiprināšanas testa beigām dalībvalstis Komisijai iesniedz IV pielikuma C daļā minēto informāciju.

5. Ja licence, kas atļauj izmantot automatizētās liellopu vai aitu klasificēšanas metodes, ir piešķirta, balstoties uz apstiprināšanas testu, kurā izmantoti vairāki liemeņa noformējumi, šo liemeņu noformējuma atšķirības nerada atšķirības klasificēšanas rezultātos.

6. Dalībvalstis automatizētās liellopu un aitu klasificēšanas metodes var apstiprināt bez apstiprināšanas testa, ja to pašu klasificēšanas metožu lietošana ir jau apstiprināta citā dalībvalstī, balstoties uz apstiprināšanas testu, kurā izmantotais liemeņu paraugs pietiekami reprezentē liellopu vai aitu populāciju attiecīgajās dalībvalstīs.

7. Tādas automatizētas liellopu vai aitu klasificēšanas metodes, kurai ir piešķirts apstiprinājums, tehniskās specifikācijas izmaiņas kompetentās iestādes apstiprina pēc tam, kad pierādīts, ka šādu pārveidojumu rezultātā tiks nodrošināta vismaz tāda līmeņa precizitāte, kas atbilst apstiprināšanas testa prasību minimumam.

Dalībvalstis par jebkādām šādām izmaiņām, ko tās apstiprinājušas, informē Komisiju.

11. pants

Cūku liemeņu klasificēšanas metožu apstiprināšana

1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas IV punktā minētā klasificēšanas metode ietver automatizētu, daļēji automatizētu vai manuālu klasificēšanas metodi (aparātu) un vienādojumu (formulu) cūkas liemeņa muskuļaudu procentuālā daudzuma novērtēšanai.

2. Apstiprinājumu piešķir, ja ir izpildīti šīs regulas V pielikuma A daļā noteiktie apstiprināšanas testa nosacījumi un tam izvirzīto prasību minimums.

3. Dalībvalstis, izmantojot šīs regulas V pielikuma B daļā norādīto protokolu, informē Komisiju par cūku klasificēšanas metodēm, kuras tās vēlas apstiprināt izmantošanai savā teritorijā.

Protokolam ir divas daļas, un tas ietver šīs regulas V pielikuma B daļā noteiktos elementus.

Protokola pirmo daļu Komisijai iesniedz pirms apstiprināšanas testa sākuma. Divu mēnešu laikā pēc apstiprināšanas testa beigām dalībvalstis Komisijai iesniedz protokola otro daļu.

4. Pēc protokola saņemšanas Komisija to dara pieejamu pārējām dalībvalstīm. Pārējās dalībvalstis triju nedēļu laikā pēc protokola saņemšanas var iesniegt tehniskus komentārus. Protokolu iesniegusī dalībvalsts astoņu nedēļu laikā no sākotnējā protokola iesniegšanas šo protokolu drīkst pielāgot un iesniegt to atkārtoti.

5. Klasificēšanas metožu piemērošanai visos aspektos jāatbilst aprakstam, kas sniegts Komisijas lēmumā, ar kuru atļauj tās izmantot.

6. Komisija klasificēšanas metodes var apstiprināt bez apstiprināšanas testa, ja to pašu klasificēšanas metožu lietošana ir jau apstiprināta citā dalībvalstī, balstoties uz apstiprināšanas testu, kurā izmantotais liemeņu paraugs pietiekami reprezentē cūku populāciju attiecīgajās dalībvalstīs.

12. pants

Papildu noteikumi par klasificēšanu ar automatizētās klasificēšanas paņēmieniem

1. Kautuves, kurās klasificēšana notiek ar automatizētās klasificēšanas metodēm, kas noteikti 10. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā:

a)	attiecībā uz liellopu liemeņiem, izmantojot saskaņā ar 1. pantu izveidoto liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, nosaka liemeņa kategoriju;

b)	katru dienu saglabā kontrolziņojumus par automatizētās klasificēšanas metožu darbību, tostarp par visām konstatētajām nepilnībām un vajadzības gadījumā veiktajām darbībām.

2. Klasificēšana ar automatizētās klasificēšanas paņēmieniem ir derīga tikai tad, ja:

a)	liemeņa noformējums ir identisks tam, kas izmantots apstiprināšanas pārbaudē; vai

b)	attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir pierādīts, ka citāda noformējuma izmantošana neietekmē ar automatizētās klasificēšanas metodēm iegūtos klasificēšanas rezultātus.

II NODAĻA

LIEMEŅU UN DZĪVU DZĪVNIEKU TIRGUS CENU PAZIŅOŠANA

13. pants

Vispārīgi noteikumi par tirgus cenu paziņošanu

Lai varētu noteikt tirgus cenas konkrētām dzīvnieku kategorijām, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 15. pantu tirgus cenas paziņo:

par šādiem liemeņiem:

i)	astoņus mēnešus veci vai vecāki liellopi;

ii)

cūkas;

iii)	liellopi vecumā līdz astoņiem mēnešiem;

iv)	par 12 mēnešiem jaunākas aitas;

par šādiem dzīviem dzīvniekiem:

i)	astoņas dienas līdz četras nedēļas veci vīrišķā dzimuma teļi;

ii)	gaļas jaunlopi;

iii)	sivēni ar dzīvsvaru apmēram 25 kg.

14. pants

Astoņus mēnešus vecu un vecāku liellopu liemeņu un cūku liemeņu tirgus cenu paziņošana

1. Paziņotā tirgus cena ir cena pie kautuves vārtiem, kura atspoguļo liemeņa vērtību, no kā atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, saskaņā ar dokumentiem, ko piegādātājs saņēmis no:

a)	kautuves; vai

b)	fiziskās vai juridiskās personas, kas dzīvnieku nosūtījusi uz kautuvi nokaušanai.

2. Šā panta 1. punktā minēto cenu izsaka uz 100 kg tāda liemeņa svara, kas noformēts atbilstīgi 6. pantam un nosvērts uz āķa kautuvē.

3. Svars, ko ņem vērā, reģistrējot tirgus cenu, ir atdzesēta liemeņa svars, kas atbilst 7. panta 1. punktā minētajam silta liemeņa svaram mīnus 2 %.

4. Klasificēto liemeņu cenas, ko paziņojusi kautuve vai fiziskā vai juridiskā persona, kura nosūtījusi dzīvniekus uz kautuvi nokaušanai, ir vai nu vidējā cena par klasi, vai arī katras klases liemeņu cena. Ja tiek paziņotas katras klases liemeņu cenas, kompetentā iestāde aprēķina vidējo cenu par klasi.

15. pants

Par astoņiem mēnešiem jaunāku liellopu un par 12 mēnešiem jaunāku aitu liemeņu tirgus cenu paziņošana

1. Paziņotā tirgus cena par astoņiem mēnešiem jaunāku liellopu un par 12 mēnešiem jaunāku aitu liemeņiem ir vidējā vērtība cenām, kuras maksā pie kautuves vārtiem un kuras atspoguļo liemeņa vērtību, no kā atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, un kas svērta ar koeficientu. Koeficients atspoguļo:

relatīvo attiecību starp:

i)	par astoņiem mēnešiem jaunāku liellopu liemeņu atšķirībām kvalitātē, kuras noteikusi attiecīgā dalībvalsts; vai

ii)	par 12 mēnešiem jaunāku aitu liemeņu dažādajām svara kategorijām, kuras noteikusi attiecīgā dalībvalsts; kā arī

b)	katra tirgus relatīvo nozīmi.

2. Šā panta 1. punktā minēto tirgus cenu izsaka uz 100 kg tāda liemeņa svara, kas noformēts atbilstīgi 6. pantam un nosvērts uz āķa kautuvē.

3. Par astoņiem mēnešiem jaunāku liellopu liemeņiem svars, kas jāņem vērā, paziņojot tirgus cenu, ir atdzesēta liemeņa svars, kas atbilst 7. panta 1. punktā minētajam silta liemeņa svaram mīnus 2 %.

4. Par 12 mēnešiem jaunāku aitu liemeņiem svars, kas jāņem vērā, paziņojot tirgus cenu, ir atdzesēta liemeņa svars, kas atbilst silta liemeņa svaram, kurš koriģēts, lai ņemtu vērā dzesējot zudušo svaru.

16. pants

Dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošana

1. Tirgus cenu paziņošanas nolūkā 13. panta b) punkta sarakstā norādītos dzīvos dzīvniekus iedala šādos veidos:

attiecībā uz astoņas dienas līdz četras nedēļas veciem vīrišķā dzimuma teļiem:

i)	“audzēšanai paredzēts piena šķirņu vīrišķā dzimuma teļš” ir pie piena šķirnes piederošs audzējams vīrišķā dzimuma teļš;

ii)	“audzēšanai paredzēts gaļas šķirņu vīrišķā dzimuma teļš” ir pie gaļas šķirnes piederošs audzējams vīrišķā dzimuma teļš, pie piena–gaļas šķirnes piederošs audzējams vīrišķā dzimuma teļš vai vīrišķā dzimuma teļš, kas dzimis krustojumā ar gaļas liellopu šķirni;

attiecībā uz gaļas jaunlopiem:

i)	“gaļas teļš” ir vīrišķā vai sievišķā dzimuma liellops, kas ir vismaz sešus mēnešus vecs, bet jaunāks par 12 mēnešiem un pēc atšķiršanas nopirkts nobarošanai;

ii)	“gadu vecs vīrišķā dzimuma gaļas jaunlops” ir vīrišķā dzimuma liellops, kas ir vismaz 12 mēnešus vecs, bet jaunāks par 24 mēnešiem un ir nopirkts nobarošanai;

iii)	“gadu vecs sievišķā dzimuma gaļas jaunlops” ir sievišķā dzimuma liellops, kas ir vismaz 12 mēnešus vecs, bet jaunāks par 24 mēnešiem un nopirkts nobarošanai;

c)	attiecībā uz cūkām: “sivēni” ir cūkas, kuru vidējais dzīvsvars ir apmēram 25 kg un kuras nopirktas nobarošanai.

2. Paziņotā tirgus cena ir vidējā cena, kuru attiecīgajā dalībvalstī maksā par 1. punktā minēto veidu dzīvniekiem vienā un tajā pašā vairumtirdzniecības posmā, no kuras atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un kurai ir piemēroti koeficienti. Šie koeficienti atspoguļo gan 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem piemītošo dažādo īpašību relatīvo īpatsvaru, gan arī katra tirgus relatīvo nozīmīgumu.

17. pants

Papildu noteikumi par liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu

1. Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 6. pantu ir definējusi apgabalus, dalībvalsts kompetentā iestāde attiecībā uz katru liemeņu klasi un kvalitāti, kā arī attiecībā uz katru dzīvo dzīvnieku veidu un kvalitāti, kas attiecīgi minēti šīs regulas 14., 15. un 16. pantā, nosaka vidējās apgabala cenas.

2. Ja kautuves vai fiziskās vai juridiskās personas, kurām ir pienākums paziņot cenas, liemeņu vai dzīvu dzīvnieku piegādātājiem maksā papildu maksājumus, dalībvalstis var ņemt vērā šādu maksājumu apmēru un periodu, uz kuru tie attiecas. Ja dalībvalsts nolemj ņemt vērā liemeņu vai dzīvu dzīvnieku piegādātājiem maksātos papildu maksājumus, kautuvei vai fiziskajai vai juridiskajai personai, kam ir pienākums paziņot cenas, ikreiz, kad šādi papildu maksājumi tiek veikti, par to apmēru jāinformē kompetentā iestāde.

III NODAĻA

SAVIENĪBAS VIDĒJĀS CENAS APRĒĶINĀŠANA

I IEDAĻA

Savienības vidējā cena liemeņiem

18. pants

Savienības vidējā cena liellopiem

1. Konkrētai Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas II punktā norādītajai kategorijai:

Savienības vidējā cena katrai uzbūves klasei un katrai tauku slāņa klasei, kas norādītas sarakstā Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 7. pantā, ir attiecīgajai klasei reģistrēto valsts tirgus cenu vidējā svērtā vērtība. Svēruma pamatā ir katrā dalībvalstī nokauto attiecīgās klases dzīvnieku skaita attiecība pret Savienībā nokauto šīs klases dzīvnieku kopskaitu;

b)	Savienības vidējā cena katrai uzbūves klasei ir vidējā svērtā vērtība no Savienības vidējām cenām tauku slāņa klasēm, kas veido attiecīgo uzbūves klasi. Svēruma pamatā ir nokauto katras tauku slāņa klases dzīvnieku skaita attiecība pret Savienībā nokauto šīs uzbūves klases dzīvnieku kopskaitu;

c)	Savienības vidējā cena ir vidējā svērtā vērtība no Savienības vidējām cenām, kas minētas a) apakšpunktā. Svēruma pamatā ir nokauto katras a) apakšpunktā minētās klases dzīvnieku skaita attiecība pret Savienībā nokauto šīs kategorijas dzīvnieku kopskaitu.

2. Savienības vidējā cena visām kategorijām kopā ir vidējā svērtā vērtība no vidējām cenām, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā. Svēruma pamatā ir Savienībā nokauto katras kategorijas dzīvnieku skaita attiecība pret nokauto astoņus mēnešus vecu vai vecāku liellopu kopskaitu.

19. pants

Savienības vidējā cena cūkām

Savienības vidējā cena katrai klasei, kas norādītas sarakstā Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 9. pantā, ir šai klasei reģistrēto valsts tirgus cenu vidējā svērtā vērtība. Svērumu pamatā ir katrā dalībvalstī nokauto šīs klases dzīvnieku skaita attiecība pret Savienībā nokauto šīs klases dzīvnieku kopskaitu.

20. pants

Savienības vidējā cena liellopiem, kas jaunāki par astoņiem mēnešiem

Savienības vidējā cena liellopiem, kas nokaušanas brīdī jaunāki par astoņiem mēnešiem, ir šādiem liellopiem saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 10. pantu reģistrēto cenu vidējā vērtība. Šai vidējai cenai piemēro svēruma koeficientus, ko nosaka, pamatojoties uz šādu liellopu neto produkciju Savienībā.

21. pants

Savienības vidējā cena aitām, kas jaunākas par 12 mēnešiem

Savienības vidējā cena aitām, kas jaunākas par 12 mēnešiem, ir dažādām svara kategorijām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 11. pantu reģistrēto cenu vidējā vērtība. Šai vidējai cenai piemēro svēruma koeficientus, ko nosaka, pamatojoties uz šādu jēru neto produkciju Savienībā.

II IEDAĻA

Savienības vidējā cena dzīviem dzīvniekiem

22. pants

Savienības vidējā cena astoņas dienas līdz četras nedēļas veciem vīrišķā dzimuma teļiem

1. Savienības vidējā cena par vienu astoņas dienas līdz četras nedēļas vecu vīrišķā dzimuma teļu ir piena šķirņu vīrišķā dzimuma teļiem un gaļas šķirņu vīrišķā dzimuma teļiem saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 12. pantu reģistrēto cenu vidējā vērtība.

2. Šai vidējai cenai piemēro svēruma koeficientus, ko, pamatojoties uz govju skaitu, kas Savienībā reģistrēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/2008 (10), nosaka šādi:

a)	attiecībā uz piena šķirņu vīrišķā dzimuma teļiem – pamatojoties uz piena govju skaitu;

b)	attiecībā uz gaļas šķirņu vīrišķā dzimuma teļiem – pamatojoties uz govju skaitu.

23. pants

Savienības vidējā cena gaļas jaunlopiem

1. Savienības vidējā cena par vienu dzīvsvara kilogramu ir gaļas teļiem, gadu veciem vīrišķā dzimuma gaļas jaunlopiem un gadu veciem sievišķā dzimuma gaļas jaunlopiem saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 12. pantu reģistrēto cenu vidējā vērtība.

2. Šai reģistrēto cenu vidējai vērtībai piemēro svēruma koeficientus, ko nosaka, pamatojoties uz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1165/2008 Savienībā reģistrēto liellopu skaitu:

a)	attiecībā uz gaļas teļiem – pamatojoties uz to liellopu skaitu, kuri nav vecāki par gadu un nav paredzēti kaušanai;

b)	attiecībā uz gadu veciem vīrišķā dzimuma gaļas jaunlopiem – pamatojoties uz to vīrišķā dzimuma liellopu skaitu, kuri ir vecāki par gadu, bet jaunāki par diviem gadiem;

c)	attiecībā uz gadu veciem sievišķā dzimuma gaļas jaunlopiem – pamatojoties uz to sievišķā dzimuma liellopu skaitu, kuri vecāki par gadu, bet jaunāki par diviem gadiem un vēl nav atnesušies.

24. pants

Savienības vidējā cena sivēniem

Savienības vidējā cena sivēniem, kuru dzīvsvars ir apmēram 25 kg, ir sivēniem saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 12. pantu reģistrēto cenu vidējā vērtība. Šai vidējai cenai piemēro svēruma koeficientus, ko nosaka, pamatojoties uz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1165/2008 Savienībā reģistrēto sivēnu skaitu.

IV NODAĻA

PAZIŅOJUMI

25. pants

Dalībvalstu paziņojumi Komisijai

1. Šajā pantā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1185 noteikumiem.

2. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. aprīlim informē Komisiju par iepriekšējā kalendārajā gadā nokauto liellopu, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk, un cūku un aitu kopējo skaitu, to iedalot šādi:

a)	liellopiem – norādot kopējo skaitu katrā kategorijā, kā arī uzbūves klasē un tauku slāņa klasē;

b)	cūkām – norādot kopējo skaitu katrā liemeņu klasē;

c)	aitām – norādot kopējo skaitu katrā svara kategorijā;

3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamu sarakstu, kurā norādītas:

a)	kautuves, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 8. pantu reģistrē cenas, par katru kautuvi norādot dzīvnieku skaitā izteiktu iepriekšējā kalendārā gada kaušanas apjomu attiecībā uz astoņus mēnešus veciem un vecākiem liellopiem;

b)	fiziskas vai juridiskas personas, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 8. pantu reģistrē cenas, norādot tādu astoņus mēnešus vecu vai vecāku liellopu skaitu, ko tās nosūtījušas kaušanai iepriekšējā kalendārajā gadā.

4. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XV, XVII un XVIII daļā minētajiem produktiem tai paziņo šādu informāciju, ja tā pieejama:

a)	no trešām valstīm importētu produktu tirgus cenas dalībvalstīs;

b)	trešo valstu reprezentatīvajos tirgos valdošās cenas.

5. Attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā katra gada 1. jūnijā informē Komisiju par liemeņu un dzīvu dzīvnieku īpašībām, kā arī svēruma koeficientiem, kas minēti šīs regulas 14., 15. un 16. pantā, un korekcijas koeficientiem un reprezentatīvajiem tirgiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 5., 10., 11. un 12. pantā.

6. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma ziņo par pasākumiem, kas veikti Īstenošanas regulas (ES) 2017/1184 3. panta 1. un 2. punkta piemērošanai.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Atcelšana

Regulas (EK) Nr. 315/2002, (EK) Nr. 1249/2008 un (ES) Nr. 807/2013 atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām (EK) Nr. 315/2002, (EK) Nr. 1249/2008 un (ES) Nr. 807/2013 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un uz Īstenošanas regulu (ES) 2017/1184, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas VI pielikumā.

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2018. gada 11. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2002. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 315/2002 par pārskatu attiecībā uz svaigu vai atdzesētu aitu liemeņu cenām Kopienas reprezentatīvajos tirgos (OV L 50, 21.2.2002., 47. lpp.).

(4) Komisijas 2008. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību (OV L 337, 16.12.2008., 3. lpp.).

(5) Komisijas 2013. gada 26. augusta Regula (ES) Nr. 807/2013, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz konkrētu liellopu cenu apsekojumu reprezentatīvajos Kopienas tirgos (OV L 228, 27.8.2013., 5. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2017/1184, ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanai attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 103. lpp.).

(8) Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2017/1185, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai, un ar ko groza un atceļ vairākas Komisijas regulas (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 113. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1165/2008 par statistiku lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu Nr. 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK (OV L 321, 1.12.2008., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

3. panta 1. punktā minētie papildu noteikumi liellopu liemeņu uzbūves un tauku slāņa klasēm

1. UZBŪVE

Liemeņu un jo īpaši to galveno daļu (gurnu, muguras, plecu daļas) profilu attīstība

Uzbūves klase	Papildu noteikumi
S Izcila	Gurnu daļa: ļoti izteikti noapaļota, dubultmuskuļota, labi saskatāmas savstarpējās norobežošanās vietas	Gurna augšējā daļa ļoti izteikti iet pāri iegurnim (symphisis pelvis)
	Muguras daļa: ļoti plata un ļoti bieza līdz plecu daļai	Astes pamatne ļoti noapaļota
	Plecu daļa: ļoti izteikti noapaļota
E Teicama	Gurnu daļa: ļoti noapaļota	Gurna augšējā daļa izteikti iet pāri iegurnim (symphisis pelvis)
	Muguras daļa: plata un ļoti bieza līdz plecu daļai	Astes pamatne ļoti noapaļota
	Plecu daļa: ļoti noapaļota
U Ļoti laba	Gurnu daļa: noapaļota	Gurna augšējā daļa iet pāri iegurnim (symphisis pelvis)
	Muguras daļa: plata un bieza līdz plecu daļai	Astes pamatne noapaļota
	Plecu daļa: noapaļota
R Laba	Gurnu daļa: labi veidota	Gurna augšējā daļa un astes pamatne nedaudz noapaļota
	Muguras daļa: bieza, bet plecu līmenī plānāka
	Plecu daļa: vidēji labi veidota
O Vidēji laba	Gurnu daļa: no viduvēji veidotas līdz nepietiekami veidotai
	Muguras daļa: no viduvēji biezas līdz nepietiekami biezai	Astes pamatne: taisns profils
	Plecu daļa: no viduvēji veidotas līdz gandrīz plakanai
P Vāja	Gurnu daļa: vāji attīstīta
	Muguras daļa: šaura ar izvirzītiem kauliem
	Plecu daļa: plakana ar izvirzītiem kauliem

2. TAUKU SLĀŅA BIEZUMA PAKĀPE

Tauku slānis liemeņa virspusē un krūšu dobumā

Tauku slāņa klase	Papildu noteikumi
1. Ļoti zema	Krūšu dobumā tauku nav.
2. Zema	Krūšu dobumā starp ribām ir skaidri redzama muskulatūra.
3. Vidēja	Krūšu dobumā starp ribām joprojām redzama muskulatūra.
4. Augsta	Gurnu daļā izteiktas tauku līnijas. Krūšu dobumā starp ribām esošā muskulatūra var būt cauraugusi ar taukiem.
5. Ļoti augsta	Gurnu daļa gandrīz pilnībā klāta ar taukiem tā, ka tauku līnijas vairs nav skaidri redzamas. Krūšu dobumā starp ribām esošā muskulatūra ir cauraugusi ar taukiem.

II PIELIKUMS

3. panta 1. punktā minētie papildu noteikumi aitu liemeņu uzbūves un tauku slāņa klasēm

1. UZBŪVE

Liemeņu un jo īpaši to galveno daļu (liemeņa pakaļējās ceturtdaļas, muguras, plecu daļas) profilu attīstība.

Uzbūves klase

Papildu noteikumi

Izcila

Liemeņa pakaļējā ceturtdaļa: dubultmuskuļota. Profili ārkārtīgi izliekti

Muguras daļa: ārkārtīgi izliekta, ārkārtīgi plata, ārkārtīgi bieza

Plecu daļa: ārkārtīgi izliekta un ārkārtīgi bieza

Teicama

Liemeņa pakaļējā ceturtdaļa: ļoti bieza. Profili ļoti izliekti

Muguras daļa: ļoti izliekta, ļoti plata un ļoti bieza līdz plecu daļai

Plecu daļa: ļoti izliekta un ļoti bieza

Ļoti laba

Liemeņa pakaļējā ceturtdaļa: bieza. Profili izliekti

Muguras daļa: plata un bieza līdz plecu daļai

Plecu daļa: bieza un izliekta

Laba

Liemeņa pakaļējā ceturtdaļa: profili galvenokārt taisni

Muguras daļa: bieza, bet mazāk plata līdz plecu daļai

Plecu daļa: labi attīstīta, bet mazāk bieza

Vidēji laba

Liemeņa pakaļējā ceturtdaļa: profili ar tendenci uz nedaudz ieliektiem

Muguras daļa: nepietiekama platuma un biezuma

Plecu daļa: tendence uz šauru. Nepietiekama biezuma

Vāja

Liemeņa pakaļējā ceturtdaļa: profili ieliekti līdz ļoti ieliektiem

Muguras daļa: šaura un ieliekta ar saskatāmiem kauliem

Plecu daļa: šaura, plakana un saskatāmi kauli

2. TAUKU SLĀŅA BIEZUMA PAKĀPE

Tauku daudzums uz liemeņa ārējām un iekšējām daļām.

Tauku slāņa klase	Papildu noteikumi (1)
1. Ļoti zema	Ārējās	Redzami tauku atlikumi vai tauku nav.
	Iekšējās	Vēdera	Uz nierēm redzami tauku atlikumi vai tauku nav.
		Krūškurvja	Starp ribām redzami tauku atlikumi vai tauku nav.
2. Zema	Ārējās	Neliels tauku slānis klāj liemeņa daļu, bet var būt mazāk redzams uz locekļiem.
	Iekšējās	Vēdera	Tauku atlikumi vai neliels tauku slānis apņem nieru daļu.
		Krūškurvja	Starp ribām skaidri redzama muskulatūra.
3. Vidēja	Ārējās	Viegls tauku slānis klāj visu liemeni vai tā lielāko daļu. Nedaudz sabiezinātas tauku joslas astes pamatnē.
	Iekšējās	Vēdera	Viegls tauku slānis apņem visas nieres vai to daļu.
		Krūškurvja	Starp ribām joprojām redzama muskulatūra.
4. Augsta	Ārējās	Biezs tauku slānis klāj visu liemeni vai tā lielāko daļu, bet var būt plānāks uz locekļiem un sabiezināties uz pleciem.
	Iekšējās	Vēdera	Nieri apņem tauki.
		Krūškurvja	Starp ribām esošā muskulatūra var būt cauraugusi ar taukiem. Uz ribām var būt redzams tauku noslāņojums.
5. Ļoti augsta	Ārējās	Ļoti biezs tauku slānis. Vietām redzami tauku gabali.
	Iekšējās	Vēdera	Nieres apņem biezs tauku slānis.
		Krūškurvja	Starp ribām esošā muskulatūra cauraugusi ar taukiem. Uz ribām redzams tauku noslāņojums.

(1) Papildu noteikumus vēdera dobumam nepiemēro attiecībā uz III pielikumu.

III PIELIKUMS

Klasifikācijas skala 3. panta 2. punktā minētajiem jēru liemeņiem, kuru svars ir mazāks par 13 kg

Kategorija	A		B		C
Svars	≤ 7 kg		7,1 — 10 kg		10,1 — 13 kg
Kvalitāte	1.	2.	1.	2.	1.	2.
Gaļas krāsa (*1)	gaiši rozā	cita krāsa vai tauku slāņa pakāpe	gaiši rozā vai rozā	cita krāsa vai tauku slāņa pakāpe	gaiši rozā vai rozā	cita krāsa vai tauku slāņa pakāpe
Tauku slāņa klase (*2)	(2) (3)		(2) (3)		(2) (3)

(*1) Noteikta pēc sānu gabala pie rectus abdominis, salīdzinot ar standartizēto krāsu diagrammu.

(*2) Definīcijas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma C daļas III punktā.

IV PIELIKUMS

10. pantā minētā liellopu un aitu liemeņu automatizētās klasificēšanas metožu apstiprināšana

A DAĻA

Nosacījumi un prasību minimums metožu apstiprināšanai

Attiecīgā dalībvalsts organizē apstiprināšanas testu ar ekspertu komisiju, kurā ir vismaz pieci licencēti liellopu vai aitu liemeņu klasificēšanas eksperti. Testa veicēju dalībvalsti ekspertu komisijā pārstāv divi locekļi. Pārējie ekspertu komisijas dalībnieki pārstāv katrs citu dalībvalsti. Ekspertu komisijas ekspertu kopskaits ir nepāra skaitlis. Komisijas dienesti un citu dalībvalstu eksperti apstiprināšanas testā drīkst piedalīties kā novērotāji.

Ekspertu komisijas dalībnieki strādā neatkarīgi un anonīmi.

Attiecīgā dalībvalsts norīko apstiprināšanas testa koordinatoru:

a)	kurš nav ekspertu komisijas loceklis;

b)	kuram ir pietiekamas tehniskās zināšanas un kurš ir pilnīgi neatkarīgs;

c)	kurš pārrauga ekspertu komisijas locekļu neatkarīgu un anonīmu darbību;

d)	kurš ievāc grupas dalībnieku iegūtos klasificēšanas rezultātus un ar automatizētās klasificēšanas metodēm iegūtos rezultātus;

e)	kurš raugās, lai visā apstiprināšanas testa laikā klasificēšanas rezultāti, kas iegūti ar automatizētās klasificēšanas metodēm, nebūtu pieejami nevienam ekspertu komisijas loceklim un (otrādi) nevienai citai ieinteresētajai personai;

f)	kurš validē katra liemeņa klasificēšanas rezultātus un sakarā ar objektīviem iemesliem, kuriem jābūt precizētiem, var nolemt nepieņemt liemeņus paraugam, ko izmanto analīzē.

Apstiprināšanas testam:

a)	katru uzbūves klasi un tauku slāņa klasi iedala sīkāk trīs apakšklasēs;

b)	paraugā iekļauj ne mazāk kā 600 validētus liemeņus;

c)	no liemeņiem, kas atzīti par piemērotiem klasificēšanai ar automatizētas klasificēšanas metodēm, ir noraidīti ne vairāk kā 5 %.

Par katra validētā liemeņa pareizo kategoriju ekspertu komisija uzskata tās locekļu iegūto rezultātu mediānu.

Lai novērtētu automatizētās klasificēšanas metodes veiktspēju, šīs metodes rezultātus par katru validēto liemeni salīdzina ar ekspertu komisijas iegūto rezultātu mediānu. Ar automatizētām klasificēšanas metodēm veiktas klasificēšanas pareizību nosaka, izmantojot sistēmu ar punktiem, ko piešķir šādi:

	Uzbūve	Tauku slānis
Kļūdu nav	10	10
Kļūda par vienu vienību (t. i., viena apakšklase augstāk vai zemāk)	6	9
Kļūda par divām vienībām (t. i., divas apakšklases augstāk vai zemāk)	– 9	0
Kļūda par trim vienībām (t. i., trīs apakšklases augstāk vai zemāk)	– 27	– 13
Kļūda par vairāk nekā trim vienībām (t. i.,vairāk nekā trīs apakšklases augstāk vai zemāk)	– 48	– 30

Lai metodes varētu apstiprināt, ar automatizētās klasificēšanas metodēm jāiegūst vismaz 60 % no maksimālā punktu skaita gan attiecībā uz uzbūves, gan tauku slāņa klasēm.

Turklāt klasificēšanai, kas veikta ar automatizētas klasificēšanas metodēm, jābūt šādās robežās:

	Uzbūve	Tauku slānis
Novirze	± 0,30	± 0,60
Regresijas taisnes virziena koeficients	1 ± 0,15	1 ± 0,30

Ja apstiprināšanas testā izmanto vairākus liemeņa noformējumus, šo noformējumu atšķirības nedrīkst novest pie klasificēšanas rezultātu atšķirībām.

B DAĻA

Informācija, kas dalībvalstīm Komisijai jāiesniedz par apstiprināšanas testa organizēšanu

a)	Apstiprināšanas testa datumi;

b)	attiecīgajā dalībvalstī vai tās daļā klasificēto astoņus mēnešus vecu vai vecāku liellopu liemeņu detalizēts apraksts;

c)	statistiskās metodes, ko izmanto, lai ņemtu attiecīgajā dalībvalstī vai tās daļā nokauto astoņus mēnešus vecu vai vecāku liellopu liemeņu un aitu liemeņu paraugu, kas kategorijas, uzbūves klases un tauku slāņa klases ziņā ir reprezentatīvs;

d)	kautuves(-ju) nosaukums(-i) un adrese, kur notiek apstiprināšanas tests, paskaidrojot pārstrādes līnijas(-u) organizāciju un darbību, tostarp ātrumu stundā;

e)	liemeņu noformējums(-i), ko izmanto apstiprināšanas testā;

f)	automatizētās klasificēšanas paņēmiena un tā tehnisko funkciju apraksts, jo īpaši iekārtas drošības mehānisms aizsardzībai pret jebkāda veida manipulācijām;

g)	to licencēto ekspertu vārdi, kurus attiecīgā dalībvalsts izvirzījusi par ekspertu komisijas locekļiem dalībai apstiprināšanas testā;

h)	apstiprināšanas testa koordinators, apliecinot viņa pietiekamās tehniskās zināšanas un pilnīgu neatkarību;

i)	nosaukums un adrese attiecīgās dalībvalsts izraudzītajai neatkarīgajai struktūrai, kas analizē apstiprināšanas testa rezultātus.

C DAĻA

Informācija, kas dalībvalstīm Komisijai jāiesniedz par apstiprināšanas testa rezultātiem

a)	Apstiprināšanas testa laikā ekspertu komisijas locekļu un koordinatora parakstīts klasificēšanas rezultātu kopsavilkums;

b)	koordinatora ziņojums par apstiprināšanas testa organizēšanu, ņemot vērā A daļā izklāstītos nosacījumus un prasību minimumu;

tāda kvantitatīva analīze par apstiprināšanas testa rezultātiem, kura izdarīta pēc metodikas, kam jātiek saskaņotai ar Komisiju, un kurā norādīti katra klasifikācijas eksperta gūtie klasificēšanas rezultāti, kā arī ar automatizētās klasificēšanas metodēm iegūtie rezultāti. Analīzē izmantotie dati jāiesniedz elektroniskā veidā, kas jāsaskaņo ar Komisiju;

d)	automatizētās klasificēšanas metožu pareizība, kas noteikta saskaņā ar A daļas 3. punkta noteikumiem.

V PIELIKUMS

11. pantā minētā cūku liemeņu klasificēšanas metožu apstiprināšana

A DAĻA

1. NOSACĪJUMI UN PRASĪBU MINIMUMS METOŽU APSTIPRINĀŠANAI

Apstiprināšanas testam ir šādi elementi:

atlasa reprezentatīvu paraugu ar cūku liemeņiem, ko izmantot sadalīšanas izmēģinājumā.

—	Reprezentatīvais paraugs atspoguļo attiecīgo cūku populāciju un sastāv no vismaz 120 liemeņiem;

pieraksta cūku liemeņu reprezentatīvajam paraugam izdarītos mērījumus (prognozējošos mainīgos).

—	Mērījumus, ko izmanto, lai aprēķinātu muskuļaudu procentuālo daudzumu, reģistrē vienā vai vairākās kautuvēs, izmantojot apstiprināmo klasificēšanas paņēmienu(-us);

ievērojot A daļas 2. punktu, izdara sadalīšanas izmēģinājumu, lai cūku liemeņiem novērtētu muskuļaudu procentuālo standartdaudzumu.

—

Izmēģinājumā parauga cūku liemeņus sadala gaļā, taukos un kaulos. Cūkas liemeņa muskuļaudu saturs ir attiecība starp šķērssvītroto sarkano muskuļu kopsvaru, ja tos ir iespējams atdalīt ar nazi, un liemeņa svaru. Šķērssvītroto sarkano muskuļu kopsvaru iegūst:

i)	liemeni sadalot pilnīgi, kā noteikts A daļas 2. punkta 2. apakšpunktā; vai

ii)	liemeni sadalot daļēji, kā noteikts A daļas 2. punkta 3. apakšpunktā; vai

iii)	pilnīgu vai daļēju sadalīšanu apvienojot ar valsts ekspresmetodi, kas balstās uz vispārpieņemtām statistiskām metodēm.

Liemeņa sadalīšanu, kas minēta i) daļā, var aizstāt arī ar muskuļaudu procentuālās daļas novērtēšanu ar datortomogrāfijas (DT) aparāta palīdzību, ja vien tiek sagādāti apmierinoši salīdzinošās sadalīšanas rezultāti.

Izmantojot kombināciju ar iii) daļā minēto valsts ekspresmetodi, pilnīgai vai daļējai sadalīšanai paredzēto liemeņu skaitu drīkst samazināt līdz 50, ja dalībvalsts spēj pierādīt, ka precizitāte ir vismaz vienāda ar precizitāti, kas iegūstama, statistiskas standartmetodes izmantojot 120 liemeņiem;

aprēķina apstiprināmās klasificēšanas metodes vienādojumu (formulu).

—	Jāiegūst vienādojums, ar kuru no šiem liemeņiem izmērītajiem prognozējošajiem mainīgajiem aprēķināt muskuļaudu procentuālo daudzumu liemeņu reprezentatīvajam paraugam.

—	Ar šīs formulas palīdzību aprēķina muskuļaudu procentuālo daudzumu katram sadalīšanas izmēģinājumā izmantotajam liemenim;

izdara statistisku standartanalīzi, kurā novērtē sadalīšanas izmēģinājuma rezultātu.

—	Ar attiecīgo klasificēšanas metodi novērtēto muskuļaudu procentuālo daudzumu salīdzina ar muskuļaudu procentuālo standartdaudzumu, kas iegūts sadalīšanas izmēģinājumā;

ievieš vai koriģē klasificēšanas metodes vienādojumu, lai varētu prognozēt muskuļaudu procentuālo daudzumu cūkas liemenī.

—	Vienādojumu attiecīgajā klasificēšanas paņēmienā integrē pēc tam, kad Komisija atļāvusi izmantot attiecīgās klasifikācijas metodes.

Klasificēšanas metodes apstiprina tikai tad, ja prognozes vidējā kvadrātiskā kļūda (RMSEP), kas izskaitļota, izmantojot pilnas šķērsvalidācijas paņēmienu vai testu, kurā validēšanai izmantots reprezentatīvs paraugs no vismaz 60 liemeņiem, nesasniedz 2,5. Turklāt RMSEP aprēķinos iekļauj arī jebkādas izlecošās vērtības.

Ja apstiprināšanas testā izmanto vairākus liemeņa noformējumus, šo noformējumu atšķirības nedrīkst novest pie klasificēšanas rezultātu atšķirībām.

2. PROCEDŪRA, KĀ SADALĪŠANAS IZMĒĢINĀJUMĀ PROGNOZĒT MUSKUĻAUDU PROCENTUĀLO STANDARTDAUDZUMU CŪKAS LIEMENIM

2.1.

Muskuļaudu procentuālā standartdaudzuma prognozēšana balstās uz kreisā pusliemeņa pilnīgu sadalīšanu atbilstoši 1. daļas c) punktā noteiktajai standartmetodei.

2.2.

Ja liemeni sadala pilnīgi, muskuļaudu procentuālo standartdaudzumu (YTD) aprēķina pēc šādas formulas:

Muskuļaudu svaru aprēķina, no liemeņa kopējā svara pirms sadalīšanas atskaitot to elementu kopsvaru, kas nav muskuļi. Nesadala kāju pēdas un galvu, izņemot vaigus.

2.3.

Ja liemeni sadala daļēji, muskuļaudu procentuālo standartdaudzumu (YPD) prognozē, pamatojoties uz četru galveno daļu sadalīšanu (pleci, muguras gabals, šķiņķis un vēderdaļa), kā arī uz filejas svaru. Daļējas sadalīšanas gadījumā muskuļaudu procentuālo daudzumu aprēķina šādi:

Liemeņa četru galveno daļu (plecu, muguras gabala, šķiņķa un vēderdaļas) muskuļaudu svaru aprēķina, no šo gabalu kopējā svara pirms sadalīšanas atskaitot tādu šo četru daļu elementu summu, kas nav muskuļi.

Novirzi starp pilnīgu un daļēju sadalīšanu koriģē, pamatojoties uz apakšparaugu ar pilnīgu sadalīšanu.

2.4.

Muskuļaudu procentuālo daudzumu iespējams prognozēt ar analītisku procedūru, kuras pamatā ir kreisā pusliemeņa skenēšana ar DT. Ja DT procedūra nav kalibrēta pilnīgai liemeņu sadalīšanai, potenciālo novirzi attiecībā pret pilnīgu sadalīšanu koriģē, pamatojoties uz apakšparaugu, kurā tiek veikta pilnīga sadalīšana saskaņā ar standartmetodi. Jāskenē tikai tā kreisā pusliemeņa daļa, kurā ir pilnīgas sadalīšanas metodes vajadzībām vērā ņemamie muskuļaudi, t. i., nav jāskenē kāju pēdas un galva, izņemot vaigus.

2.5.

Daļējai sadalīšanai vai DT procedūrai veicamās noviržu koriģēšanas pamatā ir reprezentatīvs apakšparaugs, kurā ietvertas visas parauga kombinācijas attiecībā uz stratifikācijas faktoriem, piemēram, šķirni, dzimumu vai taukaudu daudzumu, kas izmantoti, veidojot kopējo paraugu. Novirzes koriģēšanai tiek ņemti vismaz 10 liemeņi.

Ja kaujamo cūku populācijai, no kuras ņem paraugu, ir tādas pašas īpašības kā populācijai, kurai iepriekš koriģēta daļējas sadalīšanas vai DT procedūras novirze, papildu pilnīga sadalīšana nav nepieciešama.

Ja DT procedūra ir aprakstīta un mērījumu ceļā ir salīdzināma ar pilnīgu sadalīšanu vai ar citu DT procedūru, attiecībā uz kuru ir veikta novirzes korekcija, papildu pilnīga sadalīšana nav nepieciešama.

B DAĻA

Informācija, ko attiecīgā dalībvalsts Komisijai un citām dalībvalstīm sniedz apstiprinājuma testa protokolā

Protokola pirmajā daļā detalizēti apraksta sadalīšanas izmēģinājumu, jo īpaši norādot:

a)	laika posmu, kad izmēģinājums veikts, un laika grafiku visai atļaujas piešķiršanas procedūrai;

b)	kautuvju skaitu un atrašanās vietu;

c)	aprakstu par cūku populāciju, attiecībā uz kuru lietota novērtēšanas metode;

d)	izvēlēto sadalīšanas metodi (pilnīga vai daļēja);

e)	procedūras aprakstu, ja saskaņā ar šā pielikuma A daļas 1. daļu tiek izmantots datortomogrāfijas aparāts;

f)	lietotās statistiskās metodes kopsakarā ar izraudzīto paraugošanas metodi;

g)	valsts ekspresmetodes aprakstu, ja tāda tikusi piemērota;

h)	precīzu izmantošanai paredzēto liemeņu noformējuma aprakstu.

Protokola otrajā daļā detalizēti apraksta sadalīšanas izmēģinājuma rezultātus, jo īpaši norādot:

a)	lietotās statistiskās metodes kopsakarā ar izraudzīto paraugošanas metodi;

b)	vienādojumu, ko ieviesīs vai kas grozīts;

c)	rezultātu skaitlisko un grafisko aprakstu;

d)	attiecīgā(-o) aparāta(-u) aprakstu;

e)	ierobežojumus to cūku svaram, attiecībā uz kurām jauno metodi var lietot, kā arī jebkāda cita veida ierobežojumus saistībā ar šīs metodes praktisko lietojumu;

f)	analīzē izmantotos datus elektroniskā veidā.

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

1. Regula (EK) Nr. 1249/2008

Regula (EK) Nr. 1249/2008	Šī regula	Īstenošanas regula (ES) 2017/1184
2. panta 4. punkts	1. pants
3. pants	3. panta 1. punkts
4. pants	4. pants
5. pants	2. panta 1. punkts
6. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
6. panta 2. punkta pirmā daļa	7. panta 3. punkta a) apakšpunkts
6. panta 2. punkta otrā daļa	7. panta 5. punkts
6. panta 3. punkts	8. panta 2. punkta a) apakšpunkts
6. panta 3. punkta otrā un trešā daļa	8. panta 3. punkta a) apakšpunkts
6. panta 3. punkta otrā daļa	8. panta 4. punkts
6. panta 4. punkta c) apakšpunkts	8. panta 4. punkts
6. panta 4. punkta d) apakšpunkts	8. panta 5. punkts
6. panta 7. punkts	8. panta 6. punkta b) apakšpunkts
7. pants		1. pants
8. pants	9. pants
9. pants	10. pants
10. pants	12. pants
11. panta 1. punkts		2. panta 2. punkts
11. panta 2. punkta pirmā daļa		2. panta 1. punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts
11. panta 2. punkta otrā daļa		3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punkts
11. panta 2. punkta trešā daļa	25. panta 5. punkts
11. panta 3. punkts		3. panta 3. punkts
11. panta 4. punkts		2. panta 3. punkts
12. pants		4. pants
13. panta 1. punkts	14. panta 1. un 2. punkts
13. panta 2. punkts	14. panta 3. punkts
13. panta 3. punkts	6. panta 3. punkts
13. panta 4. punkts	6. panta 4. punkts
13. panta 5. punkta pirmā daļa		5. panta 1. punkts
13. panta 5. punkta otrā daļa		5. panta 2. punkts
14. panta 1. punkts		7. pants
14. panta 2. punkts		6. pants
15. pants		8. pants
16. panta 1. punkta pirmā daļa		14. pants
16. panta 1. punkta otrā daļa		13. panta 1. punkta pirmā daļa
16. panta 2. punkts	14. panta 4. punkts
16. panta 3. punkts	17. panta 2. punkts
16. panta 4. punkta otrā daļa	17. panta 1. punkts
16. panta 5. punkts		13. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa
16. panta 7. punkta a) apakšpunkts		13. panta 2. punkta trešā daļa
18. pants	18. pants
19. pants	25. panta 1. un 2. punkts
20. panta 2. punkta a) apakšpunkts	2. panta 1. punkta b) apakšpunkts
20. panta 2. punkta b) apakšpunkts	2. panta 2. punkta a) apakšpunkts
21. panta 1. punkta pirmā daļa	7. panta 1. punkts
21. panta 1. punkta otrā daļa	7. panta 2. punkts
21. panta 2. punkts	5. panta otrā daļa
21. panta 3. punkta pirmā daļa	8. panta 1. punkts un 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts
21. panta 3. punkta otrā daļa	8. panta 4. punkts
21. panta 3. punkta ceturtā daļa	8. panta 3. punkta c) apakšpunkts
21. panta 4. punkts	8. panta 6. punkta a) apakšpunkts
21. panta 5. punkts	6. panta 1. punkts
22. panta 2. punkta pirmā daļa	7. panta 3. punkta b) apakšpunkts
22. panta 2. punkta otrā daļa	14. panta 3. punkts
22. panta 2. punkta trešā daļa	7. panta 4. punkta a) apakšpunkts
23. panta 4. punkts	11. panta 3. punkts
23. panta 5. punkts	11. panta 5. punkts
24. panta 2. punkta pirmā daļa		2. panta 1. punkts un 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts
24. panta 2. punkta otrā daļa		3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punkts
24. panta 4. punkts		2. panta 3. punkts
25. panta 2. punkts		9. pants
26. panta 1. punkts	14. panta 1. punkts
26. panta 2. punkts	14. panta 2. un 3. punkts
26. panta 3. punkts	19. un 25. pants
27. panta 3. punkts	25. panta 3. punkts
28. pants	3. panta 2. punkts
29. pants	3. panta 1. punkts
30. panta 2. punkts	7. panta 3. punkta a) apakšpunkts
30. panta 3. punkta pirmā daļa	8. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts
30. panta 3. punkta otrā daļa	8. panta 4. punkts
30. panta 4. punkts	8. panta 5. punkts
31. pants	9. pants
33. panta 1. punkts	15. panta 1. punkta pirmā daļa
33. panta 2. punkts	15. panta 4. punkts
35. pants	21. pants
38. pants		16., 17. un 18. pants

2. Regula (EK) Nr. 315/2002

Regula (EK) Nr. 315/2002	Šī regula	Īstenošanas regula (ES) 2017/1184
2. pants	15. panta 1. punkta b) apakšpunkts

3. Regula (ES) Nr. 807/2013

Regula (ES) Nr. 807/2013	Šī regula	Īstenošanas regula (ES) 2017/1184
1. panta 1. punkts	22. pants
1. panta 2. punkta pirmā daļa		22. pants
1. panta 2. punkta otrā daļa	16. panta 2. punkts
1. panta 3. punkts	16. panta 1. punkta a) apakšpunkts
2. panta 1. punkts	23. pants
2. panta 2. punkta pirmā daļa		12. pants
2. panta 2. punkta otrā daļa	16. panta 2. punkts
2. panta 3. punkts	16. panta 1. punkta b) apakšpunkts
3. panta 1. punkts	20. pants
3. panta 2. punkta pirmā daļa		10. pants
3. panta 2. punkta otrā daļa	15. panta 1. punkts
3. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunkts	6. panta 2. punkts
3. panta 3. punkta otrā daļa		5. panta 1. punkts
3. panta 4. punkts	15. panta 3. punkts
4. panta 1. punkts		13. panta 1. punkts

4.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/113

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1185

(2017. gada 20. aprīlis),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai, un ar ko groza un atceļ vairākas Komisijas regulas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (1), un jo īpaši tās 67. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (2), un jo īpaši tās 126. un 151. pantu un 223. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulām (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 ir attiecīgi atceltas un aizstātas Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (3) un (EK) Nr. 1234/2007 (4). Regulās (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 un uz minēto regulu pamata pieņemtajos tiesību aktos ir paredzēti dažādi pienākumi paziņot Komisijai informāciju un dokumentus. Ar minētajām regulām Komisija ir pilnvarota arī pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus šajā sakarībā. Lai nodrošinātu dalībvalstu informācijas un dokumentu raitu paziņošanu Komisijai, ar šādiem tiesību aktiem ir jāpieņem daži noteikumi. Ar minētajiem aktiem būtu jāaizstāj noteikumi, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 792/2009 (5), kura atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1183 (6).

(2)

Būtu jānosaka metode, kas izmantojama, lai paziņotu informāciju un dokumentus, kuri vajadzīgi, lai izpildītu paziņošanas pienākumus, kas izklāstīti Regulās (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, kuras papildinātas ar Deleģēto regulu (ES) 2017/1183, un būtu jāparedz izņēmumi no minētās paziņošanas metodes.

(3)	Lai dokumentus varētu atzīt par derīgiem Komisijas vajadzībām, būtu jāparedz iespēja garantēt dokumentu un ar tiem saistīto metadatu autentiskumu, integritāti un lasāmību visā periodā, kurā tie jāglabā.

(4)

Dokumenti ir jāpārvalda saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem. Šajā nolūkā būtu jāpiemēro vispārīgie noteikumi, kas izklāstīti Savienības tiesību aktos, konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 45/2001 (8) un (EK) Nr. 1049/2001 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (10), un būtu jāparedz vēl citi noteikumi, pēc kuriem varētu vadīties dalībvalstis.

(5)	Ir svarīgi, ka paziņotā informācija ir attiecīgajam tirgum relevanta, pareiza un pilnīga, un dalībvalstīm būtu jāievieš kārtība, lai to nodrošinātu, un arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībnieki prasīto informāciju dalībvalstīm sniedz atbilstošā termiņā.

(6)	Ja dalībvalsts nav nosūtījusi paziņojumu, vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā tas Komisijai būtu jāinterpretē kā dalībvalsts “nulles paziņojums”.

(7)	Dalībvalstis var paziņot tirgum relevantu papildu informāciju, kas pārsniedz ar šo regulu prasīto informāciju. Komisijai, izmantojot informācijas sistēmu, būtu jādara pieejama šādas informācijas nosūtīšanai vajadzīgā veidlapa.

(8)	Lai uzraudzītu, analizētu un pārvaldītu lauksaimniecības produktu tirgu un lai piemērotu Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ir vajadzīga informācija par produktu cenām un ražošanu un tirgus informācija. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt noteikumus par šīs informācijas paziņošanu.

(9)

Lai vienkāršotu un atvieglotu piekļuvi noteikumiem par paziņošanas pienākumiem, ir lietderīgi šajā regulā iestrādāt noteikumus par paziņojumiem, kurus dalībvalstis Komisijai sniedz par lauksaimniecības tirgus datiem, jo īpaši cenu, ražošanas un bilances datiem, un kuri patlaban paredzēti Komisijas Regulās (EK) Nr. 315/2002 (11), (EK) Nr. 546/2003 (12), (EK) Nr. 1709/2003 (13), (EK) Nr. 2336/2003 (14), (EK) Nr. 2095/2005 (15), (EK) Nr. 952/2006 (16), (EK) Nr. 1557/2006 (17), (EK) Nr. 589/2008 (18), (EK) Nr. 826/2008 (19), (EK) Nr. 1249/2008 (20), (EK) Nr. 436/2009 (21), (ES) Nr. 1272/2009 (22) un (ES) Nr. 479/2010 (23) un Komisijas Īstenošanas regulās (ES) Nr. 543/2011 (24), (ES) Nr. 1288/2011 (25), (ES) Nr. 1333/2011 (26) un (ES) Nr. 807/2013 (27). Minētie paziņošanas pienākumi būtu jāatjaunina, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un tiecoties iedarbīgāk pārvaldīt kopējo lauksaimniecības politiku.

(10)	Lai gūtu visaptverošu priekšstatu par paziņotajiem cenu datiem un sekotu tendencēm, ir lietderīgi prasīt, lai katra cenu rinda tiktu definēta.

(11)	Dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, cenu informācija jāsniedz to oficiālajā valūtā.

(12)

Saskaņā ar PTO Līguma par lauksaimniecību (28) 18. panta 2. punktu Savienībai ir jāsniedz Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) daži paziņojumi, kā sīkāk izklāstīts PTO 1995. gada 30. jūnija dokumenta G/AG/2 4. punktā un PTO 2015. gada 19. decembra ministru lēmuma par eksporta konkurenci (WT/MIN(15)/45-WT/L/980) pielikumā. Lai izpildītu šīs prasības, Savienībai ir nepieciešama konkrēta informācija no dalībvalstīm, proti, informācija, kas attiecas uz iekšzemes atbalstu un eksporta konkurenci. Tāpēc būtu jānosaka noteikumi par paziņojumiem, kas dalībvalstīm šajā nolūkā jāsniedz Komisijai.

(13)	Lai panāktu netraucētu pāreju uz kvotu sistēmas atcelšanu, noteikumi par paziņojumiem cukura nozarē būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. oktobra.

(14)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 315/2002, (EK) Nr. 952/2006, (EK) Nr. 589/2008, (EK) Nr. 826/2008, (EK) Nr. 1249/2008, (EK) Nr. 436/2009, (ES) Nr. 1272/2009, (ES) Nr. 479/2010 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011, (ES) Nr. 1333/2011 un (ES) Nr. 807/2013. Regulas (EK) Nr. 546/2003, (EK) Nr. 1709/2003, (EK) Nr. 2336/2003, (EK) Nr. 2095/2005 un (EK) Nr. 1557/2006 un Īstenošanas regula (ES) Nr. 1288/2011 būtu jāatceļ.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

INFORMĀCIJAS SISTĒMAS PRINCIPI UN PRASĪBAS

1. pants

Komisijas informācijas sistēma un paziņošanas metode

1. Informāciju un dokumentus, kas prasīti saskaņā ar paziņošanas pienākumiem, kuri izklāstīti Regulās (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 un uz minēto regulu pamata pieņemtajos tiesību aktos, paziņo, izmantojot informācijas tehnoloģiju sistēmu, kuru Komisija dara pieejamu dalībvalstīm.

Informāciju un dokumentus sagatavo un paziņo saskaņā ar:

a)	procedūrām, kas izveidotas informācijas sistēmas vajadzībām;

b)	piekļuves tiesībām, ko piešķīrusi Deleģētajā regulā (ES) 2017/1183 minētā vienotā sadarbības struktūra; un

c)	veidlapām, kas lietotājiem darītas pieejamas informācijas sistēmā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, dalībvalstis prasīto informāciju var darīt Komisijai pieejamu pa pastu, pa faksu, pa elektronisko pastu vai nogādājot personīgi:

a)	ja Komisija nav darījusi pieejamus informācijas tehnoloģijas līdzekļus, kas vajadzīgi konkrētā paziņošanas pienākuma izpildei;

b)	force majeure gadījumos vai ārkārtas apstākļos, kas liedz dalībvalstij iespēju izmantot 1. punktā minēto informācijas sistēmu.

2. pants

Integritāte un lasāmība ilgtermiņā

Informācijas sistēma, kuru darījusi pieejamu Komisija, ir izstrādāta tā, lai aizsargātu paziņoto un glabāto dokumentu integritāti. Tā jo īpaši:

a)	nodrošina katra lietotāja nepārprotamu identifikāciju, un tajā ir iestrādāti iedarbīgi piekļuves tiesību kontroles pasākumi, lai nodrošinātu aizsardzību pret nelegālu, ļaunprātīgu vai neatļautu piekļuvi dokumentiem, datnēm vai metadatiem, to dzēšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu;

b)	ir aprīkota ar fiziskās aizsardzības sistēmām, kas sargā pret ielaušanos un vidiskiem incidentiem, un ar programmatūras aizsardzību pret iespējamiem kiberuzbrukumiem;

c)	liedz izdarīt neatļautas izmaiņas un satur integritātes mehānismus, kas dod iespēju pārbaudīt, vai dokuments laika gaitā nav mainīts;

d)	glabā auditācijas pierakstu par katru būtisku procedūras posmu;

e)	aizsargā glabātos datus vidē, kas ir droša gan fiziskā, gan programmatūras ziņā, ievērojot b) apakšpunktā noteikto;

f)	nodrošina uzticamas formāta konvertēšanas un migrācijas procedūras, lai garantētu, ka dokumenti ir lasāmi un pieejami visā prasītajā glabāšanas periodā;

g)	ir apgādātas ar pietiekami detalizētu un atjauninātu funkcionālo un tehnisko dokumentāciju par sistēmas darbību un parametriem; minētajai dokumentācijai jebkurā laikā var piekļūt organizatoriskas vienības, kas atbild par funkcionālajām un/vai tehniskajām specifikācijām.

3. pants

Dokumentu autentiskums

Tāda dokumenta autentiskums, kas paziņots vai uzglabāts, izmantojot informācijas sistēmu atbilstoši šai regulai, tiek atzīts tad, ja persona, kas nosūtījusi dokumentu, ir pienācīgi identificēta un ja dokuments ir sagatavots un paziņots saskaņā ar šo regulu.

4. pants

Personas datu aizsardzība

1. Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot Direktīvu 95/46/EK, Regulu (EK) Nr. 45/2001, Regulu (EK) Nr. 1049/2001 un Direktīvu 2002/58/EK un saskaņā ar tām pieņemtos noteikumus.

2. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu no ekonomikas dalībniekiem saņemto datu konfidencialitāti.

3. Ja Komisijai paziņotā informācija ir iegūta no mazāk nekā 3 ekonomikas dalībniekiem vai ja informācija no viena ekonomikas dalībnieka veido vairāk nekā 70 % no šādas paziņotās informācijas apjoma, attiecīgā dalībvalsts to dara zināmu Komisijai informācijas paziņošanas laikā.

4. Komisija nepublisko informāciju tādā veidā, kas ļautu identificēt atsevišķus ekonomikas dalībniekus. Ja šāds risks pastāv, Komisija šādu informāciju publisko tikai agregētā veidā.

5. pants

Noklusējuma paziņojums

Ja vien 1. pantā minētajos aktos nav paredzēts citādi, gadījumos, kad dalībvalsts nav noteiktajā termiņā paziņojusi Komisijai prasīto informāciju vai dokumentus (“nulles paziņojums”), uzskata, ka dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai:

a)	kvantitatīvas informācijas gadījumā – vērtību, kas vienāda ar nulli;

b)	kvalitatīvas informācijas gadījumā – situāciju “nav nekā ziņojama”.

II NODAĻA

PAZIŅOJUMI PAR CENĀM, RAŽOŠANU, TIRGUS INFORMĀCIJU UN STARPTAUTISKOS NOLĪGUMOS PAREDZĒTIE PAZIŅOJUMI

1. IEDAĻA

Paziņojumi par cenām, ražošanu un tirgus informāciju

6. pants

Paziņojumi par cenām, ražošanu un tirgus situāciju

Cenu informācijas paziņojumus, kas prasīti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/1183 2. pantā noteikto paziņošanas pienākumu, sniedz saskaņā ar I un II pielikumu.

Paziņojumus par ražošanu un tirgiem, kas prasīti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/1183 2. pantā noteikto paziņošanas pienākumu, sniedz saskaņā ar III pielikumu.

7. pants

Informācijas integritāte

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka paziņotā informācija ir attiecīgajam tirgum relevanta, pareiza un pilnīga. Dalībvalstis nodrošina to, ka paziņotie kvantitatīvie dati veido saskanīgas statistikas datu rindas. Ja dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka paziņotā informācija varētu nebūt relevanta, pareiza vai pilnīga, attiecīgā dalībvalsts to dara zināmu Komisijai informācijas paziņošanas laikā.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai visu svarīgo jauno informāciju, kas varētu ievērojami mainīt jau paziņotu informāciju.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgie ekonomikas dalībnieki prasīto informāciju tām sniedz atbilstošos termiņos. Ekonomikas dalībnieki sniedz dalībvalstīm informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības par informāciju.

8. pants

Papildu informācija

Dalībvalstis, izmantojot 1. pantā minēto informācijas sistēmu, var paziņot Komisijai informāciju, kas papildina I, II un III pielikumā prasīto, ja attiecīgā dalībvalsts šādu informāciju uzskata par relevantu. Šādus paziņojumus sniedz, izmantojot veidlapu, kuru Komisija darījusi pieejamu sistēmā.

9. pants

Cenu definēšana

1. Par katru šajā iedaļā prasīto cenu paziņojumu dalībvalstis paziņo avotu un metodiku, kas izmantota, lai noteiktu paziņotās cenas. Šādos paziņojumos iekļauj informāciju par reprezentatīvajiem tirgiem, ko noteikušas dalībvalstis, un saistītos svēruma koeficientus.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai visas izmaiņas informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu.

3. Ievērojot 4. pantu, dalībvalstis nodrošina to, ka Komisijai ir tiesības publiskot datus, kurus tās paziņo Komisijai.

10. pants

Cenu paziņošana oficiālajā valūtā

Ja vien I, II un III pielikumā nav noteikts citādi, dalībvalstis sniedz informāciju par cenām oficiālajā valūtā bez PVN.

11. pants

Iknedēļas cenu uzraudzība

Ja vien I pielikumā nav noteikts citādi, dalībvalstis katru trešdienu ne vēlāk kā plkst. 12.00 (pēc Briseles laika) paziņo Komisijai minētajā pielikumā norādīto iknedēļas cenu informāciju par iepriekšējo nedēļu.

12. pants

Cenu informācija, ko nesniedz katru nedēļu, un ražošanas uzraudzība

Dalībvalstis noteiktajos termiņos paziņo Komisijai:

a)	šīs regulas II pielikumā minēto cenu informāciju, ko nesniedz katru nedēļu; un

b)	šīs regulas III pielikumā minēto informāciju par ražošanu un tirgu.

2. IEDAĻA

Starptautiskos nolīgumos prasītie paziņojumi

13. pants

PTO iekšzemes atbalsta dati

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim paziņo Komisijai datus attiecībā uz iepriekšējo Savienības finanšu gadu par valsts budžeta izdevumiem, tostarp negūtajiem ieņēmumiem, par iekšzemes atbalsta pasākumiem lauksaimniecības produktu ražotājiem. Paziņojumā iekļauj datus par pasākumiem, ko līdzfinansē no Savienības budžeta, un tie aptver valsts un Savienības finansējuma komponentus. Paziņojums neaptver pasākumus, kurus pilnībā finansē no Savienības budžeta.

2. Dati, kas prasīti saskaņā ar 1. punktu, ir dati, kas noteikti PTO dokumentā G/AG/2 par iekšzemes atbalstu, un tos paziņo, izmantojot minētajā dokumentā noteikto formātu.

14. pants

PTO eksporta konkurences dati

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 28. februārim paziņo Komisijai datus attiecībā uz iepriekšējo kalendāro gadu par šādiem eksporta konkurences pasākumiem, ko tās piemērojušas:

a)	eksporta finansēšanas atbalsts (eksporta kredīti, eksporta kredītu garantijas vai apdrošināšanas programmas);

b)	starptautiskais pārtikas atbalsts;

c)	valsts tirdzniecības uzņēmumi, kas eksportē lauksaimniecības produktus.

2. Dati, kas prasīti saskaņā ar 1. punktu, ir dati, kas noteikti PTO 2015. gada 19. decembra ministru lēmuma par eksporta konkurenci pielikumā, un tos paziņo, izmantojot minētajā pielikumā noteikto formātu.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Grozījumi vairākās regulās un pārejas noteikumi

1. Svītro Regulas (EK) Nr. 315/2002 1. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 952/2006 12., 13., 14., 14.a, 15.a, 20., 21. un 22. pantu svītro no 2017. gada 1. oktobra. Šos noteikumus turpina piemērot attiecībā uz atlikušajiem paziņojumiem, kas saistīti ar cukura kvotu sistēmu.

3. Svītro Regulas (EK) Nr. 589/2008 31. pantu.

4. Svītro Regulas (EK) Nr. 826/2008 III pielikuma A punktu.

5. Svītro Regulas (EK) Nr. 1249/2008 16. panta 8. punktu, 17. pantu, 25. panta 3. punktu, 27. panta 1. un 2. punktu, 34. panta 2. punktu un 36. pantu.

6. Svītro Regulas (EK) Nr. 436/2009 19. pantu, izņemot tā 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu un 2. punktu, ko turpina piemērot līdz 2017. gada 31. jūlijam.

7. Svītro Regulas (ES) Nr. 1272/2009 56. panta 3. un 4. punktu.

8. Svītro Regulas (ES) Nr. 479/2010 1.a, 2. un 3. pantu.

9. Svītro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 98. pantu.

10. Svītro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1333/2011 11. pantu.

11. Svītro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 807/2013 4. panta 2. un 3. punktu un 7. pantu.

16. pants

Atcelšana

Atceļ šādas regulas:

—	Regulu (EK) Nr. 546/2003,

—	Regulu (EK) Nr. 1709/2003,

—	Regulu (EK) Nr. 2336/2003,

—	Regulu (EK) Nr. 2095/2005,

—	Regulu (EK) Nr. 1557/2006,

—	Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1288/2011.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II pielikuma 1. punktu un III pielikuma 2. punktu piemēro no 2017. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(3) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).

(4) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).

(6) Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/1183, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 100. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(11) Komisijas 2002. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 315/2002 par pārskatu attiecībā uz svaigu vai atdzesētu aitu liemeņu cenām Kopienas reprezentatīvajos tirgos (OV L 50, 21.2.2002., 47. lpp.).

(12) Komisijas 2003. gada 27. marta Regula (EK) Nr. 546/2003 par dažiem paziņojumiem attiecībā uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2771/75, (EEK) Nr. 2777/75 un (EEK) Nr. 2783/75 piemērošanu olu un mājputnu gaļas nozarēs (OV L 81, 28.3.2003., 12. lpp.).

(13) Komisijas 2003. gada 26. septembra Regula (EK) Nr. 1709/2003 par rīsa sējumu un krājumu deklarācijām (OV L 243, 27.9.2003., 92. lpp.).

(14) Komisijas 2003. gada 30. decembra Regula (EK) Nr. 2336/2003, ar kuru ievieš sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 670/2003, ar ko nosaka īpašus pasākumus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta tirgu (OV L 346, 31.12.2003., 19. lpp.).

(15) Komisijas 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2095/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz informācijas paziņošanu par tabaku (OV L 335, 21.12.2005., 6. lpp.).

(16) Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 952/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz iekšējā cukura tirgus un kvotu sistēmas pārvaldību (OV L 178, 1.7.2006., 39. lpp.).

(17) Komisijas 2006. gada 18. oktobra Regula (EK) Nr. 1557/2006 par sīki izstrādātiem noteikumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1952/2005 piemērošanai attiecībā uz līgumu reģistrēšanu un datu paziņošanu apiņu nozarē (OV L 288, 19.10.2006., 18. lpp.).

(18) Komisijas 2008. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 589/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem (OV L 163, 24.6.2008., 6. lpp.).

(19) Komisijas 2008. gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (OV L 223, 21.8.2008., 3. lpp.).

(20) Komisijas 2008. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību (OV L 337, 16.12.2008., 3. lpp.).

(21) Komisijas 2009. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.).

(22) Komisijas 2009. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.).

(23) Komisijas 2010. gada 1. jūnija Regula (ES) Nr. 479/2010, ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanas noteikumus attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem Komisijai piena un piena produktu nozarē (OV L 135, 2.6.2010., 26. lpp.).

(24) Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).

(25) Komisijas 2011. gada 9. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1288/2011 par banānu vairumtirdzniecības cenu paziņošanu lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas ietvaros (OV L 328, 10.12.2011., 42. lpp.).

(26) Komisijas 2011. gada 19. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1333/2011, ar ko nosaka tirdzniecības standartus banāniem, noteikumus minēto tirdzniecības standartu atbilstības pārbaudei un prasības attiecībā uz paziņojumiem banānu nozarē (OV L 336, 20.12.2011., 23. lpp.).

(27) Komisijas 2013. gada 26. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 807/2013, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz konkrētu liellopu cenu apsekojumu reprezentatīvajos Savienības tirgos (OV L 228, 27.8.2013., 5. lpp.).

(28) Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārta (1986–1994), Līgums par lauksaimniecību – 1. pielikums – 1.A pielikums (WTO-GATT 1994) WTO-“GATT 1994” (OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.).

I PIELIKUMS

Prasības, kas saistītas ar 11. pantā minētajiem iknedēļas cenu paziņojumiem

1. Labība

Paziņojuma saturs: attiecībā uz katru labības veidu un labības kategoriju, ko uzskata par Savienības tirgum relevantu, – reprezentatīvās tirgus cenas, izteiktas par tonnu produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: saistībā ar cenām jo īpaši norāda katra produkta kvalitātes īpašības, kotēšanas vietu un tirdzniecības posmu.

2. Rīsi

Paziņojuma saturs: attiecībā uz katru rīsu šķirni, ko uzskata par Savienības tirgum relevantu, – reprezentatīvās tirgus cenas, izteiktas par tonnu produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās ražo rīsus.

Citas prasības: saistībā ar cenām jo īpaši norāda katra produkta apstrādes stadiju, kotēšanas vietu un tirdzniecības posmu.

3. Olīveļļa

Paziņojuma saturs: Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma VIII daļā uzskaitīto olīveļļas kategoriju vidējās cenas, kas reģistrētas galvenajos reprezentatīvajos tirgos, un valsts vidējās cenas, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās gada periodā no 1. oktobra līdz 30. septembrim saražo vairāk nekā 20 000 tonnu olīveļļas.

Citas prasības: cenas ir nefasētas olīveļļas cenas; neapstrādātai olīveļļai norāda spiestuves cenas, bet pārējām kategorijām – rūpnīcas cenas. Reprezentatīvie tirgi aptver vismaz 70 % no valstī saražotā attiecīgā produkta apjoma.

4. Augļi un dārzeņi

Paziņojuma saturs: viena vidējā svērtā cena par to augļu un dārzeņu veidiem un šķirnēm, kas uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XV pielikuma A daļā un atbilst minētās regulas I pielikuma A daļā noteiktajam vispārīgajam tirdzniecības standartam, vai par I šķiras produktiem, uz kuriem attiecas specifisks tirdzniecības standarts; minētā cena izteikta par 100 kg produkta tīrsvara.

Attiecīgās dalībvalstis: Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XV pielikumā norādītās dalībvalstis, kad ir pieejami dati.

Citas prasības: cenas ir iepakošanas vietas cenas par šķirotiem, iepakotiem un vajadzības gadījumā uz paliktņiem novietotiem produktiem.

5. Banāni

Paziņojuma saturs: vairumtirdzniecības cenas par dzeltenajiem banāniem ar KN kodu 0803 90 10, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās vienā kalendārajā gadā pārdod vairāk nekā 50 000 tonnu dzelteno banānu.

Citas prasības: cenas paziņo sadalījumā pa izcelsmes valstu grupām.

6. Gaļa

Paziņojuma saturs: liellopu, cūku un aitu liemeņu un dažu dzīvu liellopu, teļu un sivēnu cenas atbilstīgi liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un tirgus cenu paziņošanai saskaņā ar Savienības noteikumiem Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka nav paziņošanai pietiekama skaita liemeņu vai dzīvu dzīvnieku, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz attiecīgo periodu apturēt šādu liemeņu vai dzīvu dzīvnieku cenu reģistrēšanu, un tā paziņo Komisijai sava lēmuma iemeslus.

7. Piens un piena produkti

Paziņojuma saturs: sūkalu pulvera, vājpiena pulvera, pilnpiena pulvera, sviesta un rūpniecisko sieru cenas, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās saražotais apjoms veido 2 % vai vairāk no Savienības produkcijas apjoma, vai – rūpniecisko sieru gadījumā – attiecīgā veida siera apjoms ir 4 % vai vairāk no valstī saražotā siera kopējā apjoma.

Citas prasības: paziņo no ražotāja pirktu produktu cenas, kas neietver nekādas citas izmaksas (transports, iekraušana, apstrāde, uzglabāšana, paliktņi, apdrošināšana utt.) un pamatojas uz līgumiem, kuri noslēgti par piegādēm triju mēnešu laikā.

8. Olas

Paziņojuma saturs: sprostos turētu vistu A kvalitātes klases olu vairumtirdzniecības cena (L un M kategorijas vidējā cena), izteikta par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: paziņo produktu cenas iepakošanas centros. Ja sprostos dētas olas vairs nav reprezentatīva produkcija, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai kūtī turētu dējējvistu A kvalitātes klases olu vairumtirdzniecības cenu, izteiktu par 100 kg.

9. Mājputnu gaļa

Paziņojuma saturs: nesadalītu A kvalitātes klases cāļu (“65 % cāļi”) vidējā vairumtirdzniecības cena, izteikta par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: paziņo produktu cenas kautuvēs vai reprezentatīvos tirgos reģistrētas cenas. Ja tirgus struktūras ziņā svarīgi ir citi vistas gaļas noformējumi vai īpaši cāļu izcirtņi, attiecīgā dalībvalsts papildus nesadalītu A kvalitātes klases cāļu (“65 % cāļi”) vidējai vairumtirdzniecības cenai var paziņot cita A kvalitātes klases vistas gaļas noformējuma vai izcirtņu vairumtirdzniecības cenu, norādot noformējuma veidu vai izcirtņus, uz kuriem attiecas cena, izteikta par 100 kg.

II PIELIKUMS

Prasības, kas saistītas ar 12. panta a) punktā minētajiem cenu paziņojumiem, ko nesniedz katru nedēļu

1. Cukurs

Paziņojuma saturs

Turpmāk norādīto cukura cenu vidējās svērtās vērtības, izteiktas par tonnu cukura, kā arī atbilstošie kopējie daudzumi un svērtās standartnovirzes:

i)	par iepriekšējo mēnesi – pārdošanas cena;

ii)	par kārtējo mēnesi – līgumu vai citu darījumu satvarā noteiktās pārdošanas cenas prognozes;

b)	cukurbiešu vidējā svērtā cena iepriekšējā tirdzniecības gadā, izteikta par tonnu cukurbiešu, kā arī atbilstošie kopējie daudzumi.

Attiecīgās dalībvalstis

a)	Attiecībā uz cukura cenām – visas dalībvalstis, kurās no cukurbietēm vai no jēlcukura saražo vairāk nekā 10 000 tonnu cukura;

b)	attiecībā uz cukurbiešu cenām – visas dalībvalstis, kurās audzē cukurbietes.

Paziņošanas termiņš

a)	Attiecībā uz cukura cenām – līdz katra mēneša beigām;

b)	attiecībā uz cukurbiešu cenām – katru gadu līdz 30. jūnijam.

Citas prasības

Cenas nosaka saskaņā ar Komisijas publicētu metodiku, un tās ir:

a)	attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B punkta II daļā definētās standarta kvalitātes cukuru – nefasēta baltā cukura fabrikas cenas, kas uzzinātas no cukura ražošanas un rafinēšanas uzņēmumiem;

b)	attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B punkta I daļā definētās standarta kvalitātes cukurbietēm – cukurbiešu cena, ko cukura ražošanas uzņēmumi maksā cukurbiešu audzētājiem. Cukurbietes attiecina uz to pašu tirdzniecības gadu kā no tām saražoto cukuru.

2. Linšķiedra

Paziņojuma saturs: garās linšķiedras vidējās fabrikas cenas, kas iepriekšējā mēnesī reģistrētas galvenajos reprezentatīvajos tirgos un izteiktas par tonnu produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās garās linšķiedras tiek iegūtas platībā, kas pārsniedz 1 000 ha šķiedras linu.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam par iepriekšējo mēnesi.

3. Vīns

Paziņojuma saturs: attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1. punktā minētajiem vīniem:

a)	kopsavilkums par iepriekšējā mēneša cenām, kas izteiktas par hektolitru vīna, kopā ar norādi uz attiecīgajiem apjomiem; vai

b)	līdz 2017. gada 31. jūlijam – publiski pieejami informācijas avoti, kurus uzskata par ticamiem cenu reģistrēšanai.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kuru vīna produkcija pēdējos piecos gados vidēji pārsniegusi 5 % no Savienības kopējās vīna produkcijas.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 15. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Citas prasības: cenas ir nefasēta produkta cenas posmā “izvedot no ražotāja telpām”. Lai sniegtu a) un b) apakšpunktā minēto informāciju, attiecīgās dalībvalstis izraugās astoņus reprezentatīvākos tirgus, kas jāuzrauga, un to vidū ir vismaz divi tirgi vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

4. Piens un piena produkti

a) Piens

Paziņojuma saturs: svaigpiena cena un aplēstā cena par piegādēm kārtējā mēnesī, izteikta par 100 kg produkta pēc faktiskā tauku un olbaltumvielu satura.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Paziņošanas termiņš: līdz katra mēneša beigām par iepriekšējo mēnesi.

Citas prasības: cena, ko samaksājuši pirmie pircēji, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā.

b) Piena produkti

Paziņojuma saturs: tā siera cenas, kas nav I pielikuma 7. punktā minētie rūpnieciskie sieri, izteiktas par 100 kg produkta.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis attiecībā uz sieru veidiem, kas ir valsts tirgum relevanti.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 15. datumam par iepriekšējo mēnesi.

Citas prasības: paziņo no ražotāja pirkta siera cenas, kas neietver nekādas citas izmaksas (transports, iekraušana, apstrāde, uzglabāšana, paliktņi, apdrošināšana utt.) un pamatojas uz līgumiem, kuri noslēgti par piegādēm triju mēnešu laikā.

III PIELIKUMS

Prasības, kas saistītas ar 12. panta b) punktā minētajiem ražošanas un tirgus informācijas paziņojumiem

1. Rīsi

Paziņojuma saturs: attiecībā uz katru no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma I daļas 2. un 3. punktā minētajiem rīsu veidiem –

a)	apsētā platība, agronomiskais ražas iznākums, nelobītu rīsu produkcija ražas novākšanas gadā un pārstrādes iznākums;

b)	rīsu krājumi (izteikti slīpētu rīsu ekvivalentā), ko katru gadu 31. augustā tur ražotāji un rīsu dzirnavas, sadalījumā pa Eiropas Savienībā ražotiem rīsiem un importētiem rīsiem.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 15. janvārim attiecībā uz iepriekšējo gadu.

Attiecīgās dalībvalstis

a)	Attiecībā uz nelobītiem rīsiem – visas dalībvalstis, kurās ražo rīsus;

b)	attiecībā uz rīsu krājumiem – visas dalībvalstis, kurās ražo rīsus, un visas dalībvalstis, kurās ir rīsu dzirnavas.

2. Cukurs

A. Cukurbiešu platības

Paziņojuma saturs: cukurbiešu platības kārtējā tirdzniecības gadā un aplēses par nākamo tirdzniecības gadu.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 31. maijam.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās cukurbiešu platības attiecīgajā gadā pārsniedz 1 000 ha.

Citas prasības: šos skaitļus izsaka hektāros un sadala platībās, kas paredzētas cukura ražošanai, un platībās, kas paredzētas bioetanola ražošanai.

B. Cukura un bioetanola produkcija

Paziņojuma saturs: cukura produkcija un bioetanola produkcija, ko katrs uzņēmums saražojis iepriekšējā tirdzniecības gadā, un aplēses par cukura produkciju, ko katrs uzņēmums saražos kārtējā tirdzniecības gadā.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 30. novembrim attiecībā uz iepriekšējā tirdzniecības gadā saražoto produkciju un katru gadu līdz 31. martam (Francijas departamenti Gvadelupa un Martinika – līdz 30. jūnijam) attiecībā uz kārtējā tirdzniecības gadā saražoto produkciju.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās saražo vairāk nekā 10 000 tonnu cukura.

Citas prasības

“Cukura produkcija” nozīmē šādu produktu kopējo daudzumu, kas izteikts tonnās baltā cukura:

i)	baltais cukurs neatkarīgi no kvalitātes atšķirībām;

ii)	jēlcukurs, pamatojoties uz iznākumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas III punktu;

iii)	invertcukurs (pēc masas);

iv)	no cukurbietēm ražoti saharozes vai invertcukura sīrupi ar tīrību vismaz 70 %, pamatojoties uz ekstrahējamo cukura saturu vai uz reālo iznākumu;

v)	no cukurniedrēm ražoti saharozes vai invertcukura sīrupi ar tīrību vismaz 75 %, pamatojoties uz cukura saturu;

b)	cukura produkcijā neietilpst baltais cukurs, kas iegūts no kāda a) apakšpunktā minēta produkta vai saražots saskaņā ar ievešanas pārstrādei režīmu;

cukuru, kas iegūts no konkrētā tirdzniecības gadā iesētām cukurbietēm, attiecina uz nākamo tirdzniecības gadu. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka cukuru, kas iegūts no konkrēta tirdzniecības gada rudenī iesētām cukurbietēm, attiecina uz to pašu tirdzniecības gadu, un tādā gadījumā tās savu lēmumu paziņo Komisijai ne vēlāk kā 2017. gada 1. oktobrī;

d)	skaitļus par cukuru sadala pa mēnešiem, un attiecībā uz kārtējo tirdzniecības gadu tie atbilst provizoriskajiem datiem par laikposmu līdz februārim un aplēsēm par pārējiem tirdzniecības gada mēnešiem;

e)	bioetanola produkcijā ietilpst tikai bioetanols, kas iegūts no kāda a) apakšpunktā minēta produkta, un to izsaka hektolitros.

C. Izoglikozes produkcija

Paziņojuma saturs

a)	Katra ražotāja paša saražotās izoglikozes daudzumi, ko tas nosūtījis iepriekšējā tirdzniecības gadā;

b)	katra ražotāja paša saražotās izoglikozes daudzumi, ko tas nosūtījis iepriekšējā mēnesī.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 30. novembrim attiecībā uz iepriekšējo tirdzniecības gadu un katru mēnesi līdz 25. datumam attiecībā uz iepriekšējo mēnesi.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis, kurās ražo izoglikozi.

Citas prasības: “izoglikozes produkcija” ir kopējais produkta daudzums, kas iegūts no glikozes vai tās polimēriem un kas sausā stāvoklī satur (pēc masas) vismaz 41 % fruktozes; tā ir izteikta sausnas tonnās neatkarīgi no faktiskā fruktozes satura, kas pārsniedz 41 % sliekšņvērtību. Gada produkcijas datus sadala pa mēnešiem.

D. Cukura un izoglikozes krājumi

Paziņojuma saturs

a)	Cukura produkcijas daudzumi, kas katra mēneša beigās uzglabāti cukura ražošanas un rafinēšanas uzņēmumos;

b)	izoglikozes produkcijas daudzumi, ko iepriekšējā tirdzniecības gada beigās uzglabājuši izoglikozes ražotāji.

Paziņošanas termiņš: attiecībā uz cukuru – līdz katra mēneša beigām par iepriekšējo mēnesi, bet attiecībā uz izoglikozi – līdz 30. novembrim.

Attiecīgās dalībvalstis

a)	Attiecībā uz cukuru – dalībvalstis, kurās atrodas cukura ražošanas vai rafinēšanas uzņēmumi un cukura produkcija pārsniedz 10 000 tonnu;

b)	attiecībā uz izoglikozi – visas dalībvalstis, kurās ražo izoglikozi.

Citas prasības: skaitļi attiecas uz produktiem, kas uzglabāti laišanai brīvā apgrozībā Savienības teritorijā, un uz cukura produkciju un izoglikozes produkciju, kas definēta B un C punktā.

Attiecībā uz cukuru:

—	skaitļi attiecas uz daudzumiem, kuri pieder uzņēmumam vai rafinētājam vai uz kuriem attiecas garantija,

—	attiecībā uz daudzumiem, kas atrodas glabāšanā jūlija, augusta un septembra beigās, skaitļi rāda to cukura produkcijas daudzumu, kas attiecas uz nākamo tirdzniecības gadu,

—	ja glabāšana notiek citā dalībvalstī, nevis tajā, kas sniedz paziņojumu Komisijai, paziņotāja dalībvalsts informē attiecīgo dalībvalsti par tās teritorijā uzglabātajiem daudzumiem un to atrašanās vietu līdz tā mēneša beigām, kas seko pēc paziņošanas Komisijai.

Attiecībā uz izoglikozi daudzumi ir ražotājam piederošie daudzumi.

3. Šķiedru kultūras

Paziņojuma saturs

a)	Šķiedras linu platības kārtējā tirdzniecības gadā un aplēses par nākamo tirdzniecības gadu, izteiktas hektāros;

b)	garo linšķiedru produkcija iepriekšējā tirdzniecības gadā un aplēses par kārtējo tirdzniecības gadu, izteiktas tonnās;

c)	ar kokvilnu apsētā platība iepriekšējā ražas gadā un aplēses par kārtējo ražas gadu, izteiktas hektāros;

d)	neattīrītas kokvilnas produkcija iepriekšējā ražas gadā un aplēses par kārtējo ražas gadu, izteiktas tonnās;

e)	neattīrītas kokvilnas vidējā cena, kas samaksāta kokvilnas ražotājiem iepriekšējā ražas gadā un izteikta par tonnu produkta.

Paziņošanas termiņš

a)	Attiecībā uz šķiedras linu platību – katru gadu līdz 31. jūlijam;

b)	attiecībā uz garo linšķiedru produkciju – katru gadu līdz 31. oktobrim;

c), d) un e)

attiecībā uz kokvilnu – katru gadu līdz 15. oktobrim.

Attiecīgās dalībvalstis

a) un b)

Attiecībā uz liniem – visas dalībvalstis, kurās garās linšķiedras tiek iegūtas platībā, kas pārsniedz 1 000 ha šķiedras linu;

c), d) un e)

attiecībā uz kokvilnu – visas dalībvalstis, kurās ar kokvilnu apsēti vismaz 1 000 ha.

4. Apiņi

Paziņojuma saturs: šāda informācija par ražošanu, kas norādīta kā kopējie dati, un b)–d) apakšpunktā minētā informācija atsevišķi par rūgtajām un aromātiskajām apiņu šķirnēm:

a)	to lauksaimnieku skaits, kas audzē apiņus;

b)	platība, ko aizņem apiņi, izteikta hektāros;

c)	daudzums tonnās un vidējā saimniecības cena, izteikta par kg apiņu, kas pārdoti saskaņā ar regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu un bez šāda līguma;

d)	alfa skābes produkcija tonnās un vidējais alfa skābes saturs (procentos).

Paziņošanas termiņš: līdz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc apiņu ražas novākšanas.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās apiņu platība iepriekšējā gadā pārsniegusi 200 hektārus.

5. Olīveļļa

Paziņojuma saturs

a)	Dati par gatavo produkciju, kopējais iekšzemes patēriņš (ieskaitot pārstrādes rūpniecību) un krājumu atlikums iepriekšējā gada periodā, kas ilgst no 1. oktobra līdz 30. septembrim;

b)	aplēses par mēneša produkciju un aplēses par kopējo produkciju, iekšzemes patēriņš (ieskaitot pārstrādes rūpniecību) un krājumu atlikums kārtējā gada periodā, kas ilgst no 1. oktobra līdz 30. septembrim.

Paziņošanas termiņš

a)	Katru gadu līdz 31. oktobrim par iepriekšējo gada periodu;

b)	līdz 31. oktobrim par kārtējo gada periodu un katru mēnesi līdz 15. datumam laikposmā no novembra līdz jūnijam.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās ražo olīveļļu.

6. Banāni

Paziņojuma saturs

a)	Ražošanas reģionā pārdotu zaļo banānu vidējās pārdošanas cenas vietējos tirgos, izteiktas par 100 kg produkta, un attiecīgie daudzumi;

b)	ārpus ražošanas reģiona pārdotu zaļo banānu vidējās pārdošanas cenas, izteiktas par 100 kg produkta, un attiecīgie daudzumi.

Paziņošanas termiņš

—	Katru gadu līdz 15. jūnijam par iepriekšējo periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim,

—	katru gadu līdz 15. oktobrim par iepriekšējo periodu no 1. maija līdz 31. augustam,

—	katru gadu līdz 15. februārim par iepriekšējo periodu no 1. septembra līdz 31. decembrim.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās ir ražošanas reģions, proti:

a)	Kanāriju salas;

b)	Gvadelupa;

c)	Martinika;

d)	Madeira un Azoru salas;

e)	Krēta un Lakonija;

Kipra.

Citas prasības: cenas par zaļajiem banāniem, ko tirgo Savienībā ārpus to ražošanas apgabala, ir cenas pirmajā izkraušanas ostā (neizkrautu preču cenas).

7. Tabaka

Paziņojuma saturs: par katru jēltabakas šķirņu grupu:

i)	lauksaimnieku skaits;

ii)	platība hektāros;

iii)	piegādātais daudzums tonnās;

iv)	vidējā cena, kas samaksāta lauksaimniekiem, izteikta par kilogramu produkta un neietver nodokļus un citas nodevas.

Paziņošanas termiņš: līdz 31. jūlijam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas gada.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kurās iepriekšējā gadā tabakas raža novākta vairāk nekā 3 000 hektāru lielā platībā.

Citas prasības: jēltabakas šķirņu grupas ir šādas:

I grupa	:	dūmos kaltēta tabaka – tabaka, kas kaltēta žāvēšanas skapī ar regulētu gaisa cirkulāciju, temperatūru un mitrumu, jo īpaši ‘Virginia’;
II grupa	:	ēnā kaltēta gaišā tabaka – tabaka, kas kaltēta gaisā zem aizsega, neļaujot fermentēties, jo īpaši ‘Burley’ un ‘Maryland’;
III grupa	:	ēnā kaltēta tumšā tabaka – tabaka, kas kaltēta gaisā zem aizsega, pirms tirgošanas ļaujot dabīgi fermentēties, jo īpaši ‘Badischer Geudertheimer’, fermentēta ‘Burley’, ‘Havana’, ‘Mocny Skroniowski’, ‘Nostrano del Brenta’ un ‘Pulawski’;
IV grupa	:	karstumā kaltēta tabaka – tabaka, kas kaltēta karstumā, jo īpaši ‘Kentucky’ un ‘Salento’;
V grupa	:	saulē kaltēta tabaka – tabaka, kas kaltēta saulē, saukta arī par austrumu šķirnēm, jo īpaši ‘Basmas’, ‘Katerini’ un ‘Kaba-Koulak’.

8. Vīna nozares produkti

Paziņojuma saturs

a)	Aplēses par vīna produktu (ieskaitot vinificētu un nevinificētu vīnogu misu) apjomu, kas kārtējā vīna gadā saražots dalībvalsts teritorijā;

b)	Regulas (EK) Nr. 436/2009 9. pantā minēto ražošanas deklarāciju galīgais rezultāts, kā arī aplēses par produkciju, uz ko šādas deklarācijas neattiecas;

c)	Regulas (EK) Nr. 436/2009 11. pantā minēto krājumu deklarāciju kopsavilkums attiecībā uz krājumiem, kas turēti iepriekšējā vīna gada 31. jūlijā;

d)	iepriekšējā vīna gada galīgā bilance, tostarp pilnīga informācija par pieejamību (krājumu atvēršana, produkcija, imports), izmantojumu (patēriņš pārtikā un rūpnieciskais patēriņš, pārveidošana, eksports un zudumi) un galīgie krājumi.

Paziņošanas termiņš

a)	Produkcijas aplēses – katru gadu līdz 30. septembrim;

b)	ražošanas deklarāciju galīgais rezultāts – katru gadu līdz 15. martam;

c)	krājumu deklarāciju kopsavilkums – katru gadu līdz 31. oktobrim;

d)	galīgā bilance – katru gadu līdz 15. janvārim.

Attiecīgās dalībvalstis: dalībvalstis, kuras kārto atjauninātu vīna dārzu reģistru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu.

9. Piens un piena produkti

Paziņojuma saturs: kopējais govs svaigpiena daudzums, izteikts kilogramos pēc faktiskā tauku satura.

Paziņošanas termiņš: katru mēnesi līdz 25. datumam.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

Citas prasības: daudzumi ir piena daudzumi, kas iepriekšējā mēnesī piegādāti pirmajiem pircējiem, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā. Lai varētu izpildīt šo prasību, dalībvalstis nodrošina to, ka visi pirmie pircēji, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, tiem katru mēnesi piegādāto govs svaigpiena daudzumu laikus un pienācīgi deklarē valsts kompetentajai iestādei.

10. Olas

Paziņojuma saturs: olu ražotņu skaits sadalījumā pa Regulas (EK) Nr. 589/2008 II pielikumā minētajām turēšanas metodēm, arī katra uzņēmuma maksimālā kapacitāte, izteikta ar tajā vienlaikus esošo dējējvistu skaitu.

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 1. aprīlim.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

11. Etilspirts

Paziņojuma saturs: lauksaimnieciskas izcelsmes spirts, izteikts hektolitros tīrā spirta:

a)	produkcija, kas iegūta raudzējot un destilējot, sadalījumā pa lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielām, no kurām ražots spirts;

b)	apjomi, ko spirta ražotāji vai importētāji nodevuši pārstrādei vai iepakošanai, sadalījumā pa izmantojuma kategorijām (pārtika un dzērieni, degviela, rūpnieciskas vajadzības/citi).

Paziņošanas termiņš: katru gadu līdz 1. martam par iepriekšējo kalendāro gadu.

Attiecīgās dalībvalstis: visas dalībvalstis.

4.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/134

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1187

(2017. gada 3. jūlijs),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 18. pantu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1)	Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 452/2011 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu konkrēta Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes krītotā papīra importam.

(2)	Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 451/2011 (3) noteica arī galīgo antidempinga maksājumu konkrēta ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam.

(3)	Atsevišķi minēto eksportētāju importam tika noteikti kompensācijas pasākumi procentuālā nodokļa veidā ar likmi 4–12 % (12 % atlikusī maksājuma likme).

(4)

Ķīnas ražotāji Gold East Paper Co. Ltd. un Gold Huasheng Paper Co. Ltd. (“APP grupa”) 2011. gada 8. augustā iesniedza prasības pieteikumu atcelt Īstenošanas regulu (ES) Nr. 451/2011 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 452/2011, ciktāl tās attiecas uz pieteikuma iesniedzējiem (4). Vispārējās tiesas trešā palāta 2014. gada 11. septembrī abas prasības noraidīja.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(5)	Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo ĶTR izcelsmes konkrēta krītotā papīra importam noteikto kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

(6)	Pieprasījumu iesniedza pieci Savienības ražotāji (Arctic Paper Grycksbo AB, Burgo Group SpA, Fedrigoni SpA, Lecta Group un Sappi Europe SA) (kopā saukti “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no krītotā papīra kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(7)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(8)	Komisija, noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, ar 2016. gada 13. maijā publicētu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Paralēlā izmeklēšana

(9)

Ar 2016. gada 13. maijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (7) Komisija informēja arī, ka atbilstīgi 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (8) sāk to galīgo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas ir spēkā attiecībā uz konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importu Savienībā.

(10)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu un 33. panta a) punktu Komisija paziņoja Ķīnas valdībai (“ĶV”), ka tā ir saņēmusi atbilstīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu, un aicināja ĶV uz apspriešanos, kuras mērķis būtu noskaidrot situāciju attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījuma saturu un panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. ĶV pieņēma šo piedāvājumu apspriesties, un apspriešanās notika 2016. gada 11. maijā. Apspriešanās laikā tika pienācīgi ņemtas vērā ĶTR iestāžu iesniegtās piezīmes. Tomēr netika panākts abpusēji pieņemams risinājums.

1.4. Izmeklēšana

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(11)

Subsidēšanas turpināšanās un atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

Ieinteresētās personas

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos attiecīgos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(13)	Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Komisija uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja.

Atlase

a) ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(14)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(15)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos 36 ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(16)

Tikai viena ražotāju eksportētāju grupa Ķīnas Tautas Republikā sniedza paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā prasīto informāciju, kas vajadzīga izlases izveidei (9). Uzklausīšanā, kas notika 2016. gada 8. jūnijā, tā pati ražotāju eksportētāju grupa informēja Komisiju, ka tā neplāno sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tas tika izskaidrots ar to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā neveica eksporta pārdošanu uz Savienības tirgu, un ar grupas sarežģīto struktūru.

(17)	Visi zināmie attiecīgie ražotāji eksportētāji un ĶTR iestādes tika informētas par nesadarbošanās sekām un to, ka saskaņā ar pamatregulas 28. pantu Komisija var balstīt konstatējumus uz labākajiem pieejamajiem faktiem.

b) Savienības ražotāju atlase

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo pārdošanas un ražošanas apjomu, ņemot vērā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Provizoriskajā izlasē ietilpa trīs Savienības ražotāju grupas. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Viens no provizoriskajā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem informēja Komisiju, ka tas nevarēs sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija arī saņēma precizējumu par to, ka divas citas izlasē iekļautās personas ir grupas, kurās ietilpst vairāki ražotāji. Komisija attiecīgi pārskatīja izlasi, aizstājot ražotāju, kurš nesadarbojās, ar nākamo pārdošanas un ražošanas apjoma ziņā lielāko ražotāju, kā arī izvēlējās lielākos ražotājus abās pārējās provizoriskajā izlasē iekļauto ražotāju grupās. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un Komisija apstiprināja pārveidoto izlasi. Galīgajā izlasē iekļauto ražotāju saražotais apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 30 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā, un tāpēc tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

c) Nesaistīto importētāju atlase

(19)	Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(20)	Komisija sazinājās ar pieciem iespējamiem importētājiem, bet neviens no tiem nesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem.

Anketas

a) Anketa: Ķīnas valdība

(21)

Komisija 2016. gada 13. maijā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai (“ĶV”), ieskaitot konkrētās anketas Ķīnas Attīstības bankai, Ķīnas Eksporta un importa bankai (“EXIM”), Ķīnas Lauksaimniecības bankai un Ķīnas Eksporta un kredīta apdrošināšanas sabiedrībai (“Sinosure”), pamatojoties uz faktu, ka tās saskaņā ar pieprasījumā norādīto un/vai sākotnējā izmeklēšanā gūto informāciju bija sniegušas aizdevumus un finanšu pakalpojumus krītotā papīra nozarei. ĶV arī tika aicināta pārsūtīt bankām paredzēto anketu visām pārējām finanšu iestādēm, par kurām ĶV ir zināms, ka tās ir sniegušas aizdevumus attiecīgajai nozarei.

(22)	Komisija 2016. gada 24. jūnijā saņēma ĶV atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija nesaņēma atbildes ne no vienas no iepriekš uzskaitītās finanšu iestādes.

(23)	Komisija 2016. gada 2. septembrī nosūtīja ĶV vēstuli par trūkumiem. ĶV lūdza pagarināt termiņu atbildes sniegšanai uz vēstuli par trūkumiem. ĶV 2016. gada 23. septembrī informēja Komisiju, ka ir nolēmusi nesniegt atbildi uz vēstuli par trūkumiem, un apstiprināja, ka vairs nesadarbosies izmeklēšanā.

(24)

Komisija ar 2016. gada 7. oktobra verbālnotu informēja ĶTR iestādes, ka, ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, tad Komisija plāno izdarīt konstatējumus, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem. Tā arī norādīja, ka uz pieejamajiem faktiem balstīts slēdziens var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja ĶV būtu sadarbojusies.

b) Anketa: ražotāji eksportētāji

(25)	Ražotājiem eksportētājiem, kuri nebija atbildējuši uz Komisijas pieprasījumu paziņojumā par procedūras sākšanu, netika nosūtīta anketa. Komisija nenosūtīja anketu arī iepriekš 16. apsvērumā minētajam Ķīnas ražotājam eksportētājam, jo tas bija norādījis, ka atbildi nesniegs.

c) Anketa: Savienības ražotāji

(26)	Komisija nosūtīja anketu trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un no visiem trim saņēma atbildes uz anketas jautājumiem.

Pārbaudes apmeklējumi

(27)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 26. pantu tika veikti šādu Savienības uzņēmumu telpās:

—	Burgo Group S.p.A., Altavilla Vicentina, Itālija,

—	Condat (Lecta Group), Barcelona, Spānija,

—	Sappi Europe SA, Brussels, Beļģija attiecībā uz Sappi Austria Produktions GmbH&Co KG, Gratkorn, Austrija.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(28)

Attiecīgais ražojums ir konkrēts ĶTR izcelsmes krītotais papīrs, kas ir papīrs vai kartons ar pārklājumu uz vienas vai abām pusēm (izņemot kraftpapīru vai kraftkartonu) loksnēs vai ruļļos, kas sver 70 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk kā 400 g/m2, baltumu lielāku par 84 (mērījumi veikti saskaņā ar standartu ISO 2470-1) (“pārskatāmais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 4810 13 00, ex 4810 14 00, ex 4810 19 00, ex 4810 22 00, ex 4810 29 30, ex 4810 29 80, ex 4810 99 10 un ex 4810 99 80 (Taric kodi 4810130020, 4810140020, 4810190020, 4810220020, 4810293020, 4810298020, 4810991020 un 4810998020).

(29)

Attiecīgais ražojums neietver:

—

ruļļus, kas izmantojami ruļļpadeves presēs. Ruļļi, kas izmantojami ruļļpadeves presēs, ir ruļļi, kuru testēšanas rezultāts, kas iegūts saskaņā ar ISO testēšanas standartu ISO 3783:2006 attiecībā uz virsmas noturību pret mehānisku iedarbību, proti, ar pieaugoša ātruma metodi, kurā izmanto IGT testeri (elektronisko modeli), ir mazāks par 30 N/m, mērīts perpendikulāri padeves virzienam, un mazāks par 50 N/m, mērīts padeves virzienā,

—	daudzslāņu papīru un daudzslāņu kartonu.

2.2. Līdzīgais ražojums

(30)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	attiecīgajam ražojumam,

—	ražojumam, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū,

—	Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(31)	Komisija secina, ka šie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

3. SUBSIDĒŠANAS TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(32)	Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un, kā minēts paziņojumā par procedūras sākšanu, pārbaudīja, vai spēkā esošo maksājumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

3.1. Nesadarbošanās un labāko pieejamo faktu izmantošana saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu

(33)

Kā jau paskaidrots iepriekš, ĶV sākotnēji sadarbojās ar Komisiju un atbildēja un anketas jautājumiem. Tomēr, tā kā šīs atbildes bija ļoti nepilnīgas, 2016. gada 2. septembrī tika nosūtīta vēstule par trūkumiem. Pēc vēstules par trūkumiem saņemšanas 2016. gada 23. septembrī ĶV informēja Komisiju par lēmumu pārtraukt sadarbību. Tādējādi Komisija no ĶV saņēma tikai ierobežotu apjomu nepārbaudītas informācijas.

(34)	Komisija nesaņēma atbildes uz konkrēto anketu jautājumiem, kas bija paredzēti Ķīnas Attīstības bankai, EXIM, Ķīnas Lauksaimniecības bankai, Sinosure un pārējām finanšu vai apdrošināšanas iestādēm, par kurām ĶV ir zināms, ka tās ir sniegušas aizdevumus krītotā papīra nozarei.

(35)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par nesadarbošanās sekām un deva tām iespēju sniegt piezīmes. Šajā sakarā piezīmes netika saņemtas. Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu uzskatīja, ka ir jāizmanto labākie pieejamie fakti, lai noskaidrotu, vai ĶTR turpina subsidēšanas praksi papīra nozarē.

(36)

Apelācijas institūcija saistībā ar pieejamo faktu izmantošanu ir atgādinājusi, ka SKP nolīguma 12.7. pantā ir atļauts izmantot reģistrētos faktus tikai tam, lai aizstātu iespējamu trūkstošu informāciju un tādējādi precīzi noteiktu subsidēšanu vai kaitējumu. Apelācijas institūcija attiecīgi skaidrojusi, ka “starp trūkstošu “nepieciešamo informāciju” un konkrētajiem “pieejamajiem faktiem”, kas ir 12.7. pantā minētās noteikšanas pamatā, ir jābūt saiknei”. Tāpēc “izmeklēšanas iestādei ir jāizmanto šie “pieejamie fakti”, kas “pamatoti aizstāj informāciju, ko nav sniegusi ieinteresētā persona”, lai veikt precīzu noteikšanu”. Apelācijas institūcija ir sīkāk skaidrojusi, ka “pieejamie fakti” ir izmeklēšanas iestādes rīcībā esoši rakstveidā reģistrēti fakti. Tā kā saskaņā ar 12.7. pantu noteikšana ir jāveic, pamatojoties uz “pieejamajiem faktiem”, tad “to nevar veikt, balstoties uz pieņēmumiem vai spekulācijām, kas nav pamatoti ar faktiem”. Turklāt, argumentējot un izvērtējot to, kuri pieejamie fakti var pamatoti aizstāt trūkstošo informāciju, izmeklēšanas iestādei “jāņem vērā visi reģistrētie pamatotie fakti”. Apelācijas institūcija ir skaidrojusi, ka pārliecināšanās par to, ka “trūkstošā “nepieciešamā informācija” aizstāta pamatoti, ietver argumentācijas un izvērtēšanas procesu”, ko veic izmeklēšanas iestāde. Ja izmeklēšanas iestādei ir jāizvēlas no vairākiem pieejamiem faktiem, “šķistu dabiski, ka argumentācijas un izvērtēšanas procesā būtu jāveic zināma salīdzināšana”, lai veiktu precīzu noteikšanu. Veicamā “pieejamo faktu” izvērtēšana un tās forma ir atkarīgas no izskatāmās lietas konkrētajiem apstākļiem, tostarp reģistrēto pierādījumu rakstura, kvalitātes un apjoma, un konkrētās veicamās noteikšanas. Nepieciešamā skaidrojuma un analīzes raksturs un apmērs dažādos noteikšanas gadījumos noteikti atšķirsies (10).

(37)

Attiecīgi Komisija savā analīzē izmantoja visus tai pieejamos faktus, konkrēti:

a)	2016. gada 11. februāra pieprasījumu veikt termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecībā uz antisubsidēšanas maksājumu piemērošanu krītotā papīra importam no Ķīnas;

b)	ĶV 2016. gada 24. jūnijā sniegtās atbildes uz antisubsidēšanas anketas jautājumiem. Tā kā ĶV pārtrauca sadarbību, tad pēc vēstules par trūkumiem nosūtīšanas šajās atbildēs sniegtā informācija netika ne pārbaudīta, ne papildināta;

c)	informāciju, kas šīs izmeklēšanas ietvaros tika iesniegta Ķīnas Tautas Republikas Tirdzniecības ministrijas vārdā;

d)	ĶV un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kā arī sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus; un

iepriekšējas Komisijas veiktas antisubsidēšanas izmeklēšanas pret citām ĶTR atbalstītajām nozarēm, piemēram, kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu (gan sākotnējo izmeklēšanu (“saules enerģijas paneļu sākotnējā izmeklēšana”) (11), gan termiņbeigu pārskatīšanu (“saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšana”) (12)), stikla elementāršķiedras (13), solārā stikla (14) un ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda nozari (15).

3.2. Šajā izmeklēšanā pārbaudītās subsīdijas un subsīdiju programmas

(38)

Ņemot vērā iepriekšminēto ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija izlēma tālāk aprakstītajā veidā pārbaudīt, vai subsidēšana tika turpināta. Komisija vispirms pārbaudīja, vai sākotnējā izmeklēšanā kompensētās subsīdijas turpinājušas piešķirt ieguvumu krītotā papīra nozarei. Pēc tam Komisija veica analīzi, lai noteiktu, vai krītotā papīra nozare, kā apgalvots pieprasījumā, saņēmusi jaunas subsīdijas (t. i., subsīdijas, kas netika kompensētas sākotnējās izmeklēšanas ietvaros). Komisija nolēma, ka, ņemot vērā konstatējumus, ka subsidēšana turpinājusies attiecībā uz lielāko daļu subsīdiju, kas tika kompensētas sākotnējās izmeklēšanas ietvaros, un ņemot vērā arī jaunās subsīdijas, nebija vajadzības veikt izmeklēšanu par visām pārējām sūdzības iesniedzēja minētajām iespējamajām subsīdijām. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu neatkarīgi no subsīdiju apmēra Komisijai būtu jāpārbauda, vai ir pierādījumi par subsidēšanas turpināšanos.

3.3. Sākotnējā izmeklēšanā kompensētās subsīdijas

I. Preferenciāli aizdevumi

(39)	Komisija sākotnējā izmeklēšanā noteica procentuālu subsīdijas apmēru (summu) attiecībā uz šo pasākumu, proti, APP grupai (16) 5,37 % un Chenming grupai (17) 1,26 %.

a) Valdības iejaukšanās par labu krītotā papīra nozarei

(40)	Komisija vispirms pārbaudīja, vai preferenciālie aizdevumi ir daļa no ĶV centrālās plānošanas īstenošanas, kuras mērķis ir veicināt papīra ražošanas nozares attīstību, kā tas bija sākotnējā izmeklēšanā.

(41)

Krītotā papīra nozare, uz ko attiecās Komisijas izmeklēšana, ietilpst lielākā papīra nozares kategorijā, dēvētā par papīra ražošanas nozari. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ĶV turpina subsidēt papīra nozari, un atsaucās uz vairākiem politikas un plānošanas dokumentiem, kā arī tiesību aktiem, kas ir pamatā valsts atbalsta turpināšanai šai nozarei.

(42)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka pastāv īpaši politikas plāni, kas attiecas papīra nozari. Šajos plānos paredzēts, ka valsts pārvaldes iestādes cieši uzrauga papīra nozares darbību un īsteno konkrētus politikas virzienus (piemēram, ar īstenošanas dekrētiem), lai sasniegtu politikas plānos izvirzītos mērķus. Turklāt izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka konkrētie politikas virzieni paredz preferenciālus aizdevumus papīra ražošanas nozarei.

(43)

Komisija šajā izmeklēšanā konstatēja, ka ĶV iejaukšanās joprojām kropļo ĶTR finanšu tirgu. Šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tiek apstiprināti sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi, kuru pamatā bija tolaik spēkā esošie valdības plāni. Gan 12. piecgades plānā (18), kas bija piemērojams PIP laikā, gan iepriekšējā 11. piecgades plānā norādīts, ka papīra nozare joprojām ir “atbalstīta nozare”.

(44)	13. piecgades plāns (2016–2020) attiecas uz periodu, kas seko pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, bet apstiprina subsidēšanas turpināšanu arī nākotnē. 13. piecgades plānā norādīts, ka papīra nozare ir “atbalstīta nozare”.

(45)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz Valsts Padomes Lēmumu Nr. 40 (19) (“Lēmums Nr. 40”) konstatēja, ka šis akts ir rīkojums, ko devusi Valsts Padome, t. i., visaugstākā administratīvā iestāde ĶTR, un tāpēc tas ir juridiski saistošs citām valsts iestādēm un ekonomikas dalībniekiem. Rūpniecības nozares tajā klasificētas “atbalstītos, ierobežojamos un izslēdzamos projektos”. Minētais akts ir saistošs rūpniecības politikas dokuments, kas parāda, kā ĶV īsteno politiku tādu uzņēmumu vai nozaru grupu, atbalstīšanai, kuras Direktoriju katalogā klasificētas pie “atbalstītām nozarēm” (piemēram, papīra nozare). Pamatojoties uz informāciju, ko ĶV ir iesniegusi šīs izmeklēšanas ietvaros, Komisija pārliecinājās, ka Lēmums Nr. 40 joprojām ir spēkā.

(46)

“Atbalstīto” nozaru sarakstā iekļautas pavisam 26 nozares, un tās veido tikai daļu no Ķīnas ekonomikas. Turklāt tikai konkrētām darbībām šajās 26 nozarēs ir piešķirts statuss “atbalstītas”. Lēmuma Nr. 40 17. pantā arī paredzēts, ka “atbalstītie ieguldījumu projekti” saņem konkrētas privilēģijas un stimulus (finansiālu atbalstu, atbrīvojumu no ievedmuitas, atbrīvojumu no PVN, atbrīvojumu no nodokļiem). Atsaucoties uz “ierobežojamiem un izslēdzamiem projektiem”, Lēmums Nr. 40 pilnvaro valsts pārvaldes iestādes tieši iejaukties tirgus regulēšanā. Faktiski 18. un 19. pants nosaka, ka attiecīgajai pārvaldes iestādei jāaptur aizdevumu piešķiršana, ko veic finanšu iestādes; minētie panti paredz arī, ka valsts administratīvajam cenu departamentam jāpaaugstina elektrības cena, un dod rīkojumu elektroapgādes uzņēmumiem pārtraukt elektroenerģijas piegādi šādiem “ierobežojamiem un izslēdzamiem projektiem”. No iepriekšminētā ir skaidri saprotams, ka Lēmums Nr. 40 paredz visām ekonomikas institūcijām un subjektiem saistošus noteikumus un instrukcijas rīkojumu veidā par atbalstīto nozaru veicināšanu un atbalstīšanu, un viena no šīm nozarēm ir papīra ražošanas nozare.

(47)

Komisija šajā izmeklēšanā konstatēja, ka vairākos politikas dokumentos skaidri norādīts, ka papīra nozare ir “atbalstīta nozare”. Tā tas jo īpaši ir papīra nozares 12. piecgades plānā. Šis plāns tiek īstenots Rūpniecības un informācijas tehnoloģijas ministrijas pieņemtās 12. piecgades rūpniecības tehnoloģiju inovācijas programmas ietvaros. Programmā ir minēta arī “papīra nozares un ar to saistīto nozaru (..) rūpniecības pārstrukturēšana un modernizēšana”. Iepriekšminētajā Lēmumā Nr. 40 ir norādīts atbalsts papīra nozares attīstībai un modernizēšanai. Tādējādi šajos politikas plānos nevis izklāstīti vispārīgi pamudinājumi, bet gan doti rīkojumi subjektiem ievērot sabiedriskās politikas mērķi atbalstīt krītotā papīra nozares attīstību.

(48)

Turklāt 2007. gada papīra ražošanas nozares attīstības politikā (“2007. gada Papīra ražošanas plāns”) ir paredzēti īpaši nosacījumi, virzieni un mērķi papīra ražošanas nozarei. Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, 2007. gada Papīra ražošanas plānā ir raksturots Ķīnas papīra ražošanas nozares stāvoklis (piemēram, uzņēmumu skaits, produkcija, patēriņš un eksports, statistika par izmantoto izejvielu veidu). Plānā ir izklāstīta papīra ražošanas nozares politika un mērķi attiecībā uz rūpniecības struktūru, izejvielu izmantošanu, tehnoloģijas un iekārtu izmantošanu, papīra ražotāju produkcijas struktūru un organizatorisko struktūru. Tekstā ir arī noteikti nozares “atzīšanas kritēriji”, jo plānā ir noteiktas konkrētas prasības aktīvu/pasīvu attiecībai papīra ražošanas nozarē, noteikti konkrēti kredītnovērtējumi papīra ražošanas nozarei un konkrēti mērķi apjomradītiem ietaupījumiem, kā arī tirgus daļu attiecības, enerģijas un ūdens patēriņš, kas uzņēmumiem jāpanāk. Tajā uzņēmumiem ir pieprasīts izstrādāt attīstības plānus, pamatojoties uz 2007. gada Papīra ražošanas plānu. Tajā ir arī dots rīkojums vietējām provincēm un reģioniem piedalīties plāna īstenošanā, turklāt vesela nodaļa ir veltīta papīra ražošanas nozares “ieguldījumiem un finansēšanai”. Šajā ziņā svarīgi ir norādīt – plānā ir skaidri noteikts, ka finanšu iestādes nepiešķir aizdevumus projektiem, kas neatbilst tā noteikumiem. Kopumā 2007. gada Papīra ražošanas plāns ir īpašs valsts instruments, kas vērsts uz Ķīnas papīra ražošanas nozares regulēšanu, un to var uzskatīt tikai par obligātu rūpniecības politikas rīku, kurš attiecīgajām Ķīnas ieinteresētajām personām (valsts pārvaldes iestādēm, finanšu iestādēm un ražotājiem), ievērojot konkrētus noteikumus, jāīsteno. Tā kā 12. un 13. piecgades plānā joprojām ir norādīts, ka papīra nozare ir atbalstīta nozare, un nebija atrodams un netika darīts pieejams neviens dokuments, kurš pieņemts pēc 2007. gada Papīra ražošanas plāna vai ar kuru šis plāns ir pārskatīts, Komisija secināja, ka 2007. gada papīra ražošanas plāns joprojām ir spēkā.

(49)

Turklāt vispārīgi Komercbanku likuma [2015] Nr. 34 34. pantā noteikts, ka “komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes”. Tas liecina par to, ka aizdevumi, ko no valstij piederošām bankām ir saņēmuši krītotā papīra ražotāji, ir piešķirti saskaņā ar valdības rīkojumiem un publiskā sektora mērķiem.

(50)

Visbeidzot, Komisija atgādina savus sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus par Valsts Attīstības un reformu komisijas lomu. Valsts Attīstības un reformu komisija ir Valsts Padomes aģentūra, kas koordinē makroekonomikas politiku un pārvalda valdības ieguldījumus. Valsts Padome, kas ir visaugstākā valdības administratīvā iestāde, cita starpā izdevusi 2007. gada Papīra ražošanas plānu, kas Valsts Attīstības un reformu komisijai ir jāievēro. Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts arī, ka Valsts Attīstības un reformu komisija pastāvīgi ievāc detalizētu informāciju no uzņēmumiem. Tas, ka pastāv sistemātisks mehānisms tādu ar uzņēmumiem saistītu datu vākšanai, kas izmantojami valdības plānos un projektos, liecina, ka šie plāni un projekti tiek uzskatīti par svarīgu valsts rūpniecības politikas elementu.

(51)	No iepriekšminētā izriet, ka lēmumos, ko finanšu iestādes pieņem attiecībā uz papīra nozari (un tādējādi krītotā papīra nozari, kas ir daļu no papīra nozares), tās joprojām ņem vērā vajadzību sasniegt attiecīgajos politikas plānos noteiktos mērķus.

(52)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija konstatēja, ka PIP laikā turpinājusi pastāvēt saikne starp konkrētiem politikas mērķiem, kas ir noteikti šajos plānos un dokumentos, un krītotā papīra nozarei sniegto atbalstu. Krītotā papīra nozare tiek uzskatīta par svarīgu/stratēģisku nozari, kuras attīstību, kas ir sabiedriskās politikas mērķis, aktīvi sekmē valsts, izmantojot arī preferenciālus aizdevumus.

b) Valstij piederošās bankas kā valsts iestādes

(53)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā (20) secināja, ka Ķīnas finanšu tirgu kropļo valdības iejaukšanās un procentu likmes, ko piemēro nevalstiskās bankas un citas finanšu iestādes, visticamāk, tiek pielāgotas valdības noteiktajām likmēm. Izmeklēšanā netika arī atklāts nekas, kas būtu pretrunā minētajiem konstatējumiem; un ĶV šīs izmeklēšanas gaitā nesniedza pierādījumus tam, ka situācija ir mainījusies.

Pieprasījumā tika apgalvots, ka ĶV turpinājusi subsidēt krītotā papīra nozari ar preferenciāliem politikas aizdevumiem. Komisija atgādina, ka PTO Apelācijas institūcija ir noteikusi, ka pārbaude, ko izmanto, lai noteiktu vai valstij piederošs uzņēmums ir valsts iestāde, ir šāda: “Svarīgi, lai subjektam būtu piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, nevis veids, kā to panāk. Ir daudzi, dažādi veidi, kā valdība šaurā nozīmē var piešķirt subjektiem pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētam subjektam ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādiem pierādījumiem. Pierādījums, ka subjekts faktiski īsteno valdības funkcijas, var kalpot par pierādījumu, ka tam ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši, ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi. Tādējādi mēs uzskatām, ka pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu subjektu un tā darbību, konkrētos apstākļos ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgajam subjektam ir valdības pilnvaras un tas izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Tomēr uzsveram, ka, izņemot pilnvaru tiešu deleģēšanu ar tiesību aktu, ar to vien, ka starp subjektu un valdību šaurā nozīmē pastāv formāla saikne, visticamāk nepietiek, lai konstatētu, ka tam ir valdības pilnvaras. Tādējādi, piemēram, tikai fakts vien, ka valdība ir kāda subjekta vairākuma kapitāldaļu turētāja, neliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šo subjektu, nemaz nerunājot par to, ka valdība tam būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja pierādījumi liecina, ka par valdības kontroli liecina daudzveidīgas formālas norādes, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota būtiski, tad šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgais subjekts īsteno valdības pilnvaras” (21). Kā paskaidrots tālāk, šajā lietā secinājums, ka valstij piederošajām bankām, kuras ir sniegušas preferenciālus aizdevumus, ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, ir balstīts uz labākajiem pieejamajiem faktiem, kas attiecas uz valsts īpašumtiesībām, formālām norādēm par valdības kontroli, kā arī pierādījumiem par to, ka ĶV turpina īstenot būtisku kontroli pār šo banku darbību.

(54)

Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka lielākā daļa lielo banku joprojām pieder valstij. ĶV sniedza informāciju, kas liecina, ka ĶV ir vairākuma kapitāldaļu turētāja četrās lielākajās ĶTR bankās: Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības bankā, Ķīnas Bankā, Ķīnas Celtniecības bankā un Ķīnas Lauksaimniecības bankā. ĶV sniegtā informācija liecina, ka tai piederēja mazāk nekā 50 % kapitāldaļu Sakaru bankā. Komisija nesen veiktās izmeklēšanās, piemēram, saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanā, konstatēja, ka Sakaru banku ar netiešu kapitāldaļu palīdzību kontrolē valsts (22).

(55)

Komisija, balstoties uz tādu pašu pamatojumu, arī secina, ka pastāv formālu norāžu pierādījumi par valdības kontroli valstij piederošās bankās. Piemēram, EXIM gadījumā tās sabiedriskās politikas pilnvaras ir noteiktas Valsts Padomes izdotajā Paziņojumā par Ķīnas Eksporta un importa bankas izveidošanu, kā arī EXIM statūtos. Valsts, kura ir 100 % EXIM kapitāldaļu turētāja, kontrolē EXIM, ieceļot bankas uzraudzības padomes locekļus. Šie locekļi EXIM sanāksmēs pārstāv valsts intereses, tostarp attiecībā uz politikas apsvērumiem. EXIM nav direktoru padomes. Valsts tieši izvirza EXIM vadību (23). EXIM tīmekļa vietnē (24) ir norādīts, ka EXIM“uzdevums ir atbalstīt Ķīnas ārējo tirdzniecību, ieguldījumus un starptautisko ekonomisko sadarbību” un “tā ir apņēmusies stiprināt finansiālo atbalstu Ķīnas ekonomikas būtiskajām nozarēm un vājajiem posmiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un veselīgu ekonomikas un sociālo attīstību”.

(56)

Lai gan ĶV apgalvo, ka valstij piederošas bankas nav valsts iestādes un ka aizdevumu un noguldījumu procentu likmju tirgus ir liberalizēts, nav pierādījumu, ka ĶTR banku sektorā būtu veiktas būtiskas reformas, kas radītu aizdevumu piešķiršanas sistēmu, ko vairāk nosaka tirgus. Nesenās izmeklēšanās Komisija faktiski nonāca pie pretēja secinājuma (25).

(57)

ĶV savā atbildē, kas nav pārbaudīta, un valstij piederošās bankas un citas finanšu iestādes, kurām bija paredzēts saņemt anketu, nav sniegušas pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu, ka aizdevumi uzņēmumiem tiek piešķirti saskaņā ar pienācīgi sagatavotu kredītnovērtējumu. Tādējādi Komisijas rīcībā nav informācijas, kas būtu pretrunā iepriekšējam konstatējumam par to, ka valstij piederošās bankas atbalsta atbalstītās nozares un/vai īsteno valsts politikas virzienus, kā minēts iepriekš 40. un 52. apsvērumā.

(58)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka iepriekš aprakstītajā tiesiskajā regulējumā paredzētos konkrētos sabiedriskās politikas mērķus īsteno valstij piederošas bankas, papīra nozarē īstenodamas valdības funkcijas un tādējādi darbodamās kā valsts iestādes nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru.

(59)

Turklāt, pat ja valstij piederošās bankas neuzskatītu par valsts iestādēm, Komisija konstatēja, ka tās uzskatāmas par tādām, kam ĶV uzticējusi vai ko ĶV norīkojusi veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, ņemot vērā 40. un 52. apsvērumā aprakstīto normatīvo satvaru. Tādējādi katrā ziņā to rīcība tiktu saistīta ar ĶV. Tā paša iemesla dēļ aizdevumi, ko papīra nozares uzņēmumiem piešķīrušas citas finanšu iestādes, tiktu saistīti ar ĶV.

c) Ieguvums

(60)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka papīra nozare saņēmusi preferenciālus aizdevumus. Komisija noteica, ka ieguvums ir atšķirība starp summu, ko uzņēmums, kurš saņem valsts aizdevumu, maksā par šo valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par salīdzināmu komerciālu aizņēmumu, kuru tas varētu saņemt tirgū. Pēc tam šī summa tika pieskaitīja to ražotāju eksportētāju kopējam apgrozījumam, kuri sadarbojās. Šā pasākuma ietvaros noteiktais procentuālais subsīdijas apmērs APP grupai bija 5,37 % un Chenming grupai – 1,26 %.

(61)	Šajā izmeklēšanā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija nekonstatēja norādes, ka Ķīnas Tautas Republikā būtu pārtraukta preferenciālu aizdevumu sniegšana krītotā papīra ražotājiem.

(62)

Komisija norāda, ka iesniedzējs savā pieprasījumā un vēlāk iesniegtos dokumentos sniedzis piemērus, ka ražotāji eksportētāji saņēmuši vēl citus aizdevumus, arī PIP laikā, konkrēti:

—	APP grupa saņēma aizdevumus no Ķīnas Attīstības bankas: 2013. gada oktobrī 1,8 miljardu USD apmērā un 2015. gada martā 1,5 miljardu USD apmērā; un

—

saskaņā ar Chenming grupas gada pārskatiem tās neatmaksātie aizņēmumi 2014. gada beigās bija kopā 1,5 miljardu CYN apmērā (lielākā daļa šo aizņēmumu bija saņemti no valstij piederošām bankām). Turklāt 2015. gadā Chenming saņēma lielus īstermiņa aizdevumus (vairāk nekā 6 miljardus RMB) un beztermiņa obligācijas (aptuveni 2,5 miljardu RMB apmērā) un noslēdza stratēģiskās sadarbības līgumu ar Ķīnas banku 20 miljardu RMB vērtībā.

(63)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata secināt, ka pieprasījuma iesniedzēja norādītie aizdevumi tika piešķirti normālos tirgus apstākļos. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija konstatēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji turpināja saņemt preferenciālus aizdevumus. Joprojām ir noteikts, ka papīra nozare ir “atbalstīta nozare”. Turklāt nesen veiktās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka preferenciālie aizdevumi atbalstītajām nozarēm piešķirti ar procentu likmēm, kas bija ievērojami zemākas par likmēm, kas tiktu piemērotas, ja finanšu tirgū nepastāvētu kropļojumi, turklāt nebija derīgu kredītnovērtējumu (26).

(64)

Tāpēc bez vajadzības kvantitatīvi noteikt ar preferenciālo aizdevumu starpniecību piešķirto subsīdiju summu Komisija secināja, ka ĶTR turpinājusi piešķirt preferenciālus aizdevumus ar labvēlīgām procentu likmēm saskaņā ar konkrētos plānos un rīkojumos paredzētu politiku, kas attiecas uz papīra nozari. PIP laikā papīra nozares uzņēmumiem joprojām bija pieejami tieši nodoti naudas līdzekļi preferenciālu aizdevumu veidā.

d) Īpašas iezīmes

(65)

Kā jau parādīts 40.–52. apsvērumā, vairāki juridiskie dokumenti, kas ir konkrēti vērsti uz papīra nozares uzņēmumiem, dod rīkojumus finanšu iestādēm. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, redzams, ka finanšu iestādes sniegušas vienīgi preferenciālus aizdevumus ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kuri atbilst ĶV attiecīgajai politikai.

(66)

Tāpēc Komisija secināja, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārēji pieejamas, bet ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka preferenciālie aizdevumi tiek balstīti uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

e) Secinājumi

(67)	Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka krītotā papīra nozare turpinājusi saņemt subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, šī subsīdija joprojām ir uzskatāma par kompensējamu.

II. Ienākuma nodokļa programmas

II.A. referenciāla nodokļu politika uzņēmumiem, kuri atzīti par augsto vai jauno tehnoloģiju uzņēmumiem

(68)	Komisija sākotnējā izmeklēšanā noteica procentuālu subsīdijas apmēru attiecībā uz šo subsīdiju, proti, 1,22 % APP grupai un 0,58 % Chenming grupai.

(69)	Šī subsīdija ļauj uzņēmumam, kas veiksmīgi piesakās augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma apliecības saņemšanai, izmantot ienākuma nodokļa samazinājumu līdz 15 %, salīdzinot ar parasto likmi 25 % apmērā.

a) Juridiskais pamats

(70)

Subsīdija tiek nodrošināta preferenciāla nodokļu režīma veidā atbilstoši 28. pantam ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Nr. 63, izsludināts 2007. gada 16. martā) un “Administratīvajiem pasākumiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai”. Uz šo shēmu attiecas arī Valsts Nodokļu administrācijas Paziņojums par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem, kurus veic augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi (Guo Shui Han [2008] Nr. 985), kurā sniegta plašāka informācija par tās īstenošanu.

b) Tiesības uz subsīdiju

(71)

“Administratīvo pasākumu augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai” 10. pantā ir uzskaitīti kritēriji, pēc kuriem noteic uzņēmumu tiesības izmantot ienākuma nodokļa samazinājumu. Ja uzņēmums atbilst visiem 10. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, tam jāiesniedz pieteikums attiecīgajās iestādēs saskaņā ar minētā akta 11. pantā noteikto kārtību.

c) Īstenošana praksē

(72)

Ikvienam uzņēmumam, kas ir iecerējis pieteikties uz ienākumu nodokļa likmes samazinājumu, ir jāiesniedz tiešsaistē aizpildīts pieteikums vietējam zinātnes un tehnoloģiju birojam, kurš veic iepriekšēju pārbaudi. Pēc tam vietējais zinātnes un tehnoloģiju birojs izstrādā ieteikumu provinces zinātnes un tehnoloģiju departamentam. Pirms lēmuma pieņemšanas par augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma apliecības izsniegšanu zinātnes un tehnoloģiju departaments var arī nolemt, ka tieši pieteikuma iesniedzēja telpās veiks izmeklēšanu.

d) Šīs izmeklēšanas konstatējumi

(73)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ienākuma nodokļa samazinājums būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādu negūtu (iepriekš zināmu) valdības ieņēmumu veidā, kuru dēļ saņēmējiem uzņēmumiem piešķirts ieguvums. Šī subsīdija joprojām ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, ar kuriem saskaņā darbojas piešķīrēja iestāde, piekļuve šim ienākuma nodokļa likmes samazinājumam paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm, kas klasificētas pie atbalstītajām nozarēm, piemēram, uzņēmumiem, kas pieder pie krītotā papīra nozares.

(74)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka krītotā papīra nozare vairs neizmanto ienākuma nodokļa likmes samazinājumu. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko pieprasījumā ir sniedzis tā iesniedzējs, kā arī nesen veiktām izmeklēšanām (27) un publiski pieejamu informāciju (28), konstatēja, ka krītotā papīra nozare joprojām izmanto preferenciālo nodokļu politiku, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri atzīti par augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem (tādējādi ietver arī krītotā papīra nozari).

(75)

e) Secinājumi

(76)	Komisija attiecīgi secina, ka šī subsīdija joprojām uzskatāma par kompensējamu.

II.B. Preferenciāla nodokļu politika pētniecībai un izstrādei

(77)	Komisija sākotnējā izmeklēšanā noteica procentuālu subsīdijas apmēru attiecībā uz šo preferenciālo nodokļu režīmu, proti, 0,02 % APP grupai un 0,05 % Chenming grupai.

(78)

ĶV ir noteikusi preferenciālu nodokļu režīmu, kuru izmanto visi uzņēmumi, kas ir atzīti par uzņēmumiem, kuri veic pētniecības un izstrādes projektus. Šī kvalifikācija uzņēmumiem, kuriem, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, jaunus produktus un jaunas prasmes, rodas ar pētniecību un izstrādi saistīti izdevumi, ļauj no to ienākuma nodokļa saistībām atskaitīt papildu 50 % to pētniecības un izstrādes izdevumu. Arī izdevumi, ko rada nemateriālie pētniecības un izstrādes aktīvi, dod tiesīgajiem uzņēmumiem tiesības uz 150 % atlaidi par šo uzņēmumu faktiskajām izmaksām.

a) Juridiskais pamats

(79)

Preferenciāls nodokļu režīms ir paredzēts ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Nr. 63, izsludināts 2007. gada 16. martā) 30. panta 1. punktā, ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 95. pantā, ĶTR Valsts Padomes Dekrētā Nr. 512, kas izsludināts 2007. gada 6. decembrī, un Pamatnostādnēs par galvenajām jomām (Paziņojums Nr. 6, 2007).

b) Tiesības uz subsīdiju

(80)

Šis preferenciālais nodokļu režīms nodrošina ieguvumu uzņēmumiem, kas tiek atzīti par tādiem, kuri īsteno pētniecības un izstrādes projektus. Izmantot shēmu ir tiesības tikai to jauno un augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu pētniecības un izstrādes projektiem, kuri saņem primāro atbalstu no valsts, un projektiem, kas uzskaitīti Pamatnostādnēs par augsto tehnoloģiju industrializācijas galvenajām jomām saskaņā ar Valsts Attīstības un reformu komisijas noteikto pašreizējo attīstības prioritāti.

c) Īstenošana praksē

(81)

Ikvienam uzņēmumam, kas ir iecerējis pieteikties šim preferenciālajam nodokļu režīmam, ir jāiesniedz sīka informācija par pētniecības un izstrādes projektiem vietējam zinātnes un tehnoloģiju birojam. Pēc pārbaudes nodokļu birojs izdod paziņojumu par apstiprināšanu. Apstiprinātiem projektiem summu, kam piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli, samazina par 50 % no faktiskajām izmaksām.

d) Šīs izmeklēšanas konstatējumi

(82)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, preferenciāls nodokļu režīms būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādu negūtu valdības ieņēmumu veidā, kuru dēļ saņēmējiem uzņēmumiem piešķirts ieguvums. Šī subsīdija joprojām ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, ar kuriem saskaņā darbojas piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm, kas klasificētas pie atbalstītajām nozarēm, piemēram, uzņēmumiem, kas pieder pie krītotā papīra nozares.

(83)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka krītotā papīra nozare vairs neizmanto šo preferenciālo nodokļu režīmu. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko pieprasījumā ir sniedzis tā iesniedzējs, konstatēja, ka krītotā papīra nozare PIP laikā turpināja izmantot preferenciālo nodokļu politiku pētniecībai un izstrādei. Preferenciālo nodokļu režīmu joprojām izmanto uzņēmumi, kas ir oficiāli atzīti par augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem.

(84)

e) Secinājumi

(85)	Komisija attiecīgi secina, ka šī subsīdija joprojām uzskatāma par kompensējamu.

II.C. Dividenžu atbrīvojums no nodokļa kvalificētiem rezidentuzņēmumiem

(86)	Komisija sākotnējā izmeklēšanā noteica procentuālu subsīdijas apmēru attiecībā uz šo shēmu, proti, 1,34 % APP grupai un 0,21 % Chenming grupai.

(87)	Dividenžu atbrīvojums no nodokļa attiecas uz Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kas ir kapitāldaļu turētāji citos Ķīnas rezidentuzņēmumos. Pirmie minētie ir tiesīgi saņemt atbrīvojumu no ienākumu nodokļa par noteiktām dividendēm, ko maksā pēdējie minētie uzņēmumi.

a) Juridiskais pamats

(88)	Dividenžu atbrīvojums no nodokļa tiek nodrošināts atbilstoši ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 26. pantam un ir sīkāk skaidrots ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 83. pantā un ĶTR Valsts Padomes Dekrētā Nr. 512, kas izsludināts 2007. gada 6. decembrī.

b) Tiesības uz subsīdiju

(89)	Dividenžu atbrīvojums no nodokļa nodrošina ieguvumu visiem rezidentuzņēmumiem, kas ir kapitāldaļu turētāji citos Ķīnas rezidentuzņēmumos.

c) Īstenošana praksē

(90)	Uzņēmumi var izmantot dividenžu atbrīvojumu no nodokļa tiešā veidā ar nodokļu deklarāciju starpniecību.

d) Šīs izmeklēšanas konstatējumi

(91)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka dividenžu atbrīvojums no nodokļa būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādu negūtu valdības ieņēmumu veidā, kuru dēļ saņēmējiem uzņēmumiem piešķirts ieguvums. Šī subsīdija joprojām ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, ar kuriem saskaņā darbojas piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai paredzēta tikai Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kas saņem ienākumus par dividendēm no citiem Ķīnas rezidentuzņēmumiem, atšķirībā no uzņēmumiem, kuri iegulda ārvalstu uzņēmumos.

(92)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka krītotā papīra nozare vairs neizmanto dividenžu atbrīvojumu no nodokļa. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko pieprasījumā ir sniedzis tā iesniedzējs, kā arī nesen veiktajām izmeklēšanām (29), secināja, ka krītotā papīra nozare joprojām izmanto dividenžu atbrīvojumu no nodokļa.

(93)

e) Secinājumi

(94)	Komisija attiecīgi secina, ka šī subsīdija joprojām uzskatāma par kompensējamu.

III. Netiešo nodokļu un importa tarifa programmas

III.A. Importētu iekārtu atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un tarifa

(95)	Komisija sākotnējā izmeklēšanā noteica procentuālu subsīdiju apmēru attiecībā uz šo pasākumu, proti, 1,17 % APP grupai un 0,61 % Chenming grupai.

(96)

Šī pasākums nodrošina ieguvumu atbrīvojuma no PVN un beznodokļa importa veidā kapitāla precēm ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem (“FIE”) vai iekšzemes uzņēmumiem, kas var saņemt Ķīnas iestāžu izsniegto valsts atbalstīto projektu apliecību atbilstoši attiecīgajiem ieguldījumu, nodokļu un muitas tiesību aktiem.

a) Juridiskais pamats

(97)

Atbrīvojuma no PVN un tarifa pamatā ir tiesību normu kopums, t. i., Valsts Padomes Apkārtraksts par importēto iekārtu nodokļu politikas pielāgošanu Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Vispārējās muitas administrācijas un Valsts Nodokļu administrācijas [2008. gada] Paziņojums Nr. 43, Valsts Attīstības un reformu komisijas 2006. gada 22. februāra Paziņojums Nr. 316/2006 par attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar to, kā rīkoties ar apstiprinājuma vēstuli par vietējiem vai ārvalstu finansētiem projektiem, kuru attīstību veicina valsts, un Katalogs par importa precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa, FIE vai iekšzemes uzņēmumiem, 2008.

b) Tiesības uz subsīdiju

(98)	Tiesības uz subsīdiju ir tikai pieteikumu iesniedzējiem – FIE vai iekšzemes uzņēmumiem –, kas var saņemt valsts atbalstīto projektu apliecību.

c) Īstenošana praksē

(99)

Saskaņā ar I.1. pantu Valsts Attīstības un reformu komisijas 2006. gada 22. februāra Paziņojumā Nr. 316 2006 par jautājumiem saistībā ar to, kā rīkoties ar apstiprinājuma vēstuli par vietējiem vai ārvalstu finansētiem projektiem, kuru attīstību veicina valsts, ārvalstu ieguldījumu projekti, kas atbilst “atbalstītajiem ārvalstu ieguldījumu projektiem ar tehnoloģiju pārnesi atbilstīgi” Ievirzes katalogam ārvalstu ieguldījumu nozarēm “un” Katalogam par ārvalstu ieguldījumiem Centrālajā un Rietumu reģionā“, ir atbrīvoti no muitas nodokļiem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa importam, izņemot” To importa preču katalogā, uz kurām neattiecas ārvalstu ieguldījumu projektu atbrīvojums no nodokļa “uzskaitītos”. Par atbalstītajā kategorijā iekļautiem ārvalstu ieguldījumu projektiem, kuru kopējā summa ir 30 miljoni USD vai lielāka, projekta apstiprinājuma vēstuli izdod Valsts Attīstības un reformu komisija. Par atbalstītajā kategorijā iekļautiem ārvalstu ieguldījumu projektiem, kuru kopējā ieguldījumu summu ir mazāka par 30 miljoniem USD, projekta apstiprinājuma vēstuli izdod komisijas vai ekonomikas municipalitātes provinču līmenī. Tiklīdz uzņēmumi saņem projekta apstiprinājuma vēstuli par atbalstīto kategoriju, tie iesniedz apliecības un citus pieteikuma dokumentus saviem vietējiem muitas dienestiem, lai būtu tiesīgi uz importētu iekārtu atbrīvojumu no ievedmuitas maksājuma un PVN.

d) Šīs izmeklēšanas konstatējumi

(100)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka atbrīvojums no PVN un tarifiem būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādu negūtu valdības ieņēmumu veidā, kuru dēļ saņēmējiem uzņēmumiem piešķirts ieguvums. Šī subsīdija joprojām ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, ar kuriem saskaņā darbojas piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai paredzēta tikai uzņēmumiem, kas iegulda konkrētās darījumdarbības kategorijās, kuras pilnībā noteiktas likumā (t. i., ievirzes katalogā ārvalstu ieguldījumiem un galveno nozaru, ražojumu un tehnoloģiju katalogā, kuru attīstību veicina valsts).

(101)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka krītotā papīra nozare vairs nesaņem šos atbrīvojumus no PVN un tarifa. Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem un jo īpaši Komisijas konstatējumiem par šo subsīdiju nesen veiktās izmeklēšanās (30), konstatēja, ka krītotā papīra nozare joprojām izmanto importētu iekārtu atbrīvojumu no PVN un tarifa.

(102)

e) Secinājumi

(103)

Komisija attiecīgi secina, ka šī subsīdija joprojām uzskatāma par kompensējamu.

III.B. PVN atlaides iekšzemē ražotām iekārtām

(104)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā noteica procentuālu subsīdijas apmēru attiecībā uz šo subsīdiju, proti, 0,03 % APP grupai un 0,05 % Chenming grupai.

(105)

Šis pasākums nodrošina ieguvumu PVN atlaižu veidā, ko FIE maksā par iekšzemē ražotu iekārtu iegādi.

a) Juridiskais pamats

(106)

PVN atlaižu pamatā ir tiesību normu kopums:

—	pagaidu pasākumi nodokļu atmaksas administrācijai par iekšzemē ražotu iekārtu iegādi, ko veic FIE,

—	izmēģinājuma pasākumi tādu nodokļu atlaižu administrācijai, ko piemēro par Ķīnā ražotu iekārtu iegādi ārvalstu ieguldījumu projektu vajadzībām, un

—	Finanšu ministrijas un Valsts Nodokļu administrācijas Paziņojums par atlaižu politikas atcelšanu attiecībā uz iekšzemē ražotu iekārtu iegādi, ko veic ārvalstu ieguldījumu uzņēmumi.

b) Tiesības uz subsīdiju

(107)

Tiesības uz subsīdiju ir tikai FIE, kas iegādājas iekšzemē ražotas iekārtas un ir iekļauti atbalstītajā kategorijā.

c) Īstenošana praksē

(108)

Programmas mērķis ir atmaksāt PVN, ko FIE samaksājuši par iekšzemē ražotu iekārtu iegādi, ja iekārtas nav iekļautas no nodokļa neatbrīvojamo preču katalogā un ja iekārtu vērtība nepārsniedz FIE piemērojamo kopējo ieguldījumu ierobežojumu saskaņā ar “Izmēģinājuma administratīvajiem pasākumiem, ko piemēro iekšzemē ražotu iekārtu iegādei”.

(109)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi ražotāji, kas sadarbojās, izmantojuši šo pasākumu.

d) Šīs izmeklēšanas konstatējumi

(110)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka PVN atlaides būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādu negūtu valdības ieņēmumu veidā, kuru dēļ saņēmējiem uzņēmumiem piešķirts ieguvums. Šī subsīdija joprojām ir īpaša pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka subsīdijas piešķiršanas nosacījums ir iekšzemē ražotu preču izmantošanas pārsvars pār importētām precēm.

(111)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka krītotā papīra nozare vairs nesaņem šos atbrīvojumus no PVN un tarifa. Komisija, pamatojoties uz nesen veiktām izmeklēšanām (31), konstatēja, ka krītotā papīra nozare joprojām saņem PVN atlaides, ko piemēro par iekšzemē ražotu iekārtu iegādi.

(112)

e) Secinājumi

(113)

Komisija attiecīgi secina, ka šī subsīdija joprojām uzskatāma par kompensējamu.

IV. Dotāciju programmas

a) Ievads

(114)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka krītotā papīra nozare izmantojusi dažādas dotāciju programmas. Konkrēti, Komisija sākotnējā izmeklēšanā novērtēja piecas programmas, par kurām bija ziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un konstatēja, ka tās visas ir kompensējamas. Komisija arī pieņēma zināšanai vēl sešas programmas, par kurām bija ziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tomēr Komisija tās nevērtēja, ņemot vērā, ka ar tām saistītais ieguvums bija neliels.

b) Šīs izmeklēšanas konstatējumi

(115)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka ĶV papīra nozares atbalsta plānu ietvaros krītotā papīra ražotāji ir saņēmuši vairākas dotācijas, kas būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē naudas līdzekļu nodrošināšanas veidā, no kuras saņēmējiem uzņēmumiem tiek piešķirts ieguvums.

(116)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka krītotā papīra nozare vairs nesaņem šīs dotācijas. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko pieprasījumā ir sniedzis tā iesniedzējs, kā arī nesen veiktajām izmeklēšanām (32), secināja, ka krītotā papīra nozare, būdama atbalstīta nozare, joprojām saņem dotācijas.

(117)

Piemēram, Komisija, pamatojoties uz Chenming grupas 2015. gada pārskatu, varētu konstatēt, ka Chenming grupa 2015. gadā saņēma valdības dotācijas 245 miljonu CNY vērtībā, kā norādīts peļņas un zaudējumu pārskatā. Tika ziņots par vēl vienu summu, proti, 150 miljoniem CNY – “īpašu Ķīnas Attīstības bankas finansējumu” (banka pieder valstij). Netika sniegts sīkāks sadalījums par saņemto dotāciju raksturu vai konkrētas summas. Šīs dotācijas kopā veidoja vairāk nekā 1 % no Chenming grupas apgrozījuma 2015. gadā. Iesniedzējs pieprasījumā arī iekļāva pierādījumu par to, ka Chenming grupa 2014. gadā saņēmusi subsīdijas no Šouguanas pilsētas Finanšu biroja, lai samaksātu par kanalizācijas pakalpojumiem.

(118)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto informāciju, Komisija (bez vajadzības noteikt precīzu piešķirto ieguvumu summu) secināja, ka ĶV turpina sniegt dažādas dotācijas krītotā papīra nozarei un ka šīs nozares uzņēmumi ĶTR joprojām saņem šīs dotācijas. Šīs dotācijas tiek uzskatītas par īpašām pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē, un šķiet, ka tās ir piešķirtas ad hoc kārtībā.

c) Secinājumi

(119)

Komisija attiecīgi secina, ka šī subsīdija joprojām uzskatāma par kompensējamu.

V. Valdības nodrošinātas preces un pakalpojumi par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo

— Zemes nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo

(120)

Komisija, izmantojot zemes cenas Taivānā par etalonu, sākotnējā izmeklēšanā noteica procentuālu subsīdijas apmēru attiecībā uz šo pasākumu, proti, 2,81 % APP grupai un 0,69 % Chenming grupai.

(121)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka krītotā papīra nozare ĶTR saņēmusi ieguvumu no zemes nodrošināšanas un konkrētāk – no zemes nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

a) Juridiskais pamats un tiesības uz subsīdiju

(122)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka ĶV turpinājusi krītotā papīra nozarei nodrošināt zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Šā apgalvojuma juridisko pamatu veido turpmāk uzskaitītie ĶV sniegtie dokumenti:

—	Īpašumtiesību likums,

—	Zemes pārvaldības likums,

—	Likums par lielpilsētu nekustamā īpašuma pārvaldību,

—	Pagaidu noteikumi par valsts īpašumā esošas zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu un nodošanu urbanizētās teritorijās,

—	Noteikumi par Zemes pārvaldības likuma īstenošanu,

—	Noteikumi par valsts īpašumā esošās apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu piedāvājumu konkursā, izsolē un kotēšanā, Nr. 39, 2007. gada 28. septembris.

(123)

ĶV atteicās sniegt jebkādus datus par faktiskajām zemes izmantošanas tiesību cenām, zemes tirgu, kurā saskaņā ar ĶV apgalvojumiem pastāv pienācīga konkurence, kā arī metodiku, kas tiek izmantota, valstij atsavinot zemi no iepriekšējiem izmantotājiem.

b) Īstenošana praksē

(124)

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 2. pantu visa zeme pieder valstij, jo atbilstoši Ķīnas konstitūcijai un attiecīgām tiesību normām zeme ir kolektīvs Ķīnas tautas īpašums. Zemi nedrīkst pārdot, bet saskaņā ar likumu var piešķirt zemes izmantošanas tiesības: valsts pārvaldes iestādes tās var piešķirt publiskā piedāvājumu konkursā, kotēšanā vai izsolē.

c) Izmeklēšanas konstatējumi

(125)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana, ko veic ĶV, būtu uzskatāma par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē preču nodrošināšanas veidā, no kuras tiek piešķirts ieguvums saņēmējiem uzņēmumiem.

(126)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka krītotā papīra nozare vairs negūst labumu no zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas. Pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju, nesen veiktām izmeklēšanām (33) un nepārbaudīto informāciju, ko ĶV sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem, Komisija konstatēja, ka krītotā papīra nozare PIP laikā turpināja saņemt ieguvumu no zemes izmantošanas par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija secina, ka par zemes izmantošanu maksātās likmes joprojām tika subsidētas, jo ĶV īstenotajā sistēmā netiek ievēroti tirgus principi. Tā kā papīra nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saskaņā ar 12. piecgades plānu joprojām bija “atbalstītā nozare” un tā ir “atbalstītā nozare” arī saskaņā ar 13. piecgades plānu, Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka tiek turpināta preferenciāla zemes piešķiršana. Ķīnas valdības nodrošinātās zemes izmantošanas tiesības papīra nozarei, kas ir viena no atbalstītajām nozarēm, apliecina, ka subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē.

(127)

d) Secinājumi

(128)

Komisija attiecīgi secina, ka šī subsīdija joprojām uzskatāma par kompensējamu.

3.4. Jaunas subsīdijas, kas netika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā

I. Eksporta apdrošināšanas programmas krītotā papīra nozarei

a) Juridiskais pamats

(129)

Programmas juridiskais pamats ir:

—	Paziņojums par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu (Shang Ji Fa [2004], Nr. 368), ko kopīgi izdevusi MOFCOM un Sinosure,

—	Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu eksporta direktorija 2006. gadam,

—	tā sauktais “plāns 840”, kas iekļauts Valsts Padomes 2009. gada 27. maija paziņojumā,

—	tā sauktais “plāns 421”, kas iekļauts Paziņojumā par īpašu apdrošināšanas finansēšanas mehānismu īstenošanas jautājumiem attiecībā uz lielu patstāvīgas darbības iekārtu eksportu, kuru 2009. gada 22. jūnijā kopīgi izdeva Tirdzniecības ministrija un Finanšu ministrija.

b) Sinosure ir valsts iestāde

(130)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un ņemot vērā ĶV un Sinosure nesadarbošanos, Komisija secināja, ka Sinosure ir valsts iestāde pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē. Konkrētāk, tāpat kā iepriekš aprakstīto preferenciālo aizdevumu kontekstā, secinājums, ka Sinosure ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkciju, ir balstīts uz labākajiem pieejamajiem faktiem, kas attiecas uz valsts īpašumtiesībām, formālām norādēm par valdības kontroli, kā arī pierādījumiem par to, ka ĶV turpina īstenot būtisku kontroli pār Sinosure darbību.

(131)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šajā izmeklēšanā ir apstiprināts, ka Sinosure pilnībā pieder valstij un ka valdībai pār Sinosure ir pilnīga finanšu kontrole. Valsts ir Sinosure vienīgā īpašniece, un Valsts Padomei pieder 100 % kapitāldaļu. Reģistrētā kapitāla 4 miljardu RMB apmērā izcelsme saskaņā ar valsts finanšu budžetu ir saistīta ar eksporta kredītu apdrošināšanas riska kapitāla fondu. Turklāt valsts 2011. gadā iepludināja tajā 20 miljardus RMB ar Ķīnas Investīciju korporācijas starpniecību, kas ir Ķīnas valsts līdzekļu fonds (34). Statūti liecina, ka par šā uzņēmuma darbību kompetentā iestāde ir Finanšu ministrija, un tie arī paredz, ka Sinosure ir jāiesniedz finanšu un grāmatvedības pārskati un fiskālā budžeta pārskats Finanšu ministrijai pārbaudei un apstiprināšanai.

(132)

Valdības kontrole nozīmē, ka Sinosure, kas ir pilnīgā valsts īpašumā, nav direktoru padomes. Visus uzraudzītājus, kas ietilpst uzraudzības padomē, ieceļ Valsts Padome, un viņi pilda savus pienākumus saskaņā ar “Pagaidu noteikumiem par svarīgu valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomēm”. Arī Sinosure augstāko vadību amatos ieceļ valdība. Sinosure tīmekļa vietnē (35) ir norādīts, ka Sinosure priekšsēdētājs ir Partijas komitejas sekretārs un lielākā daļa augstākās vadības amatpersonu arī ir Partijas komitejas locekļi.

(133)

Sinosure jau vairākus gadus nav publicējis savu gada pārskatu (36), arī gada pārskatu, kas attiecas PIP, ne. Tomēr Sinosure 2011. gada pārskats (“GP 2011”) ilustrē to, ka šī apdrošināšanas sabiedrība īstenojusi valdības funkcijas un politiku, tā ka iespējams secināt, ka šis subjekts pats ir tieši atkarīgs no pašas valdības. Sinosure 2011. gada pārskatā ir iekļauti vairāki to apliecinoši apgalvojumi, proti: Sinosure“proaktīvi īstenoja ECA politiskās funkcijas (..) un nodrošināja labu startu 12. piecgades plāna perioda pirmajā gadā (GP 2011, 4. lpp.); “korporatīvās reformas turpināšana stiprināja Sinosure kā ECA politisko funkciju. Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ekonomikai veltītajā kongresā tika uzsvērta šī funkcija un noteiktas skaidras prasības attiecībā uz kredīta apdrošināšanu, iezīmējot mūsu izaugsmes ceļu” (GP 2011, 5. lpp.);” 2011. gadā Sinosure īstenoja ĶKP Centrālās komitejas un Valsts Padomes stratēģijas, lēmumus un rīkojumus, kā arī valsts politiku diplomātijas, ārējās tirdzniecības, rūpniecības un finanšu nozarēs, ļāva pilnībā izpausties savai politiskajai funkcijai un panāca strauju izaugsmi “(GP 2011, 11. lpp.);”Sinosure pilnībā īstenoja valsts politiku attiecībā uz “Īpašo mehānismu lielo patstāvīgas darbības iekārtu eksporta finansēšanas apdrošināšanai “un izpildīja savus valsts noteiktos pienākumus”” (GP 2011, 11. lpp.).

(134)

Saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšana tika konstatēts, ka 2014. gada pārskats apstiprināja GP 2011 aprakstīto situāciju, jo “Sinosure pielika visas pūles, lai atbalstītu Ķīnas valsts politiku, un centās to panākt, apgūstot jaunas idejas un jēdzienus, uzlabojot darba metodes, pilnveidojot savus produktus un pakalpojumus, kā arī uzlabojot politikas funkciju veikšanas efektivitāti” un ka tai ir “politiku atbalstošas struktūras” loma (37).

(135)

Institucionālais satvars un citi ĶV izdotie dokumenti, kas regulē Sinosure darbību, apliecina, ka Sinosure ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības politiku. Paziņojumu par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu (Shang Ji Fa [2004], Nr. 368, 2004. gada 26. jūlijs), kopīgi izdeva MOFCOM un Sinosure 2004. gadā, un tas joprojām regulē Sinosure darbību. Viens no šā paziņojuma mērķiem ir augsto un jauno tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības ražojumu eksporta veicināšana, turpinot izmantot eksporta kredīta apdrošināšanu.

(136)

Kā jau izklāstīts 40.–52. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka ĶV uzskata krītotā papīra nozari par svarīgu/stratēģisku nozari, kuras attīstību kā sabiedriskās politikas mērķi aktīvi veicina valsts. Tiek atgādināts, ka, kā jau minēts 46. apsvērumā, papīra nozare ir viena no 26 nozarēm, kas ir klasificētas pie “atbalstītām nozarēm”. Komisija norāda, ka eksporta kredīta apdrošināšanas darbība, ko veic Sinosure, ir neatņemama plašākas finanšu nozares daļa, kurā konstatēts, ka valdības iejaukšanās tieši ietekmē un kropļo finanšu tirgus normālu darbību ĶTR (skatīt 53. apsvērumu).

(137)

Komisija ir informēta arī par citiem dokumentiem, kas pierāda, ka Sinosure tiešā veidā īsteno valdības politiku, cita starpā atbalstot ražotājus eksportētājus. Tā sauktais “plāns 840” ir raksturots Valsts Padomes 2009. gada 27. maija paziņojumā (38). Šis nosaukums ir saistīts ar 84 miljardu USD izmantošanu eksporta apdrošināšanai, un tas ir viens no sešiem pasākumiem, kurus Valsts Padome izsludināja 2009. gadā, lai stabilizētu eksporta pieprasījumu, reaģējot uz pasaules krīzi, un turpmāko palielināto pieprasījumu pēc eksporta kredīta apdrošināšanas. Šie seši pasākumi jo īpaši attiecas uz eksporta kredīta apdrošināšanas uzlabošanu, īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas nodrošināšanu 84 miljardu USD vērtībā 2009. gadā un prēmijas likmes samazināšanu. Norādīts, ka Sinosure, kas ir vienīgā politiskā iestāde, kas veic eksporta kredīta apdrošināšanu, ir šā plāna īstenotāja. Attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju samazināšanu Sinosure tika prasīts nodrošināt, lai īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas vidējā likme tiktu samazināta par 30 %, salīdzinot ar vispārējo vidējo likmi 2008. gadā.

(138)

Tā sauktais “plāns 421” tika paredzēts Paziņojumā par īpašu apdrošināšanas finansēšanas mehānismu īstenošanas jautājumiem attiecībā uz lielu patstāvīgas darbības iekārtu eksportu, kuru 2009. gada 22. jūnijā kopīgi izdeva Tirdzniecības ministrija un Finanšu ministrija. Tā arī bija nozīmīga politika, kas sekmēja Ķīnas “došanās ārā” politiku, reaģējot uz 2009. gada pasaules finanšu krīzi, un tā nodrošināja apdrošināšanai finansējumu 42,1 miljarda USD dolāru apmērā, lai sekmētu lielu patstāvīgas darbības iekārtu eksportu. Sinosure un dažas citas finanšu iestādes pārvaldītu un nodrošinātu šo finansējumu. Minētajā dokumentā iekļautie uzņēmumi varētu izmantot preferenciālus finansiālus pasākumus, tostarp eksporta kredīta apdrošināšanu. ĶV nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja iegūt papildu informāciju par minētā paziņojuma piemērošanu. Tā kā nebija pierādījumu par pretējo, Komisija uzskata, ka šis dokuments attiecas arī uz papīra nozari.

(139)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem elementiem, Komisija secina, ka Sinosure ir valsts iestāde, jo tai ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas. Tādi paši secinājumi tika izdarīti iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās saistībā ar atbalstītām nozarēm ĶTR (39).

(140)

Tā kā Sinosure ir valsts iestāde, kurai piešķirtas valdības pilnvaras un kas īsteno valdības tiesību aktus un plānus, eksporta kredīta apdrošināšanas nodrošināšana krītotā papīra ražotājiem ir finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā potenciāla tieša valdības naudas līdzekļu nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē.

c) Ieguvums

(141)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt PIP laikā piešķirto subsīdijas apmēru. Tomēr, ņemot vērā galīgos konstatējumus, kas gūti šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu aprēķināt šo apmēru. Katrā ziņā, pamatojoties uz sūdzībā sniegto, kā arī nesen veiktās izmeklēšanās (40) gūtu informāciju, Komisija secina, ka ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta c) punkta nozīmē pastāv tādā mērā, kādā Sinosure nodrošina eksporta kredīta apdrošināšanu ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki par saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem, vai kādā Sinosure nodrošina apdrošināšanu, kas citādi tirgū nebūtu pieejama nemaz.

(142)

ĶV atbildēs un anketas jautājumiem iekļauto statūtu 11. pantā ir paredzēts, ka uzņēmums darbojas bez peļņas. Citiem vārdiem, Sinosure statūtos nav minēts mērķis gūt samērīgu peļņu, bet tās mērķis ir tikai nodrošināt līdzsvaru atbilstoši funkcijai būt vienīgajam oficiālajam eksporta kredītu apdrošinātājam ĶTR. Kā jau paskaidrots iepriekš, lietas materiāli liecina, ka juridiskā un politiskā vide, kurā darbojas Sinosure, paredz, ka šis valstij piederošais uzņēmums īsteno valdības politikas un plānus, pildot sabiedriskās politikas uzdevumus. Valsts īpaši atbalstīto nozaru vidū ietilpstošajiem krītotā papīra ražotājiem ir bijusi neierobežota piekļuve Sinosure piedāvātajai eksporta kredīta apdrošināšanai ar preferenciālām likmēm. Tāpēc Sinosure nodrošina neierobežoti pieejamu apdrošināšanu papīra nozarei, un zemās apdrošināšanas prēmijas, ko tā piedāvā, neatbilst faktiskajiem riskiem, kas rodas, apdrošinot šīs nozares eksportu.

(143)

Turklāt saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanā tika konstatēts, ka Sinosure 2015. gadā, t. i., pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (41), radās zaudējumi un zaudējumi būtu radušies arī 2013. un 2014. gadā, ja nebūtu reģistrēti konkrēti ar pamatdarbību nesaistīti ieņēmumi (42). Balstoties uz šiem lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, jau var secināt, ka Sinosure noteiktās atvieglotās likmes nav pietiekamas, lai segtu tās darbību ilgtermiņā.

(144)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija konstatēja ieguvumu, kas krītotā papīra nozarei citādi nebūtu bijis pieejams.

d) Īpašas iezīmes

(145)

Subsīdijas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un tādējādi tās ir īpašas.

e) Secinājumi

(146)

Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, secināja, ka PIP laikā krītotā papīra ražotāji ĶTR guva labumu no Sinosure nodrošinātās eksporta kredīta apdrošināšanas.

II. PVN atlaides ražojumiem, kuru sastāvā vismaz 70 % ir otrreizējā pārstrādē iegūtas šķiedras un lauksaimniecības atlikumi

a) Juridiskais pamats

(147)

Kopš 2015. gada 1. jūlija PVN atmaksas vai atbrīvojuma shēma attiecībā uz ražošanu un darbaspēka pakalpojumiem, kurā tiek vispusīgi izmantoti resursi, ir konsolidēta saskaņā ar Finanšu ministrijas un Valsts Nodokļu administrācijas “Paziņojumu par Produktu un darbaspēka pakalpojumu, kuru ietvaros tiek vispusīgi izmantoti resursi, kataloga drukāšanu un izplatīšanu” (CaiShui [2015] Nr. 78). Krītotā papīra tirdzniecībai vietējā tirgū piemēro 17 % PVN likmi. Paziņojums liecina, ka uzņēmumi saņem 50 % PVN atlaidi par ražojumiem, kuru sastāvā vismaz 70 % ir otrreizējā pārstrādē iegūtas šķiedras un lauksaimniecības atlikumi, piemēram, cukurniedru rauši, papīra atkritumi un kultūraugu salmi.

b) Tiesības uz subsīdiju

(148)

Saskaņā ar ĶV sniegto nepārbaudīto informāciju atbilstīgi iepriekšminētajam paziņojumam PVN atmaksas politika ir piemērojama tādu ražojumu pārdošanai, kuru izgatavošanā ir izmantoti pārstrādāti, atkārtoti izmantoti un nevajadzīgi materiāli vai citos ražošanas procesos iegūta enerģija.

c) Īstenošana praksē

(149)

Saskaņā ar ĶV sniegto nepārbaudīto informāciju programmu pārvalda Ķīnas Tautas Republikas Valsts Nodokļu administrācija ar citu kompetento iestāžu palīdzību, un to atbilstoši savai attiecīgajai kompetencei īsteno vietējās nodokļu iestādes. Uzņēmumiem, kuri piesakās PVN atmaksas saņemšanai, ir jāiesniedz nodokļu iestādē izskatīšanai pieteikums un pārējie attiecīgie dokumenti. Pēc pieteikuma apstiprināšanas pieteikuma iesniedzējs var saņemt ieguvumus.

d) Izmeklēšanas konstatējumi

(150)

Komisija konstatēja, ka ĶV piešķirtās PVN atlaides ražojumiem, kuru sastāvā vismaz 70 % ir otrreizējā pārstrādē iegūtas šķiedras un lauksaimniecības atlikumi, būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādu negūtu valdības ieņēmumu veidā, kuru dēļ saņēmējiem uzņēmumiem piešķirts ieguvums. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija arī secināja, ka subsīdija bijusi īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē.

(151)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas, pretēji sūdzībā apgalvotajam, liecinātu par to, ka krītotā papīra nozare nav izmantojusi šīs PVN atlaides. Iepriekš 147. apsvērumā minētajā paziņojumā ir konkrēti minēts, ka papīrs ir ražojums, kura izgatavošanā ir izmantoti tādi resursi kā cukurniedru rauši, papīra atkritumi un kultūraugu salmi, kā arī norādīts, ka ražotājiem ir jāievēro tehniskie noteikumi, kas attiecas konkrēti uz celulozes un paīra nozari. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka ĶV nodrošina subsīdijas krītotā papīra nozarei PVN atlaižu veidā ražojumiem, kuru sastāvā vismaz 70 % ir otrreizējā pārstrādē iegūtas šķiedras un lauksaimniecības atlikumi, un ka PIP laikā krītotā papīra ražotāji ĶTR izmantojuši šīs atlaides.

e) Secinājumi

(152)

Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, secināja, ka PIP laikā krītotā papīra ražotāji ĶTR guva labumu no šīs subsīdijas.

3.5. Vispārīgie secinājumi par subsidēšanas turpināšanos

(153)

Pamatojoties uz visu iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka PIP laikā krītotā papīra ražotāji ĶTR joprojām saņēma ieguvumu no kompensējamām subsīdijām.

3.6. Importa dinamika pasākumu atcelšanas gadījumā

— Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(154)

Ņemot vērā nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR tika noteikta, atbilstīgi pamatregulas 28. pantam pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši pieprasījuma iesniedzēja nodrošināto informāciju, kas ietvēra neatkarīga nozares komercizpētes informācijas sniedzēja datus.

(155)

Krītotā bezkoksnes papīra ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ĶTR bija 7 629 000 tonnu (43), no tās 40 % tiek izmantoti krītotā papīra ražošanai (44). Kopējās krītotā bezkoksnes papīra ražošanas jaudas izmantojums ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 85 % (45), atstājot neizmantotu jaudu 1 167 000 tonnu apmēra, t. i., 32 % no kopējā krītotā papīra patēriņa Savienībā. Pieņemot, ka tikai 40 % no šīs jaudas tiktu izmantoti krītotajam papīram, tika konstatēts, ka Ķīnas neizmantotā jauda, kas attiecināma uz attiecīgo ražojumu, ir aptuveni 13 % no Savienības kopējā patēriņa.

(156)

Turklāt Komisija konstatēja, ka ražotājiem ir viegli pārorientēt citu krītoto bezkoksnes izstrādājumu ražošanu uz attiecīgā ražojuma ražošanu (46). Ja Ķīnas ražotāji pārorientētos uz krītoto papīru, tiktu iegūta ražošanas jauda 3 877 000 tonnu apmērā, kas ir vairāk nekā 100 % no kopējā patēriņa Savienībā (noteikts 3 589 694 tonnu apmērā).

(157)

Lai gan paredzams, ka krītotā bezkoksnes papīra neizmantotā ražošanas jauda nedaudz samazināsies (par 4 %), gaidāms, ka Ķīnas iekšzemes pieprasījums līdz 2021. gadam samazināsies par vairāk nekā 10 % (47).

(158)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu krītoto papīru eksportēšanai uz Savienību tad, ja pasākumi tiktu atcelti. Komisija arī konstatēja, ka prognozētās ĶTR iekšzemes pieprasījuma samazināšanās rezultātā šis eksporta potenciāls varētu palielināties.

3.7. Savienības tirgus pievilcīgums

(159)

Izmeklēšana liecina, ka krītotā papīra pieprasījums Savienībā joprojām ir ievērojams. Lai gan attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās, Savienības tirgus joprojām ir lielākais tirgus pasaulē, nodrošinot 25–30 % no pasaules mēroga pieprasījuma.

(160)

Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, Ķīnas eksporta cenas attiecībā uz trešām valstīm, kas atrodas tuvu Savienībai, bija par vidēji 7 % zemākas nekā cenas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šādas cenu atšķirības ir ievērojamas, ņemot vēra faktu, ka krītotā papīra tirgus ir konkurētspējīgs un jutīgi reaģē uz cenu izmaiņām.

(161)

Turklāt prognozes liecina, ka iekšzemes pieprasījums ĶTR samazināsies, un tas varētu būt spēcīgs stimuls Ķīnas ražotājiem atrast alternatīvus tirgus Ķīnas jaudas pārpalikuma absorbēšanai. ASV – vēl viens svarīgs krītotā papīra tirgus – ĶTR joprojām nav pievilcīgs, jo ASV attiecībā uz attiecīgo ražojumu ir spēkā pret ĶTR vērsti antidempinga un antisubsidēšas pasākumi.

(162)

Šajā sakarā ĶTR valdība apgalvoja, ka mazais importa apjoms no ĶTR apliecina, ka Savienība nepavisam nav pievilcīgs tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tā arī norādīja, ka saskaņā ar Ķīnas eksporta statistiku ĶTR 2015. gadā lielāku krītotā papīra daudzumu eksportēja uz trim citām valstīm (Indiju, Japānu un Taizemi), kā arī uz Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un tas apliecinot, ka šīs trīs valstis, kurās nav spēkā tirdzniecības aizsardzības pasākumi, ir pievilcīgākas. ĶTR valdība arī informēja, ka ĶTR pašlaik ar dažādiem tirdzniecības partneriem ir noslēgusi 14 brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN) un piedalās sarunās par citu BTN slēgšanu. Rezultātā lielāks krītotā papīra daudzums tiktu eksportēts uz attiecīgajām partnervalstīm.

(163)

Saistībā ar BTN ietekmi tika pausts apgalvojums par Ķīnas ražojumiem kopumā, nesniedzot nekādus pierādījumus par attiecīgo ražojumu. Tika uzskatīts, ka šis apgalvojums ir pārāk plašs un nav sniegti to apstiprinoši pierādījumi. Katrā ziņā, kā skaidrots tālāk 166. apsvērumā, Komisijai pieejamā informācija liecina par pretējo.

(164)

Pēc tam, kad 2010. gadā tika noteikti sākotnējie pasākumi, Ķīnas krītotā papīra eksporta apjoms gandrīz pilnībā izsīka, liecinot par to, ka tieši šie pasākumi padarījuši Savienības tirgu nepievilcīgu Ķīnas eksportam. Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgus atgūtu pievilcīgumu. Tāpēc minētie apgalvojumi tiek noraidīti.

(165)

APP grupa atzina, ka Eiropas tirgus tradicionāli ir svarīgs krītotā papīra tirgus, bet apgalvoja, ka pastāvīgās pieprasījuma samazināšanās dēļ tā nozīme vairs nebūs tik liela, bet tajā pašā laikā pieprasījums citās valstīs dažu pēdējo gadu laikā ir saglabājies stabils vai palielinājies. Tā arī norādīja, ka Savienības tirgus nepievilcīgumu apliecina kopš pasākumu noteikšanas vērojamā importa apjoma samazināšanās no citām valstīm un Savienības ražošanas nozares ražotā krītotā papīra lielie eksporta apjomi.

(166)

Kaut arī krītotā papīra patēriņš Savienībā ir samazinājies, Savienības tirgus joprojām ir lielākais krītotā papīra tirgus pasaulē. Pieejamā informācija liecina, ka Savienības tirgus vismaz tuvākajā nākotnē paliks lielākais krītotā papīra tirgus (48). Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, ir prognozējams, ka Ķīnas Tautas Republikā samazināsies pieprasījums pēc krītotā papīra, un ar iespējamu pieprasījuma pieaugumu citos tirgos nepietiktu, lai mazinātos Savienības tirgus pievilcīgums, jo minētie tirgi salīdzinājumā ar Savienības tirgu ir nelieli. Sākotnējās izmeklēšanas periodā no citām valstīm, izņemot ĶTR, importa apjoms un tirgus daļa Savienībā patiešām bija lielāka nekā šīs izmeklēšanas attiecīgajā periodā. Tomēr no trešām valstīm importētais krītotais papīrs sākotnējās izmeklēšanas periodā galvenokārt nāca no Šveices, kur vienam no Savienības ražotājiem piederēja uzņēmums, kas ražoja krītoto papīru. Šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šis ražotājs 2011. gadā pārtrauca krītotā papīra ražošanu, un attiecīgi imports no Šveices gandrīz pilnībā izsīka. Tādējādi importa apjomu samazināšanās no trešām valstīm nekādā veidā nav saistīta ar minēto Savienības tirgus nepievilcīgumu, un šis apgalvojums tiek noraidīts.

(167)

Turklāt samērā lielais Savienības nozares ražojumu eksporta apjoms neietekmē secinājumu, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo lielākajā attiecīgā perioda daļā vidējās cenas ārpus Savienības, kur Savienības nozarei bija jākonkurē ar krītotā papīra subsidēto eksportu no ĶTR, bija ievērojami zemākas par vidējām cenām Savienībā. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(168)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR eksports tiktu novirzīts uz Savienības tirgu.

3.8. Secinājums par subsidēšanas turpināšanās iespējamību

(169)

Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem, secināja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgajā periodā ĶTR tika turpināta krītotā papīra nozares subsidēšana, un ka tā varētu tikt turpināta nākotnē.

(170)

Krītotā papīra nozares subsidēšana ļāva Ķīnas ražotājiem saglabāt tādu ražošanas jaudu, kas ievērojami pārsniedza iekšzemes pieprasījumu, kaut arī Ķīnā un visā pasaulē saruka tirgi.

(171)

Tāpēc Komisija secina, ka kompensācijas pasākumu atcelšanas rezultātā Savienības tirgū atkal varētu ieplūst ievērojami attiecīgā ražojuma subsidēta importa apjomi. ĶV turpināja piedāvāt krītotā papīra nozarei dažādas subsīdiju programmas, un Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka PIP laikā krītotā papīra nozare izmantoja vairākas šādas subsīdiju programmas.

4. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1. Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšana

(172)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja 10 zināmi ražotāji, un daži no tiem ir grupas, kurām pieder vairākas papīrfabrikas. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(173)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 4 606 000 tonnas. Uzņēmumi, kas atbalstīja pārskatīšanas pieprasījumu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodrošināja vairāk nekā 70 % no Savienības ražošanas apjoma. Kā norādīts 18. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 30 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(174)

Pieprasījuma iesniedzēja sniegtos makroekonomikas datus bija nodrošinājusi Euro-Graph (49), un tie tika pienācīgi pārbaudīt.

4.2. Patēriņš Savienībā

(175)

Komisija noteica Savienības patēriņu, saskaitot Savienības nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū ar importa apjomiem no trešām valstīm, kas noteikti pēc 14. panta 6. punkta datubāzes.

(176)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

	2012	2013	2014	PIP
Kopējais patēriņš Savienībā (t)	3 972 818	3 643 010	3 626 277	3 589 694
Indekss (2012. gads = 100)	100	92	91	90
Avots: Euro-Graph un 14. panta 6. punkta datubāze.

(177)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 10 %. 2013. gadā, salīdzinājumā ar 2012. gadu, tas samazinājās par 8 % un turpināja samazināties lēnāk. Lēstais Savienības patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 21 % mazāks nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā konstatētais patēriņš (4 572 057 tonnas). Patēriņa samazināšanās atspoguļo iespiedpapīra pieprasījuma samazināšanos kopumā, kas galvenokārt izriet no digitālo plašsaziņas līdzekļu, kas aizstāj tradicionālos drukātos plašsaziņas līdzekļus, straujās izaugsmes.

4.3. Imports no attiecīgās valsts

4.3.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(178)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	PIP
Importa apjoms no attiecīgās valsts (t)	701	905	452	389
Indekss (2012. gads = 100)	100	129	64	55
Tirgus daļa (%)	0,02	0,02	0,01	0,01
Indekss (2012. gads = 100)	100	141	71	61
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(179)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR Savienībā bija niecīgs.

4.3.2. Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(180)

Ņemot vērā niecīgo no ĶTR krītotā papīra importa apjomu Savienībā, faktu, ka tas veidoja mazāk nekā 0,5 % no kopējā importa apjoma ar attiecīgajiem KN kodiem gan saskaņā ar Eurostat, gan ĶTR oficiālajiem statistikas datiem, kā arī šo nelielo pārdošanas apjomu nepastāvīgās cenas, nebija iespējams izmantot Savienības importa statistikas datus, lai izdarītu secinājumus par no ĶTR importēto ražojumu cenām. Komisija secināja, ka, lai noteiktu, kāds būtu bijis cenu samazinājums, ja Ķīnas uzņēmumi par šādām cenām būtu pārdevuši ražojumu Savienībai, par alternatīvu būtu jāizmanto dati, kas attiecas uz ĶTR krītotā papīra pārdošanas apjomiem citām valstīm.

(181)

Komisija noteica teorētisko cenu samazinājuma līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot Savienības nozares vidējo svērto pārdošanas cenu, ko maksā neatkarīgi pircēji Savienības tirgū (koriģētu EXW līmenī), un vidējo svērto Ķīnas eksporta cenu, ko maksā valstis Savienības tuvumā (koriģētu Savienības CIF vērtības līmenī un ņemot vērā importēšanas izmaksas). Ņemot vērā, ka ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Ķīnas eksporta cenas uz citām valstīm saskaņā ar pamatregulas 28. pantu tika balstītas uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu eksporta cenu, tika izmantoti dažādi informācijas avoti. Piemērotākais pamats ir Ķīnas ražotāju eksportētāju rēķini trešām valstīm, kas atrodas tuvu Savienībai, t. i., Ēģiptei, Krievijai un Turcijai – šos rēķinus nodrošināja pieprasījuma iesniedzējs, un tika veikti aprēķini uz vidējās svērtās cenas pamata. Cenu salīdzinājums rāda, ka tad, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas eksportētāji būtu pārdevuši Savienībai ražojumus par šīm cenām, Ķīnas cenas būtu bijušas par 5,4 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

4.4. Imports no citām trešām valstīm

(182)

Nākamajā tabulā parādīta no citām trešām valstīm, kas nav ĶTR, veiktā importa Savienībā dinamika attiecīgajā periodā, proti, importa apjoma, tirgus daļas un vidējās cenas ziņā. Tabulas pamatā ir dati no 14. panta 6. punkta datubāzes.

3. tabula

Imports no trešām valstīm

	2012	2013	2014	PIP
Apjoms (t)	35 864	29 264	50 958	45 282
Indekss (2012. gads = 100)	100	82	142	126
Tirgus daļa (%)	0,9	0,8	1,4	1,3
Vidējā cena (EUR/t)	952	964	827	889
Indekss (2012. gads = 100)	100	101	87	93
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(183)

Visā attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms Savienībā no trešām valstīm, kas nav ĶTR, bija neliels, un tā kopējā tirgus daļa svārstījās ap 1 %. Šā importa vidējās cenas bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevienas atsevišķas trešās valsts tirgus daļa nepārsniedza 0,4 %.

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(184)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Kā minēts 18. apsvērumā, attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tika izmantota atlase.

(185)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja ar visu Savienības nozari saistītos makroekonomiskos datus, pamatojoties uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem, Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus vienīgi atlasītajiem uzņēmumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(186)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, subsidēšanas apjoma lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(187)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(188)

Kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2012	2013	2014	PIP
Ražošanas apjoms (tonnas)	5 211 487	4 833 511	4 737 310	4 606 000
Indekss (2012. gads = 100)	100	93	91	88
Ražošanas jauda (tonnas)	5 889 216	5 636 892	5 380 258	4 988 000
Indekss (2012. gads = 100)	100	96	91	85
Jaudas izmantojums (%)	88,5	85,7	88	92,3
Indekss (2012. gads = 100)	100	97	100	104
Avots: Euro-Graph.

(189)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 12 %. 2013. gadā, salīdzinājumā ar 2012. gadu, tas samazinājās par 7 % un turpināja samazināties lēnāk.

(190)

Jau pirms attiecīgā perioda Savienības ražotāji bija veikuši lielus pārstrukturēšanas pasākumus, kuru mērķis bija novērst strukturālo jaudas pārpalikumu, un šie pasākumi tika turpināti attiecīgajā periodā. Tā kā atsevišķas papīrfabrikas tika slēgtas un citas papīrfabrikas tika pielāgotas citu ražojumu, nevis vairs krītotā papīra, ražošanai, Savienības ražošanas nozare no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazināja krītotā papīra ražošanas jaudu par aptuveni 901 216 tonnām, t. i., par 15 %.

(191)

Pastāvīgā ražošanas jaudas samazināšana ļāva Savienībai attiecīgajā periodā saglabāt visai stabilu jaudas izmantojumu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pat sasniegt 92,3 % rādītāju, gandrīz par četriem procentpunktiem pārsniedzot 2012. gada līmeni.

(192)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka liels jaudas izmantojums ir nozīmīgs faktors papīra nozares ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai, ņemot vērā lielos ieguldījumus pamatlīdzekļos un no tiem izrietošo ietekmi uz vidējām ražošanas izmaksām.

4.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(193)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	PIP
Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)	3 936 253	3 612 841	3 574 868	3 544 023
Indekss (2012. gads = 100)	100	92	91	90
Tirgus daļa (%)	99,1	99,2	98,6	98,7
Indekss (2012. gads = 100)	100	100	99	100
Avots: Euro-Graph.

(194)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 10 %. 2013. gadā, salīdzinājumā ar 2012. gadu, tas samazinājās par 8 % un turpināja samazināties lēnāk.

(195)

Tā kā attiecīgajā periodā krītotā papīra imports Savienībā gandrīz netika veikts, tad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās stabila – aptuveni 99 %.

4.5.2.3. Izaugsme

(196)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomi nepalielinājās. Gluži pretēji – šie ekonomikas rādītāji atspoguļoja Savienības patēriņa lejupējo tendenci.

4.5.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(197)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2012	2013	2014	PIP
Nodarbināto skaits (pilnslodzes ekvivalents)	9 808	8 896	7 782	7 418
Indekss (2012. gads = 100)	100	91	79	76
Ražīgums (t uz nodarbināto)	531	543	609	621
Indekss (2012. gads = 100)	100	102	115	117
Avots: Euro-Graph.

(198)

Attiecīgajā periodā nodarbināto skaits samazinājās par 24 %, un samazināšanās notika katru gadu. Tas atspoguļo daļu no Savienības ražošanas nozares uzsāktajiem ilgtermiņa pārstrukturēšanas centieniem, kas paredzēti, lai risinātu strukturālas jaudas pārpalikuma problēmas, kā skaidrots 190. apsvērumā.

(199)

Darbaspēka ievērojamā samazinājuma rezultātā būtiski uzlabojās ražīgums, ko mērī kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu darbinieku gadā – šis rādītājs attiecīgajā periodā palielinājās par 17 %.

4.5.2.5. Subsīdijas apmērs un atgūšanās no iepriekšējas subsidēšanas

(200)

Attiecīgajā periodā krītotā papīra imports no ĶTR Savienībā gandrīz netika veikts, tādējādi var secināt, ka subsīdijas apmērs nekādā veidā neietekmēja Savienības ražošanas nozari, kas atguvās no iepriekšējās subsidēšanas.

4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(201)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un vienības ražošanas izmaksas

	2012	2013	2014	PIP
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienības tirgū (EUR/t)	723	709	688	680
Indekss (2012. gads = 100)	100	98	95	94
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	672	664	609	631
Indekss (2012. gads = 100)	100	99	91	94
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(202)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cena nesaistītām personām Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Ar nelielu laika nobīdi cenu tendence sekoja ražošanas izmaksu tendencei.

(203)

Attiecīgajā periodā par 6 % samazinājās arī Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas, un vislielākais kritums bija vērojams 2013.–2014. gada periodā (mīnus 8 %).

4.5.3.2. Darbaspēka izmaksas

(204)

Vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2012	2013	2014	PIP
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR/nodarbinātais)	68 405	65 812	67 716	70 973
Indekss (2012. gads = 100)	100	96	99	104
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(205)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājās par 4 %, pēc tam stabilizējoties un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot līmeni, kas bija par 4 % augstāks nekā 2012. gadā.

4.5.3.3. Krājumi

(206)

Krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Krājumi

	2012	2013	2014	PIP
Krājumi perioda beigās (t)	112 957	122 545	119 642	122 264
Indekss (2012. gads = 100)	100	108	106	108
Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma (%)	7	8	8	8
Indekss (2012. gads = 100)	100	114	115	114
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(207)

Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās 2012.–2013. gadā samazinājās par 8 %, un pēc tam, attiecīgā perioda atlikušajā daļā, tie saglabājās samērā stabili. Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, ražošanas apjoma samazināšanās dēļ attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 14 %.

4.5.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(208)

Rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2012	2013	2014	PIP
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	0,7	– 0,4	5	2,3
Indekss (2012. gads = 100)	100	– 58	693	319
Naudas plūsma (EUR)	58 381 268	51 220 769	102 223 699	75 644 423
Indekss (2012. gads = 100)	100	88	175	130
Ieguldījumi (EUR)	20 414 097	23 120 553	18 603 022	17 369 221
Indekss (2012. gads = 100)	100	113	91	85
Ienākums no ieguldījumiem (%)	1,8	– 6,7	9,6	9,1
Indekss (2012. gads = 100)	100	– 380	546	518
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(209)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no krītotā papīra pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare uzlaboja rentabilitāti no aptuveni 0,7 % līdz 2,3 %. Tiek norādīts, ka sākotnējā izmeklēšanā nozares mērķa peļņa tika noteikta 8 % apmērā (50). 2014. gads bija vislabvēlīgākais gads, kad Savienības ražošanas nozares rentabilitāte sasniedza 5 % – tas galvenokārt skaidrojams ar zemākām izejmateriālu, jo īpaši celulozes, izmaksām, bet arī ar pārstrukturēšanas centienu pozitīvo ietekmi un efektivitātes uzlabošanos. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāti negatīvi ietekmēja Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa pazemināšanās attiecībā pret euro.

(210)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā naudas plūsma bija pozitīva, un tās tendence lielā mērā atspoguļoja rentabilitātes dinamiku, 2014. gadam kļūstot par vislabvēlīgāko gadu.

(211)

Ņemot vērā krītotā papīra pieprasījuma samazināšanos gan Savienībā, gan ārvalstīs, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā neveica ieguldījumus jaunā jaudā, un ieguldījumu līmenis kopumā samazinājās par 15 %. Veiktie ieguldījumi bija vērsti uz apkopi, kapitāla aizstāšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un citiem pasākumiem, kuru mērķis bija nodrošināt atbilstību vides aizsardzības standartiem.

(212)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no pamatlīdzekļu uzskaites neto vērtības. Tā dinamiku attiecīgajā periodā ietekmēja gan aktīvu neto vērtības samazināšanās, gan rentabilitātes dinamika, ar ko ir skaidrojami 2013. gada negatīvie rezultāti un daudz labākie rezultāti 2014. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(213)

Ņemot vērā esošo parādsaistību izmaksas, samērā zemo Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un pastāvīgo krītotā papīra pieprasījuma samazināšanos, Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu ir uzlabojusies, tomēr tā joprojām ir ierobežota.

4.5.4. Secinājums par Savienības ražošanas nozares stāvokli

(214)

Attiecīgajā periodā kaitējuma rādītāji rāda neviendabīgu ainu. Lai gan finanšu rādītāji, piemēram, rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, uzlabojās, apjoma rādītāji, piemēram, ražošana un tirdzniecība, turpināja pasliktināties.

(215)

Finanšu rādītāju uzlabošanās izrietēja gan no izejmateriālu cenu pazemināšanās 2014. gadā, gan no Savienības ražotāju pārstrukturēšanas centieniem, kuru mērķis bija samazināt ražošanas jaudu un uzlabot efektivitāti. Negatīvās tendences, kas saistītas ar ražošanas un pārdošanas apjomiem, skaidrojamas ar pastāvīgo krītotā papīra pieprasījuma samazināšanos gan Savienībā, gan ārvalstīs – šā iemelsa dēļ Savienības ražošanas nozarei bija jāturpina pārstrukturēšana, tostarp jāslēdz atsevišķas papīrfabrikas un citas jāpielāgo citu papīra veidu ražošanai.

(216)

Prognoze par turpmāku pieprasījuma samazināšanos nākamo 5–10 gadu laikā apstiprina secinājumu, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis saglabāsies sarežģīts un arī turpmāk būs jāsamazina ražošanas apjoms un ražošanas jauda.

(217)

Izmeklēšana apstiprināja, ka sākotnējās izmeklēšanas rezultātā noteiktie pasākumi ir pozitīvi ietekmējuši Savienības ražošanas nozari – tā ir atguvusi tirgus daļu un spējusi panākt krītotā papīra cenu kāpumu, pārsniedzot izmaksas nosedzošo līmeni, kā arī finansēt nozares pārstrukturēšanas pasākumus.

(218)

Uz iepriekš minētā pamata Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē. Tomēr, ņemot vērā krītotā papīra pieprasījuma pastāvīgo samazināšanos un augstās saistītās pārstrukturēšanas izmaksas – abi minētie faktori būtiski ietekmē nozares rentabilitāti –, tās stāvoklis ir neaizsargāts.

4.6. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(219)

Komisija iepriekš 171. apsvērumā secināja, ka pasākumu atcelšanas rezultātā Savienībā atkal ieplūstu subsidēts krītotā papīra eksports no ĶTR.

(220)

Komisija 181. apsvērumā konstatējusi, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas krītotā papīra eksporta cenas tirgos, kas atrodas netālu no Savienības, bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas Savienībā. Rezultātā Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, ir iespējams, ka Savienības tirgū Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas būtu mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(221)

Turklāt, kā minēts 166. apsvērumā, Savienības tirgus ir lielākais krītotā papīra tirgus pasaulē. Pateicoties tā kopējām apjomam un lieliem krītotā papīra pircējiem šajā tirgū, tas ir ļoti pievilcīgs Ķīnas krītotā papīra ražotājiem, jo tik lielas piegādes tiem ļautu izmantot vairāk (pašlaik neizmantotās) ražošanas jaudas, kas savukārt pazeminātu vienības ražošanas izmaksas. Ja pasākumi tiktu atcelti, tad, ņemot vērā ekonomiskos ieguvumus, ko nodrošinātu neizmantotās ražošanas jaudas izmantošana ĶTR (skatīt 154.–158. apsvērumu), iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji piedāvātu krītoto papīru Savienības tirgū par subsidētām cenām, radot spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām un rentabilitāti.

(222)

Izmeklēšana liecina (skatīt 218. apsvērumu), ka Savienības ražošanas nozare ir neaizsargātā situācijā.

(223)

Tā apliecina arī sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus, ka liels jaudas izmantojums ir nozīmīgs faktors papīra nozares ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai, jo ražošanas process ir kapitālietilpīgs. Apstāklis, ka attiecīgajā periodā netika veikts subsidēts imports, ļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt krītotā papīra cenas, pārsniedzot izmaksas nosedzošo līmeni, finansēt pārstrukturēšanu, kā arī palielināt jaudas izmantojuma rādītāju. Subsidēta importa atkārtošanās un no tā izrietoša cenu spiediena gadījumā šīs pozitīvās tendences tiktu pavērstas pretējā virzienā, liedzot Savienības ražošanas nozarei naudas plūsmu, kas tai ir vajadzīga pārstrukturēšanas centienu finansēšanai, lai pielāgotos krītotā papīra pasaules mēroga pieprasījuma kritumam. Tas arī vājinātu iepriekšējo pārstrukturēšanas centienu pozitīvo ietekmi un izraisītu visu kaitējuma rādītāju pasliktināšanos.

(224)

Tāpēc Komisija secina, ka ir ļoti iespējams, ka krītotā papīra importam no ĶTR piemēroto kompensācijas pasākumu atcelšana izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

5. SAVIENĪBAS INTERESES

(225)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

5.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(226)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka spēkā esošie pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējās subsidēšanas, nodrošināt, ka krītotā papīra cenas saglabājas virs izmaksas nosedzošā līmeņa, un uzlabot finanšu rādītājus. Savienības ražošanas nozarei īstenojot ilgtermiņa pārstrukturēšanas plānus, tostarp slēdzot atsevišķas papīrfabrikas un pielāgojot citas papīrfabrikas citu papīra veidu ražošanai, šīs pozitīvās tendences ļāva tai risināt problēmas, ko radīja pastāvīgā krītotā papīra pieprasījuma samazināšanās.

(227)

Bez ĶTR subsidētā importa radītā cenu spiediena Savienības ražošanas nozare spēs saglabāt krītotā papīra cenas virs izmaksas nosedzošā līmeņa, gūt vajadzīgos ienākumus pārstrukturēšanas centienu finansēšanai, kā arī pielāgoties izaicinājumiem, ko rada pastāvīgā krītotā papīra pieprasījuma samazināšanās.

(228)

Uz šā pamata Komisija secina, ka spēkā esošo kompensācijas pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

5.2. Nesaistīto importētāju/tirgotāju intereses

(229)

Importētāji/tirgotāji nesadarbojās. Pamatojoties uz faktu, ka attiecīgajā periodā gandrīz nemaz netika veikts krītotā papīra imports no ĶTR, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma imports nav būtiska importētāju/tirgotāju darījumdarbības daļa un ka nekas neliecina par to, ka pasākumu saglabāšanas gadījumā viņi tiktu nesamērīgi ietekmēti.

5.3. Lietotāju intereses

(230)

Atsevišķi lietotāji nesadarbojās. Komisija saņēma rakstisku iesniegumu no poligrāfijas nozares apvienības (Intergraf), ko atbalstīja trīs citas apvienības (BPIF, Gratkom un Bundesverband Druck und Medien).

(231)

Iesniegumā bija paskaidrots, ka Savienības poligrāfijas nozari negatīvi ietekmē drukāto plašsaziņas līdzekļu aizstāšana ar digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī drukāto materiālu milzīgais importa apjoms, jo īpaši no ĶTR. Tajā tika norādīts, ka antidempinga pasākumi vājina Savienības poligrāfijas nozares konkurētspēju, jo šai nozarei ir nepieciešama beznodokļu piekļuve papīram. Vienīgais pierādījums, kas tika iesniegts saistībā ar šo apgalvojumu par milzīgo importa apjomu, bija aplēse par kopējo ĶTR izcelsmes drukāto materiālu importa apjomu, kas ietver virkni dažādu drukāto ražojumu, kas nav drukāti uz krītotā papīra. Balstoties uz pieejamo informāciju, Komisija nevarēja novērtēt, kāda daļa no ražojumiem, kas ir importēti no Ķīnas, ir drukāta uz krītotā papīra un kāda daļa – uz cita veida papīra.

(232)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākā daļa uz krītotā papīra drukāto ražojumu ir atkarīgi no termiņiem, piemēram, žurnāli, brošūras, tiešā pasta sūtījumi un ielikumi, un transportēšanai nepieciešamā laika dēļ maz iespējama to importēšana no ĶTR. Informācija, ko šīs pārskatīšanas ietvaros sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, apstiprina, ka sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi joprojām ir derīgi.

(233)

Komisija attiecīgi secināja, ka, lai gan ir iespējams, ka atsevišķi drukātie materiāli tiek drukāti uz krītotā papīra ārpus Savienības antidempinga un kompensācijas maksājumu dēļ, to ietekme uz Savienības poligrāfijas nozares ekonomisko situāciju ir ierobežota.

5.4. Secinājums par Savienības interesēm

(234)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos kompensācijas pasākumus pret importu no ĶTR.

6. SECINĀJUMI UN INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(235)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā kompensācijas pasākumus. Tām tika noteikts 11 dienu laiks, kurā pēc informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Piezīmes nosūtīja vienīgi pieprasījuma iesniedzējs, un tajās pausts atbalsts Komisijas konstatējumiem un priekšlikumam saglabāt spēkā kompensācijas pasākumus.

(236)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 452/2011 noteiktie kompensācijas pasākumi, kas piemērojami konkrēta ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam.

(237)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (51) 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotajam papīram, kas ir papīrs vai kartons ar pārklājumu uz vienas vai abām pusēm (izņemot kraftpapīru vai kraftkartonu) loksnēs vai ruļļos, kas sver 70 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk kā 400 g/m2, baltumu lielāku par 84 (mērījumi veikti saskaņā ar standartu ISO 2470-1) (“pārskatāmais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 4810 13 00, ex 4810 14 00, ex 4810 19 00, ex 4810 22 00, ex 4810 29 30, ex 4810 29 80, ex 4810 99 10 un ex 4810 99 80 (Taric kodi 4810130020, 4810140020, 4810190020, 4810220020, 4810293020, 4810298020, 4810991020 un 4810998020).

Galīgais kompensācijas maksājums neattiecas uz ruļļiem, kas izmantojami ruļļpadeves presēs. Ruļļi, kas izmantojami ruļļpadeves presēs, ir ruļļi, kuru testēšanas rezultāts, kas iegūts saskaņā ar ISO testēšanas standartu ISO 3783:2006 attiecībā uz virsmas noturību pret mehānisku iedarbību, proti, ar pieaugoša ātruma metodi, kurā izmanto IGT testeri (elektronisko modeli), ir mazāks par 30 N/m, mērīts perpendikulāri padeves virzienam, un mazāks par 50 N/m, mērīts padeves virzienā; Galīgais kompensācijas maksājums neattiecas uz daudzslāņu papīru un daudzslāņu kartonu.

2. Maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstīto, tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

Uzņēmums	Maksājuma likme	Taric papildu kods
Gold East Paper (Jiangsu) Co., Ltd, Zhenjiang City, Jiangsu Province, ĶTR; Gold Huasheng Paper (Suzhou Industrial Park) Co., Ltd, Suzhou City, Jiangsu Province, ĶTR	12 %	B001
Shangdong Chenming Paper Holdings Limited, Shouguang City, Shandong Province, ĶTR; Shouguang Chenming Art Paper Co., Ltd, Shouguang City, Shandong Province, ĶTR	4 %	B013
Visi pārējie uzņēmumi	12 %	B999

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 3. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(2) Padomes 2011. gada 6. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 452/2011, ar ko nosaka galīgo antisubsidēšanas nodokli Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam (OV L 128, 14.5.2011., 18. lpp.).

(3) Padomes 2011. gada 6. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 451/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importu (OV L 128, 14.5.2011., 1. lpp.).

(4) Lieta T-443/11 un lieta T-444/11.

(5) OV C 280, 25.8.2015., 8. lpp.

(6) Paziņojums par to kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam (OV C 172, 13.5.2016., 19. lpp.).

(7) Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam (OV C 172, 13.5.2016., 9. lpp.).

(8) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(9) Sinar Mas grupā ietilpst Gold East Paper Co., Ltd; Gold Huasheng Paper co., Ltd. un Hainan Jinhai Pulp and Paper Co., Ltd.

(10) WT/DS437/AB/R, United States – Countervailing Duty Measures on Certain Products from China, Appellate Body Report of 18 December 2014, paragraphs 4.178 – 4.179. Šajā Apelācijas institūcijas ziņojumā citēti WT/DS295/AB/R, Mexico – Definitive Anti-Dumping Measures on Beef and Rice, Appellate Body Report of 29 November 2005, paragraph 293 un WT/DS436/AB/R, United States – Countervailing Measures on Certain Hot-Rolled Carbon Steel Flat Products from India, Appellate Body Report of 8 December 2014, paragraphs 4.416-4.421.

(11) Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp.).

(12) Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas regula (ES) 2017/366, ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. panta 2. punktu, un izbeidz daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1037 19. panta 3. punktu (OV L 56, 3.3.2017., 1. lpp.).

(13) Komisijas 2014. gada 16. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1379/2014, ar kuru nosaka galīgu kompensācijas maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam un groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam (OV L 367, 23.12.2014., 22. lpp.).

(14) Komisijas 2014. gada 13. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 471/2014, ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV L 142, 14.5.2014., 23. lpp.).

(15) Padomes 2013. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2013, ar ko nosaka kompensācijas maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam (OV L 73, 15.3.2013., 16. lpp.).

(16) APP grupā ietilpst Sinar Mas Paper (China) Investment Co., Ltd., Gold East Paper (Jiangsu) Co., Ltd., Gold Huasheng Paper (SuZhou Industrial Park) Co., Ltd., Ningbo Zhonghua Paper Industry Co., Ltd., Ningbo Asia Pulp & Paper Co., Ltd.

(17) Chenming grupā ietilpst Shandong Chenming Paper Holdings Limited, Shouguang Chenming Art Paper Co. Ltd.

(18) Ķīnas 2011. gada 14. martā pieņemtais 12. piecgades plāns (2011–2015).

(19) Valsts Padomes Lēmums Nr. 40 par “Pagaidu noteikumu par rūpnieciskās struktūras pielāgošanas veicināšanu” izsludināšanu un īstenošanu.

(20) Skatīt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 452/2011 82.–89. apsvērumu.

(21) WT/DS379/AB/R (US – Anti-Dumping and Countervailing Duties on Certain Products from China), Appellate Body Report of 11 March 2011, DS 379, paragraph 318. Skatīt arī WT/DS436/AB/R (US – Carbon Steel (India)), Appellate Body Report of 8 December 2014, paragraphs 4.9–4.10, 4.17–4.20 and WT/DS437/AB/R (United States – Countervailing Duty Measures on Certain Products from China) Appellate Body Report of 18 December 2014, paragraph 4.92.

(22) Skatīt saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 106. apsvērumu.

(23) Skatīt, piemēram, saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 112.–136. apsvērumu.

(24) http://english.eximbank.gov.cn/tm/en-TCN/index_617.html, skatīts 2017. gada 31. maijā.

(25) Skatīt, piemēram, saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 458. un 459. apsvērumu.

(26) Skatīt saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 87. un 245.–260. apsvērumu, stikla elementāršķiedras izmeklēšanas 67.–76. apsvērumu un 140.–143. apsvērumu.

(27) Skatīt stikla elementāršķiedras izmeklēšanas 158. un nākamos apsvērumus; solārā stikla izmeklēšanas 143. un nākamos apsvērumus; saules enerģijas paneļu sākotnējās izmeklēšanas 321. apsvērumu.

(28) Chenming grupas 2015. gada pārskats, 14. lpp.

(29) Skatīt solārā stikla izmeklēšanas 153.–160. apsvērumu un ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda izmeklēšanas 284.–289. apsvērumu.

(30) Saules enerģijas paneļu sākotnējās izmeklēšanas 336.–342. apsvērums; ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda izmeklēšanas 293.–298. apsvērums.

(31) Saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 384.–392. apsvērums; ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda izmeklēšanas 247.–252. apsvērumu.

(32) Skatīt ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda izmeklēšanas 349.–389. apsvērumu; saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 460.–488. apsvērumu.

(33) Skatīt stikla elementāršķiedras izmeklēšanas 188.–205. apsvērumu; saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšana 417.–444. apsvērumu; solārā stikla izmeklēšanas 172.–195. apsvērumu; ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda izmeklēšanas 107.–126. un 432.–437. apsvērumu.

(34) Avoti – http://uk.reuters.com/article/2011/05/26/china-cic-sinosure-idUKL3E7GQ10720110526 un http://en.wikipedia.org/wiki/China_Export_%26_Credit_Insurance_Corporation – abi skatīti 2017. gada 31. maijā.

(35) http://www.sinosure.com.cn/sinosure/english/Top%20Management.htm, skatīts 2017. gada 31. maijā.

(36) http://www.oecd.org/officialdocuments/publicdisplaydocumentpdf/?cote=TAD/ECG(2015)3&doclanguage=en, skatīts 2017. gada 31. maijā.

(37) Saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 284. apsvērums.

(38) http://www.gov.cn/ldhd/2009-05/27/content_1326023.htm, skatīts 2017. gada 31. maijā.

(39) Skatīt saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 284. apsvērumu, saules enerģijas paneļu sākotnējās izmeklēšanas 225.–235. apsvērumu.

(40) Skatīt saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 276.–305. apsvērumu.

(41) Saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 289. apsvērums.

(42) Saules enerģijas paneļu termiņbeigu pārskatīšanas 291. apsvērums.

(43) Pēc RISI datiem (http://www.risiinfo.com), ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs).

(44) Pēc pieprasījumā sniegtās informācijas.

(45) Pēc RISI datiem.

(46) Pēc pieprasījumā sniegtās informācijas.

(47) Pēc RISI datiem.

(48) Pēc RISI datiem, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

(49) Eiropas Iespiedpapīra ražotāju apvienība (Euro-Graph) tika izveidota 2012. gadā, apvienojoties CEPIPRINT (Eiropas Poligrāfijas papīra ražotāju apvienība) un CEPIFINE (Eiropas Krītotā papīra ražotāju apvienība), un visi krītotā papīra ražotāji Savienībā ir Euro-Graph locekļi.

(50) Īstenošanas regulas (ES) Nr. 451/2011 158. apsvērums.

(51) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).

4.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/168

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1188

(2017. gada 3. jūlijs),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1)	Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 451/2011 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrēta Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes krītotā papīra importam.

(2)	Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 452/2011 (3) noteica arī galīgo kompensācijas maksājumu konkrēta ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam.

(3)	Antidempinga pasākumus noteica procentuālā nodokļa veidā ar likmi 8 %–35,1 % atsevišķi minēto eksportētāju importam (27,1 % atlikusī maksājuma likme).

(4)

Ķīnas ražotāji Gold East Paper Co. Ltd un Gold Huasheng Paper Co. Ltd (“APP grupa”) 2011. gada 8. augustā iesniedza prasības pieteikumu atcelt Īstenošanas regulām (ES) Nr. 451/2011 un (ES) Nr. 452/2011, ciktāl tās attiecas uz pieteikuma iesniedzējiem (4). Vispārējās tiesas trešā palāta 2014. gada 11. septembrī abas prasības noraidīja.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(5)	Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo ĶTR izcelsmes konkrēta krītotā papīra importam noteikto antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6)	Pieprasījumu iesniedza pieci Savienības ražotāji (Arctic Paper Grycksbo AB, Burgo Group SpA, Fedrigoni SpA, Lecta Group un Sappi Europe SA) (kopā saukti “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no krītotā papīra kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(7)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(8)	Komisija, noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, ar 2016. gada 13. maijā publicētu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

Paralēlā izmeklēšana

(9)

Ar 2016. gada 13. maijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (7) Komisija informēja arī, ka atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (8) 18. pantam sāk to galīgo kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas ir spēkā attiecībā uz konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importu Savienībā.

1.4. Izmeklēšana

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(10)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

Ieinteresētās personas

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(12)

Komisija arī norādīja, ka tā par trešo tirgus ekonomikas valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē paredzējusi izmantot Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) – to pašu valsti, kas par analogo valsti tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā. Tāpēc Komisija informēja ražotāju un iestādes Amerikas Savienotajās Valstīs par procedūras sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(13)

Komisija par izmeklēšanas sākšanu informēja arī iestādes Brazīlijā, Indijā, Indonēzijā, Japānā, Korejā, Norvēģijā un Šveicē un lūdza informāciju par krītotā papīra ražošanas un pārdošanas apjomiem šajās valstīs. Visiem zināmajiem krītotā papīra ražotājiem šajās valstīs tika nosūtītas vēstules ar pievienotu analogās valsts anketu, aicinot tos sadarboties pārskatīšanas izmeklēšanā.

(14)	Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Komisija uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja.

Atlase

a) ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(15)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(16)

(17)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs sniedza paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā prasīto informāciju, kas bija vajadzīga izlases izveidei (9). Tomēr uzklausīšanā, kas notika 2016. gada 8. jūnijā, tā pati ražotāju eksportētāju grupa informēja Komisiju, ka tā neplāno sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tas tika izskaidrots ar to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā neveica eksporta pārdošanu uz Savienības tirgu, un ar grupas sarežģīto struktūru. Visi zināmie attiecīgie ražotāji eksportētāji un ĶTR iestādes tika informētas par nesadarbošanās sekām un to, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija var balstīt konstatējumus uz labākajiem pieejamajiem faktiem.

b) Savienības ražotāju atlase

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo pārdošanas un ražošanas apjomu, ņemot vērā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Provizoriskajā izlasē ietilpa trīs Savienības ražotāju grupas. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Viens no provizoriskajā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem informēja Komisiju, ka tas nevarēs sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija arī saņēma precizējumu par to, ka divas citas izlasē iekļautās personas ir grupas, kurās ietilpst vairāki ražotāji. Komisija attiecīgi pārskatīja izlasi, aizstājot ražotāju, kurš nesadarbojās, ar nākamo pārdošanas un ražošanas apjoma ziņā lielāko ražotāju, kā arī izvēlējās lielākos ražotājus abās pārējās provizoriskajā izlasē iekļauto ražotāju grupās. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un Komisija apstiprināja pārveidoto izlasi. Galīgajā izlasē iekļauto ražotāju saražotais apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 30 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā, un tāpēc tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

c) Nesaistīto importētāju atlase

(19)	Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(20)	Komisija sazinājās ar pieciem iespējamiem importētājiem, bet neviens no tiem nesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem.

Analogā valsts

(21)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par iespējamo analogo valsti ir paredzējusi izmantot ASV, un aicināja tās iesniegt piezīmes. ASV bija analogā valsts sākotnējā izmeklēšanā.

(22)	Komisija prasīja, lai līdzīgā ražojuma ražotāji ASV, Brazīlijā, Indijā, Indonēzijā, Japānā, Norvēģijā, Dienvidkorejā un Šveicē sniegtu informāciju. Viens ražotājs ASV sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem.

(23)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka ASV krītotā papīra tirgū ir konkurence un tajā apmēram 50 % no tirgus apjoma nodrošina vietējie ražotāji, bet pārējo daļu – imports no trešām valstīm. Lai gan ASV ir spēkā antidempinga maksājumi pret ĶTR un Indonēziju, pārējās ražotājas valstis var bez ierobežojumiem veikt eksportu uz ASV.

(24)	Tādējādi tiek secināts, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ASV ir uzskatāmas par piemērotu analogo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

Anketas

(25)	Komisija nenosūtīja anketu 17. apsvērumā minētajam Ķīnas ražotājam eksportētājam, jo tas jau bija norādījis, ka atbildi nesniegs.

(26)	Komisija nosūtīja anketu trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visiem zināmajiem analogās valsts ražotājiem.

(27)	Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un viena ražotāja analogajā valstī (ASV).

Pārbaudes apmeklējumi

(28)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

ražotāji Savienībā:

—	Burgo Group S.p.A., Altavilla Vicentina, Itālija,

—	Condat (Lecta Group), Barcelona, Spānija,

—	Sappi Europe SA, Brussels, Beļģija attiecībā uz Sappi Austria Produktions GmbH&Co KG, Gratkorn, Austrija;

ražotājs analogajā valstī

—	S.D. Warren Company d/b/a Sappi Fine Paper North America, Boston, Massachusetts, ASV.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(29)

(30)

Attiecīgais ražojums neietver:

—

—	daudzslāņu papīru un daudzslāņu kartonu.

2.2. Līdzīgais ražojums

(31)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	attiecīgajam ražojumam,

—	ražojumam, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū,

—	ražojumam, ko atlasītais ražotājs ražo un pārdod ASV, kas tika izmantotas par analogo valsti,

—	Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(32)	Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS UN ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1. Ievadpiezīmes

(33)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija izvērtēja, vai pašlaik tiek veikts dempings un vai, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(34)	Kā minēts 17. un 25. apsvērumā, neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(35)	Ķīnas iestādes un zināmais Ķīnas ražotājs eksportētājs tika informēts par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu, un tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Ķīnas ražotājs eksportētājs atbildēja, ka tas izmeklēšanā plāno daļēji sadarboties, iesniedzot piezīmes par kaitējumu un cēloņsakarību.

(36)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, ieinteresēto personu sniegtajiem dokumentiem un pieejamo statistiku.

3.2. Imports par dempinga cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(37)	Statistika par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu rāda, ka Savienībā no ĶTR tika importēti tikai niecīgi krītotā papīra apjomi (mazāk nekā 400 tonnas). Komisija secināja, ka šie apjomi nav reprezentatīvi, jo veido mazāk nekā 1 % no attiecīgā ražojuma importa Savienībā.

(38)	Tāpēc nebija iespējams veikt jēgpilnu analīzi par dempingu, pamatojoties uz importu no Ķīnas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai.

3.3. Pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību

(39)	Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tika analizēti šādi elementi: Ķīnas eksporta cenas citos galamērķos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, kā arī Savienības tirgus pievilcīgums importam no ĶTR.

3.3.1. Eksports uz trešām valstīm

(40)

Tā kā krītotā papīra importa apjoms no ĶTR Savienībā nebija reprezentatīvs (skatīt 37. apsvērumu), tad Komisija secināja – lai novērtētu eksporta cenu iespējamo līmeni Savienībā, būtu jāizmanto dati par ĶTR krītotā papīra pārdošanas apjomiem trešām valstīm. Izmantojot pārdošanas cenas trešo valstu pircējiem, kuru pamatā, kā skaidrots 45. apsvērumā, bija pieprasījuma iesniedzēja sniegtie rēķini, tika veikti dempinga aprēķini.

a) Normālā vērtība

(41)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī, tika noteikta normālā vērtība. Tālab par analogo valsti tika izmantotas ASV, kā skaidrots 21.–24. apsvērumā.

(42)	APP grupa apgalvoja, ka Komisijai pēc 2016. gada 11. decembra būtu jāpiemēro tirgus ekonomikas metodika un jāaprēķina normālā vērtība, pamatojoties uz Ķīnas iekšzemes tirgus cenām, un tādējādi nebūtu jāizmanto ASV par analogo valsti.

(43)	Šajā sakarā Komisija norāda, ka tai nav rīcības brīvības lemt par to, vai piemērot spēkā esošos noteikumus, kas noteikti pamatregulā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

b) Eksporta cena

(44)	Ņemot vērā, ka ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīta uz pieejamajiem faktiem.

(45)

Lai noteiktu eksporta cenu, tika izmantoti dažādi informācijas avoti. Tika atzīts, ka, lai novērtētu to, kāds būtu iespējamais eksporta cenu līmenis Savienībā, ja nebūtu spēkā attiecīgie pasākumi, piemērotākais pamats ir Ķīnas ražotāju eksportētāju rēķini trešām valstīm, kas atrodas tuvu Savienībai, t. i., Ēģiptei, Krievijai un Turcijai – šos rēķinus nodrošināja pieprasījuma iesniedzējs, un tika veikti aprēķini uz vidējās svērtās cenas pamata.

c) Salīdzinājums un korekcijas

(46)	Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar krītotā papīra vidējo svērto eksporta cenu (abas EXW līmenī).

(47)	Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz kravas pārvadājumu un transporta izmaksām.

d) Dempinga starpība

(48)	Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu.

(49)	Uz šā pamata vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, bija 58 %.

3.3.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(50)	Ņemot vērā nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR tika noteikta, atbilstīgi pamatregulas 18. pantam pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši pieprasījuma iesniedzēja nodrošināto informāciju, kas ietvēra neatkarīga nozares komercizpētes informācijas sniedzēja datus.

(51)

Krītotā bezkoksnes papīra ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ĶTR bija 7 629 000 tonnu (10), no tās 40 % tiek izmantoti krītotā papīra ražošanai (11). Kopējās krītotā bezkoksnes papīra ražošanas jaudas izmantojums ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 85 % (12), atstājot neizmantotu jaudu 1 167 000 tonnu apmēra, t. i., 32 % no kopējā krītotā papīra patēriņa Savienībā. Pieņemot, ka tikai 40 % no šīs jaudas tiktu izmantoti krītotajam papīram, tika konstatēts, ka Ķīnas neizmantotā jauda, kas attiecināma uz attiecīgo ražojumu, ir aptuveni 13 % no Savienības kopējā patēriņa.

(52)

Turklāt Komisija konstatēja, ka ražotājiem ir viegli pārorientēt citu krītoto bezkoka izstrādājumu ražošanu uz attiecīgā ražojuma ražošanu (13). Ja Ķīnas ražotāji pārorientētos uz krītoto papīru, tiktu iegūta ražošanas jauda 3 877 000 tonnu apmērā, kas ir vairāk nekā 100 % no kopējā patēriņa Savienībā (noteikts 3 589 694 tonnu apmērā).

(53)	Lai gan paredzams, ka krītotā bezkoksnes papīra neizmantotā ražošanas jauda nedaudz samazināsies (par 4 %), gaidāms, ka Ķīnas iekšzemes pieprasījums līdz 2021. gadam samazināsies par vairāk nekā 10 % (14).

(54)

3.3.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(55)	Izmeklēšana liecina, ka krītotā papīra pieprasījums Savienībā joprojām ir ievērojams. Lai gan attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās, Savienības tirgus joprojām ir lielākais tirgus pasaulē, nodrošinot 25–30 % no pasaules mēroga pieprasījuma.

(56)

(57)

(58)

(59)

Saistībā ar BTN ietekmi tika pausts apgalvojums par Ķīnas ražojumiem kopumā, nesniedzot nekādus pierādījumus par attiecīgo ražojumu. Tika uzskatīts, ka šis apgalvojums ir pārāk plašs un nav sniegti to apstiprinoši pierādījumi. Katrā ziņā, kā skaidrots tālāk 62. apsvērumā, Komisijai pieejamā informācija liecina par pretējo.

(60)

(61)

(62)

Kaut arī krītotā papīra patēriņš Savienībā ir samazinājies, Savienības tirgus joprojām ir lielākais krītotā papīra tirgus pasaulē. Pieejamā informācija liecina, ka Savienības tirgus vismaz tuvākajā nākotnē paliks lielākais krītotā papīra tirgus (15). Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, ir prognozējams, ka Ķīnas Tautas Republikā samazināsies pieprasījums pēc krītotā papīra, un ar iespējamu pieprasījuma pieaugumu citos tirgos nepietiktu, lai mazinātos Savienības tirgus pievilcīgums, jo minētie tirgi salīdzinājumā ar Savienības tirgu ir nelieli. Sākotnējās izmeklēšanas periodā no citām valstīm, izņemot ĶTR, importa apjoms un tirgus daļa Savienībā patiešām bija lielāka nekā šīs izmeklēšanas attiecīgajā periodā. Tomēr no trešām valstīm importētais krītotais papīrs sākotnējās izmeklēšanas periodā galvenokārt nāca no Šveices, kur vienam no Savienības ražotājiem piederēja uzņēmums, kas ražoja krītoto papīru. Šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šis ražotājs 2011. gadā pārtrauca krītotā papīra ražošanu, un attiecīgi imports no Šveices gandrīz pilnībā izsīka. Tādējādi importa apjomu samazināšanās no trešām valstīm nekādā veidā nav saistīta ar minēto Savienības tirgus nepievilcīgumu, un šis apgalvojums tiek noraidīts.

(63)

Turklāt samērā lielais Savienības nozares ražojumu eksporta apjoms neietekmē secinājumu, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo lielākajā attiecīgā perioda daļā vidējās cenas ārpus Savienības, kur Savienības nozarei bija jākonkurē ar krītotā papīra eksportu no ĶTR par dempinga cenām, bija ievērojami zemākas par vidējām cenām Savienībā. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(64)	Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR eksports tiktu novirzīts uz Savienības tirgu.

3.3.4. Secinājumi par dempinga atkārošanās iespējamību

(65)	Kā minēts 48. un 49. apsvērumā, Ķīnas eksporta cenu trešās valstīs, kuras atrodas Savienības tuvumā, salīdzinājums ar cenu analogās valsts tirgū, pārliecinoši apstiprina konstatējumu, ka ir iespējama dempinga atkārtošanās.

(66)	Turklāt, ņemot vērā ĶTR pieejamo ievērojamo ražošanas jaudu, kā arī neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu eksportam, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā varētu palielināties ĶTR krītotā papīra eksporta apjoms Savienībā par dempinga cenām.

4. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1. Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšana

(67)	Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja 10 zināmi ražotāji, un daži no tiem ir grupas, kurām pieder vairākas papīrfabrikas. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(68)

(69)	Pieprasījuma iesniedzēja sniegtos makroekonomikas datus bija nodrošinājusi Euro-Graph (16), un tie tika pienācīgi pārbaudīt.

4.2. Patēriņš Savienībā

(70)	Komisija noteica Savienības patēriņu, saskaitot Savienības nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū ar importa apjomiem no trešām valstīm, kas noteikti pēc 14. panta 6. punkta datubāzes.

(71)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

	2012	2013	2014	PIP
Kopējais patēriņš Savienībā (t)	3 972 818	3 643 010	3 626 277	3 589 694
Indekss (2012. gads = 100)	100	92	91	90
Avots: Euro-Graph un 14. panta 6. punkta datubāze.

(72)

4.3. Imports no attiecīgās valsts

4.3.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(73)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	PIP
Importa apjoms no attiecīgās valsts (t)	701	905	452	389
Indekss (2012. gads = 100)	100	129	64	55
Tirgus daļa (%)	0,02	0,02	0,01	0,01
Indekss (2012. gads = 100)	100	141	71	61
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(74)	Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR Savienībā bija niecīgs.

4.3.2. Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(75)

Ņemot vērā niecīgo krītotā papīra importa apjomu no ĶTR Savienībā un šo nelielo pārdošanas apjomu nepastāvīgās cenas (skatīt 37. apsvērumu), nebija iespējams izmantot Savienības importa statistiku, lai izdarītu secinājumus par importa cenām no ĶTR. Komisija secināja, ka, lai noteiktu, kāds būtu bijis cenu samazinājums, ja Ķīnas uzņēmumi par šādām cenām būtu pārdevuši ražojumu Savienībai, par alternatīvu būtu jāizmanto dati, kas attiecas uz ĶTR krītotā papīra pārdošanas apjomiem citām valstīm.

(76)

Komisija noteica teorētisko cenu samazinājuma līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot Savienības nozares vidējo svērto pārdošanas cenu, ko maksā neatkarīgi pircēji Savienības tirgū (koriģētu EXW līmenī), un vidējo svērto Ķīnas eksporta cenu, ko maksā valstis Savienības tuvumā (koriģētu Savienības CIF vērtības līmenī un ņemot vērā importēšanas izmaksas). Ņemot vērā, ka ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Ķīnas eksporta cenas uz citām valstīm tika balstītas uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, kā jau skaidrots (skatīt 40., 44. un 45. apsvērumu). Cenu salīdzinājums rāda, ka tad, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas eksportētāji būtu pārdevuši Savienībai ražojumus par šīm cenām, Ķīnas importa cenas būtu bijušas par 5,4 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

4.4. Imports no citām trešām valstīm

(77)

3. tabula

Imports no trešām valstīm

	2012	2013	2014	PIP
Apjoms (t)	35 864	29 264	50 958	45 282
Indekss (2012. gads = 100)	100	82	142	126
Tirgus daļa (%)	0,9	0,8	1,4	1,3
Vidējā cena (EUR/t)	952	964	827	889
Indekss (2012. gads = 100)	100	101	87	93
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(78)

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(79)	Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Kā minēts 18. apsvērumā, attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tika izmantota atlase.

(80)

(81)	Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(82)	Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(83)

Kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2012	2013	2014	PIP
Ražošanas apjoms (tonnas)	5 211 487	4 833 511	4 737 310	4 606 000
Indekss (2012. gads = 100)	100	93	91	88
Ražošanas jauda (tonnas)	5 889 216	5 636 892	5 380 258	4 988 000
Indekss (2012. gads = 100)	100	96	91	85
Jaudas izmantojums (%)	88,5	85,7	88,0	92,3
Indekss (2012. gads = 100)	100	97	100	104
Avots: Euro-Graph.

(84)	Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 12 %. 2013. gadā, salīdzinājumā ar 2012. gadu, tas samazinājās par 7 % un turpināja samazināties lēnāk.

(85)

(86)	Pastāvīgā ražošanas jaudas samazināšana ļāva Savienībai attiecīgajā periodā saglabāt visai stabilu jaudas izmantojumu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pat sasniegt 92,3 % rādītāju, gandrīz par četriem procentpunktiem pārsniedzot 2012. gada līmeni.

(87)	Izmeklēšanā tika konstatēts, ka liels jaudas izmantojums ir nozīmīgs faktors papīra nozares ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai, ņemot vērā lielos ieguldījumus pamatlīdzekļos un no tiem izrietošo ietekmi uz vidējām ražošanas izmaksām.

4.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(88)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	PIP
Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)	3 936 253	3 612 841	3 574 868	3 544 023
Indekss (2012. gads = 100)	100	92	91	90
Tirgus daļa (%)	99,1	99,2	98,6	98,7
Indekss (2012. gads = 100)	100	100	99	100
Avots: Euro-Graph.

(89)	Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 10 %. 2013. gadā, salīdzinājumā ar 2012. gadu, tas samazinājās par 8 % un turpināja samazināties lēnāk.

(90)	Tā kā attiecīgajā periodā krītotā papīra imports Savienībā gandrīz netika veikts, tad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās stabila – aptuveni 99 %.

4.5.2.3. Izaugsme

(91)	Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomi nepalielinājās. Gluži pretēji – šie ekonomikas rādītāji atspoguļoja Savienības patēriņa lejupējo tendenci.

4.5.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(92)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2012	2013	2014	PIP
Nodarbināto skaits (pilnslodzes ekvivalents)	9 808	8 896	7 782	7 418
Indekss (2012. gads = 100)	100	91	79	76
Ražīgums (t uz nodarbināto)	531	543	609	621
Indekss (2012. gads = 100)	100	102	115	117
Avots: Euro-Graph.

(93)	Attiecīgajā periodā nodarbināto skaits samazinājās par 24 %, un samazināšanās notika katru gadu. Tas atspoguļo daļu no Savienības ražošanas nozares uzsāktajiem ilgtermiņa pārstrukturēšanas centieniem, kas paredzēti, lai risinātu strukturālas jaudas pārpalikuma problēmas, kā skaidrots 85. apsvērumā.

(94)	Darbaspēka ievērojamā samazinājuma rezultātā būtiski uzlabojās ražīgums, ko mērī kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu darbinieku gadā – šis rādītājs attiecīgajā periodā palielinājās par 17 %.

4.5.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(95)	Attiecīgajā periodā krītotā papīra imports no ĶTR Savienībā gandrīz netika veikts, tādējādi var secināt, ka dempinga starpības lielums neietekmēja Savienības ražošanas nozari, kas atguvās no iepriekšējā dempinga.

4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(96)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un vienības ražošanas izmaksas

	2012	2013	2014	PIP
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienības tirgū (EUR/t)	723	709	688	680
Indekss (2012. gads = 100)	100	98	95	94
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	672	664	609	631
Indekss (2012. gads = 100)	100	99	91	94
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(97)	Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cena nesaistītām personām Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Ar nelielu laika nobīdi cenu tendence sekoja ražošanas izmaksu tendencei.

(98)	Attiecīgajā periodā par 6 % samazinājās arī Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas, un vislielākais kritums bija vērojams 2013.–2014. gada periodā (mīnus 8 %).

4.5.3.2. Darbaspēka izmaksas

(99)

Vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2012	2013	2014	PIP
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR/nodarbinātais)	68 405	65 812	67 716	70 973
Indekss (2012. gads = 100)	100	96	99	104
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(100)

4.5.3.3. Krājumi

(101)

Krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

	2012	2013	2014	PIP
Krājumi perioda beigās (t)	112 957	122 545	119 642	122 264
Indekss (2012. gads = 100)	100	108	106	108
Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma (%)	7	8	8	8
Indekss (2012. gads = 100)	100	114	115	114
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(102)

4.5.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(103)

Rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2012	2013	2014	PIP
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	0,7	– 0,4	5,0	2,3
Indekss (2012. gads = 100)	100	– 58	693	319
Naudas plūsma (EUR)	58 381 268	51 220 769	102 223 699	75 644 423
Indekss (2012. gads = 100)	100	88	175	130
Ieguldījumi (EUR)	20 414 097	23 120 553	18 603 022	17 369 221
Indekss (2012. gads = 100)	100	113	91	85
Ienākums no ieguldījumiem (%)	1,8	– 6,7	9,6	9,1
Indekss (2012. gads = 100)	100	– 380	546	518
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(104)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no krītotā papīra pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare uzlaboja rentabilitāti no aptuveni 0,7 % līdz 2,3 %. Tiek norādīts, ka sākotnējā izmeklēšanā nozares mērķa peļņa tika noteikta 8 % apmērā (17). 2014. gads bija vislabvēlīgākais gads, kad Savienības ražošanas nozares rentabilitāte sasniedza 5 % – tas galvenokārt skaidrojams ar zemākām izejmateriālu, jo īpaši celulozes, izmaksām, bet arī ar pārstrukturēšanas centienu pozitīvo ietekmi un efektivitātes uzlabošanos. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāti negatīvi ietekmēja Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa pazemināšanās attiecībā pret euro.

(105)

(106)

(107)

(108)

4.5.4. Secinājums par Savienības ražošanas nozares stāvokli

(109)

(110)

(111)

(112)

(113)

Uz iepriekš minētā pamata Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Tomēr, ņemot vērā krītotā papīra pieprasījuma pastāvīgo samazināšanos un augstās saistītās pārstrukturēšanas izmaksas – abi minētie faktori būtiski ietekmē nozares rentabilitāti –, tās stāvoklis ir neaizsargāts.

4.6. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(114)

Komisija jau 65. un 66. apsvērumā secināja, ka pasākumu atcelšanas rezultātā atkārtotos dempings un Savienībā palielinātos ĶTR krītotā papīra eksporta apjoms par dempinga cenām.

(115)

Komisija 76. apsvērumā konstatējusi, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas krītotā papīra eksporta cenas tirgos, kas atrodas netālu no Savienības, bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas Savienībā. Rezultātā Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, ir iespējams, ka Savienības tirgū Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas būtu mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(116)

Turklāt, kā minēts 62. apsvērumā, Savienības tirgus ir lielākais krītotā papīra tirgus pasaulē. Pateicoties tā kopējām apjomam un lieliem krītotā papīra pircējiem šajā tirgū, tas ir ļoti pievilcīgs Ķīnas krītotā papīra ražotājiem, jo tik lielas piegādes tiem ļautu izmantot vairāk (pašlaik neizmantotās) ražošanas jaudas, kas savukārt pazeminātu vienības ražošanas izmaksas. Ja pasākumi tiktu atcelti, tad, ņemot vērā ekonomiskos ieguvumus, ko nodrošinātu neizmantotās ražošanas jaudas izmantošana ĶTR (skatīt 50.–54. apsvērumu), iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji piedāvātu krītoto papīru Savienības tirgū par dempinga cenām, radot spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām un rentabilitāti.

(117)

Izmeklēšana liecina (skatīt 113. apsvērumu), ka Savienības ražošanas nozare ir neaizsargātā situācijā.

(118)

Tā apliecina arī sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus, ka liels jaudas izmantojums ir nozīmīgs faktors papīra nozares ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai, jo ražošanas process ir kapitālietilpīgs. Apstāklis, ka attiecīgajā periodā netika veikts imports par dempinga cenām, ļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt krītotā papīra cenas, pārsniedzot izmaksas nosedzošo līmeni, finansēt pārstrukturēšanu, kā arī palielināt jaudas izmantojuma rādītāju. Importa par dempinga cenām atkārtošanās un no tā izrietoša cenu spiediena gadījumā šīs pozitīvās tendences tiktu pavērstas pretējā virzienā, liedzot Savienības ražošanas nozarei naudas plūsmu, kas tai ir vajadzīga pārstrukturēšanas centienu finansēšanai, lai pielāgotos krītotā papīra pasaules mēroga pieprasījuma kritumam. Tas arī vājinātu iepriekšējo pārstrukturēšanas centienu pozitīvo ietekmi un izraisītu visu kaitējuma rādītāju pasliktināšanos.

(119)

Tāpēc Komisija secina, ka ir ļoti iespējams, ka krītotā papīra importam no ĶTR piemēroto antidempinga pasākumu atcelšana izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

5. SAVIENĪBAS INTERESES

(120)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

5.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(121)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka spēkā esošie pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējā dempinga, nodrošināt, ka krītotā papīra cenas saglabājas virs izmaksas nosedzošā līmeņa, un uzlabot finanšu rādītājus. Savienības ražošanas nozarei īstenojot ilgtermiņa pārstrukturēšanas plānus, tostarp slēdzot atsevišķas papīrfabrikas un pielāgojot citas papīrfabrikas citu papīra veidu ražošanai, šīs pozitīvās tendences ļāva tai risināt problēmas, ko radīja pastāvīgā krītotā papīra pieprasījuma samazināšanās.

(122)

Bez ĶTR importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena Savienības ražošanas nozare spēs saglabāt krītotā papīra cenas virs izmaksas nosedzošā līmeņa, gūt vajadzīgos ienākumus pārstrukturēšanas centienu finansēšanai, kā arī pielāgoties izaicinājumiem, ko rada pastāvīgā krītotā papīra pieprasījuma samazināšanās.

(123)

Uz šā pamata Komisija secina, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

5.2. Nesaistīto importētāju/tirgotāju intereses

(124)

5.3. Lietotāju intereses

(125)

(126)

(127)

(128)

5.4. Secinājums par Savienības interesēm

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret importu no ĶTR.

6. SECINĀJUMI UN INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(130)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts 11 dienu laiks, kurā pēc informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Piezīmes nosūtīja vienīgi pieprasījuma iesniedzējs, un tajās pausts atbalsts Komisijas konstatējumiem un priekšlikumam saglabāt spēkā antidempinga pasākumus.

(131)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 451/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrēta ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam.

(132)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotajam papīram, kas ir papīrs vai kartons ar pārklājumu uz vienas vai abām pusēm (izņemot kraftpapīru vai kraftkartonu) loksnēs vai ruļļos, kas sver 70 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk kā 400 g/m2, baltumu lielāku par 84 (mērījumi veikti saskaņā ar standartu ISO 2470-1) (“pārskatāmais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 4810 13 00, ex 4810 14 00, ex 4810 19 00, ex 4810 22 00, ex 4810 29 30, ex 4810 29 80, ex 4810 99 10 un ex 4810 99 80 (Taric kodi 4810130020, 4810140020, 4810190020, 4810220020, 4810293020, 4810298020, 4810991020 un 4810998020).

Galīgais antidempinga maksājums neattiecas uz ruļļiem, kas izmantojami ruļļpadeves presēs. Ruļļi, kas izmantojami ruļļpadeves presēs, ir ruļļi, kuru testēšanas rezultāts, kas iegūts saskaņā ar ISO testēšanas standartu ISO 3783:2006 attiecībā uz virsmas noturību pret mehānisku iedarbību, proti, ar pieaugoša ātruma metodi, kurā izmanto IGT testeri (elektronisko modeli), ir mazāks par 30 N/m, mērīts perpendikulāri padeves virzienam, un mazāks par 50 N/m, mērīts padeves virzienā; Galīgais antidempinga maksājums neattiecas uz daudzslāņu papīru un daudzslāņu kartonu.

2. Maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstīto, tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Maksājuma likme (%)	Taric papildu kods
Gold East Paper (Jiangsu) Co., Ltd, Zhenjiang City, Jiangsu Province, ĶTR; Gold Huasheng Paper (Suzhou Industrial Park) Co., Ltd, Suzhou City, Jiangsu Province, ĶTR	8	B001
Shangdong Chenming Paper Holdings Limited, Shouguang City, Shandong Province, ĶTR; Shouguang Chenming Art Paper Co., Ltd, Shouguang City, Shandong Province, ĶTR	35,1	B013
Visi pārējie uzņēmumi	27,1	B999

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 3. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 2011. gada 6. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 451/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importu (OV L 128, 14.5.2011., 1. lpp.).

(3) Padomes 2011. gada 6. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 452/2011, ar ko nosaka galīgo antisubsidēšanas nodokli Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam (OV L 128, 14.5.2011., 18. lpp.).

(4) Lieta T-443/11 un lieta T-444/11.

(5) OV C 280, 25.8.2015., 7. lpp.

(6) Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam (OV C 172, 13.5.2016., 9. lpp.).

(7) Paziņojums par to kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam (OV C 172, 13.5.2016., 19. lpp.).

(8) Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.) Šī regula kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).

(9) Sinar Mas grupā ietilpst Gold East Paper Co., Ltd; Gold Huasheng Paper Co., Ltd un Hainan Jinhai Pulp and Paper Co., Ltd.

(10) Pēc RISI datiem (http://www.risiinfo.com), ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs).

(11) Pēc pieprasījumā sniegtās informācijas.

(12) Pēc RISI datiem.

(13) Pēc pieprasījumā sniegtās informācijas.

(14) Pēc RISI datiem.

(15) Pēc RISI datiem, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

(16) Eiropas Iespiedpapīra ražotāju apvienība (Euro-Graph) tika izveidota 2012. gadā, apvienojoties CEPIPRINT (Eiropas Poligrāfijas papīra ražotāju apvienība) un CEPIFINE (Eiropas Krītotā papīra ražotāju apvienība), un visi krītotā papīra ražotāji Savienībā ir Euro-Graph locekļi.

(17) Īstenošanas regulas (ES) Nr. 451/2011 158. apsvērums.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

4.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/185

APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2017

(2017. gada 22. jūnijs)

par 12. pielikuma grozīšanu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību [2017/1189]

APVIENOTĀ LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un jo īpaši tā 11. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (turpmāk “nolīgums”) ir stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)	Nolīguma 12. pielikums attiecas uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 12. pielikuma 16. panta 1. punktu Šveice un Eiropas Savienība ir izskatījušas ĢIN, kas Eiropas Savienībā un Šveicē reģistrētas attiecīgi 2012., 2013. un 2014. gadā, un to aizsardzībai ir noturējušas minētā pielikuma 3. pantā paredzēto sabiedrisko apspriešanu.

(4)

Saskaņā ar nolīguma 12. pielikuma 15. panta 6. punktu komitejai pēc tās pieprasījuma palīdz darba grupa “ACVN/AĢIN”, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 6. panta 7. punktu. Darba grupa ieteica komitejai pielāgot ĢIN sarakstu nolīguma 12. pielikuma 1. papildinājumā un Pušu tiesību aktu sarakstu minētā pielikuma 2. papildinājumā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 12. pielikuma 1. un 2. papildinājumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Briselē, 2017. gada 22. jūnijā

Apvienotās lauksaimniecības komitejas vārdā –

Šveices delegācijas vadītājs

Tim KRÄNZLEIN

Eiropas Savienības delegācijas vadītāja

Susana MARAZUELA-AZPIROZ

Komitejas sekretārs

Thomas MAIER

PIELIKUMS

“1. papildinājums

TO ATTIECĪGO ĢIN SARAKSTI, KURAS AIZSARGĀ OTRĀ PUSE

1. Šveices ĢIN saraksts

Produkta veids	Nosaukums	Aizsardzība (1)
Garšvielas	Munder Safran	ACVN
Siers	Berner Alpkäse/Berner Hobelkäse	ACVN
	Formaggio d'alpe ticinese	ACVN
	Glarner Alpkäse	ACVN
	L'Etivaz	ACVN
	Gruyère	ACVN
	Raclette du Valais/Walliser Raclette	ACVN
	Sbrinz	ACVN
	Tête de Moine, Fromage de Bellelay	ACVN
	Vacherin fribourgeois	ACVN
	Vacherin Mont-d'Or	ACVN
	Werdenberger Sauerkäse/Liechtensteiner Sauerkäse/Bloderkäse	ACVN
Augļi	Poire à Botzi	ACVN
Dārzeņi	Cardon épineux genevois	ACVN
Gaļa un tās produkti	Glarner Kalberwurst	AĢIN
	Longeole	AĢIN
	Saucisse d'Ajoie	AĢIN
	Saucisson neuchâtelois/Saucisse neuchâteloise	AĢIN
	Saucisson vaudois	AĢIN
	Saucisse aux choux vaudoise	AĢIN
	St. Galler Bratwurst/St. Galler Kalbsbratwurst	AĢIN
	Bündnerfleisch	AĢIN
	Viande séchée du Valais	AĢIN
Maizes izstrādājumi	Pain de seigle valaisan/Walliser Roggenbrot	ACVN
Labības pārstrādes produkti	Rheintaler Ribel/Türggen Ribel	ACVN

2. Savienības ĢIN saraksts

Produktu grupas norādītas Regulas (ES) Nr. 668/2014 (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.) XI pielikumā.

Nosaukums	Transkripcija latīņu burtiem	Aizsardzība (2)	Produkta veids
Gailtaler Almkäse		ACVN	Siers
Gailtaler Speck		AĢIN	Gaļas produkti
Marchfeldspargel		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mostviertler Birnmost		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Steirischer Kren		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Steirisches Kürbiskernöl		AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Tiroler Almkäse/Tiroler Alpkäse		ACVN	Siers
Tiroler Bergkäse		ACVN	Siers
Tiroler Graukäse		ACVN	Siers
Tiroler Speck		AĢIN	Gaļas produkti
Vorarlberger Alpkäse		ACVN	Siers
Vorarlberger Bergkäse		ACVN	Siers
Wachauer Marille		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Waldviertler Graumohn		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Beurre d'Ardenne		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Brussels grondwitloof		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fromage de Herve		ACVN	Siers
Gentse azalea		AĢIN	Ziedi un dekoratīvie augi
Geraardsbergse Mattentaart		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Jambon d'Ardenne		AĢIN	Gaļas produkti
Liers vlaaike		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Pâté gaumais		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Poperingse Hopscheuten/Poperingse Hoppescheuten		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Vlaams – Brabantse Tafeldruif		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Bulgarsko rozovo maslo		AĢIN	Ēteriskās eļļas
Горнооряховски суджук	Gornooryahovski sudzhuk	AĢIN	Gaļas produkti
Κουφέτα Αμυγδάλου Γεροσκήπου	Koufeta Amygdalou Geroskipou	AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Λουκούμι Γεροσκήπου	Loukoumi Geroskipou	AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Březnický ležák		AĢIN	Alus
Brněnské pivo/Starobrněnské pivo		AĢIN	Alus
Budějovické pivo		AĢIN	Alus
Budějovický měšťanský var		AĢIN	Alus
Černá Hora		AĢIN	Alus
České pivo		AĢIN	Alus
Českobudějovické pivo		AĢIN	Alus
Český kmín		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Chamomilla bohemica		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Chelčicko – Lhenické ovoce		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Chodské pivo		AĢIN	Alus
Hořické trubičky		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Jihočeská Niva		AĢIN	Siers
Jihočeská Zlatá Niva		AĢIN	Siers
Karlovarské oplatky		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Karlovarské trojhránky		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Karlovarský suchar		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Lomnické suchary		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Mariánskolázeňské oplatky		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Nošovické kysané zelí		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Olomoucké tvarůžky		AĢIN	Siers
Pardubický perník		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Pohořelický kapr		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Štramberské uši		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Třeboňský kapr		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
VALAŠSKÝ FRGÁL		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Všestarská cibule		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Žatecký chmel		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Znojemské pivo		AĢIN	Alus
Aachener Printen		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Abensberger Spargel/Abensberger Qualitätsspargel		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Aischgründer Karpfen		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Allgäuer Bergkäse		ACVN	Siers
Altenburger Ziegenkäse		ACVN	Siers
Ammerländer Dielenrauchschinken/Ammerländer Katenschinken		AĢIN	Gaļas produkti
Ammerländer Schinken/Ammerländer Knochenschinken		AĢIN	Gaļas produkti
Bamberger Hörnla/Bamberger Hörnle/Bamberger Hörnchen		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Bayerische Breze/Bayerische Brezn/Bayerische Brez'n/Bayerische Brezel		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Bayerischer Meerrettich/Bayerischer Kren		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Bayerisches Bier		AĢIN	Alus
Bayerisches Rindfleisch/Rindfleisch aus Bayern		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Bornheimer Spargel/Spargel aus dem Anbaugebiet Bornheim		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Bremer Bier		AĢIN	Alus
Bremer Klaben		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Diepholzer Moorschnucke		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Dithmarscher Kohl		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Dortmunder Bier		AĢIN	Alus
Dresdner Christstollen/Dresdner Stollen/Dresdner Weihnachtsstollen		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Düsseldorfer Mostert/Düsseldorfer Senf Mostert/Düsseldorfer Urtyp Mostert/Aechter Düsseldorfer Mostert		AĢIN	Galda sinepes
Elbe-Saale Hopfen		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Eichsfelder Feldgieker/Eichsfelder Feldkieker		AĢIN	Gaļas produkti
Feldsalat von der Insel Reichenau		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Filderkraut/Filderspitzkraut		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fränkischer Karpfen/Frankenkarpfen/Karpfen aus Franken		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Göttinger Feldkieker		AĢIN	Gaļas produkti
Göttinger Stracke		AĢIN	Gaļas produkti
Greußener Salami		AĢIN	Gaļas produkti
Gurken von der Insel Reichenau		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Halberstädter Würstchen		AĢIN	Gaļas produkti
Hessischer Apfelwein		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Hessischer Handkäse/Hessischer Handkäs		AĢIN	Siers
Hofer Bier		AĢIN	Alus
Hofer Rindfleischwurst		AĢIN	Gaļas produkti
Holsteiner Karpfen		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Holsteiner Katenschinken/Holsteiner Schinken/Holsteiner Katenrauchschinken/Holsteiner Knochenschinken		AĢIN	Gaļas produkti
Hopfen aus der Hallertau		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Höri Bülle		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Kölsch		AĢIN	Alus
Kulmbacher Bier		AĢIN	Alus
Lausitzer Leinöl		AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Lübecker Marzipan		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Lüneburger Heidekartoffeln		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Lüneburger Heidschnucke		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Mainfranken Bier		AĢIN	Alus
Meißner Fummel		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Münchener Bier		AĢIN	Alus
Nieheimer Käse		AĢIN	Siers
Nürnberger Bratwürste/Nürnberger Rostbratwürste		AĢIN	Gaļas produkti
Nürnberger Lebkuchen		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Oberpfälzer Karpfen		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Odenwälder Frühstückskäse		ACVN	Siers
Reuther Bier		AĢIN	Alus
Rheinisches Apfelkraut		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Rheinisches Zuckerrübenkraut/Rheinischer Zuckerrübensirup/Rheinisches Rübenkraut		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Salate von der Insel Reichenau		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Salzwedeler Baumkuchen		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Schrobenhausener Sparge l/Spargel aus dem Schrobenhausener Land/Spargel aus dem Anbaugebiet Schrobenhausen		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Schwäbische Maultaschen/Schwäbische Suppenmaultaschen		AĢIN	Makaronu izstrādājumi
Schwäbische Spätzle/Schwäbische Knöpfle		AĢIN	Makaronu izstrādājumi
Schwäbisch-Hällisches Qualitätsschweinefleisch		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Schwarzwälder Schinken		AĢIN	Gaļas produkti
Schwarzwaldforelle		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Spalt Spalter		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Spargel aus Franken/Fränkischer Spargel/Franken-Spargel		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Spreewälder Gurken		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Spreewälder Meerrettich		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Stromberger Pflaume		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Tettnanger Hopfen		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Thüringer Leberwurst		AĢIN	Gaļas produkti
Thüringer Rostbratwurst		AĢIN	Gaļas produkti
Thüringer Rotwurst		AĢIN	Gaļas produkti
Tomaten von der Insel Reichenau		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Walbecker Spargel		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Weideochse vom Limpurger Rind		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Westfälischer Knochenschinken		AĢIN	Gaļas produkti
Westfälischer Pumpernickel		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Danablu		AĢIN	Siers
Esrom		AĢIN	Siers
Lammefjordsgulerod		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Lammefjordskartofler		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Vadehavslam		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Vadehavsstude		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Άγιος Ματθαίος Κέρκυρας	Agios Mattheos Kerkyras	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Αγουρέλαιο Χαλκιδικής	Agoureleo Chalkidikis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Ακτινίδιο Πιερίας	Aktinidio Pierias	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ακτινίδιο Σπερχειού	Aktinidio Sperchiou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ανεβατό	Anevato	ACVN	Siers
Αποκορώνας Χανίων Κρήτης	Apokoronas Chanion Kritis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Αρνάκι Ελασσόνας	Arnaki Elassonas	ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Αρχάνες Ηρακλείου Κρήτης	Arxanes Irakliou Kritis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Αυγοτάραχο Μεσολογγίου	Avgotaracho Messolongiou	ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Βιάννος Ηρακλείου Κρήτης	Viannos Irakliou Kritis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Βόρειος Μυλοπόταμος Ρεθύμνης Κρήτης	Vorios Mylopotamos Rethymnis Kritis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Γαλοτύρι	Galotyri	ACVN	Siers
Γραβιέρα Αγράφων	Graviera Agrafon	ACVN	Siers
Γραβιέρα Κρήτης	Graviera Kritis	ACVN	Siers
Γραβιέρα Νάξου	Graviera Naxou	ACVN	Siers
Ελιά Καλαμάτας	Elia Kalamatas	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο “Τροιζηνία”	Exeretiko partheno eleolado “Trizinia”	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο Θραψανό	Exeretiko partheno eleolado Thrapsano	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Εξαιρετικό Παρθένο Ελαιόλαδο Σέλινο Κρήτης	Exeretiko Partheno Eleolado Selino Kritis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Ζάκυνθος	Zakynthos	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Θάσος	Thassos	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Θρούμπα Αμπαδιάς Ρεθύμνης Κρήτης	Throumpa Ampadias Rethymnis Kritis	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Θρούμπα Θάσου	Throumpa Thassou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Θρούμπα Χίου	Throumpa Chiou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Καλαθάκι Λήμνου	Kalathaki Limnou	ACVN	Siers
Καλαμάτα	Kalamata	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Κασέρι	Kasseri	ACVN	Siers
Κατίκι Δομοκού	Katiki Domokou	ACVN	Siers
Κατσικάκι Ελασσόνας	Katsikaki Elassonas	ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Κελυφωτό φυστίκι Φθιώτιδας	Kelifoto fystiki Fthiotidas	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κεράσια τραγανά Ροδοχωρίου	Kerassia Tragana Rodochoriou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κεφαλογραβιέρα	Kefalograviera	ACVN	Siers
Κεφαλονιά	Kefalonia	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Κολυμβάρι Χανίων Κρήτης	Kolymvari Chanion Kritis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Κονσερβολιά Αμφίσσης	Konservolia Amfissis	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κονσερβολιά Αρτας	Konservolia Artas	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κονσερβολιά Αταλάντης	Konservolia Atalantis	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κονσερβολιά Πηλίου Βόλου	Konservolia Piliou Volou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κονσερβολιά Ροβίων	Konservolia Rovion	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κονσερβολιά Στυλίδας	Konservolia Stylidas	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κοπανιστή	Kopanisti	ACVN	Siers
Κορινθιακή Σταφίδα Βοστίτσα	Korinthiaki Stafida Vostitsa	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κουμ Κουάτ Κέρκυρας	Koum kouat Kerkyras	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Κρανίδι Αργολίδας	Kranidi Argolidas	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Κρητικό παξιμάδι	Kritiko paximadi	AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Κροκεές Λακωνίας	Krokees Lakonias	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Κρόκος Κοζάνης	Krokos Kozanis	ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Λαδοτύρι Μυτιλήνης	Ladotyri Mytilinis	ACVN	Siers
Λακωνία	Lakonia	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Λέσβος/Μυτιλήνη	Lesvos/Mytilini	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Λυγουριό Ασκληπιείου	Lygourio Asklipiiou	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Μανούρι	Manouri	ACVN	Siers
Μανταρίνι Χίου	Mandarini Chiou	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Μαστίχα Χίου	Masticha Chiou	ACVN	Dabīgie sveķi
Μαστιχέλαιο Χίου	Mastichelaio Chiou	ACVN	Ēteriskās eļļas
Μέλι Ελάτης Μαινάλου Βανίλια	Meli Elatis Menalou Vanilia	ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Μεσσαρά	Messara	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Μετσοβόνε	Metsovone	ACVN	Siers
Μήλα Ζαγοράς Πηλίου	Mila Zagoras Piliou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Μήλα Ντελίσιους Πιλαφά Τριπόλεως	Mila Delicious Pilafa Tripoleos	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Μήλο Καστοριάς	Milo Kastorias	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Μπάτζος	Batzos	ACVN	Siers
Ξερά σύκα Κύμης	Xera syka Kymis	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ξύγαλο Σητείας/Ξίγαλο Σητείας	Xygalo Siteias/Xigalo Siteias	ACVN	Siers
Ξηρά Σύκα Ταξιάρχη	Xira Syka Taxiarchi	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ξυνομυζήθρα Κρήτης	Xynomyzithra Kritis	ACVN	Siers
Ολυμπία	Olympia	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Πατάτα Κάτω Νευροκοπίου	Patata Kato Nevrokopiou	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Πατάτα Νάξου	Patata Naxou	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Πεζά Ηρακλείου Κρήτης	Peza Irakliou Kritis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Πέτρινα Λακωνίας	Petrina Lakonias	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Πηχτόγαλο Χανίων	Pichtogalo Chanion	ACVN	Siers
Πορτοκάλια Μάλεμε Χανίων Κρήτης	Portokalia Maleme Chanion Kritis	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Πράσινες Ελιές Χαλκιδικής	Prasines Elies Chalkidikis	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Πρέβεζα	Preveza	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Ροδάκινα Νάουσας	Rodakina Naoussas	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ρόδος	Rodos	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Σάμος	Samos	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Σαν Μιχάλη	San Michali	ACVN	Siers
Σητεία Λασιθίου Κρήτης	Sitia Lasithiou Kritis	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Σταφίδα Ζακύνθου	Stafida Zakynthou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Σταφίδα Ηλείας	Stafida Ilias	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Σύκα Βραβρώνας Μαρκοπούλου Μεσογείων	Syka Vavronas Markopoulou Messongion	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Σφέλα	Sfela	ACVN	Siers
Τοματάκι Σαντορίνης	Tomataki Santorinis	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Τσακώνικη μελιτζάνα Λεωνιδίου	Tsakoniki Melitzana Leonidiou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Τσίχλα Χίου	Tsikla Chiou	ACVN	Dabīgie sveķi
Φάβα Σαντορίνης	Fava Santorinis	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φασόλια Βανίλιες Φενεού	Fasolia Vanilies Feneou	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φασόλια (Γίγαντες Ελέφαντες) Πρεσπών Φλώρινας	Fassolia Gigantes Elefantes Prespon Florinas	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φασόλια (πλακέ μεγαλόσπερμα) Πρεσπών Φλώρινας	Fassolia (plake megalosperma) Prespon Florinas	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φασόλια γίγαντες – ελέφαντες Καστοριάς	Fassolia GigantesElefantes Kastorias	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φασόλια γίγαντες ελέφαντες Κάτω Νευροκοπίου	Fassolia Gigantes Elefantes Kato Nevrokopiou	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φασόλια κοινά μεσόσπερμα Κάτω Νευροκοπίου	Fassolia kina Messosperma Kato Nevrokopiou	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φέτα	Feta	ACVN	Siers
Φιρίκι Πηλίου	Firiki Piliou	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φοινίκι Λακωνίας	Finiki Lakonias	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Φορμαέλλα Αράχωβας Παρνασσού	Formaella Arachovas Parnassou	ACVN	Siers
Φυστίκι Αίγινας	Fystiki Eginas	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Φυστίκι Μεγάρων	Fystiki Megaron	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Χανιά Κρήτης	Chania Kritis	AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite Campo de Calatrava		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite Campo de Montiel		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite de La Alcarria		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite de la Rioja		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite de la Comunitat Valenciana		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite de Mallorca/Aceite mallorquín/Oli de Mallorca/Oli mallorquí		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite de Terra Alta/Oli de Terra Alta		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite del Baix Ebre-Montsià/Oli del Baix Ebre-Montsià		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite del Bajo Aragón		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite de Lucena		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite de Navarra		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite Monterrubio		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceite Sierra del Moncayo		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Aceituna Aloreña de Málaga		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Aceituna de Mallorca/Aceituna Mallorquina/Oliva de Mallorca/Oliva Mallorquina		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Afuega'l Pitu		ACVN	Siers
Ajo Morado de las Pedroñeras		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Alcachofa de Benicarló/Carxofa de Benicarló		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Alcachofa de Tudela		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Alfajor de Medina Sidonia		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Almendra de Mallorca/Almendra Mallorquina/Ametlla de Mallorca/Ametlla Mallorquina		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Alubia de La Bañeza-León		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Antequera		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Arroz de Valencia/Arròs de València		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Arroz del Delta del Ebro/Arròs del Delta de l'Ebre		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Arzùa-Ulloa		ACVN	Siers
Avellana de Reus		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Azafrán de La Mancha		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Baena		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Berenjena de Almagro		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Botillo del Bierzo		AĢIN	Gaļas produkti
Caballa de Andalucía		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Cabrales		ACVN	Siers
Calasparra		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Calçot de Valls		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Carne de Ávila		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne de Cantabria		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne de la Sierra de Guadarrama		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne de Morucha de Salamanca		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Castaña de Galicia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cebolla Fuentes de Ebro		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cebreiro		ACVN	Siers
Cecina de León		AĢIN	Gaļas produkti
Cereza del Jerte		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cerezas de la Montaña de Alicante		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Chirimoya de la Costa tropical de Granada-Málaga		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Chorizo de Cantimpalos		AĢIN	Gaļas produkti
Chorizo Riojano		AĢIN	Gaļas produkti
Chosco de Tineo		AĢIN	Gaļas produkti
Chufa de Valencia		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Cítricos Valencianos/Cítrics Valencians		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Clementinas de las Tierras del Ebro/Clementines de les Terres de l'Ebre		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Coliflor de Calahorra		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cordero de Extremadura		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cordero de Navarra/Nafarroako Arkumea		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cordero Manchego		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cordero Segureño		AĢIN	Gaļas produkti
Dehesa de Extremadura		ACVN	Gaļas produkti
Ensaimada de Mallorca/Ensaimada mallorquina		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Espárrago de Huétor-Tájar		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Espárrago de Navarra		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Estepa		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Faba Asturiana		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Faba de Lourenzá		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Gamoneu/Gamonedo		ACVN	Siers
Garbanzo de Escacena		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Garbanzo de Fuentesaúco		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Gata-Hurdes		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Gofio Canario		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Grelos de Galicia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Guijuelo		ACVN	Gaļas produkti
Idiazábal		ACVN	Siers
Jamón de Huelva		ACVN	Gaļas produkti
Jamón de Serón		AĢIN	Gaļas produkti
Jamón de Teruel/Paleta de Teruel		ACVN	Gaļas produkti
Jamón de Trevélez		AĢIN	Gaļas produkti
Jijona		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Judías de El Barco de Ávila		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Kaki Ribera del Xúquer		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Lacón Gallego		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Lechazo de Castilla y León		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Lenteja de La Armuña		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Lenteja de Tierra de Campos		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Les Garrigues		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Los Pedroches		ACVN	Gaļas produkti
Mahón-Menorca		ACVN	Siers
Mantecadas de Astorga		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Mantecados de Estepa		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Mantequilla de l'Alt Urgell y la Cerdanya/Mantega de l'Alt Urgell i la Cerdanya		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Mantequilla de Soria		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Manzana de Girona/Poma de Girona		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Manzana Reineta del Bierzo		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mazapán de Toledo		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Mejillón de Galicia/Mexillón de Galicia		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Melocotón de Calanda		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Melón de La Mancha		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Melva de Andalucía		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Miel de Galicia/Mel de Galicia		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miel de Granada		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miel de La Alcarria		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miel de Tenerife		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mongeta del Ganxet		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Montes de Granada		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Montes de Toledo		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Montoro-Adamuz		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Nísperos Callosa d'En Sarriá		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pa de Pagès Català		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Pan de Alfacar		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Pan de Cea		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Pan de Cruz de Ciudad Real		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Papas Antiguas de Canarias		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pasas de Málaga		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pataca de Galicia/Patata de Galicia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Patatas de Prades/Patates de Prades		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pemento da Arnoia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pemento de Herbón		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pemento de Mougán		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pemento de Oímbra		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pemento do Couto		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pera de Jumilla		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pera de Lleida		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Peras de Rincón de Soto		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Picón Bejes-Tresviso		ACVN	Siers
Pimentón de la Vera		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Pimentón de Murcia		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Pimiento Asado del Bierzo		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pimiento de Fresno-Benavente		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pimiento de Gernika jeb Gernikako Piperra		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pimiento Riojano		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pimientos del Piquillo de Lodosa		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Plátano de Canarias		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pollo y Capón del Prat		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Poniente de Granada		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Priego de Córdoba		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Queso Camerano		ACVN	Siers
Queso Casín		ACVN	Siers
Queso de Flor de Guía/Queso de Media Flor de Guía/Queso de Guía		ACVN	Siers
Queso de La Serena		ACVN	Siers
Queso de l'Alt Urgell y la Cerdanya		ACVN	Siers
Queso de Murcia		ACVN	Siers
Queso de Murcia al vino		ACVN	Siers
Queso de Valdeón		AĢIN	Siers
Queso Ibores		ACVN	Siers
Queso Los Beyos		AĢIN	Siers
Queso Majorero		ACVN	Siers
Queso Manchego		ACVN	Siers
Queso Nata de Cantabria		ACVN	Siers
Queso Palmero/Queso de la Palma		ACVN	Siers
Queso Tetilla		ACVN	Siers
Queso Zamorano		ACVN	Siers
Quesucos de Liébana		ACVN	Siers
Roncal		ACVN	Siers
Salchichón de Vic/Llonganissa de Vic		AĢIN	Gaļas produkti
San Simón da Costa		ACVN	Siers
Sidra de Asturias/Sidra d'Asturies		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Sierra de Cadiz		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Sierra de Cazorla		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Sierra de Segura		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Sierra Mágina		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Siurana		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Sobao Pasiego		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Sobrasada de Mallorca		AĢIN	Gaļas produkti
Tarta de Santiago		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Ternasco de Aragón		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Ternera Asturiana		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Ternera de Extremadura		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Ternera de Navarra/Nafarroako Aratxea		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Ternera Gallega		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Tomate La Cañada		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Torta del Casar		ACVN	Siers
Turrón de Agramunt/Torró d'Agramunt		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Turrón de Alicante		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Uva de mesa embolsada “Vinalopó”		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Vinagre de Jerez		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Vinagre del Condado de Huelva		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Kainuun rönttönen		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Kitkan viisas		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Lapin Poron kuivaliha		ACVN	Gaļas produkti
Lapin Poron kylmäsavuliha		ACVN	Gaļas produkti
Lapin Poron liha		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Lapin Puikula		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Puruveden muikku		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Abondance		ACVN	Siers
Agneau de lait des Pyrénées		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau de l'Aveyron		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau de Lozère		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau de Pauillac		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau du Périgord		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau de Sisteron		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau du Bourbonnais		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau du Limousin		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau du Poitou-Charentes		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agneau du Quercy		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Ail blanc de Lomagne		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ail de la Drôme		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ail fumé d'Arleux		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ail rose de Lautrec		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Anchois de Collioure		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Asperge des sables des Landes		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Banon		ACVN	Siers
Barèges-Gavarnie		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Béa du Roussillon		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Beaufort	—	ACVN	Siers
Bergamote(s) de Nancy		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Beurre Charentes-Poitou/Beurre des Charentes/Beurre des Deux-Sèvres		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Beurre de Bresse		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Beurre d'Isigny		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Bleu d'Auvergne		ACVN	Siers
Bleu de Gex Haut-Jura/Bleu de Septmoncel		ACVN	Siers
Bleu des Causses		ACVN	Siers
Bleu du Vercors-Sassenage		ACVN	Siers
Bœuf charolais du Bourbonnais		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Boeuf de Bazas		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Bœuf de Chalosse		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Bœuf de Charolles		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Bœuf de Vendée		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Bœuf du Maine		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Boudin blanc de Rethel		AĢIN	Gaļas produkti
Brie de Meaux		ACVN	Siers
Brie de Melun		ACVN	Siers
Brioche vendéenne		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Brocciu Corse/Brocciu		ACVN	Siers
Camembert de Normandie		ACVN	Siers
Canard à foie gras du Sud-Ouest (Chalosse, Gascogne, Gers, Landes, Périgord, Quercy)		AĢIN	Gaļas produkti
Cantal/Fourme de Cantal/Cantalet		ACVN	Siers
Chabichou du Poitou		ACVN	Siers
Chaource		ACVN	Siers
Charolais		ACVN	Siers
Chasselas de Moissac		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Châtaigne d'Ardèche		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Chevrotin		ACVN	Siers
Cidre de Bretagne/Cidre Breton		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Cidre de Normandie/Cidre Normand		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Clémentine de Corse		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Coco de Paimpol		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Comté		ACVN	Siers
Coppa de Corse/Coppa de Corse – Coppa di Corsica		ACVN	Gaļas produkti
Coquille Saint-Jacques des Côtes d'Armor		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Cornouaille		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Crème de Bresse		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Crème d'Isigny		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Crème fraîche fluide d'Alsace		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Crottin de Chavignol/Chavignol		ACVN	Siers
Dinde de Bresse		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Domfront		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Époisses		ACVN	Siers
Farine de blé noir de Bretagne/Farine de blé noir de Bretagne – Gwinizh du Breizh		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Farine de châtaigne corse/Farina castagnina corsa		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Farine de Petit Epeautre de Haute Provence		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Figue de Solliès		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fin Gras/Fin Gras du Mézenc		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Foin de Crau		ACVN	Siens
Fourme d'Ambert/Fourme de Montbrison		ACVN	Siers
Fraise du Périgord		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fraises de Nîmes		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Gâche Vendéenne		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Génisse Fleur d'Aubrac		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Gruyère (3)		AĢIN	Siers
Haricot tarbais		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Huile d'olive d'Aix-en-Provence		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Huile d'olive de Corse/Huile d'olive de Corse-Oliu di Corsica		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Huile d'olive de Haute-Provence		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Huile d'olive de la Vallée des Baux-de-Provence		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Huile d'olive de Nice		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Huile d'olive de Nîmes		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Huile d'olive de Nyons		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Huile essentielle de lavande de Haute-Provence		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Huîtres Marennes Oléron		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Jambon de Bayonne		AĢIN	Gaļas produkti
Jambon sec de Corse/Jambon sec de Corse – Prisuttu		ACVN	Gaļas produkti
Jambon de l'Ardèche		AĢIN	Gaļas produkti
Jambon de Vendée		AĢIN	Gaļas produkti
Jambon sec et noix de jambon sec des Ardennes		AĢIN	Gaļas produkti
Kiwi de l'Adour		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Laguiole		ACVN	Siers
Langres		ACVN	Siers
Lentille vert du Puy		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Lentilles vertes du Berry		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Lingot du Nord		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Livarot		ACVN	Siers
Lonzo de Corse/Lonzo de Corse – Lonzu		ACVN	Gaļas produkti
Mâche nantaise		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mâconnais		ACVN	Siers
Maine – Anjou		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Maroilles/Marolles		ACVN	Siers
Melon de Guadeloupe		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Melon du Haut-Poitou		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Melon du Quercy		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Miel d'Alsace		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miel de Corse/Mele di Corsica		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miel de Provence		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miel de sapin des Vosges		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mirabelles de Lorraine		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mogette de Vendée		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mont d'or/Vacherin du Haut-Doubs		ACVN	Siers
Morbier		ACVN	Siers
Moules de Bouchot de la Baie du Mont-Saint-Michel		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Moutarde de Bourgogne		AĢIN	Pâte de moutarde
Munster/Munster-Géromé		ACVN	Siers
Muscat du Ventoux		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Neufchâtel		ACVN	Siers
Noisette de Cervione – Nuciola di Cervion		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Noix de Grenoble		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Noix du Périgord		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Œufs de Loué		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Oie d'Anjou		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Oignon de Roscoff		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Oignon doux des Cévennes		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Olive de Nice		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Olive de Nîmes		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Olives cassées de la Vallée des Baux-de-Provence		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Olives noires de la Vallée des Baux de Provence		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Olives noires de Nyons		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ossau-Iraty		ACVN	Siers
Pâté de Campagne Breton		AĢIN	Gaļas produkti
Pâtes d'Alsace		AĢIN	Makaronu izstrādājumi
Pays d'Auge/Pays d'Auge-Cambremer		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Pélardon		ACVN	Siers
Petit Épeautre de Haute-Provence		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Picodon		ACVN	Siers
Piment d'Espelette/Piment d'Espelette – Ezpeletako Biperra		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Pintadeau de la Drôme		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Poireaux de Créances		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pomelo de Corse		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pomme de terre de l'Île de Ré		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pomme du Limousin		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pommes des Alpes de Haute Durance		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pommes de terre de Merville		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pommes et poires de Savoie		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pont-l'Évêque		ACVN	Siers
Porc d'Auvergne		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Porc de Franche-Comté		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Porc de la Sarthe		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Porc de Normandie		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Porc de Vendée		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Porc du Limousin		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Porc du Sud-Ouest		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Poulet des Cévennes/Chapon des Cévennes		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Pouligny-Saint-Pierre		ACVN	Siers
Prés-salés de la baie de Somme		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Prés-salés du Mont-Saint-Michel		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Pruneaux d'Agen/Pruneaux d'Agen mi-cuits		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Raviole du Dauphiné		AĢIN	Makaronu izstrādājumi
Reblochon/Reblochon de Savoie		ACVN	Siers
Rigotte de Condrieu		ACVN	Siers
Rillettes de Tours		AĢIN	Gaļas produkti
Riz de Camargue		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Rocamadour		ACVN	Siers
Roquefort		ACVN	Siers
Sainte-Maure de Touraine		ACVN	Siers
Saint-Marcellin		AĢIN	Siers
Saint-Nectaire		ACVN	Siers
Salers		ACVN	Siers
Saucisse de Montbéliard		AĢIN	Gaļas produkti
Saucisse de Morteau/Jésus de Morteau		AĢIN	Gaļas produkti
Saucisson de l'Ardèche		AĢIN	Gaļas produkti
Selles-sur-Cher		ACVN	Siers
Taureau de Camargue		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Tome des Bauges		ACVN	Siers
Tomme de Savoie		AĢIN	Siers
Tomme des Pyrénées		AĢIN	Siers
Valençay		ACVN	Siers
Veau de l'Aveyron et du Ségala		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Veau du Limousin		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles d'Alsace		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles d'Ancenis		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles d'Auvergne		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Bourgogne		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Bresse		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Bretagne		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Challans		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Cholet		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Gascogne		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Houdan		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Janzé		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de la Champagne		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de la Drôme		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de l'Ain		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Licques		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de l'Orléanais		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Loué		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Normandie		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles de Vendée		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles des Landes		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Béarn		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Berry		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Charolais		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Forez		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Gatinais		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Gers		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Languedoc		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Lauragais		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Maine		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du plateau de Langres		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Val de Sèvres		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Volailles du Velay		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Alföldi kamillavirágzat		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Budapesti szalámi/Budapesti téliszalámi		AĢIN	Gaļas produkti
Csabai kolbász/Csabai vastagkolbász		AĢIN	Gaļas produkti
Gönci kajszibarack		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Gyulai kolbász/Gyulai pároskolbász		AĢIN	Gaļas produkti
Hajdúsági torma		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Kalocsai fűszerpaprika örlemény		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Magyar szürkemarha hús		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Makói vöröshagyma/Makói hagyma		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Szegedi fűszerpaprika-őrlemény/Szegedi paprika		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Szegedi szalámi/Szegedi téliszalámi		ACVN	Gaļas produkti
Szentesi paprika		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Szőregi rózsatő		AĢIN	Ziedi un dekoratīvie augi
Clare Island Salmon		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Connemara Hill lamb/Uain Sléibhe Chonamara		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Imokilly Regato		ACVN	Siers
Timoleague Brown Pudding		AĢIN	Gaļas produkti
Waterford Blaa/Blaa		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Abbacchio Romano		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Acciughe Sotto Sale del Mar Ligure		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Aceto balsamico di Modena		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Aceto balsamico tradizionale di Modena		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Aglio Bianco Polesano		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Aglio di Voghiera		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Agnello del Centro Italia		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Agnello di Sardegna		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Alto Crotonese		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Amarene Brusche di Modena		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Aprutino Pescarese		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Arancia del Gargano		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Arancia di Ribera		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Arancia Rossa di Sicilia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Asiago		ACVN	Siers
Asparago Bianco di Bassano		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Asparago bianco di Cimadolmo		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Asparago di Badoere		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Asparago verde di Altedo		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Basilico Genovese		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Bergamotto di Reggio Calabria – Olio essenziale		ACVN	Ēteriskās eļļas
Bitto		ACVN	Siers
Bra		ACVN	Siers
Bresaola della Valtellina		AĢIN	Gaļas produkti
Brisighella		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Brovada		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Bruzio		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Caciocavallo Silano		ACVN	Siers
Canestrato di Moliterno		AĢIN	Siers
Canestrato Pugliese		ACVN	Siers
Canino		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Capocollo di Calabria		ACVN	Gaļas produkti
Cappero di Pantelleria		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Carciofo Brindisino		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Carciofo di Paestum		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Carciofo Romanesco del Lazio		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Carciofo Spinoso di Sardegna		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Carota dell'Altopiano del Fucino	—	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Carota Novella di Ispica		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cartoceto		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Casatella Trevigiana		ACVN	Siers
Caciotta d'Urbino		ACVN	Siers
Castagna Cuneo	—	AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Castagna del Monte Amiata		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Castagna di Montella		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Castagna di Vallerano		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Castelmagno		ACVN	Siers
Chianti Classico		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Ciauscolo		AĢIN	Gaļas produkti
Cilento		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Ciliegia dell'Etna		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ciliegia di Marostica		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ciliegia di Vignola		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cinta Senese		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cipolla Rossa di Tropea Calabria		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cipollotto Nocerino		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Clementine del Golfo di Taranto		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Clementine di Calabria		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Collina di Brindisi		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Colline di Romagna		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Colline Pontine		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Colline Salernitane	—	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Colline Teatine		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Coppa di Parma		AĢIN	Gaļas produkti
Coppa Piacentina		ACVN	Gaļas produkti
Coppia Ferrarese		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Cotechino Modena		AĢIN	Gaļas produkti
Cozza di Scardovari		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Crudo di Cuneo		ACVN	Gaļas produkti
Culatello di Zibello		ACVN	Gaļas produkti
Dauno		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Fagioli Bianchi di Rotonda		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fagiolo Cannellino di Atina		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fagiolo Cuneo		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fagiolo di Lamon della Vallata Bellunese		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fagiolo di Sarconi		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fagiolo di Sorana		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Farina di castagne della Lunigiana		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Farina di Neccio della Garfagnana		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Farro di Monteleone di Spoleto		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Farro della Garfagnana		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fichi di Cosenza		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fico Bianco del Cilento		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ficodindia dell'Etna		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ficodindia di San Cono		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fiore Sardo		ACVN	Siers
Fontina		ACVN	Siers
Formaggella del Luinese		ACVN	Siers
Formaggio di Fossa di Sogliano		ACVN	Siers
Formai de Mut dell'Alta Valle Brembana		ACVN	Siers
Fungo di Borgotaro		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Garda		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Gorgonzola		ACVN	Siers
Grana Padano		ACVN	Siers
Insalata di Lusia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Irpinia – Colline dell'Ufita		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Kiwi Latina		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
La Bella della Daunia	—	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Laghi Lombardi	—	ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Lametia		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Lardo di Colonnata		AĢIN	Gaļas produkti
Lenticchia di Castelluccio di Norcia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Limone Costa d'Amalfi		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Limone di Rocca Imperiale		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Limone di Siracusa		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Limone di Sorrento		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Limone Femminello del Gargano		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Limone Interdonato Messina		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Liquirizia di Calabria		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Lucca		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Maccheroncini di Campofilone		AĢIN	Makaronu izstrādājumi
Marrone della Valle di Susa		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Marrone del Mugello		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Marrone di Caprese Michelangelo		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Marrone di Castel del Rio		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Marrone di Combai		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Marrone di Roccadaspide		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Marrone di San Zeno		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Marroni del Monfenera		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mela Alto Adige/Südtiroler Apfel		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mela di Valtellina		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mela Rossa Cuneo		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mela Val di Non		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Melannurca Campana		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Melanzana Rossa di Rotonda		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Melone Mantovano		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Miele della Lunigiana		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miele delle Dolomiti Bellunesi		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miele Varesino		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Molise		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Montasio		ACVN	Siers
Monte Etna		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Monte Veronese		ACVN	Siers
Monti Iblei		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Mortadella Bologna		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Mozzarella di Bufala Campana		ACVN	Siers
Murazzano		ACVN	Siers
Nocciola del Piemonte/Nocciola Piemonte		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Nocciola di Giffoni		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Nocciola Romana		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Nocellara del Belice		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Nostrano Valtrompia		ACVN	Siers
Oliva Ascolana del Piceno		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pagnotta del Dittaino		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pancetta di Calabria		ACVN	Gaļas produkti
Pancetta Piacentina		ACVN	Gaļas produkti
Pane casareccio di Genzano	—	AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Pane di Altamura	—	ACVN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Pane di Matera		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Panforte di Siena		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Parmigiano Reggiano	—	ACVN	Siers
Pasta di Gragnano		AĢIN	Makaronu izstrādājumi
Patata dell'Alto Viterbese		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Patata della Sila		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Patata di Bologna		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pecorino Crotonese		ACVN	Siers
Pecorino di Filiano		ACVN	Siers
Pecorino di Picinisco		ACVN	Siers
Pecorino Romano		ACVN	Siers
Pecorino Sardo		ACVN	Siers
Pecorino Siciliano		ACVN	Siers
Pecorino Toscano		ACVN	Siers
Penisola Sorrentina		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Peperone di Pontecorvo		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Peperone di Senise		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pera dell'Emilia Romagna		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pera mantovana		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pescabivona		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pesca di Leonforte		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pesca di Verona		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pesca e nettarina di Romagna		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Piacentinu Ennese		ACVN	Siers
Piadina Romagnola/Piada Romagnola		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Piave		ACVN	Siers
Pistacchio verde di Bronte		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pomodorino del Piennolo del Vesuvio		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pomodoro di Pachino		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pomodoro S. Marzano dell'Agro Sarnese-Nocerino		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Porchetta di Ariccia		AĢIN	Gaļas produkti
Pretuziano delle Colline Teramane		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Prosciutto Amatriciano		AĢIN	Gaļas produkti
Prosciutto di Carpegna		ACVN	Gaļas produkti
Prosciutto di Modena		ACVN	Gaļas produkti
Prosciutto di Norcia		AĢIN	Gaļas produkti
Prosciutto di Parma		ACVN	Gaļas produkti
Prosciutto di Sauris		AĢIN	Gaļas produkti
Prosciutto di S. Daniele		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Prosciutto Toscano		ACVN	Gaļas produkti
Prosciutto Veneto Berico-Euganeo		ACVN	Gaļas produkti
Provolone del Monaco		ACVN	Siers
Provolone Valpadana		ACVN	Siers
Puzzone di Moena/Spretz Tzaorì		ACVN	Siers
Quartirolo Lombardo		ACVN	Siers
Radicchio di Chioggia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Radicchio di Verona		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Radicchio Rosso di Treviso		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Radicchio Variegato di Castelfranco		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ragusano		ACVN	Siers
Raschera		ACVN	Siers
Ricciarelli di Siena		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Ricotta di Bufala Campana		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Ricotta Romana		ACVN	Siers
Riso del Delta del Po		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Riso di Baraggia Biellese e Vercellese		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Riso Nano Vialone Veronese		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Riviera Ligure		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Robiola di Roccaverano		ACVN	Siers
Sabina		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Salama da sugo		AĢIN	Gaļas produkti
Salame Brianza		ACVN	Gaļas produkti
Salame Cremona		AĢIN	Gaļas produkti
Salame di Varzi		AĢIN	Gaļas produkti
Salame d'oca di Mortara		AĢIN	Gaļas produkti
Salame Felino		AĢIN	Gaļas produkti
Salame Piacentino		ACVN	Gaļas produkti
Salame S. Angelo		AĢIN	Gaļas produkti
Salamini italiani alla cacciatora		ACVN	Gaļas produkti
Salmerino del Trentino		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Salsiccia di Calabria		ACVN	Gaļas produkti
Salva Cremasco		ACVN	Siers
Sardegna		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Scalogno di Romagna		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Sedano Bianco di Sperlonga		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Seggiano		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Soppressata di Calabria		ACVN	Gaļas produkti
Soprèssa Vicentina		ACVN	Gaļas produkti
Speck dell'Alto Adige/Südtiroler Markenspeck/Südtiroler Speck		AĢIN	Gaļas produkti
Spressa delle Giudicarie		ACVN	Siers
Squacquerone di Romagna		ACVN	Siers
Stelvio/Stilfser		ACVN	Siers
Strachitunt		ACVN	Siers
Susina di Dro		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Taleggio		ACVN	Siers
Tergeste		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Terra di Bari		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Terra d'Otranto		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Terre Aurunche		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Terre di Siena		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Terre Tarentine		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Tinca Gobba Dorata del Pianalto di Poirino		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Toma Piemontese		ACVN	Siers
Torrone di Bagnara		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Toscano		AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Trote del Trentino		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Tuscia		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Umbria		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Uva da tavola di Canicattì		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Uva da tavola di Mazzarrone		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Uva di Puglia		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Val di Mazara		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Valdemone		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Valle d'Aosta Fromadzo		ACVN	Siers
Valle d'Aosta Jambon de Bosses		ACVN	Gaļas produkti
Valle d'Aosta Lard d'Arnad		ACVN	Gaļas produkti
Valle del Belice		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Valli Trapanesi		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Valtellina Casera		ACVN	Siers
Vastedda della valle del Belìce		ACVN	Siers
Veneto Valpolicella, Veneto Euganei e Berici, Veneto del Grappa		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Vitellone bianco dell'Appennino Centrale		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Vulture		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Zafferano dell'Aquila		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Zafferano di San Gimignano		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Zafferano di sardegna		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Zampone Modena		AĢIN	Gaļas produkti
Daujėnų naminė duona		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Lietuviškas varškės sūris		AĢIN	Siers
Seinų/Lazdijų krašto medus/Miód z Sejneńszczyny/Łoździejszczyzny		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Stakliškės		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Beurre rose – Marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Miel – Marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Salaisons fumées, marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg		AĢIN	Gaļas produkti
Viande de porc, marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Boeren-Leidse met sleutels		ACVN	Siers
Edam Holland		AĢIN	Siers
Gouda Holland		AĢIN	Siers
Kanterkaas/Kanternagelkaas/Kanterkomijnekaas		ACVN	Siers
Noord-Hollandse Edammer		ACVN	Siers
Noord-Hollandse Gouda		ACVN	Siers
Opperdoezer Ronde		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Westlandse druif		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Andruty Kaliskie		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Bryndza Podhalańska		ACVN	Siers
Cebularz lubelski		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Chleb prądnicki		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Fasola korczyńska		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca/Fasola z Doliny Dunajca		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Fasola Wrzawska		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Jabłka grójeckie		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Jabłka łąckie		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Jagnięcina podhalańska		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Karp zatorski		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Kiełbasa lisiecka		AĢIN	Gaļas produkti
Kołocz śląski/kołacz śląski		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Miód drahimski		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miód kurpiowski		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Obwarzanek krakowski		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Oscypek		ACVN	Siers
Podkarpacki miód spadziowy		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Redykołka		ACVN	Siers
Rogal świętomarciński		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Ser koryciński swojski		AĢIN	Siers
Śliwka szydłowska		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Suska sechlońska		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Truskawka kaszubska lub Kaszëbskô malëna		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Wielkopolski ser smażony		AĢIN	Siers
Wiśnia nadwiślanka		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Alheira de Barroso-Montalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Alheira de Vinhais		AĢIN	Gaļas produkti
Ameixa d'Elvas		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Amêndoa Douro		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Ananás dos Açores/São Miguel		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Anona da Madeira		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Arroz Carolino Lezírias Ribatejanas		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Azeite de Moura		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Azeite de Trás-os-Montes		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Azeite do Alentejo Interior		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Azeites da Beira Interior (Azeite da Beira Alta, Azeite da Beira Baixa)		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Azeites do Norte Alentejano		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Azeites do Ribatejo		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Azeitona de conserva Negrinha de Freixo		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Azeitonas de Conserva de Elvas e Campo Maior		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Batata de Trás-os-montes		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Batata doce de Aljezur		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Borrego da Beira		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Borrego de Montemor-o-Novo		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Borrego do Baixo Alentejo		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Borrego do Nordeste Alentejano		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Borrego Serra da Estrela		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Borrego Terrincho		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Butelo de Vinhais/Bucho de Vinhais/Chouriço de Ossos de Vinhais		AĢIN	Gaļas produkti
Cabrito da Beira		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cabrito da Gralheira		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cabrito das Terras Altas do Minho		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cabrito de Barroso		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cabrito Do Alentejo		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cabrito Transmontano		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cacholeira Branca de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Carnalentejana		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne Arouquesa		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne Barrosã		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne Cachena da Peneda		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne da Charneca		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne de Bísaro Transmonano/Carne de Porco Transmontano		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne de Bovino Cruzado dos Lameiros do Barroso		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne de Bravo do Ribatejo		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne de Porco Alentejano		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne dos Açores		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne Marinhoa		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne Maronesa		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne Mertolenga		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Carne Mirandesa		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Castanha da Terra Fria		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Castanha da Padrela		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Castanha dos Soutos da Lapa		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Castanha Marvão-Portalegre		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cereja da Cova da Beira		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cereja de São Julião-Portalegre		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Chouriça de Carne de Barroso-Montalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Chouriça de Carne de Vinhais/Linguiça de Vinhais		AĢIN	Gaļas produkti
Chouriça doce de Vinhais		AĢIN	Gaļas produkti
Chouriço azedo de Vinhais/Azedo de Vinhais/Chouriço de Pão de Vinhais		AĢIN	Gaļas produkti
Chouriço de Abóbora de Barroso-Montalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Chouriço de Carne de Estremoz e Borba		AĢIN	Gaļas produkti
Chouriço de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Chouriço grosso de Estremoz e Borba		AĢIN	Gaļas produkti
Chouriço Mouro de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Citrinos do Algarve		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Cordeiro Bragançano		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cordeiro de Barroso/Anho de Barroso/Cordeiro de leite de Barroso		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Cordeiro Mirandês/Canhono Mirandês		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Farinheira de Estremoz e Borba		AĢIN	Gaļas produkti
Farinheira de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Linguiça de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Linguiça do Baixo Alentejo/Chouriço de carne do Baixo Alentejo		AĢIN	Gaļas produkti
Lombo Branco de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Lombo Enguitado de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Maçã Bravo de Esmolfe		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Maçã da Beira Alta		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Maçã da Cova da Beira		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Maçã de Alcobaça		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Maçã de Portalegre		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Maçã Riscadinha de Palmela		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Maracujá dos Açores/S. Miguel		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Mel da Serra da Lousã		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mel da Serra de Monchique		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mel da Terra Quente		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mel das Terras Altas do Minho		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mel de Barroso		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mel do Alentejo		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mel do Parque de Montezinho		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mel do Ribatejo Norte (Serra d'Aire, Albufeira de Castelo de Bode, Bairro, Alto Nabão		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Mel dos Açores		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Morcela de Assar de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Morcela de Cozer de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Morcela de Estremoz e Borba		AĢIN	Gaļas produkti
Ovos moles de Aveiro		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Paio de Estremoz e Borba		AĢIN	Gaļas produkti
Paia de Lombo de Estremoz e Borba		AĢIN	Gaļas produkti
Paia de Toucinho de Estremoz e Borba		AĢIN	Gaļas produkti
Painho de Portalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Paio de Beja		AĢIN	Gaļas produkti
Pastel deTentúgal		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Pêra Rocha do Oeste		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Pêssego da Cova da Beira		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Presunto de Barrancos		ACVN	Gaļas produkti
Presunto de Barroso		AĢIN	Gaļas produkti
Presunto de Camp Maior e Elvas/Paleta de Campo Maior e Elvas		AĢIN	Gaļas produkti
Presunto de Santana da Serra/Paleta de Santana da Serra		AĢIN	Gaļas produkti
Presunto de Vinhais/Presunto Bísaro de Vinhais		AĢIN	Gaļas produkti
Presunto do Alentejo/Paleta do Alentejo		ACVN	Gaļas produkti
Queijo de Azeitão		ACVN	Siers
Queijo de cabra Transmontano		ACVN	Siers
Queijo de Évora		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Queijo de Nisa		ACVN	Siers
Queijo do Pico		ACVN	Siers
Queijo mestiço de Tolosa		AĢIN	Siers
Queijo Rabaçal		ACVN	Siers
Queijo São Jorge		ACVN	Siers
Queijo Serpa		ACVN	Siers
Queijo Serra da Estrela		ACVN	Siers
Queijo Terrincho		ACVN	Siers
Queijos da Beira Baixa (Queijo de Castelo Branco, Queijo Amarelo da Beira Baixa, Queijo Picante da Beira Baixa)		ACVN	Siers
Requeijão da Beira Baixa		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Requeijão Serra da Estrela		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Salpicão de Barroso-Montalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Salpicão de Vinhais		AĢIN	Gaļas produkti
Sangueira de Barroso-Montalegre		AĢIN	Gaļas produkti
Travia da Beira Baixa		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Vitela de Lafões		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Magiun de prune Topoloveni		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Bruna bönor från Öland		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Kalix Löjrom		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Skånsk spettkaka		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Svecia		AĢIN	Siers
Upplandskubb		ACVN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Bovški sir		ACVN	Siers
Ekstra deviško oljčno olje Slovenske Istre		ACVN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Kočevski gozdni med		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Kraška panceta		AĢIN	Gaļas produkti
Kraški med		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Kraški pršut		AĢIN	Gaļas produkti
Kraški zašink		AĢIN	Gaļas produkti
Mohant		ACVN	Siers
Nanoški sir		ACVN	Siers
Prekmurska šunka		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Prleška tünka		AĢIN	Gaļas produkti
Ptujski lük		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Šebreljski želodec		AĢIN	Gaļas produkti
Slovenski med		AĢIN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Štajersko prekmursko bučno olje		AĢIN	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
Tolminc		ACVN	Siers
Zgornjesavinjski želodec		AĢIN	Gaļas produkti
Oravský korbáčik		AĢIN	Siers
Paprika Žitava/Žitavská paprika		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Skalický trdelnik		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Slovenská bryndza		AĢIN	Siers
Slovenská parenica		AĢIN	Siers
Slovenský oštiepok		AĢIN	Siers
Tekovský salámový syr		AĢIN	Siers
Zázrivské vojky		AĢIN	Siers
Zázrivský korbáčik		AĢIN	Siers
Arbroath Smokies		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Armagh Bramley Apples		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Beacon Fell traditional Lancashire cheese		ACVN	Siers
Bonchester cheese		ACVN	Siers
Buxton blue		ACVN	Siers
Cornish Clotted Cream		ACVN	Citi lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produkti
Cornish Pasty		AĢIN	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi
Cornish Sardines		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Dorset Blue Cheese		AĢIN	Siers
Dovedale cheese		ACVN	Siers
East Kent Goldings		ACVN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Exmoor Blue Cheese		AĢIN	Siers
Fal Oyster		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Fenland Celery		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Gloucestershire cider/perry		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Herefordshire cider/perry		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Isle of Man Manx Loaghtan Lamb	—	ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Jersey Royal potatoes	—	ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Isle of Man Queenies		ACVN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Kentish ale and Kentish strong ale	—	AĢIN	Alus
Lakeland Herdwick		ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Lough Neagh Eel		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Melton Mowbray Pork Pie		AĢIN	Gaļas produkti
Native Shetland Wool		ACVN	Vilna
Newmarket Sausage		AĢIN	Gaļas produkti
New Season Comber Potatoes/Comber Earlies		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Orkney beef	—	ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Orkney lamb	—	ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Orkney Scottish Island Cheddar		AĢIN	Siers
Pembrokeshire Earlies/Pembrokeshire Early Potatoes		AĢIN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Rutland Bitter	—	AĢIN	Alus
Scotch Beef	—	AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Scotch Lamb	—	AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Scottish Farmed Salmon	—	AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Scottish Wild Salmon		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Shetland Lamb	—	ACVN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Single Gloucester	—	ACVN	Siers
Staffordshire Cheese	—	ACVN	Siers
Stornoway Black Pudding		AĢIN	Gaļas produkti
Swaledale cheese/Swaledale ewes' cheese	—	ACVN	Siers
Teviotdale Cheese		AĢIN	Siers
Traditional Cumberland Sausage		AĢIN	Gaļas produkti
Traditional Grimsby Smoked Fish		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Welsh Beef		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
Welsh lamb		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
West Country Beef		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
West Country farmhouse Cheddar cheese		ACVN	Siers
West Country Lamb		AĢIN	Svaiga gaļa (un subprodukti)
White Stilton cheese/Blue Stilton cheese		ACVN	Siers
Whitstable oysters		AĢIN	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi
Worcestershire cider/perry		AĢIN	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti
Yorkshire Forced Rhubarb		ACVN	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
Yorkshire Wensleydale		AĢIN	Siers

“2. papildinājums

PUŠU TIESĪBU AKTI

Eiropas Savienības tiesību akti

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

Komisijas 2013. gada 18. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 664/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 attiecībā uz Savienības simbolu izveidi aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām un attiecībā uz dažiem noteikumiem saistībā ar iegūšanas avotu, dažiem procedūras noteikumiem un dažiem papildu pārejas noteikumiem (OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.).

Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

Šveices Konfederācijas tiesību akti

1997. gada 28. maija Rīkojums par lauksaimniecības produktu un pārstrādāto lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2015. gada 1. janvārī (RS 910.12, RO 2014 3903).

”

(1) Saskaņā ar spēkā esošajiem Šveices tiesību aktiem, kā norādīts 2. papildinājumā.

(2) Saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, kā norādīts 2. papildinājumā.

(3) AĢIN “Gruyère” izmantošanas kārtība aprakstīta 8. un 9. apsvērumā Komisijas 2013. gada 6. februāra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 110/2013 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Gruyère (AĢIN)) (OV L 36, 7.2.2013., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 171

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 4. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1180 (2017. gada 24. februāris) par grozījumiem Deleģētajā regulā (ES) 2017/118, ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus jūras vides aizsargāšanai Ziemeļjūrā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1181 (2017. gada 2. marts), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2017/117, ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt jūras vidi Baltijas jūrā un ar ko atceļ Deleģēto regulu (ES) 2015/1778	30
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1182 (2017. gada 20. aprīlis), ar ko attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013	74
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1183 (2017. gada 20. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai ( 1 )	100
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1184 (2017. gada 20. aprīlis), ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanai attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu	103
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1185 (2017. gada 20. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai, un ar ko groza un atceļ vairākas Komisijas regulas ( 1 )	113
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1186 (2017. gada 3. jūlijs), ar ko atsauc darbīgās vielas dzīvnieku vai augu izcelsmes repelentu (pēc smaržas)/neapstrādātas taleļļas apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )	131
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1187 (2017. gada 3. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam	134
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1188 (2017. gada 3. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam	168
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	Apvienotās lauksaimniecības komitejas Lēmums Nr. 1/2017 (2017. gada 22. jūnijs) par 12. pielikuma grozīšanu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību [2017/1189]	185

Procentuālā daļa	Samazinājums			Pieaugums
Tauku klases	1-2	3	4-5	1	2	3	4	5
Nieres	– 0,4
Nieru tauki	– 1,75	– 2,5	– 3,5
Iegurņa tauki	– 0,5
Aknas	– 2,5
Diafragmas plānā daļa	– 0,4
Diafragmas biezā daļa	– 0,4
Aste	– 0,4
Muguras smadzenes	– 0,05
Piena dziedzeru tauki	– 1,0
Sēklinieki	– 0,3
Sēklinieku tauki	– 0,5
Tauki liemeņa ciskas iekšpusē	– 0,3
Jūga vēna un blakus esošie tauki	– 0,3
Zemādas tauku atdalīšana				0	0	+ 2	+ 3	+ 4
Tauku atdalīšana no krūts gabala, atstājot tauku slāni (muskuļaudus nedrīkst atsegt)				0	+ 0,2	+ 0,2	+ 0,3	+ 0,4
Sēklinieku taukiem blakus esošo sānu gabalu tauku atdalīšana				0	+ 0,3	+ 0,4	+ 0,5	+ 0,6


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.